*Kā Latvija pārvarēja krīzi*
Publicēts | jūlijs 8, 2011 |
Pirms neilga laika mūsu valsti pāršalca vēsts, ka ir tapusi grāmata ‘Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi’ (’How Latvia Came Through The Financial Crisis’). Autori - zviedru ekonomists Anders Aslunds un mūsu pašu premjers Valdis Dombrovskis. Sākotnēji gan šis jaukais izdevums bija pieejams tikai izredzētajiem, taču tagad beidzot to var nopirkt arī parastie cilvēki. Tā kā šādas grāmatas pie mums tik bieži netiek izdotas, nevarēju neizmantot izdevību to izlasīt un arī uzrakstīt nelielu subjektīvu recenziju.
.
.
TUMSĀ AR KAFIJAS KRŪZI
Pirmā doma, kas ienācā prātā, uzzinot, ka ir tapusi šāda grāmata, bija - pa kuru laiku mūsu premjers to ir paspējis? Jo darba viņam ir bijis gana daudz – jāveic premjera pienākumi, jāgatavojas vēlēšanām, jāvelk ārā Latvija no krīzes. Vai tiešām Valdis nakts melnumā, kamēr ģimene guļ, uzvārīja sev lielu krūzi ar stipru kafiju un klusi skanot Depeche Mode, sēdās pie grāmatas rakstīšanas angļu valodā?
Paņemot rokās grāmatu, šīs bažas atkrita – tajā ir tikai 160 lpp., turklāt aptuveni trešdaļu no tās – klasiskā studentu stilā - aizņem grafiki, tabulas, satura rādītāji, literatūras saraksts utt. Ja ņem vērā, ka ir vēl otrs autors Anders Aslunds, kas pats jau iepriekš ir sarakstījis vairākas grāmatas, tad ir skaidrs, ka Valdis, visticamāk, nav sevi pārpūlējis šajā sakarā.
Tomēr aizdomas par to, ka mūsu premjera līdzdalība grāmatas tapšanā būtu simboliska, arī ir veltas, jo kaut kur ap grāmatas vidu pavisam nemanāmi sāk iezīmēties labie un sliktie tēli. Tā, piemēram, partiju aprakstā ir dažādas partijas un viena īpaša partija, kas sevī apvienoja ‘jaunus politiķus no malas un profesionāļus, kas fokusējās uz korupcijas apkarošanu’. Parādās arī stingrais Latvijas Bankas vadītājs, ministri, kas koalīcijā viens otru draudzīgi atbalsta un ministri, kas tikai lobē savas intereses. Lai nu paliek.
DEVALVĀCIJA UN DEVALVĀCIJA
Tomēr tā pa īstam Valda rakstītais ir sajūtams drusku vēlāk, kad pēkšņi parādās daudzi ‘es’ un ‘mēs’, cipari un - kā tad bez tā - devalvācijas tēma. Pēdējais laikam ir Valdim kaut kas īpaši sirdij tuvs, jo turpmākajā grāmatas gaitā viņš pie devalvācija tēmas atgriežas atkal un atkal, faktiski visa grāmatas otrā daļa ir viena liela attaisnošanās, kāpēc nedevalvēt bija labāk nekā devalvēt. Un tas ar visu to, ka grāmatas sākumā šai tēmai jau bija veltīta vesela nodaļa!
Lasīšanas gaitā var uzzināt dažas jaunas, iepriekš nedzirdētas atziņas par devalvācija ļaunumu - piem. tas, ka nebija devalvācijas, vairoja sociālo līdztiesību un mieru, un ka no devalvācijas visvairāk iegūtu bagātie eksportētāji uz visu pārējo rēķina (!).
Vēl joprojām turpinot devalvācijas tēmu, grāmatas autori tā iekarsa, ka visus devalvācijas atbalstītājus nosauca par Jeremijām. Ja godīgi, te ir grūti saprast, kas ar to ir domāts. Ja runa ir par Bībeles tēlu ar šādu pašu vārdu, tad veidojās dīvaina ironija, jo Bībelē Jeremija bija pravietis, kas izteica pareģojumus, kas nevienam nepatika un kuriem neviens neticēja, un par to viņu pat ielika viņu cietumā. Galu galā izrādījās, ka Jeremijam IR taisnība un visiem būtu bijis daudz labāk, ja viņu būtu paklausījuši. Lai nu paliek.
UN IEKŠĒJĀ DEVALVĀCIJA
Protams, nevar noliegt, ka devalvācijas piekritēji (t.sk. šī bloga autoru) tiešām kļūdījās, taču šī kļūda vairāk slēpās neticībā, ka V. Dombrovska valdībai izdosies tik veikli un mierīgi nogriezt algas un pacelt nodokļus. Laikam jau latviešu tauta ir kaut kas īpašs, jo nevienā citā valstī šāds triks neietu cauri.
Pierādījums ir tā pati nelaimīgā Grieķija, kuru eirovalstoņi cenšas izglābt ar līdzīgām metodēm kā Latviju, taču šis pasākums ar katru dienu izskatās arvien bezcerīgāks - gada laikā kopš ES/SVF aizdevuma saņemšanas grieķi praktiski nav izpildījuši nevienu no noteikumiem, tādējādi nostādot eirobirokrātus neapskaužamā situācijā – vai nu grieķiem iedot vēl naudu un cerēt, ka šoreiz gan tie izpildīs savus solījumus. Vai ļaut Grieķijai defaultēt tādējādi radot milzīgus zaudējumus Eiropas bankām (t.sk. Eiropas Centrālajai Bankai, kurai ir pietiekami daudz Grieķijas parādzīmju, lai pašai rastos lielas problēmas). Turklāt aiz grieķiem Eiropas problēmu rindā dīdās portugāļi, īri, itāļi un spāņi. Nākamie pāris gadi būs liels pārbaudījums iekšējās devalvācijas idejai.
ZVIEDRU SCENĀRIJS
Atgriežoties pie grāmatas, pārsteidz tas, ka lai gan viens no autoriem pats ir zviedrs, viņš tā arī ne ar vārdu nepieminēja Zviedrijas pieredzi krīžu risināšanā. Atgādināšu, ka arī skandināvus 90-to gadu sākumā piemeklēja Latvijai līdzīga krīze, kuras atrisināšanas metodika vēl joprojām - nepilnus 20 gadus pēc šī notikuma - tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem krīzes risināšanas piemēriem pasaules vēsturē.
Un kas bija būtiska šis veiksmes sastāvdaļa? Tā pati valūtas kursa brīvlaišana (faktiski devalvācija). Protams, atkal var runāt, ka Zviedrijas gadījums ir savādāks, ka mēs esam īpaši, bet es personīgi nekādu būtisku starpību starp šīm krīzēm nesaskatu. Ja nu vienīgi to, ka pie mums veselai rindai personu, kas vienā vai otrā veidā ietekmēja lēmuma pieņemšanu, ir lieli kredīti tajos pašos eiro. Lai nu paliek.
Jebkādā gadījumā šobrīd runas par devalvāciju ir kļuvušas bezjēdzīgas, jo neviens nezin, kā Latvija būtu attīstījusies, ja devalvācija tomēr notiktu. Un pat ja teorētiski pieņem, ka devalvācija kaut kad tomēr notiks, tad tai jau būs pilnīgi citas sekas, jo situācija šobrīd ir daudz savādāka – devalvācija PIRMS aizdevuma paņemšanas ir kaut kas pilnīgi cits nekā devalvācija PĒC kredīta saņemšanas. Jo kredīts ir tajā pašā nelaimīgajā eiro valūtā.
SECINĀJUMI
Kopumā nākas secināt, ka šī ir grāmata, kurā ir vairāk neuzrakstītā nekā uzrakstītā. Klusā cerība, ka tajā izdosies atrast ko tādu, kas jau iepriekš nav izlasīts delfos vai Dienas Biznesā, nepiepildījās. Vēl jo vairāk – grāmatas otrā daļa ir izteikti tendencioza un stipri velk uz propagandu.
Taču pats ļaunākais ir tas, ka nekādi nepamet sajūta, ka šāda grāmata Latvijas kontekstā ir PĀRAGRA, stipri pāragra. Un visā šajā pasākumā ir kaut kas ļoti karmisks, jo ir jābūt ārkārtīgi pārliecinātam par savu pareizību, publicējot grāmatu ar šādu nosaukumu un vēl iekļaujot tajā nodaļu ar nosaukumu ‘Ko pasaule var mācīties no Latvijas‘. Jā, ugunsgrēks, pateicoties globālās ekonomikas stabilizācijai un 5 miljardu eiro aizdevumam no ES/SVF, ir apdzēsts, taču par reālo situāciju varēs spriest pēc 3-5 gadiem. Tieši tad, pieņemot to, ka Latvijā tiešām būs uzplaukums, arī būtu jāparādās šādai grāmatai.
Komentāri
14 Responses to “*Kā Latvija pārvarēja krīzi*”
Leave a Reply
jūlijs 12th, 2011 @ 11.52
“Taču pats ļaunākais ir tas, ka nekādi nepamet sajūta, ka šāda grāmata Latvijas kontekstā ir PĀRAGRA, stipri pāragra.”
100%. Lai arii neesmu lasiijis un netaisos izniekot kaut dazhas stundas sava laika, lai tajaa iedziljinaatos, jau pats virsrakts ir “self-gratulating”. Ironiski, ka tas smalki atspeeleesies, jo patiesaa bedre (LV suvereenais defolts ar peedeejo valstij piederosho uznjeemumu izpaardoshanu fonaa, kaa arii LV nekustamaa iipashuma tirgus palaishana “briiviibaa”) veel ir priekshaa.
jūlijs 12th, 2011 @ 14.16
Starp citu, diezgan lielu daļu grāmatas var bez maksas izlasīt Googlā :
http://books.google.com/books/about/How_Latvia_Came_Through_the_Financial_Cr.html?id=D-b6Zyhd2JEC
jūlijs 18th, 2011 @ 12.09
no marketinga viedokļa grāmata droši vien ir tapusi īstajā laikā!
tagad kad daudzas valstis ir nonākušas tādā pat stāvoklī kā Latvija pirms pāris gadiem, lasīt gribētāju netrūks! un politiķa mūžs tāpat nav diezko garš, tāpēc dzels jākaļ kamēr karsta!
citām eiropas valstīm nav iespēju devalvēt valūtu (kas bija karsts diskusiju avots Latvijā), tāpēc viņas būs spiestas iet Latvijas ceļu…un lielvarām jādara viss iespējamais lai “izcilais Latvijas piemērs” neizgāztos(uz to mums arī vajadzētu tagad spēlēt)!
jūlijs 21st, 2011 @ 20.06
Grāmatu neesmu lasījis, un japiekrīt komentāram par to, ka tā būtu lieka laika tērēšana.
Par devalvāciju vai ne-devalvāciju gan gribētu padiskutēt. Manuprāt, devalvācija var potenciali atrisināt ekonomikas problēmas (t.i. uzlabot konkurētspeju). Taču fiskālās problēmas tā neatrisinās. Ja valsts pārvalde pastāvīgi dzīvo pāri saviem līdzekļiem (gan labajos, gan sliktajos laikos), tad bez izdevumu griešanas neiztikt. Tā ir viena no būtiskākajām atšķīrībām starp Latviju un Skandināvu valstīm. Latvija bija līdzīga šībrīža Baltkrievijai, kurai no devalvācijas, manuprāt, nebus ne silts, ne augsts. Bonusā vēl vāja ekonomika (atkal atšķīrībā no Nordiciem)
Kādā stāvoklī atrodas UK pēc stērliņu mārciņas vērtības krituma pret citām valūtām? Tāpat jāgriež nost budžeta izdevumi un daudz.
LV(un dažu citu valstu) primārā problēma ir valsts pārvaldes izmaksas/efektivitāte etc. Nu un pēc tam var arī valūtu nodevalvēt, lai palīdzētu eksportētājiem.
jūlijs 22nd, 2011 @ 10.33
Early Bird
Viens no galvenajiem iemesliem kāpēc SVF parasti uzstāj uz devalvāciju PIRMS kredīta saņemšanas ir tas, ka tādā veidā sabiedriskais sektors dabū automātisku algu samazinājumu, resp. 1 miljards eiro pēc tagadēja kursa ir 700 miljonu latu, bet ja būtu nodevalvēts par 15%, tie būtu jau 850 miljoni. Ietaupās 150 miljoni, attiecīgi varētu necelt nodokļus, kas ir reāls ekonomikas bremzēšanas instruments.
Tagad, protams, tas vairs nav aktuāli.
jūlijs 22nd, 2011 @ 12.13
“Ietaupās 150 miljoni, attiecīgi varētu necelt nodokļus, kas ir reāls ekonomikas bremzēšanas instruments.”
Principaa reaali jau neietaupaas nekas, driizaak pat otradi - uznjeemeeji (tie pashi eksporteetaaji) tiek “iznjemti” no citas puses. Pirmkart, nodoklji tiek iekaseeti no pieaugoshajiem vinju ienjeemumiem, kas arii ir viens no birokraatiskaa aparaata galvenajiem meerkjiem. Otrkaart, shie nodoklju apjomi ir disproporcionaali (un eksproprieejoshi) no amortizaacijas viedoklji - no graamatvediibas viedoklja, buutu jaapaarveertee amortizeejamaa manta, t.i., pamatliidzeklji (kas LV gadiijumaa paarsvaraa ir importeeta), tachu tas, protams, netiek dariits, jo samazinaatu nodoklju nastu. Veel trakaak - uznjeemeeji pat iisti parasti neattopas un nesaprot, ka re-investiicijas buus jaaveic par citaam izmaksaam. Vienvaard sakot, devalvaacijas galvenais meerkjis ir maksimizeet nodoklju izspieshanu valsts birokraatiem, lai gan aitaam tiek paardots kaa “zaales”. Protams, ja valsts aparaats ir iespaidiigs un LV tas taads ir, tad vieniigais “pus-moraalais” arguments par labu devalvaacijai ir visu valsts subjektu dziives liimenja pazeminaashana vienliidz proporcionaali bez liekaam diskusijaam un laika teerinjiem. Moraali buutu, ja naudas sisteema buutu godiiga un atalgotu tos, kuri nedziivo paari saviem liidzekliem, savukaartu sodiitu visus tos, kas dariijushi paarmeeriigi pilniigi preteejo. Devalvaacija, protams, te nav atbilde. Ja taa buutu, tad taa pati Griekjija buutu saimnieciskama paragons. Patiesiiba gan ir taada, ka vinju drahma to pashu nelaimiigo ASV dolaaru izteiksmee, ir palikusi 25 kavdriljonu reizhu neveertiigaaka 20.gs. laikaa vien.
jūlijs 24th, 2011 @ 18.55
Te man ir neliela piebildīte par valsts pārvaldes sleptajām saistībām citās valūtās:
1. Kredīts par Dienvidu tiltu
2. Rīgas satiksmes kredīti (tak viens jaunais Škodas tramvajs pirms finansēšanas un apkopes izmaksām maksā ~2,5 miljoni eiro)
3. Līzinga saistības par slimnīcu iekārtam
4. Kredītsaistības par eku remontiem/renovācijām ut.t.
Plus visādi autoparki un citi brīnumi, kas pilnīgi pārsteidzošā kārtā palielinās izdevumus tieši par devalvācijas proporciju.
jūlijs 30th, 2011 @ 15.34
Out of topic šim rakstam, bet kopumā visnotāļ interesanta diskusiju tēma ir Citadeles pārdošana “investoriem”:
http://www.db.lv/finanses/bankas/sakotnejos-piedavajumus-bankas-citadele-iegadei-investori-vares-iesniegt-rudeni-242259
Vai autoram ir par šo domas?
augusts 1st, 2011 @ 11.01
Early Bird
Par to, ka tā banka ir jāpārdod, šaubu nav. Jautājums paliek kā to izdarīt. Ja būtu mana teikšana, es jau to banku būtu pārdevis uzreiz pēc sadalīšanas, vēl pirms tika iztērēta nauda jaunam brendam, kas tāpat nebūs vajadzīgs. Šobrīd jau laikam vienīgais reālais variants ir piesaistīt kādu starptautisku investīciju banku un cerēt, ka tie savu darbu izdarīs labi un - pats galvenais - ātri. Jo situācija Eiropas banku sektorā nepaliek labāka un, ja šobrīd ir zināms pozitīvisma logs attiecībā uz Latviju, tad tas ir jāizmanto.
augusts 2nd, 2011 @ 12.50
Rīgas Laiks arī debatē par šo grāmatu :
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2011&month=8&article=3
Vietām rodas sajūta, ka esmu lasījis ko citu nekā debates dalībnieki.
augusts 3rd, 2011 @ 8.30
Neesmu drošs, ka visi debates dalībnieki bija izlasījuši šo grāmatu
——————————————-
Pats nepārstaju brīnīties par R. kunga kareivīgu apņēmību ieviest eiro. Vai viņš kādreiz ir aizdomājies par to, ka eiro ieviešanas gadījumā, Latvijas Bankai galīgi nebūs vajadzīgas tik relatīvi lielas rezerves???
Iespējams, viņš uzskata, ka pēc eiro ieviešanas vienkārši LB būs vienu problemu mazāk (t.i. LVL stabilitātes nodrošināšana), bet pati LB “dzīvos pa vecam”…
augusts 3rd, 2011 @ 10.49
“Rimšēvičs: Devalvācija nemaksāja neko, tas bija tīrs ieguvums, tas deva mums stabilitāti. Pateicoties valūtas stabilitātei, cilvēkos saglabājās ticība, ka valsts neiet postā. Tas bija ārkārtīgi svarīgi, lai paliktu vismaz kaut kas stabils, kas ļauj būt vienotiem cilvēkiem, uzņēmējiem un bankām.”
Tad kāda velna pēc, saņemot lielisko stabilo valūtu un ticību, ka valsts neejot postā, visi brauc prom?
Normālās valstīs kara laika apstākļos par valsts nodevību vai sabotāžu pieliek pie sienas. Principā arī pie mums ir ekonomiskā kara apstākļi. Pašam jau šim smerdelim dūšas nošauties nav.
Mazās, atvērtās ekonomikas propagandētājs, jubilejas monētu kalējs….nekas, arī vislielākā netaisnība dzīvē beidzas un nāk saule …
augusts 3rd, 2011 @ 12.44
Džo
Dzīvē agri vai vēlu viss saliekas pa vietām. Šajā sakarā ārkārtīgi dīvaina un iespējams pat pravietiska ir Jeremijas pieminēšana grāmatā. Iesaku palasīt to linku, kas ir ielikts rakstā - gan par to, ko Jeremija sludināja :
…viņš šodienai nedeva nekādu cerību. Viņš sacīja – ir jāpadodas gūstā, mums nav citas iespējas. Bet attiecībā uz nākotni viņš sludināja gaišu cerības vēsti…
Kā viņu par to ielika cietumā un kā viss tomēr notika tā, kā viņš teica. Un kā viņš beigās piedeva pāridarītājiem…
augusts 3rd, 2011 @ 13.46
Lmebergs informē, ka Dombrovskis solījis Latvijā uzņemt bēgļus no Āfrikas. Neoficiāli zināms, ka 7000 projekta “Hallo Latvija” ietvaros, plus vēl 70 000 pēc atsevišķas vienošanās ar EK.
Tāda “brīvprātīga” laipnība izpalīdzēt nabaga bēgļiem nevarēja nenotikt esošo apstākļu kontekstā.
Vienkārši lieliski - ar savu iekšējo devalvāciju izglābjam ES finanšu sistēmu tajā brīdī, rezultātā kā bezmaksas darbaspēks ES ieplūst simtiem tūkstoši latvieši, un vēl ES tiek vaļā no liela bara nēģeru, ko atdod mums. Kā arī, protams, savāks mūsu uzņēmumus.
Un tas viss dēļ pāris nolāpītiem smerdeļiem Latvijā, kam bija vajadzīgs stabils lats…tiešām, nav daudz tādu cilvēku, kas var teikt, ka ir ietekmējuši vēsturi…bet šie mūsu varoņi CV varēs ierakstīt - iznīcinājām LAtviju/