Jānis Ogsts

Zelta mānīgais mirdzums

Publicēts | septembris 5, 2011 |

Pasauli šobrīd ir pārņēmis zelta drudzis - gandrīz katru dienu jauns cenu rekords, rindas pie zelta tirgotājiem, internets un avīzes burtiski mudž no piedāvājumiem pirkt zeltu. Viens labi pazīstams Latvijas pilsonis ir pat publiski twitterī pateicis, ka pērk zeltu un, ja cena kritīsies, pirks vēl. Varbūt tiešām ir laiks izrakt no dārza burku, paņemt sūri grūti sakrāto naudiņu un mesties šajā virpulī?
.
.
.
.
Argumenti
Iemeslu, kāpēc būtu jāpērk zelts un tas ir jādara tūlīt - vismaz saskaņā ar internetā rakstīto - ir atliku likām. Pirmais un dominējošais ir tas, ka ar zelta palīdzību var nodrošināties pret naudas vērtības pazemināšanos, ko izraisa centrālo banku negausīgā naudas drukāšana. Zelts arī tiek uzskatīts par sava veida ‘drošības salu’ pret finansu nedienām, tai skaitā pret inflāciju, pret deflāciju un visu paveidu finansu krīzēm. Papildus arguments ir arī tas, ka zeltu pērk (un pirks vēl vairāk) gan ķīnieši, gan indieši, gan tās pašas centrālās bankas. Bez jau minētajiem ir arī vesela rinda argumentu katrai gaumei – ne velti ieliekot google meklētājā frāzi ‘kāpēc ir jāpērk zelts’ (’why you should buy gold’) tiek atrastas 2.3 miljoni lapu (iepretim ‘kāpēc pārdot zeltu’ ir tikai 28 tūkstoši lapu). Sagaidāmā cenas amplitūda arī ir vērā ņemama – sākot no 3000 usd/par unci un beidzot ar 10’000 usd/par unci (atgādināšu, ka šobrīd cena svārstās ap 1800-1900 usd/oz).

Realitāte
Redzot tik viennozīmīgu viedokli, ka zelts ir jāpērk, neviļus nāk prātā vecais Džozefa Grenvilla likums, ka, ja kaut kas ir pats par sevi saprotams, tad tas acīmredzot ir kļūdains. Un sausie fakti - lai kā arī to negribētu ‘zelta vaboles‘ (kā bieži vien tiek saukti zelta pirkšanas fani) - vēsta to, ka vēsturiski zelts ir bijis viens no nejēdzīgākajiem ieguldījumiem. Piemēram, ja potenciālais investors 1926. gadā būtu ieguldījis 1 ASV dolāru akcijās, tad 2010. gadā šo akciju vērtība (ņemot vērā inflāciju) būtu 244 usd. Ja šo pašu 1 dolāru ieguldītu zeltā, tad tā vērtība būtu tikai 5.62 usd, kas ir pat mazāk nekā korporatīvajām obligācijām un ilgtermiņa obligācijām. Ja paņem plašāku laika posmu - no 1801. gada līdz 1998. gadam, tad, saskaņā ar Thomas Sowell grāmatu ‘Basic Economics’ 1 dolārs ieguldīts akcijās būtu vērts gandrīz 1000 dolāru, bet dolārs ieguldīts zeltā būtu vērts tikai 78 centus. Un tas, ņemot vērā, ka šajā laikā notika vairākas revolūcijas, neskaitāmi kari un finanšu tirgus krahi. Protams, te var manipulēt ar datumiem un iegūt dažādus rezultātus, bet gala doma paliek tā pati – kā ilgtermiņa ieguldījums zelts nav sevi diez ko labi parādījis.
Un tam ir arī racionāls skaidrojums, jo, pirmkārt, globāli pieejamais zelta apjoms visu laiku pieaug, jo praktiski viss pasaules vēsturē iegūtais zelts vienā vai otrā formā kaut kur glabājas (atšķirībā no naftas, kas tiek nodedzināta vai graudiem, kas tiek apēsti). Otrkārt, par zeltu nevar saņemt procentus (kā par obligācijām) vai dividendes (kā par akcijām), vēl jo vairāk - tā uzglabāšana rada papildus izmaksas. Attiecīgi vienīgais veids kā gūt reālu labumu no zelta ir atrast kādu citu, kam to pārdot. Tas savukārt nozīmē, ka zelta vērtība ir tieši tik liela cik cilvēki ir gatavi par to maksāt, un psiholoģiski-emocionālais elements te spēlē lielu lomu.
Burbulis?
Un, lai gan zelta īsto vērtību aprēķināt nevar, tas tomēr tirgojas finanšu tirgos un attiecīgi pakļaujas zināmiem likumiem. Un šie likumi vēsta, ka zelta cena ir iegājusi bīstamā fāzē, jo, salīdzinot pašreizējo ažiotāžu ap zeltu ar Latvijas nekustamā īpašuma ziedu laikiem (2006-07. gadu), neviļus rodas deja vu sajūta :

1) Ažiotāža un rindas. Savulaik Latvijā tika pirkti vēl neuzcelti dzīvokļi, šobrīd ir jāstāv rindā, lai iegādātos zeltu;
2) Pāroptimisms. Savulaik aptaujas liecināja, ka nekustamā īpašuma cenu kāpumam Latvijā ticēja vairāk nekā 80% respondentu, šobrīd 90% aptaujāto uzskata, ka zelts ir jākrāj;
3) Viedoklis, ka cenas ir augstas, taču nekritīsies, jo…. (katrs var ielikt savu iemeslu);
4) Ja cenas tomēr nedaudz kritīsies, uzreiz saskries pircēji no ārpuses – Latvijas nekustamā īpašuma gadījumā tie bija krievi un arābi, kā zelta pircēji neierobežotos apjomos tiek minēti ķīnieši, indieši un centrālās bankas.

Vienīgais, kas vēl trūkst, lai oficiāli šo nosauktu par burbuli, ir vietējo slavenību (ieteicams sportistu vai mākslnieku) lielīšanās presē, ka tās ir nopirkušas zeltu un kāds sulīgs raksts ar nosaukumu ‘BURBULIS’ – nekas nav tālāk no patiesības kā šis apgalvojums vai tml.

Mānīgais mirdzums
Tas viss gan nenozīmē, ka zelts nevar uzkāpt līdz 3000 usd/oz vai pat 5000 usd/oz? Var! Taču vienlaicīgi zelta cena var itin vienkārši nokrist uz 1000 usd/oz, 500 usd/oz vai pat 200 usd/oz. Bez problēmām. Un tas ir signāls, ka nevajadzētu uzķerties uz zelta mānīgā mirdzuma un maldināt sevi ar domu, ka zelts būs kāds glābējs vai peļņas avots – ja tā cena var svārstīties tādā mežonīgā amplitūdā, tad tas ir izteikti spekulatīvs finanšu instruments un ar drošību tam ir maz sakara. Un, kā rāda vēsture, pēc spekulatīvajiem burbuļiem, vienīgie ieguvēji parasti ir saujiņa rūdītu profesionāļu, pārējie paliek ar tukšu groziņu rokās.

PS. raksts tapis sadarbībā ar Naudaslietas.lv.

Komentāri

15 Responses to “Zelta mānīgais mirdzums”

  1. swordfish
    septembris 6th, 2011 @ 14.38

    Labs raksts. Vēl zelta fanu vidū ir dzelžains arguments, kāpēc zelts (tāpat kā nekustamais savulaik) “var tikai kāpt cenā” - jo “zelts ir fundamentāla vērtība, atšķirībā no FEDa bezjēgā sadrukātajiem zaļajiem papīrīšiem”. Ieteiktu supermārketā pie kases bezvērtīga papīrīša vietā mēģināt norēķināties ar kādu ķēdīti vai stienīti - uzreiz varēs redzēt, cik tad vērtīga, deficīta, pieprasīta un pirktspējīga būs šī manta, kad spēles noteikumi biržā pamainīsies.

  2. Autors
    septembris 6th, 2011 @ 17.16

    Fundamentālā vērtība vispār ir izstiepts jēdziens - es vēl labi atceros 1999-2000g., kad nevienam zeltu nevajadzēja, toties bija simtiem ‘fundamentālu’ argumentu, kāpēc ir jāpērk nasdaqā tirgotās akcijas. Toreiz, starp citu, zelta cena bija nedaudz virs 200 usd/oz un bija n-tie iemesli, kāpēc tas jāpārdod (t.sk. tas, ka zeltu izpārdod centrālās bankas).

  3. Guigo
    septembris 6th, 2011 @ 19.01

    par to burbuli ir tā, ka zelta cena pirms desmit gadiem bija 200 $ par unci (laikam), un kopš tā laika cena ir pieaugusi gandrīz desmit reizes - un katru reizi pirms uzkāpt, bija kāds, kas teica “nu ir burbuls klāt, tulīt plīsīs”, tā ka izskatās, ka šajā gadījumā sky is the limit :)

    vēl viens arguments pirkt zeltu - ja pasaulē visa ekonomiskā sistēma aiziet pa pieskari, tā būs laba valūta. vai ne?

  4. Autors
    septembris 6th, 2011 @ 19.36

    Ja aizies pa pieskari ekonomiskā sistēma, tad vienīgais glābiņš būs paša galva un rokas. Zelts - nu nezinu, lai to pārvērstu par kaut ko lietojamu (pārtiku vai benzīnu vai tml.), vienmēr vajadzēs kādu, kas no tevis to nopērk. Kur garantija, ka brīdī, kad to visvairāk vajadzēs, būs kāds pircējs??

  5. mežmalis
    septembris 7th, 2011 @ 12.15

    man kopš bērnības patīk grāmata “Robinsons Kruzo” tur uz vientuļas salas puisim bij kaudze ar zelta un sudraba monētām bet nebija cirvis un zāģis…viņa vārdi bija kaut varētu visus šos krāmus (lasi zeltu) apmainīt pret kaut, ko derīgu!!
    protams zeltam kaut kāda vērtība būs vienmēr kamēr papīra nauda tiešām var kļūt pilnīgi nevērtīga, bet vesturē ir stāsti, ka sāli maina pret zeltu attiecībā 1:1

  6. swordfish
    septembris 7th, 2011 @ 12.25

    to Guigo: Pa pieskari runājot, man paziņas stāsta ka kara laikā jā, tā bija laba valūta - viens zelta gredzens pret vienu konservu bundžu :)

  7. Autors
    septembris 7th, 2011 @ 12.56

    Ir jau vēl viens risks, ko ‘zelta vaboles’ cenšas nepieminēt - lieās valstis var mēģināt ar likuma palīdzību ierobežot zelta izplatību. 30-tajos gados jau bija tāds precedents, kad ASV iedzīvotājiem tika aizliegts turēt un tirgoties ar zeltu. Arī tagad tas mierīgi varētu notikt, tikai maigākā formā, piemēram ar 50% pārdošanas nodokli vai tml.

  8. Autors
    septembris 8th, 2011 @ 11.16

    Šis ir labs :

    August 25, 2011. Americans Choose Gold as the Best Long-Term Investment
    PRINCETON, NJ — 34% of Americans say gold is the best long-term investment, more than say so about four other types of investments. Real estate (19%) and stocks (17%) are distant second choices.

    Cilvēki tomēr ir apbrīnojami - tie redz tikai to, ko grib redzēt. Arī šeit, tas nekas, ka visi statistiskie cipari rāda ko pilnīgi citu.

    http://www.thegoldstandardnow.org/key-blogs/677-gallup-reports-qamericans-choose-gold-q

  9. Andrejs
    septembris 9th, 2011 @ 12.26

    Kā reizi, labs raksts par tēmu ir P. Krugmanam:
    http://krugman.blogs.nytimes.com/2011/09/06/treasuries-tips-and-gold-wonkish/
    interesanta alternatīva teorijai par šābrīža zelta cenu:)

    no raksta linka: jo lielāka ir reālā likme jo pieaug zelta glabāšānas izmaksas salīdzinot ar citiem investīcīju veidiem, attiecīgi arī zelta cena pie zemām likmēm aug, pie augstām krīt.

  10. Autors
    septembris 9th, 2011 @ 15.27

    Interesanta lasāmviela, kaut gan nekādu skaidrību tāpat neievieš. Jo pēdējo 10 gadu laikā kopš zelts sāka kāpt, likmes ir gan kāpušas, gan kritušas, bet zelta cena tāpat ir gājusi tikai uz augšu.

  11. Andrejs
    septembris 12th, 2011 @ 8.43

    Ja salīdzinam likmes un reālo zelta cenu, tad korelācija ir skaidri redzama:
    http://delong.typepad.com/sdj/2011/09/gibsons-paradox-and-the-gold-boom.html
    par cik centrālās bankas ir paziņojušas, ka likmes būs zemas vēl diezgan ilgu laika posmu, attiecīgi arī zeltam, jādomā, kādu brīdi kāps cena

  12. Autors
    septembris 13th, 2011 @ 8.19

    Naudaslietās ir parādījies raksts kā atbilde manam rakstam ar nosaukumu ‘Vai tiešām zelta spožums ir mānīgs?’
    http://naudaslietas.lv/2011/09/vai-tiesam-zelta-spozums-ir-manigs/comment-page-1/#comment-2374
    Tagad pēc visiem ‘gostiem’ ir palicis tikai viens rādītājs, lai oficiāli pasludinātu zeltu par burbuli - vietējo slavenību gozēšanās dzeltenajā presē.

  13. Bonifaacijs
    septembris 21st, 2011 @ 11.56

    Man liekas, ka nedaudz ignoreeta zelta kaa “store of value” un mijmainjas liidzeklja funkcija. Shajaa zinjaa tam konkurentu nav. Godiigaaks jautaajums buutu nevis tas, cik reizes riskants ieguldiijums akcijaas vai paraadziimees ir paarspeejis zeltu 100 vai 200 gadu griezumaa, bet gan - ko par 1 unci zelta vareeja nopirkt 1800.g., 1900.g. un 2011.g. un ko, savukaart, vareja iegaadaaties par ekvivalenta daudzuma dolaariem attieciigajos gados.

    Viedoklji par zelta spekulatiivo veertiibu papiira ar valsts policejisko monopolu kaa shii papiira veertiibas garantu, protams, ir cita saruna un pietiekami plashi izsmelta shajaa rakstaa :). Un varbuut pat intelektuaali godiigaak buutu pargiezt lietas diametraali preteeji - nevis skatiities uz to, kas notiek ar zeltu papiira naudas izteiksmee, bet gan otraadi - kas notiek ar papiira naudas veertiibu zelta izteiksmee.

  14. nefret
    jūnijs 2nd, 2012 @ 9.18
  15. dogs
    oktobris 1st, 2012 @ 10.35

    kur tad autors pieklusis, nav vairs sakāmā?

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt