Latvijas akciju tirgus gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku ir bijis, maigi izsakoties, nepopulārs. Taču visi tie, kas ilgāku laiku ir nodarbojušies ar investīcijām, zin seno patiesību, ka objektiem, kas ilgstoši ir bijuši nepopulāri, ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tajos slēpjas vislielākais potenciāls. Tāpēc arī mēs pievēršamies akciju tirgum – šoreiz tā vēsturiskajam aspektam (kā saka gudri cilvēki – tas, kurš nezin no kurienes nācis, nevar zināt kurp dodās), bet pēc kāda laika arī izanalizēsim Latvijas akciju tirgus tekošās problēmas un nākotnes izredzes. Īpašs brīdinājums interneta paaudzei – šis bloga ieraksts ir salīdzinoši garš!
1. VĒRTSPAPĪRU TIRGUS NEATKARĪGĀS
LATVIJAS PASTĀVĒŠANAS LAIKĀ (1920. – 1940. GADS)
20-to gadu sākumā kara izpostītajā Latvijā sākās saimnieciskā rosība, bija nepieciešami resursi un radās visi nepieciešamie priekšnosacījumi vērtspapīru tirgus attīstībai. Taču jau šajā brīdī sākās process, kas turpinājās visu neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laiku un izrādījās par galveno iemeslu, kāpēc normāls vērtspapīru tirgus tā arī neizveidojās – pārlieku lielā valsts iejaukšanās saimnieciskajā darbībā. Faktiski valsts centās visur nodrošināt sev monopolstāvokli – gan uzņēmumos, gan kredītu tirgū.
Lai gan Latvijas likumdošana atļāva akciju emitēšanu un kotēšanu, reāli tirgū apgrozījās tikai ķīlu zīmes (lielākoties valsts uzņēmumu emitētās). Un tas arī nav nekāds brīnums, jo valsts rokās bija visi galvenie satiksmes līdzekļu uzņēmumi, vesela rinda lielo uzņēmumu, un vairākas bankas, kas faktiski nodrošināja valsts monopolu finansu sfērā, tai skaitā arī pār vērtspapīru apgrozījumu. Turklāt laikam ritot valsts centās panākt vēl lielāku ietekmi visās sfērās. To valsts darīja dažādos veidos – sākot ar labvēlīgāku apstākļu vai pat monopolstāvokļa piešķiršanu valsts uzņēmumiem, un beidzot pat ar uzņēmuma pārņemšanu ‘valsts saimniecības un aizsardzības interesēs’. Izplatīta bija arī privātuzņēmumu atpirkšana no ārzemniekiem.
Tomēr publiski valsts atbalstīja privāto iniciatīvu. Kārlis Ulmanis pat kādā runā 1937. gadā apgalvoja, ka visi valsts uzņēmumi tiks atdoti privātajiem uzņēmējiem, jo “valdības gala mērķis ir tomēr privātā iniciatīva, privātā saimniekošana un arī privātā atbildība”. It kā sekojot teiktajam, 1938. gadā tiešām 14 valstij piederošu uzņēmumu akcijas tika izliktas pārdošanai (sk. tabulu).
Tomēr viss šis process bija tikai ārišķīgs solis, jo, ja salīdzina pārdošanai nodotu akciju vērtību ar uzņēmumu pamatkapitālu, var redzēt, ka šī vērtība nevienā uzņēmumā nepārsniedza 25% no pamatkapitāla Tātad faktiski valsts tādā veidā tikai gribēja papildināt savu kasi. Un lai gan nav informācijas par to, cik daudz no piedāvātajām 6,5 miljoniem latu vērtajām akcijām tika pārdotas, ir pamats uzskatīt, ka to bija visai maz. Tiesa gan jāņem vērā, ka politiskā situācija pasaulē uz to brīdi jau bija būtiski pamainījusies un tādas lietas, kā privatizācija un vērtspapīru tirgus galīgi nebija aktuālas. Vēl gan 1939. gadā Saeima paspēja pieņemt jaunu likumu par Rīgas biržu, taču viss process beidzās tā arī nesākoties – 1940. gada septembrī Rīgas birža tika nodota Tirdzniecības tautas komisariāta pārziņā un izbeidza savu darbību.
2. VĒRTSPAPĪRU TIRGUS PSRS PASTĀVĒŠANAS LAIKĀ (1940. – 1990. GADS)
Centralizētās ekonomikas apstākļos, kāda pastāvēja Latvijā laika periodā no 1940 – 1990. gadam, valsts ietekme uz ekonomiskajiem procesiem bija vēl nomācošāka. Valstoņi izlēma, kā sadalīt starp uzņēmumiem materiālos līdzekļus, darbaspēku, un finansu resursus, ko ražot un par cik pārdot, attiecīgi pašu uzņēmumu kontrole pār saviem līdzekļiem bija minimāla.
Arī iedzīvotāju iespējas investēt savus līdzekļus bija ierobežotas – vienīgais, ko viņi varēja izdarīt, bija par mazu procentu likmi ieguldīt savu naudu valsts bankā, kas praktiski nozīmēja to, ka šī nauda atkal nokļuva valsts rīcībā. Tādā situācijā, kad valsts rokās ir praktiski neierobežota vara resursu sadalē, dominējošā īpašuma forma ir valsts īpašums un valsts ir atrauta no globālajiem procesiem, vērtspapīru tirgus pastāvēšanu praktiski ir neiespējama.
Tomēr, neskatoties uz to, lai gan ļoti īpatnā formā, vērtspapīru tirgus PSRS tomēr pastāvēja. Jau 20-tajos gados PSRS sāka emitēt obligācijas un izveica to visnotaļ padomiskā veidā – sākumā izlaida vērtspapīrus (protams ar zemu procentu likmi), bet kad pienāca dzēšanas termiņš, to pārlika uz vēlāku laiku vai samainīja šos vērtspapīrus pret jauniem papīriem. Iedzīvotāji par šo visu nebija sajūsmā, taču valsts šo problēmu atrisināja tādējādi, ka sāka strādājošiem daļu algas izmaksāt obligācijās. Atlikušās obligācijas savukārt pārdeva politiska spiediena rezultātā (gluži kā ar loterejas biļetēm slavenajā filmā – Распространите среди жильцов нашего ЖЭКа. А если не будут брать — отключим газ!).
Tādējādi obligācijas, kas teorētiski skaitās vērtspapīru tirgus instruments, Padomju Savienībā pārvērtās par līdzekli iedzīvotāju rīcībā esošo naudas resursu atņemšanai. Un šī taktika deva rezultātus, jo 50-to gadu vidū vairāk nekā 70 miljoniem iedzīvotāju piederēja PSRS valsts obligācijas. Kulminācija šim procesam bija 1957. gada 19. aprīlī pieņemtais lēmums, par visu obligāciju atmaksas termiņu pārcelšanu uz 20 gadiem, t.i. uz 1977. gadu. Tiesa gan, pēckara obligāciju dzēšana sākās ātrāk nekā plānots – 1974. gadā, un līdz 1989. gadam tika segtas laika periodā no 1947. – 1952. gadam emitētās obligācijas, bet 1991. gada 15. decembrī tika segtas pēdējās pēckara perioda obligācijas.
Vēl unikālas bija arī 90-tajos gados izplatītās 3 gadu obligācijas, kuras bija paredzēts dzēst, piedāvājot obligāciju turētājiem deficīta preces. Taču tā kā tobrīd strauji palielinājās inflācija, valstij vairs nebija izdevīgi norēķināties ar precēm, un tika nolemts izmainīt noteikumus (atkal!), un, dzēšot šīs obligācijas, ņemt vērā preču cenu izmaiņas attiecīgajā periodā.
Runājot par akcijām, valsts iekārta – sociālisms – jau pēc savas būtības izslēdz aktīva akciju tirgus pastāvēšanas iespēju, jo vienīgā īpašuma forma bija valsts uzņēmumi. Līdz pat 80-to gadu vidum PSRS pastāvēja tikai trīs uzņēmumi ar savādāku īpašuma formu – tās bija valsts akciju sabiedrības ‘Vņešekonombank’, ‘Inturist’ un ‘Ingosstrah’. Taču par akciju sabiedrībām šos uzņēmumus var saukt tikai formāli, jo pēc savas būtības to darbība balstījās uz tiem pašiem principiem, uz kādiem eksistēja valsts uzņēmumi. Tādējādi tāds tirgus instruments kā akcija tika pilnīgi aizmirsts līdz pat 80-to gadu vidum, kad sākās slavenā ‘perestroika‘ un valsts uzņēmumiem atļāva lielāku brīvību savā darbībā.
Tā kā ilgo sociālisma gadu laikā bija pilnīgi aizmirsts, kā darbojas normāls akciju tirgus, trūka zināšanu un attiecīgās likumdošanas, pirmie instrumenti bija visai savdabīgi hibrīdi. Spilgts piemērs tam ir Ļvovas ražošanas uzņēmuma ‘Konveijer’ pirmā akciju emisija, kas tika veikta 1986. – 87. gadā. Tās mērķis bija izveidot ‘sociālistisku akciju sabiedrību, kas pēc savas būtības atšķiras no kapitālistiskajām’. Galvenās šīs emisijas iezīmes bija tādas, ka akcijas varēja iegādāties tikai šajā uzņēmumā strādājošie, turklāt pastāvēja visai stingri ierobežotas kvotas akciju iegādei (tās bija atkarīgas no darba stāža un algas lieluma). Turklāt, gadījumos, ja akciju īpašnieks pārkāpa rūpnīcas iekšējos noteikumus, viņam varēja neizmaksāt dividendes vai vispār izslēgt no akcionāru saraksta. Akciju pārpārdošana bija aizliegta, tās varēja pārdot atpakaļ tikai pašai rūpnīcai. 1987. gada sākumā ‘Konveijer’ bija izplatījuši akcijas par summu, kas pārsniedza 1 miljonu rubļu. Lai gan rūpnīcas ‘Konveijer’ statuss – ‘sociālistiskā valsts akciju sabiedrība’- pats par sevi bija pretrunīgs, jo uzņēmums joprojām palika valsts īpašumā, šo pieredzi var uzskatīt par pirmo soli ceļā uz vērtspapīru tirgus izveidi. Drīz vien tam sekoja arī daudzi citi PSRS uzņēmumi, to skaitā arī Latvijas agrofirma ‘Ādaži’.
Bija divi galvenie motīvi, kāpēc uzņēmumi izlaida akcijas :
– panākt strādnieku ieinteresētību darba rezultātā,
– piesaistīt papildus līdzekļus ražošanas modernizācijai.
Tā kā nebija atbilstošu regulējošu noteikumu, katrs uzņēmums emitēja akcijas pēc saviem ieskatiem, un tām bija ievērojamas atšķirības. Lai kaut nedaudz sakārtotu situāciju, 1988. gada 15. oktobrī PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu par ‘uzņēmumu un organizāciju vērtspapīru izlaišanu’, kurās akcijas tika sadalītas t.s. darba kolektīva akcijās un juridisko personu akcijās (t.i. akcijās, kuras paredzētas izplatīšanai starp juridiskām personām). Pateicoties šim lēmumam, emitēto akciju apjoms ievērojami palielinājās. Gada laikā kopš lēmuma stāšanās laika, izplatīto akciju vērtība pieauga līdz 525,33 miljoniem rubļu (sk. tabulu), no kuriem 75% (jeb 394.14 miljoni rubļu) bija darba kolektīvu akcijas, bet 25% (jeb 131.19 miljoni rubļu) akcijas juridiskām personām.
Emitenti lielākoties (90%) bija valsts uzņēmumi, un tikai 10% – kooperatīvi un kolhozi. Vislielākais emisiju apjomi tika reģistrēti lielākajās PSRS republikās – Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā, kā arī Latvijā. Latvijas panākums šajā jomā lielā mērā ir izskaidrojams ar lielo rūpniecības uzņēmumu skaitu Latvijā, jo tieši šādi uzņēmumi bija vispiemērotākie akciju emitēšanai.
Jāpiebilst, ka lielākā daļa akciju sabiedrību tika veidotas uz lielo valsts ražošanas un celtniecības uzņēmumu bāzes kā slēgtās akciju sabiedrības. Šie uzņēmumi, lai arī pārtapa par akciju sabiedrībām, nesteidzās piedāvāt akcijas publiski. Tam bija vairāki iemesli : 1) daudzi uzņēmumu vadītāji nesteidzās ar akciju atklātu pārdošanu, jo baidījās zaudēt kontroli pār savu uzņēmumu; 2) augstā inflācija padarīja kapitāla piesaisti izlaižot akcijas neizdevīgu, jo šis kapitāls ātri vien kļuva nevērtīgs; 3) nebija nekādas skaidrības par iespējamo privatizāciju, tāpēc uzņēmumu vadītāji bieži vien ieņēma nogaidošu pozīciju.
Vakuumu, ko radīja lielo ražošanas uzņēmumu akciju nelaišana apgrozībā, aizpildīja privātās struktūras. Tā kā šajā laikā visstraujāk attīstijās tirdzniecības un banku sfēras, nav brīnums, ka aktīvākie emitenti bija tieši šo sfēru pārstāvji. Pirmās oficiālās privāto publisko akciju emisijas veica koncerna ‘Menatep’ struktūras – komercbanka ‘Menatep’, tirdzniecības nams ‘Menatep’, un akciju sabiedrība ‘Menatep – Invest’. Viņu piemēram sekoja vēl vairākas bankas – ‘Inkombank’, ‘Avtovazbank’, ‘Tokobank’, kā arī investīciju kompānijas ‘Rinako’ (Krievijas investīciju akciju sabiedrība), ‘Nipek’ (Tautas naftas investīciju – ražošanas Eirāzijas korporācija) u.c. Daudzas no šīm akcijām vēlāk apgrozījās arī Latvijas tirgū.
3. NEORGANIZĒTĀ VĒRTSPAPĪRU TIRGUS PASTĀVĒŠANAS PERIODS (1990. – 1995. GADS)
1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai, pazuda arī agrākā centralizētā uzņēmumu apgāde ar materiāliem, resursiem un precēm. Tajā pašā laikā tika uzsākta arī cenu liberalizācija. Tādējādi radās visai labvēlīgi priekšnosacījumi peļņas gūšanai, veicot spekulatīvus pirkšanas / pārdošanas darījumus. Šādos apstākļos radās liels daudzums organizāciju, kas sevi dēvēja par biržām, bet pēc būtības funkcionēja kā vairumtirdzniecības bāzes. Tajās varēja nopirkt gandrīz visu – sākot ar ‘RAF’ mikroautobusiem, un beidzot ar somu margarīnu. 1991. gada nogalē Latvijā darbojās vairāk nekā 20 tādu biržu (t.sk. Latvijas Universālā birža, Universālā birža, Rīgas birža, Latvijas birža, Baltijas Starptautiskā birža, ‘Baltic Stock Exchange’ utt.), bet visā bijušajā Padomju Savienībā to skaits tuvojās 1000.
Īpašs fenomens visas bijušās Padomju Savienības mērogā bija ‘Baltic Stock Exchange’ (turpmāk ‘BSE’), kas nodarbojās ar ārzemju akciju izplatīšanu. Šī birža, kuras dibinātājs bija ‘Starptautiskās Baltijas bankas’ īpašnieks V. Belokoņs, izmantoja Latvijas brīvo likumdošanu, kas absolūti neuzraudzīja darījumus ar ārvalstu vērtspapīriem (atšķirībā no Krievijas, kur, lai veiktu tādus darījumus biržai bija jādabū īpaša atļauja, tai bija uzraugs, stingra reģistrēšanās kārtība un lieli nodokļi).
Kā atzinās pats V. Belokoņs, biržas galvenie klienti bija Krievijas un Kazahstānas pilsoņi. Jāpiebilst, ka, lai gan ‘BSE’ saucās par biržu, pēc savas būtības tā darbojās kā brokeru sabiedrība, jo tā galvenokārt pirka un pārdeva akcijas klientu uzdevumā, nevis saveda kopā pircēju un pārdevēju. Izplatītākās bija lielu, pazīstamu ārzemju korporāciju akcijas (Boeing, IBM, the Bank of New York u.c.). ‘BSE’ peļņa veidojās no cenu starpības starp akciju iepirkšanas cenu un pārdošanas cenu, kā arī brokeru komisijas maksas, kas 1991. gada nogalē bija 2% no darījumu summas.
Interesanti, ka ‘BSE’ netirgojās ar bijušo PSRS republiku vērtspapīriem, jo, kā izteicās pats V. Belokoņs, “… Latvijas, Krievijas u.c. valstu firmu un banku akcijas vienkārši nav gatavas pārdošanai. Jo, lai pārdotu kāda uzņēmuma akcijas, ir nepieciešams zināt par uzņēmumu visu : bilances utt.” Tie ir ļoti pareizi vārdi, kas diemžēl netika ņemti vērā, jo turpmākais laika posms no 1992. – 1994. gadam Latvijai ir zīmīgs ar lielo un lielākoties nekvalitatīvo apgrozībā esošo vietējo vērtspapīru apjomu. Tā jau 1992. gada 1. ceturksnī nesen dibinātais ‘Baltijas Vērtspapīru Nams’ izplatīja vērtspapīrus 7 miljonu rubļu (jeb apmēram 54,000 USD) vērtībā. Starp šiem vērtspapīriem bija ‘Rīgas Komercbankas’, ‘Bonus Inc.’, ‘Latvijas Investīcijas’, kā arī vairāku Krievijas uzņēmumu – bankas ‘Germes’, korporācijas ‘Nipek’ u.c. akcijas. Lieki piebilst, ka informācijas par lielāko daļu emitentu vienkārši nebija, jeb bija grūti dabūjama. Situāciju apgrūtināja arī fakts, ka uzņēmumu darbības sfēra bieži vien bija tik plaša, ka izsekot to darbībai bija praktiski neiespējami. Tā tolaik slavenais ‘Bonus Inc.’ 1992./ 1993. gada mijā sevī ietvēra 35 dažādus uzņēmumus, kas darbojās praktiski visās puslīdz vērā ņemamajās nozarēs.
Aktīvākie šī laika starpnieki darījumos ar vērtspapīriem un emisiju izplatītāji bija a/s ‘Baltijas Vērtspapīru nams’ – 1993. gadā šī uzņēmuma apgrozījums bija 204,550 latu. Ievērības cienīgs ‘BVN’ ir arī tāpēc, ka tas pirmais mēģināja izveidot modernu sistēmu vērtspapīru uzskaiti, kā arī pāriet uz dematerializēto vērtspapīru uzskaiti, kas faktiski bija pirmais solis ceļā uz tagadējo vērtspapīru uzskaites sistēmu. Lielākais trūkums šai sistēmai bija tas, ka nebija nekādas uzraudzības – ‘BVN’ varēja nepirkt vērtspapīrus, klientu investīciju grāmatiņās veicot fiktīvus ierakstus. Taču tā jau bija problēma valsts līmenī, jo likumdošana vērtspapīru jomā bija vāja un uzraudzība faktiski nekāda.
Neskatoties uz to, iedzīvotāji ļoti aktīvi pirka vērtspapīrus, jo tie piedāvāja lielāku ienākumu nekā depozītu likmes tajā laikā. Tā ‘Rīgas Komercbanka’ par 1992. gadu dividendēs izmaksāja 140% no akciju vērtības, bet ‘Bonus Inc.’ – 120%. ‘Rīgas Komercbankas’ akcijas arī bija vispopulārākais vērtspapīrs, to apgrozījums 1994. gadā sasniedza 5,4 miljonus latu, tām sekoja ‘BVN’ un ‘Bonus Inc.’ emitētie vērtspapīri, kuru apjoms bija attiecīgi 4,1 un 1.8 miljoni latu. Jāpiebilst, ka šie apjomi, ņemot vērā šo laika posmu, ir ļoti lieli, tāpēc ir visai ticami, ka šajā apgrozījumā ir iekļauta arī akciju izplatīšana primārajā tirgū. Jo tieši 1994. gadā ‘Rīgas Komercbanka’ mēģināja īstenot vienu no lielākajiem akciju laidieniem atjaunotajā Latvijā – tā apjoms bija 25 miljoni latu, no kura izpirktas tika akcijas aptuveni 5 miljonu latu vērtībā.
Lielā cieņā šajā laika posmā bija arī depozītsertifikāti un vekseļi. Pēdējo lielā popularitāte lielā mērā ir skaidrojama ar to, ka vekseļi bieži vien bija īstermiņa, un tas nozīmē, ka investors savu naudu varēja dabūt atpakaļ diezgan ātri – 1-3 mēnešu laikā. Bet, lai dabūtu peļņu no akcijām, bija vai nu jāgaida vai nu dividenžu izmaksa gada beigās, vai jāpārdod. Savukārt pārdošana ne vienmēr bija iespējama akciju zemās likviditātes dēļ (sk. tabulu).
Neorganizētā tirgus beigas pienāca 1995. gadā, kad līdz ar banku krīzi praktiski sabruka arī fondu tirgus. Bankrotēja ‘Baltijas Vērtspapīru Nams’, ‘Bonus Inc.’, ‘Latgalīte’, ‘Auseklītis’, ‘Olevs Invest’ un vēl vesela rinda vadošo emitentu un starpniekfirmu. Taču ne jau banku krīzē zaudētie līdzekļi vien ir vainojami šajā situācijā, tas tikai paātrināja notikumu attīstības gaitu. Faktiski lielāko daļu firmu iegāza 90-to gadu sākuma peļņas drudzis, kad ar relatīvi mazu darba un zināšanu ieguldījumu varēja gūt milzīgus ienākumus. Vajadzēja tikai naudu, kuru varēja aizņemties. Taču lielās peļņas ātri pagāja, bet augstie procenti bija jāmaksā. Lai to varētu izdarīt, tika emitēti jauni vērtspapīri, kuri tika izplatīti ar nomācošas reklāmas kampaņas palīdzību (‘Bonus Inc.’, ‘Auseklītis’ u.c.). Protams, ka šādā veidā būvētais kāršu namiņš nevarēja ilgi pastāvēt, un radās kāda nopietnāka problēma (šajā gadījumā banku krīze), viss sagāzās. Situāciju sarežģīja arī tas, ka daļa firmu bija ar izteikti krāpniecisku raksturu – tās pieņēma noguldījumus, solot milzīgus procentus, un rezultātā pazuda ar visu naudu. Daļa no šīm firmām emitēja arī vekseļus, kuri tā arī nekad netika atmaksāti. Sākās ķēdes reakcija, kurā cieta arī daudz firmas, kas nodarbojās ar nopietnu biznesu.
Kas attiecas uz lielākajiem starpniekiem vērtspapīru tirgū, to ienākumi no darījumiem bija pārāk mazi, lai segtu izdevumus. Tāpēc tās vai nu pārtrauca operācijas ar vērtspapīriem (kā ‘Arnis BSL’), vai arī emitēja savus parādu vērtspapīrus un bankrotēja, nespējot nokārtot saistības (‘Baltijas Vērtspapīru Nams’, ‘Bonus Inc.). Jāpiebilst, ka galarezultātā lielākie zaudētāji (kā jau allaž) bija iedzīvotāji, un valsts arī nedarīja neko, lai šo jomu sakārtotu. Lai gan pirmā vērtspapīru likuma versija tika izstrādāta jau 1991. gadā (!), pieņemts tas tika tikai 1995. gada 23. augustā, t.i. brīdī, kad viss sliktākais, kas varēja notikt, jau bija noticis. Tomēr pozitīvi vērtējams tas, ka šajā laikā notika reāli darījumi ar vērtspapīriem, un iedzīvotāji nodemonstrēja savu gatavību iekļauties vērtspapīru tirgū. Turklāt ar neorginizētā vērtspapīru tirgus sabrukumu faktiski tika ielikti pamati jaunajam – regulētam vērtspapīru tigum, tādam tirgum, kādu mēs to pazīstam tagad.
PS. rakstā izmantoti materiāli no A. Aizsilnieka grāmatas “Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945”, kā arī dažādas padomju laika grāmatas un preses materiāli.
17 replies on “Latvijas akciju tirgus vēsture, 1. daļa”
Paldies Janim par rakstu.
Iesaku ari uzrakstit par ES valstu akciju tirgiem, blogam butu labs interesentu loks.
Sikak rakstu izpetisu velak, kad bus vairak laika, ienacu lai ieliktu komentaru par socsistemu .
Labs raksts.Nedaudz par isu.
Loti interesanti butu sagaidit no Jums kadu rakstu par Latvijas Rubli.Tadu garu , par kursa izmainjam utml.
Pastav viedoklis, ka Japanai ,atskiriba no Krievijas vieglak finanseeties ar parada vpp ieksejos tirgos, jo taa nav veikusi naudas reformu. Jenas kurss no vairakus desmitus gadus atpakal fikseeta 360/1 USD kluva peldoss un musdienas tas vertiba pret USD ieverojami augusi.
Savukart Krievija un daudzas eks padomju bloka valstis ar naudas reformam 90o sakumaa un Krievijas 98.gada prieki ,ka ari t.s slidosa devalvacija/ pedinjaas/ attur no aktivu izvietosanas RUR. Kads efekts butu,ja Latvijas Rublim kursu noteiktu tirgus ar tomer managed float rezimu un nebutu veikta naudas reforma?
Gados vecaki cilveki nereti piemin 1961.gada PSRS naudas reformu un 200LVR/1LVL reformu ka atturosu faktoru ilgterminja investicijam nacionala valuta novertetos aktiivos, atturibu no ilgterminja vpp un depozitiem LVL.
Vel interesetu,ka Jus vertejat musdienu LV pilsonju informetibu par akciju tirgu, nodokliem saistitiem ar kapitala pieaugumu no akciju tirdzniecibas?Palasiju dazus forumus- vecaki ieraksti vairakas vietnees liecina par bazam,ka tirgojoties ar vpp, vari tikt atzits par Saimn darb veiceju utml, / soc apdros iemaksu pieprasisana utml./.Kada ir banku klientu videjaa izpratne par akciju tirgu, vai daudzi interesejas par iespeju tiesa veida tirgot akcijas,atverot vpp kontu, lietojot platformu elektroniskai tirdzniecibai ar akcijam / konkretu uznemumu,nevis portfelju dalju iegade utml/?
EP
Kopumā iedzīvotāju ieinteresētība akciju investīcijās ir normālā līmenī, tik vien, ka tā nauda ieplūst nevis Latvijas akcijās, bet gan dažādos ārvalstu akciju fondos. Iemesls tam ir gan tas, ka šos fondus (atšķirībā no akcijām) bankas aktīvi tirgo, gan arī tas, ka Latvijas akciju tirgus pašreizējā fomā nav pietiekami ‘ietilpīgs’ (par šo vairāk nākamajā rakstā). Bardaks ar nodokļiem ir bremzējošs faktors, bet nav izšķirošs.
Runājot par Latvijas Rubli, varbūt kādreiz uzrakstīšu, bet tas nebūs drīz (jo prasa lielu darbu). Turklāt, varbūt tas izklausīsies dīvaini, es uzskatu, ka naudas reforma pie mums notika normāli un arī sākotnējā lata piesaiste (SDR) arī bija nepieciešama, jo tolaik mums bija liels politiskais (un likumdošanas) risks. Kad mēs iestājāmies ES, šis risks praktiski pazuda un bija jāpazūd arī piesaistei.
Galu galā, gluži kā katram gadalaikam ir savs apģērbs, tā arī katrai ekonomiskajai un politiskajai videi, ir savs risinājums. Tas ir tas, ko LB savā augstprātībā negrib saprast. Kaut gan varbūt pat viņi to saprot, bet negrib to afišēt, jo tas faktiski nozīmētu atzīties, ka tāda banka mums nemaz īsti nav vajadzīga, jo tā tāpat neko nevar ietekmēt. Pat tagadējā piesaiste mums ir palikusi saglabāta pateicoties ES atbalstam, nevis tāpēc, ka LB būtu izdarījuši kaut ko varonīgu.
Divaini neizklausaas.
Vienkarsi, es uzskatu, ka LV, pirms reformas, vai tulit tas gaita vajadzeja citu emisijas principu.
Proti- Centrala Banka vareja emitet kadu dalu maksasanas lidzeklu papildus, ar kuriem veikt kreditesanu. Tas gan destabilizetu valutu, bet raditu velaku ekonomikas pieprasijumu pec nacionalas valutas saistibu segsanai un veicinatu ekonomiku.
Protams,tas ir ES mazajam valstim nepienemams viedoklis- Segums nedrikst but pilnigs.
Katrai valstij ir savs ieksejais tirgus un segums to traucee. To, ka emisijas bez pilna seguma ir ekonomikas pamats attistitakam valstim,pierada vesture.
Piesaisti vareja ari uzlikt, mazliet velak.
Perkot/pardodot ar dazu procentu nobidi CB var pelnit, reguletjot ari tirgu.Visu emiteto masu nekad nekonverte nekur.Tapat SDR.Groza specifikas delj pret vinju peg parasti neliek.
Piesasti SDR ir dargak uzturet,kaa viena/divam valutam/bivalutu grozs,piemeram/ jo SDR ir vairak valutu.
Piesaiste vareja paradities mazliet velak, turklat vienu kludu nepielava- nedeklareja currency board de iure.Diemzel ,emiteja LVL tikai pret segumu.Turklat,manuprat lidz 2000.gadam vareja but koridors,piemeram plus minus 2-5%pret enkura valutu, bet velak bija japaplasina.2000.gada,pec LB atskaites,pozitiva tirdzn bilance tai bija tikai ar Lielbritaniju 2000.g.LV parskats no LB.
Iestaties ES vispar nebija velams, bet klut par EEZ valsti- loti velams.Tas atviegloti precu/pakalpojumu/personu kustibu, bet nebutu ES traucejosa faktora.Ja iestajaas ES, tad tikai ar koridoru 15%,ne savadaak.
Turklat, LB loti liela kluda manuprat bija PARMERIGI AUGSTA BAZES PROCENTU LIKME LATAM 2002-2008.g. Ja piesaiste 1%koridora, bazes likme nevaretu but lielaka ka 1%virs ECB likmes- citadi LVL tirgus iegutu smacejosu efektu- dargus LVL kreditus.
LVL likmem bija jabut zemakam, tas veicinatu ekonomikas atraku uzsilsanu pirms kreditu ekspansijas perioda un nebutu tik daudz kreditu EUR izsniegti.
Apskatot ES EEZ valstu bazes likmju grafikus 1994-2009 gados, tiesam sanak interesanta aina pa valstu un valutu grupaam.Rezultati ari acimredzami,aplukojami ES EEZ statistikas datos.
Likviditates prasibas komercbankam- par zemu, bazes likmes par augstu, ta es verteju LB likmes 2000-2008.g.periodaa.
Kurss, isteniba jau ipasi nebija svarigi,vai 1/200 vai 1/100 vai 1/10.
Latvija,manuprat izvelejas neadekvatu kursu un naudas zimes- vajadzeja naudu reformet ta, lai valutas 1 vieniba butu letaka.Tad precu cenam mainot nedaudz, butu iespeja labak variet ar cenu efektu, ipasi pirmaja laikaa, kad naudas bija pamaz apgroziibaa.
“Piesaisti vareja ari uzlikt, mazliet velak.”
Kaapeec? Nekaada piesaiste, t.i., maaksliiga manipulaacija ar valuutas kursu nav vajadziiga.
“Perkot/pardodot ar dazu procentu nobidi CB var pelnit, reguletjot ari tirgu.”
Atkal utopiska un/vai kaitnieciska ideja. Kaapeec CB buutu jaamanipulee tirgus?
“Iestaties ES vispar nebija velams, bet klut par EEZ valsti- loti velams.”
100% taisniiba.
“Ja iestajaas ES, tad tikai ar koridoru 15%,ne savadaak.”
Pirmkaart, iestaashanaas ES pati par sevi neuzliek pienaakumu ieviest EUR. Otrkart, kaa liecina kaut vai Ungaarijas piemeers, arii 15% koridors nebija nekaada panaceja, un tas peec 2008.g. finansu kraha tika atcelts piniibaa savas nejeedziibas deelj. Shobriid HUF ir briivi peldosha valuuta, teoreetiski.
“LVL likmem bija jabut zemakam, tas veicinatu ekonomikas atraku uzsilsanu pirms kreditu ekspansijas perioda un nebutu tik daudz kreditu EUR izsniegti.”
Smaga putra – ko noziimee likmeem bija jaabuut zemaakaam? Likmeem ir jaabuut tieshi taadaam, kaadas taas nosaka centraalkoms, bet gan tirgus, t.i., pieprasiijums peec depoziitiem un krediitiem. Ekonomikas aatraaka uzsildiishana = manipulaacija (maaksliigas krediitekspansijas rezultaataa), kas noved pie resursu nepareizas izguldiishanas un no taa izrietosho veelaako depresiju, kad jaaveic norakstiishana.
“…citadi LVL tirgus iegutu smacejosu efektu- dargus LVL kreditus.”
Kaarteejais aplamais un marksistiskais uzstaadiijums – augstas krediitprocentu likmes nenoziimee neko smaceejoshu pashas par sevi. Latvijaa, pieaugot pieprasiijumam peec krediitiem, procentu likmeem bija jaaceljas. Vieniigais, kaa to nepieljaut, ir veikt hiperinfleejoshu politiku, kaa to dariija LB – drukaaja latus un radiija Leiputrijas iluuziju, no kuras biedrs Rimshevics veel joprojaam nespeej atkaapties, mokoties halucinaacijaas. “Nesmaceejoshas” krediitpolitikas sekas Tev ir kaa uz paplaates redzamas kolosaalas depresijas paskataa, kad jaaveic sho vieglo krediitu norakstiishana ar visaam citaam no taa izrietoshajaam sekaam.
“Likviditates prasibas komercbankam- par zemu, bazes likmes par augstu, ta es verteju LB likmes 2000-2008.g.periodaa.”
Pirmais punkts adekvaats, bet otrais aplams, jo to atrisinaatu pasha fundamenta nolikshana pareizaa vietaa, t.i., lata float-eeshana. Taa ir tipiska sociaalsima buuveeshana: vienu nepareizu valsts iejauksanos (maaksliigs EUR/LVL) stuteet ar naakamo – likmju reguleeshanu. Lai attaisnotu, stuteetu un sakoptu sho dziiru sekas, valsts turpina pienjemt leemumus, kas palielina taas ietekmi un aplaupa privaato sektoru – celj nodokljus, teeree naudu, kuras tai nav (aiznjemoties), glaabj izredzeetas intereshu grupas uz paareejo 90% iedziivotaaju reekjina utt., kas eventuaali novediis pie Latvijas suvereenaa bankrota un vardarbiigas EUR/LVL preciibu izjaukshanas.
“Latvija,manuprat izvelejas neadekvatu kursu un naudas zimes- vajadzeja naudu reformet ta, lai valutas 1 vieniba butu letaka.Tad precu cenam mainot nedaudz, butu iespeja labak variet ar cenu efektu, ipasi pirmaja laikaa, kad naudas bija pamaz apgroziibaa.”
Kaarteejaa aplamiibu ar utopisku sociaalisma/toalitaarisma piegarshu – Zimbabve, Kuba un Ziemeljkoreja buutu bagaataakaas valstis pasaulee, ja manipulaacija ar naudas piedaavaajumu, taas nominaalveertiibu buutu ekonomiskaas atiistiibas nosleepums.
Uz pirmo rindkopu atbildu sekojosi-sakotneji valuta bija jasavaac, jo citadi float butu parak speeciigas variacijas.
Pirkt letak un pardot dargak- TAS Centralajai Bankai lautu UZKRAT REZERVES.
Centralai bankai normala valsti ir jabut spejigai akteet kaa REZERVJU BANKAI.
Rezervju avots var but tirdznieciba ar pasas valutu.VAI SVF rezerves pozicijas,piemeram, kuras jagarantee ar VISU VALSTS MANTU!
Skatit SVF publiskos dok par SDR pozicijam….
Nakamais- UZLIEK! Ir valstis,kam nav uzlikts, ir kam ir uzlikts.Piemeram Polijai de iure ir full float bez promises segumam!
Nekada mulkiba.Valsts Centralas Bankas refinansesanas likmes ,jeb BAZES LIKMES ir NAUDAS CENA KOMERCBANKAAM PIE REFINANSESANAS.
NAUDAS CENA IR NEKAS CITS,KAA PROCENTU LIKME!
TIKAI UN VIENIGI!
Ja pieprasijums aug, aug cena.BET, komercbankaam ir iespeja aiznemties CITU valutu, kas ir leetaaka! Tapec taas vareja aizdot EUR pret zemaaku likmi klientiem,nekaa latus!Rezultats- HUF LVL utml krediti mazak kaa EIRO!
Centralaas Bankas likme NAV TAA LIKME,KO PRASA BANKAS KLIENTIEM.
Ludzu,izlasiet par so noradito likmi kaut wikipedia ,ja ir laiks,protams.
Ja, nominalvertiba neko nenozime,vai ne,ko?
Ja es varu nemt latus, kam 1 santims eventuli ir 2 centi ASV dolaram, sortejot, es varu USD denominetas cenas vairet vairaak,kaa LVL!
Tapec man ir iespeja ar zemaku pasizmaksu atlaist cenu, nevis likt debilos 9,99LVL uz cenraziem!
Attiecas uz vairuma tirdzniecibu.
Ja zinama meraa, ari nominalvertiba.
Skatot LVL GBP EUR USD CAD AUD JPY CHF cenas!
Kur ir sliktaak?
Kads socialisms?
Socialisms ir ekonomiska sistema, kuras NAV!
Uz pirmo rindkopu atbildu sekojosi-sakotneji valuta bija jasavaac, jo citadi float butu parak speeciigas variacijas.
Pirkt letak un pardot dargak- TAS Centralajai Bankai lautu UZKRAT REZERVES.
Centralai bankai normala valsti ir jabut spejigai akteet kaa REZERVJU BANKAI.
Rezervju avots var but tirdznieciba ar pasas valutu.VAI SVF rezerves pozicijas,piemeram, kuras jagarantee ar VISU VALSTS MANTU!
Bonifacijas, ludzu definejiet,kas ir bazes %likme,refinansesanas likme, devalvacija, managed float un full float.
Ar nepacietibu gaidu atbildi.
Bazes likme ir NAUDAS CENA.
Tiesi tadel krediti EUR bija letaki ka HUF LVL.
Bankam eiro bija letaki.
Ja LVL likmes butu zemas, tad krediti LVL prevaletu paar EUR kreditiem …
Kas ir prevalet?
Socialisms ir ekonomiska sistema.Tas nav.
Ziemelkoreja un Kuba ir dikatura un totalitaras iekartas,nevis socilisms.
Komunisms.Kominterenes komunisms nozime,ka viss,pat drebes tev uz miesas ir kopipasums komunai,sadalams pec vajadzibas.Socialisms ir cita iekarta.Komunisms ar partijas diktatu visam norisem.
Socialdemokratija- cita sistema.
Valutas vertiba?No bij PSRS un Varsavas bloka kam klajas labaak?Slovenija, Kazahstana vai Latvija?Lietuva vai Igaunija?
Kur ir lielaks bezdarbs un krize,Sveice,Japana vai ES?Kur vertigaka valuta?
Ja es tirgotajs gribu mazliet atlaist,atlaizot vienu USD centu, tas ir ap pussantima, bet santims- ap 2 centi.Sareizini preces ar miljoniem un dabun starpibu kontraktos….
NOK JPY un CHF ir letaki kaa EUR GBP LVL,vai ne?SIT bija letaki.
Par valutu varam parunat,LTL piesaiste USD un kursa mainas, tad EEK…Un LVL…
Manuprat, SIT bija visveiksmigakaa post Varsavas bloka,PSRS valuta, pec tam zloti,forints,lits,tenge…
Pilna pelde/de iure/ AMD nepalidzeja,vai ne?
HUF iestajoties ES bija pilnaa pelde bez seguma,lidz ar zlotu.Vini peg centas ieviest veelaak.
Un,ko mes varetu darit,ja krediti butu izsniegti pirms NI buma?Vairak razosanai, un varetu veikt to d…. vai ne?Vieglaak…
Starp citu,vai kads no lasitajiem zina,ka definee pasu devalvaciju un ko vispar iespejams devalvet un ko ne?
Janis, ja ieliksies komentars, butu interesanti lasit Jusu viedokli.
Ja, LVR rakstam vajag daudz darba, pats esmu rakstijis par tirdzniecibu peldosu kursu apstaklos,lidz labas monografijas limenim novest pagruti,nav laika un speeku….
Ja Jus,Jani Ogst, atbildetu uz siem jautajumiem Bonifacija vieta un izteiktos,butu loti interesanti.Nelaunosos,ja Jus siki neizklastat,cik saprotu, Jusu galvenais darbs laikam nav pasas valutas. Man valutas loti interese un patiik par tam macities…Darbs ar valutam gandriz visu darba muzu bijis, tagad mazaak nonemsanaas.LV gan ipasi neparzinu.
Vai LV banku klienti interesejas par futurem un valutu tirgu? Man vairak pazistamie tomer koncentrejas uz taam un atsevisku firmu akcijaam.Portfeljus es pats neperku…Atseviskas akcija gan patirgoju.
Vnk interesanti uzzinat viedokli…Saprotu,ka visi jau nenonemas ar valutam tiesi specifiski.Ir daudz nozaru finanseem.Ta ka nav uzbrauciens, sorry…ja likaas.
Iesutiju vel vienu komentaru, nezinu,vai sanaaca.
Ja sanemat, ir laiks,tad ieliekat.
Apskatisimies kopaa viedokljus.Interesanti kaa nekaa.
“Ja LVL likmes butu zemas, tad krediti LVL prevaletu paar EUR kreditiem …”
Un? Kas no taa peec buutiibas mainaas? Tas, ka printeri vareetu darbinaat biedrs Rimshevics? Citaadi – ja LVL likmes buutu zemaakas, tad Leiputrija droshi vien buutu bijusi veel lielaaka – kaa nekaa daudzi cilveeki tomeer neriskeeja njemt sveshaa naudaa kriitu.
“…komunisms nozime,ka viss,pat drebes tev uz miesas ir kopipasums komunai,sadalams pec vajadzibas.Socialisms ir cita iekarta.”
Aplamiibas. Komunisms, sociaalisms, fashisms vai totalitaarisms ir vieni un tie pashi veezhi, tikai katrs drusku savaadaakaa iepakojumaa. Vieniigais jautaajums – kuras konkreetaas intereses konkreetaa diktatuura aizstaav, t.i., kursh konkreeti nodarbojas ar resursu paardali. Tachu visu sho sisteemu rezultaats ir viens – dikteet 95% paareejiem iedziivotaajiem, kaa dziivot, nevis ljaut tiem pashiem izveeleeties. Visas shiis sisteemas balstiitas uz resursu noslaukshanu un kapitaala notriekshanu, eksproprieejot ekonomiski aktiivos agjentus, kaa arii taas shlakas vairoshanu, kas parazitee uz shiem pievienotaas veertiibas radiitaajiem.
Visbeidzot – man nav iisti paarlieciibas, ka Tu saproti terminu “naudu”. Un tas ir reizee gan smiekliigi vienkaarshs, gan sarezhgjiits temats, par kuru daudzu gadsimtus ir rakstiits garas graamatas.
Kas ir nauda? Nauda pati par sevi nav nekas cits kaa mijmainjas liidzeklis, ar kura paliidziibu tiek atvieglota cilveeku savstarpeejaa noreekjinaashaanas, aizstaajot barteru. Reaali veertiiba ir preceem, kuras par naudu var nopirkt, nevis otraadi. Naudai pashai par sevi nav veertiiba (protams, ja vien taa nav daargmetaals vai daargmetaala substituuts, kad tai ir zinaams “intrinsic value”, kas var un paarsvaraa atshkjiras no taas monetaaraas veertiibas).
Visaam shiibriizha pasaules valuutaam veertiiba ir tikai un vieniigi taapeec, ka ar to paliidziibu ir jaamaksaa mesli attieciigaas valsts paarvaldes aparaatam (alternatiivi tu tiec ietupinaats cietumaa). Bagaatiiba ir nevis nauda, bet gan konkreetaas naacijas kapitaala un prechu uzkraajumi, kurus, protams, var izteikt naudas izteiksmee.
Taa ka tur daudz nav ko diskuteet par shiem dazhaadas kraasas papiiriishiem kaa taadiem. Daudz jeedziigaaka ir teema par to, kaa sho papiiriishu monopolemitents, centraalaa banka, paarvalda sho papiira gabalu kvantumu (naudas piegaadaajums taa pilnaakajaa izpratnee, t.i., M4) tandeemaa ar saviem kompanjoniem, t.i., komercbankaam, un kaadas ir ilgterminja sekas shii piedaavaajuma mezhoniigais izpleshanai no zila gaisa krediitu izskataa. Protams, taalaak ir temats par braaljoshanos un aiznjemshanos aarzemju naudinjaas, peec tam negjenereejot nekaadus ienaakumus tajaa valuutaa, bet to vienkarshi notriecot pateerinjaa. Utt utt. Bet temats te bija par Latvijas akciju tirgu, ne monetaaro politiku :)….
EP
Mans viedoklis lielās līnijās sakrīt ar Bonifāciju – jo mazāk valsts iejaucas procesos, jo labāk. Attiecīgi vislabāk ir iztikt pilnīgi bez jebkādas piesaistes, bet ja situācija tiešām ir unikāla (kā LV 90-to gados), tad kā īslaicīgu instrumentu to var izmantot.
Atstāt Latvijā piesaisti, kad politiskā situācija bija nostabilizējusies, nozīmēja izklāt paklāju lētu kredītu ieviešanai ar visām izrietošajām sekām. Ne velti, paskatoties uz krīzē visvairāk cietušo ES valstu sarakstu, pirmajās vietās ir valstis ar valūtas piesaisti (t.sk. Ungārija).
Par denomināciju – sākotnēji tā bija par mazu (laikam LB gribēja pašikot ar stipro latu), vēlāk inflācija šo situāciju izlaboja.
Par likmēm – pretēji izplatītajam viedoklim reālās % likmes nosaka TIRGUS, centrālā banka tikai sko šīm likmēm. To labi var redzēt ASV parādzīmju grafikos.
Par valūtām – es tām, protams, sekoju līdzi. Jo finansu tirgus ir vienots organisms, to var kaut cik saprast tikai redzot kopējo bildi – akcijas, obligācijas, valūtas, izevielas utt. Tirdzniecība (spekulācijas) ar valūtām gan ir pilnīgi cits temats, kam ir maz sakara ar fundamentālām lietām. Varbūt tāpēc arī šādas spekulācijas arī pie mums ir visnotaļ izplatītas, tur nevajag būt makroekonomikas speciālistam, lai nopelnītu. Vai zaudētu – statistika rāda, ka aptuveni 90% valūtu spekulantu naudu zaudē. Ar futurēm ir līdzīgi.
Leti krediti nav slikta lieta.Ko nozimee leets kredits?Lets procentu likmes delj.
Uzskatu,ka lielakaa problema bija KREDITU MERKI.
NI,kaa dzivojamais ipasums, paterinja preces,un razosanas lidzekli ir atskirigas lietas.
Un,to,kam prioritati deva komercbankas eks padomju bloka valstiis mees zinaam, vai ne?
Nee, CB ir lielaka ietekme, kopa ar kontroles/likumdeveju varu,nekad lielakaa dalja apzinaas.
Kreditu pieejamo masu nenosaka procentu likme, bet lidzeklu piejamiba.
Centralaas Bankas ir kaa mammu pupi zidisanai musdienu apstaaklos.Refinansesana vispar ari ir mammas pups.Tie,kas no siem pupiem ziiz liidzeklus uzdrikstas kritizet valstu iekartas un pamaacit to sabiedribu,kurai pasi maciija- lieto sodien,maksaa riit.
Centrala Banka nosaka ne tikai bazes likmi, bet ari LIKVIDITATES un OBLIGATO rezervju prasibas, bet Valstu valdibas izstrada un parlamenti pienem tadu miljumu kaa KREDITESANU REGLAMENTEJOSI LIKUMI!
Ja austrumeiropas valstiis butu pienemti stingraki likumi, ari kreditesanaas notiktu savadaak un ari nodoklu ienemumi butu labaaki.
Piemeram, pieprasitu visiem kreditnemejiem iesniegt kreditiestadees pieradijumus par izpelnju no valsts institucijaam par ilgaka termina legaliem ienakumiem.Paterina kreditiem ieviest kadu papildus nodevu pie noformesanas.
Noteiktu, ka hipotekarajam kreditam vienigais segums ir pats NI.Redzetu,kaa tad gudri runaatu banku oratori par burbuliem un kada veida butu krediteeti NI un masai entie mobilie,plazmu TV, kalni ar tehniku un remonti,celojumi utml.Butu skaisti,vai ne?
Nezinu,vai sis komentars sada veida vispar paradisies blogaa, ja jaa,tad visu cienju Jums, busiet pieradijis savu nostaju un izpelnisieties manu cienju.
Ja, Janis,par kopejo bildi taisniba.
Tomer,uzskatu,ka lai nopelnitu valutu tirgu ir jabut specialistam.Vnk, daudzi laikam to uzskata par panaceju vai augstas pelnjas avotu atraa tempaa.Ka neka,lerums kantoru un to reklaamu visur,kur nav slinkums ielikt.
Viena foruma izlasiju,ka LV kads zurnals ievietojis reklamu no kadas iestades- mineta 50k pelnja no 10k vienas dienas laikaa/reklaamaa/,ja nekljudos, ar F burtu zurnalam nosaukums laikam bija.Ar tadu pieeju protams…
Cik lasiju Baltijas,ari vairakus citu valstu interneta resursus, diezgan biezi tiek apcilats un reklamets mazais retail forex/ ja to ta var vispar nosaukt/.
Vai tiesam Jums zinams,ka ir izplatiti meginajumi pelnit uz valutu kursu starpbu, g.k ko piedavaa entie kantori?
Par futurem, pec pasa pieredzes prasa lielu koncentresanos,gaadaa ari par spriedzi.Kaut ka nav nacies zaudet nevienu darijumu uz futureem.Tiesa gan,nav bijis bezgala daudz.Ir cits ko darit un to tirgosana prasa palielus lidzeklus.Japiezime,ka futures nejeemu bez kreditsviraam u.c brinumiem.Atklati varu uzrakstit ari pelnjas procentus- 0,15/0,5/1,1 ta apmeram. Lielakais laikam bija 2,175% no iegulditaa par vienu darijumu.Noteikti tulit atradisies kada kritika par augstaak mineeto.
Sobrid tik daudz brivu lidzeklu nav.Akcijas- ar taam ir bijusi zaudejosi darijumi,tiesa gan ari vislielaaka pelnja.
Janis Jums pasam ir pieredze ar tirgosanu akcijam u.c ?Nav velme patrigot kaut ko,paplenit?
Komentara mineju par darbu ar valutam.Jasaka,ka neesmu stradajis un nestradaju nekados forex kantoros vai deribu namos/smile/, vai uz to pusi.
LV bankas ari ne visai cakli piedava klientiem ta saucamo foreksu, un uzskatu,ka tas ir loti labi,ka taa.Smile.
Vispar valsts ekonomikai tiesam izdevigak,ja iedzivotaji investe vieteja akciju tirguu,dibina uznemumus utml uz vietas.
Par tiem zaudejumu procentiem, domaju,jaa, noteikti tam ,ko pak sniedzeji saucot par retail foreksu ir paari 90% ,citadi nevar buut.Tapat ari citiem augsti leveregetiem darijumiem,piem CFD,opcijas, un visiem priekiem.Gribetos paintereseties, Jums tiesam labi zinams,ka LV 90% zaude uz futurem?Man kaut ka likaas,ka fjucersus un opcijas parak daudzi Baltijaa nemaz netirgo/domaju privatpersonas/.Pilnigi iespejams ,ka es seit kljudos.
Interesanti butu izlasit kadu turpinajumu darbam par to akciju tirgu.Ja uztaisitu lielaku apjomu,varetu meginat publiceet kaut kur,varbut kopaa ar valutu vestures izpetijumu?
Par PSRS laika vpp paldies jo ipasi.Par obligaciju epopeju jau so to zinaju,bet tas ari viss.Nesen,pie krizes kaukada persona mineja talonu un obligaciju iespeju musdienu LV pie algaam vai uz to pusi.Domaju,masa bija staavaa sajusmaa,vai ne?Es,ka izlasiju vardu taloni internetaa, vnk apstulbu…uz konvertaciju tempu LVL/uz laikam ari pozitivi ietekmeja.Aizmirsu,kurs bija tas gudrinieks,kas izteicies.Tagad dazi portali min gaidamo cenu kapumu partikai, atceros,bija kaut kads subjekts, kas aicinaja pirkt partiku,ta saka netiesi- uz veikalu pec ediena.Nekur izejas neesot utml.Bija portalos salikts, bet laikam noietu partikai toreiz neuzlaboja .Smile.
EP
Lēti kredīti, pats par sevīm, protams, nav nekas slikts. Problēmas rodas, ja kredīti nav atbilstoši riskam – tas ir tas par ko es rakstīju iepriekš blogā ‘Eiro-ilūzijā’. Latvija ir klasisks gadījums – pateicoties kursa piesaistei un dalībai ES, tā tika uztverta kā gandrīz bezriska valsts, un te ieplūda vairāk kredītu nekā valsts spēja apkalpot, attiecīgi liela daļa no tiem kredītiem aizplūda spekulatīvā gultnē (t.sk. hipotekārajos).
Un nedomāju, ka stingrāki likumi būtu daudz ko mainījuši, gan jau atrastu veidu kā tos apiet (ASV uc valstis ir tam piemērs). Vienīgais, ja uzliktu skarbākus nosacījumus vietējām bankām, vairāk kredītu izdotu ārvalstu banku filiāles un to glābšana nebūtu vairs mūsu problēma.
Es arī nedomāju, ka kapitālismā ir iespējams (un vajadzīgs) novirzīt kredītus uz nozari x vai y, vienīgā iespēja ir izveidot normālu vidi, kur katrs atbild par saviem riskiem un kļūdām – un nenotiek nekādas bezjēdzīgas glābšanas kā mēs redzam LV, Grieķijas vai Īrijas gadījumā. Kaut kad arī domāju šāi tēmai pieskarties vēlreiz.
EP
Par valūtas tirgiem – spekulācijas šajos tirgos pēc savas būtības ir tie pats kazino, tikai nevis brutāli sarkanais/melnais, bet black jacks. Resp., ja strādā smadzenes, ir sistēma, ir disciplīna, var vinnēt. Ja tu aizej vienkārši iedzert kokteili un paspēlēties, tad galu galā ilgākā termiņā tu būsi zaudētājs. Tā kā faktiski tās forex reklāmas ir kazino vai loterejas biļetes reklāma, un pēc būtības tajās, līdzīgi alkoholam, vajadzētu būt brīdinājumam, ka parastam cilvēkam ir lielāka varbūtība zaudēt nekā vinnēt. Kā tie kantori iekšienē apstrādā tos darījums gan nepateikšu.
Par futurēm īsti nesapratu tevis teikto – tu saki bez kredītsviras, bet futures pats par sevīm ir instruments ar plecu.
Un no mazas peļņas nevajag kautrēties – ja aptuveni 90% spekulantu (tā ir oficiāla statistika!) strādā ar zaudējumiem, tad tas pats 1% ievieto tevi pirmajā desmitniekā. Tā kā es pats darbojos šajā sfērā – gan akcijās, gan futurēs, tad varu apliecināt, ka šī nodarbe ir ļoti smaga un ilgākā laika termiņā investoru, kas nopelna, ir visnotaļ maz. Ja nu vienīgi izdodas uztrāpīt uz buļļu tirgu, bet, redzot visu, kas notiek, nākamo lielo buļļu tirgu akcijās es negaidu ātrāk kā pēc 5-6 gadiem.
Ja, apiet visur prot.Kategoriski nepienemu Baltijas medijos uzsvertos apgalvojumus par to,ka tikai A eiropa ,Irija,Griekija dzivojusi pari lidzekliem.
Vienkarsi,citur mazliet savadaka ekonomikas struktura.Spilgts paraugs taupiibai pedinjaas ir Belgijas Valdibas areja parada attieciba pret IKP.Ari pateretaji/masa/ mil dzivot uz kreditiem, piemeram Zviedrijas iedzivotaji nav nekads iznemums.Smile.Un valuta, pensiju fondu vesture, saakot no laika peec 2 pas kara ari ir interesanta,vai ne?
Runa ir par masas,ipasi jaunas paaudzes kreditesanu,piemeram.
Ja butu pieprasits vismaz 1 gada izpelnjas pieradijums overdraftu,kreditkarsu,pk izsniegsanai, tas veicinatu ilgaku jauno turesanos viena darba vieta,piemeram.
Nevis studentiem piedavat kreditkartes, skandinat lieto sodien,maksa riit,tavi ienakumi nakotne augs utml.Jauno specialistu hipotekarie krediti,ipasi jauno gimenju piedavajumi bija sasniegumu visotne komercbankam.Bravo!Jusu ienakumi augs, jus esat divi,augstaka izglitiba, stradajat pusgadu, nemiet dzivokli,mes dosim papildus kreditkarti,lai Jus iekartotu mitekli ar mebeleem,Smile.Vel,interesants modelis- 4 algu limits kartei, visa gimene,ari taas pensionari var skaitit ienakumus kopa limita aprekinam!Uraa!
Ipasi jaunajiem bija kaut ka japiedabun sakt uzkrasanu,domaat.Notika otraadi- tikko sak pelnit,parversas par pateretaju-kampeeju,kurs nodarbinaats nevis ar velmi investeet, uzkraat,bet smago jautajumu, kur vel dabut vairak kreditu.Spilgti piemeri ir gaudas ari draugos,piemeram.Tos lietoju arkartigi reti.Panemis jaunietis firmaa x, bankaa y, karti a,b, c, paterina kreditu z , hipoteku q, utml.Ari precu kreditu , telefonus uz pieslegumu/tie atras nomainas prece,apnik,jaunus meklee utml./Pec tam gaudo un kauc – vainigas bankas,pensisi, sliktie darba deveji ,varbut vel kadi mistiski gari.Smile.
Ja butu Vienots Kreditu registrs, ar bargiem noteikumiem, tad tads subjekts dabutu vismaz pusgadu-gadu pastradat bez kreditiem utml.Pa to laiku pakraatu kaut ko, saktu domat ,ka vairak pelnit un kur ieguldit.Atdzistu pateretaja psihe,saktos domasanas process.Seit paraugs variantam,ka butu japierada ienakumu plusma vismaz viena gada garumaa pirms butu tiesibas izsniegt overdraftus,kreditkartes,paterina kreditus.
Protams,lielaas hipoteekas un citus jaukumus nespetu noveerst ,taisniiba!Nez vai noverstu ari tagad tukso kompleksu,eeku masas sacelsanu.
Varbut samazinatos mani tracinosa paraadiba tiesi A eiropaa un diemzel ari citas valstis,noverojama lielvekalos un benzintankos,piemeram.Kreditkarsu lietosana ikdieniskas partikas vai degvielas iegadei- Norma, viss esot OK.
Varbut esmu parak konservativa persona, uzskatu,ka kreditkartes utml butu jalieto tadu izdevumu segsanai,kas novers velakus lielakus terinjus vai lauj kaut kada veida vairot nakotnes ienakumus,perspektivas.Kur vel lepnie teksti- vareju neskatities ,cik kas maksaa …Domaju,ja nevari no ienakumiem iegadaties partiku bez kredita,ka ari vel uzskata,ka esot veiksmiga persona….no comments.
Tomer,ne tikai A eiropaa ir simti miljoni cilveku,kuri lietojot overdraftus,kreditkartes nedoma, ka vini lieto SVESU NAUDU, un AIZNEMAS.
Nev velti izteretie maksimalie limiti un kunksti,ka nevarot nomaksaat pilda sociaalos tiiklus visaa pasaulee.
Ja ,sakreditetu taapat.Tikai,vismaz veicinatu ienakumu legalizaciju,mazinatu vismaz mazo kreditu pluusmu paterinjam.Ka nekaa, ja sava valsti nelauj,tad sakreditetu arzemju klientus.Daudzam valstim ir tada pieredze.
Vienkarsi,ja LV no ap 2000.gada butu viszemakaa bazes likme Baltijaa,bet augstakas likviditates un obl rez prasibas, tad LV bankas krizes laika mazaak ciestu no to speeku apsaubisanas saakoties krizei,mediju aziotaazaas.Piemers ir Libaanas norises krizes sakuma lidz sodienai.
Savukart valutas kursa koridora paplasinasana kaut par vienu!procentu, ilgu gadu laika lautu uzkrat lielakas CB rezerves un lautu teret mazak atperkot valutu.Pozitivaks koridora efekts bija pat Danijas gadiijumaa.Tur bija manams ari negativais efekts augstakai bazes likmei- vinju CB to krizes sakumaa paceela likmi,lai vieglak noturetu DKK piesaisti EUR noteiktajaa koridora. Uzskatu,ta bija loti smaga kljuda.Protams,minetais viens procents bija uzradits ka paraugs,nevis ieteicamais.Smile.Tomer,apskatoties vr un M0 uc M dinamiku un stavokli 2000,2004,2008, viegli apjaust, cik lielaks butu slavenais segums,ja koridors nebutu +/- 1% bet kaut +/- 2 vai 3%. Verojot atpirkumu un pardosanas summu vesturi, var panemt kaut kalkulatoru un uzmest aprekinu iesakumam,kas butu,ja butu pardots kaut mazliet dargak un pirkts kaut mazliet letaak.Ja vel nemam vera ,ka starpibu iegulda, piemeram kops 2000gada, sanaktu jaukas summinjas,vai ne?
Kas attiecas uz pirmo iemaksu pie hipotekara kredita – ja butu bijusi sen taa 10% norma ieviesta, tomer komercbanku stavoklis krizes laikaa butu vieglaaks,turklat,ja rezervju un likviditates prasibas LV butu augstakas ka kaimninvalstiis, masas uzticiba LV bankaam butu lielaaka laikaa, kad mediji panikoja.
Kaa foreks kantorisi ieksiene apstrada,var aptuveni saprast pec pakalpojumu liguma satura un noteikumiem.Daziem teksti ir brinumjauki uzjautrinosi.Iesaku palasities interneta, vinju lapaas.Iesakumam noder tas, kas piedava pakalpojumus LV.Panemt plasak reklametaas forumos, atvert lapas un izpetit ligumus un noteikumus.Jautriba garanteteta vairuma gadijumu.
Par futurem, tie % mineti uz vienu darijumu,nevis gadu.Ja, malacis par sviru.Labi.
Atseviskam uznemumam akciju cenu specigi var ietekmet baumas, info medijos , notikumi nozaree.Ari turpmakos dazos gados buus uznemumi,kam akcijas varetu svarstities visai specigi.Vienkarsi,tiesam piekritu par tirgu, un svarstibas var but ne vienmer velama virzienaa.Smile.
Domaju,akciju tirgu var ietekmet varianti,kados var tikt risinata krize, ja drukasanu tempi pieaugs strauji,tad akcijas varetu pieaugt vairakiem uznemumiem katraa valstii.Ja, bullju tirgus jagaida buus, seviski neskumstu, jo parak lielas brivas naudas akcijaam nav, salikts tradicionala biznesaa, kur darbojos ari liidzi,ne tikai sezu kaa investors.
Jaa, pilnibaa piekritu Jums, nodarbe ar futurem un akcijam ir smaga, ipasi psihologiski man liekas perioda, kad darijums saakts ,lidz pabeigsanai.
Cik darijumus /skaits/ ar futurem Jus veicat ,piemeram saa gada laikaa?Man bijusi sogad 11it, mazako un lielako pelnjas procentu jau uzrakstiju ieprieks.Nervus noeed pamatigi, ari daudz jadomaa liidzi…
Akcijas? Loti intensivi nematies? Man nekad nav bijis vairaak kaa dazu uzn akcijas vienlaiciigi turesanaa.Ir bijusi doma sanemties vairaak, bet tad sekosana taam liidzi, prognozesana utml mani paraak nomociitu.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/lizda-nosoda-rimsevica-ieteikumu-skoleotajiem.d?id=35522937
Urra!Beidzot izteiktas patiesas velmes- Latvijas depopulacija?
Malacis, ists patriots.
Labi ka man nav biznesa LV.Nav jabaro tadi patrioti.