Vjetnama – pirmais, kas nāk prātā vidusmērā cilvēkam izdzirdot šīs valsts vārdu, ir sociālisms un sliktie amerikāņi, kas tur karoja. Zinošāki pilsoņi pieminēs arī skaisto dabu un atpūtas iespējas pie jūras. Šoreiz gan runa būs par kaut ko citu – Vjetnamas ekonomiku, kas ir visnotaļ interesanta parādība. Uzreiz gan brīdinu, ka grafiku un makroekonomikas analīzes te nebūs, raksts ir tapis izteikti no tūrista redzesviedokļa, jo tieši šādā statusā nesen iznāca paciemoties šajā valstī.
Noslēdzot ‘triloģiju’ par Latvijas akciju tirgus gaišajiem un ne tik gaišajiem brīžiem, šoreiz ieskatīsimies procesos, kas notikās mūsu akciju tirgū Latvijas ekonomikas ‘trekngaža’ laikos – kur pazuda aktivitāte, kāpēc mūsu uzņēmēji deva priekšroku bankām nevis biržai un ar ko tas viss beidzās. Un visbeidzot – kas tad mūsu akciju tirgu sagaida nākotnē, vai ir jau laiks biržas interneta mājaslapai pievienot grāmatzīmi?
Turpinot Latvijas akciju tirgus vēstures tēmu, šoreiz apskatīsim īso, taču visnotaļ interesanto laika periodu tūlīt pēc Bankas Baltija un neorganizētā tirgus sabrukuma – 1996-97. gadu. Tas ir laiks, kad tika ielikti pamati tam akciju tirgum, ko mēs redzam tagad. Un savā ziņā šo laika posmu var saukt par Latvijas akciju tirgus ‘zelta gadiem’, jo tik optimisma un entuziasma piepildītu periodu mūsu tirgus vēl pagaidām nav piedzīvojis un tuvākajā laikā, visticamāk, arī nepiedzīvos.
Latvijas akciju tirgus gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku ir bijis, maigi izsakoties, nepopulārs. Taču visi tie, kas ilgāku laiku ir nodarbojušies ar investīcijām, zin seno patiesību, ka objektiem, kas ilgstoši ir bijuši nepopulāri, ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tajos slēpjas vislielākais potenciāls. Tāpēc arī mēs pievēršamies akciju tirgum – šoreiz tā vēsturiskajam aspektam (kā saka gudri cilvēki – tas, kurš nezin no kurienes nācis, nevar zināt kurp dodās), bet pēc kāda laika arī izanalizēsim Latvijas akciju tirgus tekošās problēmas un nākotnes izredzes. Īpašs brīdinājums interneta paaudzei – šis bloga ieraksts ir salīdzinoši garš!