Jānis Ogsts

Eiro-slazds

Publicēts | decembris 17, 2012 |

Pedējos mēnešos Latvijā ir uzvirmojušas sen neredzētas kaislības, un to galvenais objekts ir eiro (ne)ieviešana 2014. gadā. Situācija ir interesanta, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret, savukārt valdība kopā ar Latvijas Banku uzsver, ka par eiro ieviešanu jālemj ‘ekspertiem’ (ar to gan pamatā domājot sevi) un ir apņēmušies sasniegt savu mērķi, lai ko tas arī nemaksātu. Kam tad īsti ir taisnība un kā pateikt, vai Latvijai tiešām eiro ir vajadzīgs tieši tagad? Atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga, bet nav arī tik sarežģīta kā izskatās no malas.
Cipari
Var izdomāt dažādus veidus kā vērtēt eiro ieviešanas nepieciešamību, taču tā kā runa tomēr pamatā ir par cipariem, tad, manā izpratnē, optimālā pieeja ir uztvert šo pasākumu kā investīciju projektu. Tas nozīmē apzināt visus izdevumus un iespējamos riskus, pielīdzināt tos prognozētajai peļņai un tad izdomāt, vai potenciālais ieguvums atsver riskus.

Lai veiktu šādu analīzi, mēs sākotnēji izmantosim Latvijas Bankas (LB) sagatavoto prezentāciju par eiro ieviešanas ieguvumiem un izmaksām (tā ir atrodama šeit), kuras kopsavilkums vienā lapā izskatās šādi :


900 miljoni
LB un valdības visbiežāk minētais arguments par labu eiro ieviešanai ir ‘ietaupījums valsts budžetā zemāku parāda apkalpošanas izmaksu dēļ’ 900 miljoni eiro apmērā. No pirmā acu uzmetiena cipars izskatās pārliecinošs – kaut arī 10 gados, bet tie tomēr ir 900 miljoni eiro! Taču, uzzinot uz kādiem argumentiem tiek balstīti aprēķini, optimisms acumirklī noplok. Faktiski LB apgalvo, ka Latvijai uzreiz pēc iestāšanās eirozonā tiks palielināts kredītreitings, samazināsies % likmes un tādas tās paliks vismaz 10 gadus.
Jauki, ja vien tas nebūtu pretrunā ar ekonomikas teoriju. Jo, raugi, valsts kredītreitingu (un % likmes) ietekmē ļoti daudz dažādu faktoru – sākot ar valsts finansiālo un politisko stabilitāti un beidzot ar situāciju globālajos finanšu tirgos. Un valūtas ‘x’ (ne)esamības faktors tur spēlē salīdzinošu mazu lomu. Tieši tādēļ, ja mēs palūkojamies uz Eiropu, tad ir valstis, kas nav eirozonā – Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Šveice, kur % likmes ir tuvu nullei vai pat mīnusā, bet ir valstis - tā pati Grieķija, Spānija, Itālija, kur šīs likmes ir salīdzinoši augstas. Arī tas, ka Latvijai nesen izdevās aizņemties dolārus par gandrīz 2reiz mazāku likmi nekā gada sākuma apliecina to, ka, lai tiktu pie zemākām % likmēm, nav obligāti nepieciešams eiro, pietiek ar racionālu saimniekošanu savā valstī un labvēlīgu situāciju finanšu tirgos.
Attiecīgi var secināt, ka šie 900 miljoni eiro nav nekas cits kā vienīgi MINĒJUMS. Nelabvēlīgākā situācijā šī prognoze ne tikai var nepiepildīties, bet gan pārvērsties par mīnus 900 miljoniem.

8 miljardi
Šo ciparu, kas saucas ‘ieguvumi no eksporta pieauguma un % likmes samazinājuma’ privātajam sektoram, ir grūti komentēt, jo tas atkal balstas uz minējumiem. Eksportu eiro ieviešana neko būtiski nevar ietekmēt, jo mums jau tagad ir fiksēta lata piesaiste eiro, savukārt par % likmēm ir tas pats stāsts, kas jau tika minēts augstāk. Tāpat grūti ir komentēt lielo optimismu attiecībā uz IKP pieaugumu, algu, pensiju kāpumu uc jaukām lietām, kas tiek minētas pēdējā laikā. Neizklausās ticami. Vēl jo vairāk - tas viss neviļus atgādina Finanšu ministrijas savulaik izstrādāto Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.-2010.gadam, kas, cita starpā, paredzēja 2008., 2009, 2010. gadā IKP pieauguma stabilizēšanos ~ +7.5% apmērā!

700 miljoni
Ieguvumi no valūtas konvertācijas izmaksu izzušanas - 700 miljoni eiro (10 gados). Šis cipars izskatās labi un savā ziņā arī ir labs. Taču tikai viena piebilde - valūtas konvertācijas izmaksas pēc savas būtības ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, resp. bankas un valūtas apmaiņas kantori zaudē, bet iedzīvotāji un uzņēmumi, kam ir jākonvertē, iegūst. Jauki, protams, bet kopējo Latvijas ekonomisko situāciju tas būtiski nemaina.

-340 miljoni
Vienreizējās izmaksas eiro ieviešanai LB ir aprēķinājusi 231 miljona eiro apmērā (12 miljoni valsts sektorā un 219 miljoni privātajā). Tiesa gan, finanšu konsultāciju uzņēmums ‘Laika Stars’ privātā sektora izmaksas lēš stipri lielākas - aptuveni 327 miljonu eiro apmērā un pašu uzņēmēju prognozes vairāk sliecas uz ‘Laika Stara’ ciparu pusi nevis LB sagatavoto. Galu galā sanāk ~340 miljoni eiro.

ESM un -2 miljardi
Un te sākas pats interesantākais. Kā zināms, Eiropas Stabilitātes Mehānisms (ESM) ir finansiālās palīdzības fonds eirozonas valstīm (un bankām), kurā, ja tiks ieviests eiro, Latvijai nāksies iestāties un iemaksāt kapitālā 199 miljoni eiro (pēc 12 gadiem - 384 miljoni eiro). Tie ir cipari, ko min LB. Taču ir vēl arī citi cipari - kļūstot par ESM līdzdalībnieku, Latvijai ir ne tikai jāveic iemaksas kapitālā, bet arī jāuzņemas garantijas proporcionāli iemaksām kapitālā (t.s. kapitāls pēc pieprasījuma). Ja mēs skatamies uz šo brīdi, tad piem. Igaunijas garantiju daļa ir 1.3 miljardi eiro. Latvijas daļa uz šo brīdi, visticamāk, būtu ap 1.5 miljardiem eiro. Taču šie skaitļi nav galīgie, jo gadījumā, ja situācija Eiropā saasinās un ESM ir nepieciešami papildus līdzekļi, tie tiks pieprasīti no dalībvalsts. Šāda situācija var arī rasties brīdī, kad kāda liela valsts (piem. Spānija) paprasa palīdzību, tādējādi automātiski izstājoties no ESM ‘donorvalsts’ rindām. Somijas prese, starp citu, bija aprēķinājusi, ka pie nelabvēlīga notikumu attīstības scenārija Somijas izmaksas varētu pat dubultoties - no 13 miljardiem eiro šobrīd līdz pat 28 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka arī Latvijai problēmu gadījumā šie skaitļi teorētiski varētu pārtapt pat par 3im, 4iem vai pat vairāk miljardiem eiro.

Šajā kontekstā LB runas par to, ka līdzdalība ESM ir ’uzkrājošās apdrošināšanas polise’ izskatās, maigi izsakoties, nepatiesas. Jo, kā zināms, apdrošināšanas būtība ir tāda, ka nopērkot polisi, mēs pasargājam sevi no iespējamiem daudz lielākiem zaudējumiem nākotnē. Dalība ESM dod tieši pretēju rezultātu – riski un potenciālie zaudējumi pieaug. Vēl jo vairāk – pavisam nesen tika pazemināts paša ESM kredītreitings un dēļ šīm pašām garantijām arī Francijas reitingu piemeklēja līdzīgs liktenis (un tiek baumots arī par Vācijas reitinga pazemināšanu). Kas nozīmē tikai to, ka pie nelabvēlīgas notikumu attīstības, arī Latvijas kredītreitings var tikt samazināts tieši dēļ līdzdalības ESM un tad mēs nonākam atpakaļ pie punkta par ‘900 miljoniem’, tikai šoreiz jau ar mīnusa zīmi.

Protams, LB runā arī par iespēju dabūt naudu no ESM, taču arī tas neskan loģiski, jo, pirmkārt, mēs nestājamies eirozonā, lai atkal lūgtu palīdzību. Un, otrkārt, pat, ja gadījumā Latvijai būs nepieciešama palīdzība, mēs naudu nevis saņemsim, bet gan aizņemsimies ar visām izrietošajām sekām (uzraudzību, budžeta griešanu utt.). Kas tādā brīdī notiks ar Latvijas kredītreitingiem, % likmēm un ‘900 miljoniem’, domājams, nav jāpaskaidro.

Izstāšanās no eiro un –4 miljardi eiro?
Interesanti, ka visā šajā jezgā par eiro ieviešanu, gandrīz neviens nerunā par to, kas notiktu, ja gadījumā Latvijai kaut kādu iemeslu pēc no eirozonas nāktos izstāties (investoru valodā to sauc ‘exit strategy’). Vienīgi Einārs Repše kādā intervijā mierināja, ka nepieciešamības gadījumā Latvija varēs izstāties, mums jau ir tāda pieredze ar pārēju no rubļiem uz latiem. Taču tas, ko bijušais premjers aizmirsa piebilst, ka tās atkal ir izmaksas, turklāt lielas izmaksas. Ja LB būtu tiešām pragmatiska iestāde, kas izanalizē visus eiro ieviešanas aspektus, tad tā būtu aprēķinajusi arī šādu skaitli. Taču tas tā nav. Toties eiro izstāšanās izmaksas ir aprēķinājusi Šveices banka UBS un rezultāti ir tādi, ka labāk tos nezināt. Atkarībā no tā, cik stipra (vai vāja) ir konkrētā valsts, kas izstājas no eirozonas, kopējās izmaksas varētu sasniegt no 20% līdz 45% no attiecīgās valsts IKP! Ja pieņem, ka Latvijas IKP ir ~20 miljardi eiro, tad ‘izstāšanās maksa’ varētu sasniegt no 4-iem līdz pat 9-iem miljardiem eiro! Un tā ir atbilde tiem, kas saka, ka eiro-vilcienā ir jākāpj iekšā tagad, jo agri vai vēlu tas tāpat būs jādara! Nepareizi, jo tad, kad mēs iekāpsim, atpakaļceļa vairs nebūs, jo pretim glūnēs kārtējie izmaksu miljardi. Protams, sabrūkot eirozonai, Latvijai būs zaudējumi neatkarīgi no tā, vai mums ir vai nav eiro, bet tad tie cipari ne tuvu nebūs tik lieli. Turklāt būs saglabāta iespēja izmantot latu ka monetāras politikas instrumentu.

Secinājumi
Savelkot kopā visu informāciju, sausais atlikums ir sekojošs :

IEGUVUMI – ērtāka dzīve tiem, kam ir darīšana ar eiro un 700 miljoni eiro (10 gados), kas pārceļo no banku kabatām uz iedzīvotāju un uzņēmumu kabatām.
RISKI - fiksētās vienreizējās izmaksas 340 miljoni eiro, iemaksa ESMā (atrauti no Latvijas ekonomikas) 384 miljoni eiro, risks zaudēt 1.5-3 miljardus ESMā un grūti aprēķināmi (taču milzīgi) zaudējumi, ja eirozona tiešām sāk brukt. Plus vēl ierobežotas iespējas reaģēt uz ekonomiskiem procesiem Latvijā.

Vai šādā ‘projektā’ ir vērts investēt? Acīmredzami NĒ. Esmu arī pārliecināts, ka, ja šos pašus skaitļus iedotu LB ekonomistiem un neteiktu, ka runa ir par eiro, tie nonāktu pie līdzīga secinājuma - šī investīcija šobrīd ir pārāk riskanta. Pēc 2-3 gadiem, kad, visticamāk, būs jau skaidrs, kura valsts ir bankrotējusi, kura nav un kas notiks ar eirozonu un eiro un cik tas viss Latvijai izmaksās, stāsts varētu būt pilnīgi cits. Un tad pie šī jautājuma varētu arī atgriezties. Šobrīd uz ko tādu parakstīties ir neprāts.

Protams, ka eiro aizstāvji uzreiz teiks, ka aprēķini ir virspusīgi, ka krāsas ir pārāk sabiezinātas, ka eiro ir un būs, un ka sliktākais (jau kuro reizi) ir aiz muguras. Varbūt. Taču, ja runa ir par investīcijam, tas ir nerakstīts likums modelēt arī vissliktāko iespējamo scenāriju. Jo tikai tādā veidā var saprast, vai šo investīciju ar visiem tās riskiem vispār var atļauties! Redzot tos ciparus, kas grozās ap ESMu un pie izstāšanās no eiro, ir skaidrs, ka Latvija to nevar šobrīd atļauties.

Uz ko mēs varam cerēt

Ja godīgi, tad cerības uz to, ka Latvija eiro 2014. gadā varētu neieviest, ir visnotaļ mazas. Pastāv neliela iespēja, ka opozīcijai izdosies panākt referenduma rīkošanu, bet tas būs grūti. Savukārt koalīcijā esošie ’svārstīgie’ politiķi kādu brīdi, visticamāk, turpinās demonstrēt savas ‘rūpes par latu’, bet galu galā nobalsos par ieviešanu, jo ‘partijas disciplīna’ ir pāri visam. Skumji, jo, esmu pārliecināts, ka, ja anonīmi aptaujātu visus Saeimas deputātus, lielākā daļa (līdzīgi kā iedzīvotāju aptaujās) tomēr būtu pret.
Vēl ir valsts prezidents, kas, ņemot vērā to faktu, ka eiro atbalsta tikai ~10%, varētu neizsludināt likumu un ierosināt referendumu, bet nu pēc frāzes, ko mūsu prezidents pateica kādā runā Latgalē - „… ja kādam nepatiks, ka šeit būs eiro, nevienam nav liegts, piemēram, pārcelties uz Lietuvu, attālums ir tikai 70 kilometri,” ir skaidrs, ka nekas tāds nenotiks.
Tā izskatās, ka vienīgais faktors, kas spētu mūsu eiro-vilcienu noņemt no no sliedēm, ir kāds ‘negaidīts’ notikumu pavērsiens Eiropā. Un šis ‘negaidītais’, starp citu, nebūtu nekas negaidīts, jo, lai ko arī neteiktu valstoņi un eirobirokrāti, eiro jau pēc savas būtības ir nedabiska valūta un tagadējās problēmas dienvidvalstīs (un arī mūsu krīze) ir šīs vienotās valūtas radītās sekas un nevis otrādi (vairāk par šo tēmu pirms nepilniem 3 gadiem tapušā šī bloga rakstā ar nosaukumu ‘Eiro-ilūzija’).

Taču, ja Eiropai tomēr izdosies savu problēmu risināšanu pastiept garumā vēl ilgāk (kā tas ir veiksmīgi darīts līdz šim), tad nekas cits neatliks kā ‘kāpt iekšā lielajā kuģī, kur var saņemt dažadus labumus’. Nezinu, varbūt kāds arī dabūs tos ‘labumus’, bet nu parastais Latvijas iedzīvotājs, visticamāk, paspēs tikai uz trauku vākšanu un trekna rēķina saņemšanu.
.
.
.
PS : Kipper Williams karikatūra par Latvijas vēlmi iestāties eirozonā :

Komentāri

26 Responses to “Eiro-slazds”

  1. V.
    decembris 17th, 2012 @ 18.02

    Bet kāpēc sliktākais scenārijs tiek skatīts tikai no vienas puses - tāds, ka eirozona sabrūk, bet nevis no tā, ka Latvijas ekonomikā iestājas, piemēram, nākamā krīze?

    Ja skaita, ka valūtas konvertācijas ieguvums ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, tad
    arī daudzi eiro ieviešanas darbi tādi būs - nauda tiks maksāta vietējām servisa firmām, piemēram, IT pakalpojumi.

  2. Hmm
    decembris 18th, 2012 @ 0.08

    900m - ja būs eko cikla lejaspunkts, vai gadījumā daudz bēdīgāk nebūs ārpus EZ (think 2008!)

    Valūtas konvertācija - peļņa aiziet zviedru bankām un akcionāriem, kamēr ja tā paliek iedzīvotājiem, tā paliek iedzīvotājiem. Jā, dīvaina teikuma konstrukcija

    ESM - vai tad šis mehānisms ir “maiss ar cauru galu”, kur ber iekšā un nekad, nekad atpakaļ neko nedabūn? Jā, GRE parādu norakstīja, bet mēs maksājām ar procentēm.

    BET es piekrītu, ka LB par diezgan lieliem muļķiem tur vismaz daļu cilvēku, nepiedāvājot iepazīties ar dažādu scenāriju analīžu rezultātiem. Varu saderēt, ka tādi, lai arī neoficiāli, bet eksistē. Vispār sen bija laiks izmest visu LB padomi un salikt normālus cilvēkus, lai vismaz tautai tiek sniegta vispusīga info nevis Ilmāra baušļi.

  3. x
    decembris 18th, 2012 @ 8.30

    skaisti. izrādās, mēs bērsim naudu iekšā ESM uz neatdošanu, bet paši no tā nevis saņemsim, bet tikai aizņemsimies? autoram loģika klibo uz abām kājām…

  4. Ingars
    decembris 18th, 2012 @ 10.16

    Eiro ieviešanas izmaksas arī ir ‘naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā’.
    Un kur ir sliktā scenārija analīze situācijai, kad Latvija neiestājas eirozonā?
    Kā jau pierasts, ļoti tendencioza ‘analīze’un ne par gramu labāka par LB argumentāciju.

  5. Autors
    decembris 18th, 2012 @ 10.42

    Raksta būtība ir parādīt riskus, ko LB un valdība ir noklusējusi. Un šajā kontekstā runāt par to, ka nav pieminēts risks, ka Latvijā varētu atkal sākties krīze, jo tā nepievienojas eiro, nav loģiski. Kāpēc? Tāpēc, ka mums šobrīd ir 3 iespējas - pievienoties, nepievienoties un nogaidīt. Izvēloties 3-o variantu un pagaidot 3-4 gadus, Latvijai saglabājas visi potenciālie labumi, taču būtiski tiek samazināts risks.
    Un jā - šobrīd nav pilnīgi nekādu priekšnoteikumu, lai Latvijā sāktos 2008-09.g. apmēru krīze, toties eirozonā problēmu ir atliku likām un viss paliek tikai sliktāk. Tie ir fakti!

  6. V.
    decembris 18th, 2012 @ 12.01

    “Un jā - šobrīd nav pilnīgi nekādu priekšnoteikumu, lai Latvijā sāktos 2008-09.g. apmēru krīze..”

    Pat pusgadu pirms šīs krīzes, visi teica, ka mums viss ir vislabākajā kārtībā…
    Un Dombrovskim šis “veiksmes stāts” ir arī viņa posts, jo daudziem ir radies maldīgs priekšstats par Latvijas ekonomikas labo stāvokli, kas ļoti viegli var sagrūt pie lielākiem iekšējiem vai ārējiem pūtieniem. Jebkurā gadījumā nav nekāda pamata optimismam, ja eirozona sagrūst.

    Un ja viss pie mums noritēs bez jebkādiem satricinājumiem, tad ir skaidrs, ka 2014. gādā atspere tiks palaista vaļā un inflācija krietni pārsniegs Māstrihtes kritērijos noteikto, līdz ar to eirozona mums nespīd (vai arī spīd tikai pēc nākamās krīzes).

  7. Autors
    decembris 18th, 2012 @ 12.26

    V.
    Par krīzēm - situācija šobrīd tomēr ir cita, nek.īpašuma, kredītu un pateriņa burbulis ir plīsis un lielākā daļa seku ir pārdzīvotas. Es pats biju pesimists 2007-09. gada, bet tagad es neredzu nevienu signālu, ka Latvija tuvākos gadus varētu piedzīvot -20% IKP kritumu vai ko tml. Tiesa gan, es arī neticu valdības optimistiskajam prognozēm par 4-5% pieaugumu, visticamākais scenārijs tuvākajiem 5iem gadiem ir IKP ’stabilizēšanās’ aptuveni +2% līdz -2% robežās. Protams, ja vien nenotiek kaut kas pavisam šokējošs, eirozonas sabrukums vai kas tml.
    Runājot par inflāciju, manā izpratnē tas ir vēl viens arguments pret eiro šobrīd. Jo, ja jau mēs nespējam nodrošināt izaugsmi bez inflācijas un mums ir jācenšas ‘noķert’ kaut kāds īstermiņa zemās inflācijas brīdis, tas nozīmē, ka mēs neesam gatavi.

  8. Citāts
    decembris 18th, 2012 @ 12.34

    http://www.fotoblog.lv/forum/discussion/17985/11/par-eiro/

    Eiro klubiņā ir tikai padsmit valstis. Tā tev nav Ganas, Čadas un Zimbabves kopīgā valūta. Ja klubiņā ir vēl kāda valsts, tad Eiro izdevīgums tajā esošajiem ir vēl lielāks.

    TAS, ka klubiņā ir slīkoņi, patiesībā nevis velk klubiņu uz grunti, bet gan - to slīkoni ar tā vēderā esošajām gāzēm var izmantot kā papildus peldēšanas līdzekli. Piemēram, Grieķija maksā klubiņam padsmit procentus (!) (Tas ir piecreiz vairāk, nekā mēs). Ir izdevīgi viņiem aizdot naudu - jo Grieķijas vērtība ir neiedomājami lielāka, nekā tās parāds. Grieķijai vidusjūrā ir miljardiem vērta nafta un gāze. ja to sāk apgūt, tad Eiro tiek izmantots naftas/gāzes norēķinos. Tā vērtība aug, attiecīgi arī visu iedzīvotāju dzīves līmenis.

  9. V.
    decembris 18th, 2012 @ 12.56

    Ja mēs gribam sasniegt Eiropas līmeni, tad būs jāceļ algas un līdz ar to celsies arī cenas - t.i. pieaugs inflācija. Tas ir neizbēgami un nav nekas nekas īpaši slikts, ja process ir harmonisks un ekonomiskā attīstībā, nevis kredītos, balstīts.
    No šāda viedokļa Māstrihtes inflācijas kritērijs ir gana muļķīgs, bet mūsu dēļ to neviens neatcels, lai arī reti kura eirozonas valsts to ievēroja.

  10. eiro fans
    decembris 18th, 2012 @ 15.47

    Labs raksts, uz kuru LB butu jaatbild. Man gan liekas, ka garantijas ir EFSF ietvaros, kura mes nepiedalisimies, bet kura piedalas vecas valstis. Savukart, ESM nav garantiju mehanisms, atbild ar iemaksato kapitalu. Bet nu cerams, ka par shiem jautajumiem bus plashaka diskusija.

  11. Autors
    decembris 18th, 2012 @ 15.55

    ESMā tas saucas ‘kapitāls pēc pieprasījuma’, bet nu būtību tas nemaina.

  12. eiro fans
    decembris 18th, 2012 @ 16.08

    Ja, pareizi, nebija laiks izlasit rakstu. :)Callable capital ESM ir potenciala izmaksa, jautajums, pie kada scenarija var tikt aktivizeta.

  13. Autors
    decembris 18th, 2012 @ 16.21

    Pieprasīt to papildus kapitālu var 2os gadījumos - ja ir zaudējumi, kas ir jānosedz (kādas valsts, kurai aizdots, oficiāls defolts) vai nepieciešams papildus kapitāls jaunām glābšanas programmām.

  14. Autors
    decembris 18th, 2012 @ 17.33

    Citātam,
    Grieķijas pašreizējais parādu apjoms nav atmaksājams, tas ir tikai laika jautajums, kad viņi atkal defoltēs. Latvijai atliek ceret, ka tas notiks pirms 2014. gada un mums nebūs šajā procesā jāiesaistās. Savukārt nafta vēl ir jāatrod.
    Kopumā situācija pie viņiem ir dramatiska :
    http://online.wsj.com/article/SB10001424127887324481204578175232716211850.html?mod=WSJEurope_hpp_LEFTTopStories

  15. wegf
    decembris 20th, 2012 @ 9.13

    Baumas par eiro sabrukumu ir stipri pārspīlētas :)
    Lai kādi būtu aprēķini, faktiski mēs jau šodien lietojam eiro -latu. Tikai latu mūsu 100 gudrās galvas var devalvēt, bet eiro devalvēt nevarēs, vismaz mūsu zaglīe deputāti to nespēs.
    Eiro sabrukums? Tā ir fikcija. Visu nosaka eiro attiecība pret dolāru un mainoties šai attiecībai tas tikai nosaka ASV - Eiropas preču eksporta izmaiņas. Eiropa kopumā ir pašpietiekama un devalvācija visā eiropā (tas ir tas sabrukums) neko šausmīgu neizraisīs. Ja devalvētu latu, tad gan tas izraisītu bankrotu vilni.

  16. Autors
    decembris 20th, 2012 @ 9.59

    wegf
    Kā tu zini, ka eiro nesabruks? Tāpēc, ka Dombrovskis tā teica? Lai eiro nesabruktu, Eiropa ir jābūt daudz ciešākai sadarbībai politiskā un fiskālā jomā. Vai tas ir iespējams? Varbūt, bet es personīgi neticu. Bet nu laiks parādīs, pēc 5-7 gadiem viss būs skaidrs.
    Par devalvāciju jau šajā blogā tika runāts pirms pāris gadiem - valūtas vērtiba (devalvācija/revalvācija) ir tikai cipars, kuru normālos apstākļos izmanto ekonomikas stimulēšanai. Tikai LB propagandas ietekmē Latvijā tas tiek uztverts kā kaut kas briesmīgs, nevienā ekonomikas grāmatā devalvācija nav inde vai kas tml.

  17. x5
    decembris 20th, 2012 @ 14.10

    Man kā ierindas pilsonim, kam patīk ceļot Eiro ir ļoti ērti, braukā pa visu Eiropu un norēķinies, nekādas konvertācijas un makā nekrājas neizmantotās dažādu valstu monētas!
    Arī kā uzņēmējam vienkāršāka darbība, nav jākonvertē, nav kursu svārstības nav daudzvalūtu grāmatvedība, viss skaisti!
    vidusmēra cilvēkam maz interesē makroekonomikas procesi un valūtas loma valsts ekonomikā! Tāpēc referendums nav tā gudrākā lieta, ko vajadzētu darīt! Vienīgi jocīgi izskatās, ka “tupā tauta” ir PRET eiro, bet “gudrie experti” PAR.

  18. Jānis
    decembris 20th, 2012 @ 14.44

    x5,

    Pēc pilsoniskas domāšanas pārāk neizklausās.

  19. x5 > Jānis
    decembris 21st, 2012 @ 9.26

    kāpēc saki, ka neizklusās!?
    satversmē ir noteikts, ka jautājumus par budžetu referendumos neizskata un tas ir pareizi citādi pensionāri paņemtu ar masu un visu naudu novirzītu pensijām. Ar Eur ir līdzīgi, šoreiz tikai pārsteidzošā kārtā tautas viedoklis ir līdzīgs ekspertu viedoklim (vismaz to ekspertu kuru alga nav atkarīga no LV politikas)
    Katrai lietai ir savi + un -, mani tracina LB apgalvojumi, ka devalvācijai ir tikai un vienīgi sliktie argumenti, un ka EUR ieviešanai ir tikai plusi!!!

  20. Autors
    decembris 21st, 2012 @ 9.58

    Jautājums par referendumu ir tāds divdomīgs - no vienas puses runa tiešām ir par ekonomiku, no otras puses - nevar jau arī īsti noformulēt, kādi tieši un taustāmi labumi no tā varētu būt tautai.
    Taču, ja uz to jautājumu skatās pēc būtības, tad lielā pretestība ir pret ieviešanu 2014. gadā, kopumā jau eiro pietiekami daudz atbalstītāju (35%-40%). Un te nu valdībai tomēr vajadzētu ieklausīties.

  21. Autors
    decembris 21st, 2012 @ 10.05

    Financial Times raksts par eiro skepticisma pieaugumu :
    http://globaleconomicanalysis.blogspot.com/2012/12/euroskepticism-on-rise-in-new-eu-members.html

    Interesanti, ka kamēr LB Eiropas Stabilizācijas Mehānismu dēvē par ‘apdrošināšanas polisi’, Čehijas prezidents to sauc par ‘monstrozu, briesmīgu lietu’.

  22. Unabomberz
    decembris 21st, 2012 @ 12.33

    Par to Satversmi vēl var daudz šķēpu lauzt. Es piemēram uzskatu, ka piesaukt budžeta jautājumus un ekonomiskos jautājumus saistībā ar eiro, kā Satversmes izpratnē tautas nobalsošanā nelemjamo jautājumu, nav nekāda pamata.

    Satversmes 68.pants cita starpā paredz, ka “Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.”

    Tā ka deputātiem balsu var arī nepietikt, jo eiro ieviešana notiek tikai deleģējot Latvijas suverēno tiesību “kalt naudu” pārnacionālai organizācijai. Es nebūtu tik pārliecināts, ka tiks savāktas 2/3 deputātu balsu.

    Tāpat domāju, ka krietni var pastrīdēties par to, vai referenduma nepieciešamība tomēr neizriet no Satversmes 1., 2. un 77.panta, tieši saistībā ar to, ka savas naudas emisija ir suverēnas valsts pazīme un tiesība, tā iemesla dēļ, ka konkrēto valsts izdoto naudu Latvijas tauta ar Saeimas kā likumdevēja starpniecību nostiprina par oficiālo maksāšanas līdzekli, kurš visiem ir jāpieņem kā maksājuma līdzeklis Latvijas republikā. Ja reiz valodas jautājumā mēs Satversmes kodolu spējam izsecināt, tad kāpēc tik acīmredzamu suverenitātes simbolu, kā naudu mēs izliekamies neredzam?

  23. lgh
    februāris 4th, 2013 @ 21.23

    Paldies autoram par labo rakstu! Papildus, kas man ir piebilstams 1) ir tas, ka tajā LB kopsavilkumā tiek norādītas iemaksas ESM kapitālā 5 gadu termiņā, kamēr tā saucamie ietaupījumi ir doti 10 gadu termiņā. Šāds salīdzīnājums pat par sevi nav objektīvs.
    2) Ja uzņēmēju konvertācijas izmaksas sadala starp uzņēmējiem importētājiem un eksportētājiem uz eirozonas valstīm, tad lielākā daļā no tiem ieguvējiem ir importētāji

  24. Bonifaacijs
    marts 27th, 2013 @ 12.57

    Jean-Claude Trichet in 2008: “For a small, open economy like Cyprus, Euro adoption provides protection from international financial turmoil.”

  25. Name
    aprīlis 5th, 2013 @ 13.12

    Pēc viena vārda var pateikt, ka šo īstenībā ir rakstījis Jānis Ošlejs (apmēram 5.rindkopa) :D

  26. Andris
    jūlijs 15th, 2016 @ 14.51

    Eiro ir ieviests un nav nekādas vainas. Mums mazai valstij tas ir liels ieguvums, lieliem varbūt nēe …

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt