Jānis Ogsts

Vēlēšanas 2010 jeb neredzam to, ko negribam redzēt

Publicēts | septembris 30, 2010 |

Vēlēšanas vienmēr ir bijis nepateicīgs temats rakstīšanai, un šogad tas ir īpaši izteikti, jo masu mēdiji ir burtiski pārpildīti ar dažādām partiju debatēm, politologu un vienkāršo vēlētāju komentāriem. Un - būsim godīgi - nav arī lielu ilūziju par to, ka ar nelielu rakstu var kaut ko izmainīt lielajos procesos. Tomēr nevaru atturēties, jo visā šajā informācijas pārbagātībā izbrīnī tas, ka praktiski nekur netiek runāts par pašu būtiskāko Latvijas problēmu, lietu, ko vienkārši nedrīkst noklusēt.

Valsts pret privātajiem

Šīgada priekšvēlēšanu aktivitātes viennozīmīgi paiet jautājuma ‘Kas vainīgs (krīzes izraisīšanā)?’ zīmē. Problēma lielākoties tiek saskatīta oligarhos (protams!), sliktajās iepriekšējās valdībās, valsts izzadzējos, ēnu ekonomikā dzīvojošajos, bankās utt. Jeb citiem vārdiem sakot, kā jau allaž, vainīgi ir ‘viņi’. Un, kas ir interesanti - tā uzskata ne tikai politiķi, arī lielākā daļa ‘ekspertu’ un politologu (nemaz nerunājot par iedzīvotājiem) domā tieši tāpat.
Taču karš notiek neīstajā frontē - lielākā mūsu problēma nav oligarhi vai bagātnieki - lielākā problēma ir tā, ka Latvijā valsts sektoram ir pārāk liela ietekme uz procesiem. Jeb, citiem vārdiem sakot, spēku samērs starp tiem, kas pelna (privātajiem) un tiem, kas tērē (valsts sektors un dažādu pabalstu saņēmēji) ir nosliecies stipri par labu pēdējiem.
Senajos laikos - kad cilvēki vēl dzīvoja alās - sistēma bija skaidra : kad vīrietis-mednieks atgriezās ar medījumu, tieši viņš bija tas, ka pirmais paēda, nevis sieviete vai bērni. Jo visi saprata, ka medniekam vajag spēku, lai atkal dotos medībās, tāpēc viņš ģimenē bija prioritāte, viņam tika lielākais gaļas gabals.
Ja šo pašu principu attiecina uz mūsdienām, tad šobrīd – grūtajos laikos – prioritārajam vajadzētu privātajam sektoram (medniekiem), savukārt valsts sektoram vajadzētu pakļauties un savilkt jostas vismaz līdz brīdim, kamēr medījuma atkal ir gana. Galu galā, normālos apstākļos vispirms ir jānopelna un tad tikai varētu tērēt.
Diemžēl notiek pretējais – mūsu ‘mamma’ (valsts sektors), kas naski uzbarojās treknajos gados, šobrīd visiem spēkiem cenšas saglabāt savu ietekmi. Pat, ja tas nozīmē miljardu kredītus. Un pat, ja tas nozīmē to, ka mednieks tiek aplikts ar papildus smagumiem (nodokļu veidā). Un, ja arī kaut kas tiek darīts lietas labā - nogriezts budžets vai atlaisti darbinieki - tad tas tiek darīts tikai tāpēc, lai dabūtu vēl lielāku lomu - vēl dažus miljardus, ko tērēt tālāk.
Starp citu, atcerēsimies, ka pašreizējā ekonomiskā ‘atveseļošanās’, par ko politiķi viens otru apsveic, lielā mērā ir panākta tieši pateicoties 4 miljardu eiro kredītam (kam tūlīt nāks klāt vēl 2 miljardi). 6 miljardi eiro, starp citu, nozīmē to, ka šobrīd katrs Latvijas iedzīvotājs starptautiskajiem aizdevējiem ir parādā ~3000 eiro. Ja pieņem to, ka Latvijā ir aptuveni 300 000 mājsaimniecību, tad parāds sanāk ~20000 eiro uz katru mājsaimniecību! Un tā ir tikai pamatsumma, bez procentiem. Tā ir cena, ko maksā valsts iedzīvotāji par ‘krīzes pārvarēšanu’ valstoņu izpratnē.

Un tas arī patiesībā nav liels pārsteigums, ņemot vērā to, ka pēdējos gadus pie varas ir cilvēki, kas visu savu apzināto mūžu ir darbojušies valsts struktūrās un tādu īstu darbu konkurējošā vidē, kur algu maksā pēc padarītā, vienkārši nepazīst.
Un, protams, ne maza loma šajā procesā ir globālajām tendencēm, visā pasaulē šobrīd valstoņi, maskējoties zem skaistiem vārdiem, cenšas saglabāt savu ietekmi aizņemoties un tērējot milzīgas naudas summas.

darbi

Labā ziņa ir tāda, ka ar šo problēmu ir iespējams cīnīties, vajag tikai to ļoti gribēt. Latvijas gadījumā ir pat vairākas lietas, ko var darīt:

Pirmkārt, vajadzētu izveikt lielu un plašu valsts funkciju auditu. Pirmie soļi šajā virzienā, starp citu, jau ir sperti - darba grupa ar nosaukumu ‘funkciju audita grupa’ ir nodevusi atklātībā savus pirmos darbaaugļus, kas, kā jau bija sagaidāms, tika sagaidīti ar milzīgu valstoņu kritiku. Tas arī nav nekas pārsteidzošs, ir skaidrs, ka valstoņi nikni cīnīsies par savu līdzekļu un ietekmes saglabāšanu. Taču nevajadzētu padoties šiem protestiem un atrast politisko gribu ‘nogriezt’ visu nevajadzīgo. Un tādu iestāžu un funkciju, ko varētu nolikvidēt, ir daudz, piem. tās pašas aktīvi protestējošās Aizsardzības ministrijas štatu saraksts izskatās vienkārši pārsteidzošs (tiesa gan, varbūt, ka uz šo brīdi tas jau ir pamainījies).
Otrkārt - pēc tā pašu funkciju audita - daļu no valsts funkcijām varētu nodot privātajam sektoram, kas šos uzdevumus visticamāk veiks lētāk un kvalitatīvāk.
Treškārt, ir jāatgriežas pie jautājuma par valsts uzņēmumu privatizāciju - ir vesela rinda ar uzņēmumiem, kuru atrašanās valsts pārziņā galīgi nav nepieciešama un ir neefektīva (vairāk par šo tēmu rakstā Privatizēt vai Neprivatizēt). Starp citu, Pasaules Banka pauž līdzīgu viedokli - saskaņā ar tās veiktajiem aprēķiniem, neefektīvi pārvaldot uzņēmums valsts zaudē līdz pat 500 miljoniem latu gadā.
Visbeidzot, protams, ir atkal jāatgriežas pie vecā, labā lata kursa koridora paplašināšanas jautājuma. Kamēr Latvijai ir ciparos 0.702804 iebetonētais lata kurss, uz nekādu ilgstošu atveseļošanos var necerēt. Lielās pasaules valstoņi jau to ir sapratuši - Japāna, ASV, Šveice, Ķina utt. burtiski cīnās, lai samazinātu savas valsts valūtas vērtību. Mazā un lepnā Latvija, pateicoties valstoņu propagandai un iedzīvotāju stūrgalvībai, dara tieši pretējo.
Starp citu, viens no iemesliem kāpēc krīzes gadījumā devalvācija ir tik populārs solis – tā samazina valstoņu ietekmi, jo, ja nacionālā valūta tiek devalvēta, valsts sektors nevar palielināt algas, jo naudas ir tik cik ir. Savukārt privātajā sektorā darbiniekiem, kas ir vērtīgi un kas dod pienesumu, alga var tikt (un arī tiek) palielināta. Ne visiem darbiniekiem, bet svarīgākajiem noteikti. Tādējādi notiek sava veida priekšrocību radīšana tieši ‘medniekiem’.

par ko nebalsot
Protams, ka visas augstāk minētās idejas nav īpaši populāras vēlētāju vidū, tāpēc neviena partija arī par šīm tēmām skaļi un konkrēti nerunā. Galu galā vieglāk ir solīt to, ko visi grib dzirdēt - ekonomikas sildīšanu, maģisko Eiropas struktūrfondu piesaisti, nebeidzamo cīņu pret korupciju un ēnu ekonomiku utt. Citiem vārdiem sakot, pietiekami nekonkrētas un neizpildāmas lietas, kas nozīmē to, ka pēc četriem gadiem mēs atkal varēsim sūdzēties. Neviens viņus arī nespiež to darīt.
Par ko tad vēlēt šajā situācijā? Protestēt, nepiedaloties vēlēšanās, ir muļķīgi, tas ir tikai veids, kā atdot iniciatīvu mazāk slinkiem indivīdiem. Par sīkpartijām arī nav jēgas balsot - ja jau tās sevi nav pierādījušas agrāk, tad nekas nesanāks arī tagad. Līdz ar to paliek tikai viens variants, t.s. ‘mazākā ļaunuma princips’, kas nozīmē to, ka nevar pateikt, par ko ir jābalso, bet toties var pateikt par ko nevajadzētu balsot. Un manā izpratnē, ņemot vērā visus augstāk izteiktos argumentus, šobrīd vienkārši nedrīkst balsot par tiem politiķiem, kas visizteiktāk reprezentē valsts sektoru, par rūdītajiem valstoņiem. Latvijai šobrīd ir daudz vairāk nepieciešami cilvēki, kas vismaz teorētiski var nopelnīt naudu, nevis solīdi un gludi noskuvušies tērētāji.
Tiesa gan, te vajadzētu apzināties, ka arī potenciālie ‘mednieki’ šobrīd neko uz līdzenas vietas neizglābs, jo mūsu problēmas ir tik lielas, ka tās var atrisināt tikai caur sāpēm, t.sk. atsakoties no gadu desmitiem iesīkstējošiem dogmatiskiem uzskatiem par privatizāciju un lata vērtību. Problēmas arī nerisināsies, ja mēs neatteiksimies no niezošās nepieciešamības visās problēmās vainot politiķus, jo - būsim godīgi - tie tomēr sola to, ko vēlētāji GRIB dzirdēt un tas, ka šie solījumi beigās netiek izpildīti, ir pašu vēlētāju problēma, jo tie kaut kādā brīdī neredzēja to, ko negribēja redzēt un nedzirdēja to, ko negribēja dzirdēt.
POST SCRIPTUM 03.10.2010
Nu ko, 10. Saeimas vēlēšanas ir beigušās un šī gada lielākais pārsteigums ir tas, ka nav lielu pārsteigumu. Kā jau bija sagaidāms, lielākā daļa iedzīvotāju joprojām izvēlas neredzēt to, ko tie negrib redzēt - ka mūs gaida turpinājums eirobirokrātu atbalstīto valstoņu iemītajam aizņemšanās un deflācijas (iekšējās devalvācijas) (ne)attīstības ilgajam ceļam kāpās. Privātajam sektoram neatliek nekas cits kā sākt uzkrāt naudiņas drīzumā gaidāmo nodokļu nomaksai. Un gatavoties brīdim, kad ‘lāču tirgus‘ psiholoģija (un ārvalstu kredītlīdzekļu izsīkums) saēdīs tagadējos uzvarētājus un samainīs spēku samērus Saeimā. Domāju, ka uz to īpaši ilgi nebūs jāgaida - maksimums 6-9 mēneši.

Komentāri

115 Responses to “Vēlēšanas 2010 jeb neredzam to, ko negribam redzēt”

  1. Rumsfeld
    septembris 30th, 2010 @ 17.57

    + par uzdrīkstēšanos rakstīt tādu nepopulistisku rakstu. Visam piekrītu izņemot par to iešanu balsot. Nebalsot nav tas pats, kas protestēt. Nebalsot ir racionāli, jo varbūtība, ka viena balss kaut ko izšķirs ir tāda pati kā loterejā vinnēt daudz naudas.

    Balsot ir jēga tikai, tad kad ir pamats domāt, ka uz vēlēšanām ieradīsies ļoti maz vēlētāju un attiecīgi vienas balss vērtība ir kiretni pieaugusi.

  2. alien
    septembris 30th, 2010 @ 19.21

    Ir viegli kritizēt valsts sektoru un tajā nodarbinātos, neminot nevienu skaitli. Cik, pēc autora domām, cilvēki (skaits un %) ir nodarbināti valsts sektorā, kas tajā ietilpst (tikai ministriju ierēdņi, vai +pašvaldības, vai + valsts pakalpojumi (ugunsdzēsēji, policisti, skolotāji), + valsts un pašvaldību uzņēmumi?) un vai šie dati ir salīdzināmi ar citu valstu datiem?
    Un cik vasts sektors izmaksā, salīdzinot ar citām valstīm, avots?

  3. Autors
    septembris 30th, 2010 @ 19.35

    Alien
    Pasaules Banka ir to parēķinājusi, viņiem sanāk, ka Latvijā privātais sektors veido 70% no IKP, bet, piemēram, Lietuvā un Polijā tas veido 75%, Igaunijā un Ungārijā - pat 80%. Mums arī ir vairāk ministriju nekā Lietuvai vai Igaunijai utt.
    Tāpēc jau es blogā rakstu, ka vajag uztaisīt lielu nopietnu neatkarīgu funkciju auditu, tas arī sniegtu konkrētu atbildi, cik un ko var nogriezt. Un paklausoties, ko stāsta paziņas, kas strādā valsts iestādēs, ir skaidrs, ka PB dati ir ticami.
    Bet pat ja negriež valsts sektoru, joprojām paliek valsts uzņēmumi, kuriem nebūtu jāatrodas valsts īpašumā.

  4. 2G
    septembris 30th, 2010 @ 19.44

    Viss ir forši, ja atskaita vienu neražu - krietna daļa “mednieku” “medī” galvenokārt valsts un pašvaldību pasūtījumus, jo tā ir vieglāk :(

  5. Ekonomsku pamatojumu?
    septembris 30th, 2010 @ 20.19

    Vai autors zina Latvijas Republikas Budzeta ienemumu strukturu?
    Uzradiet ludzu avotus,cik % budzeta dod Iedzivotaju Ienakuma nodoklis no darba algas, Darba Deveja Sociala nodokla Dala no algas, Darbinieka Sociala nodokla Dala no algas?
    Vai autors zina, ka sanemot algu,cilveki ieperkas, maksajot PVN?Cik % budzeta sastada PVN?
    Ludzu,uzradiet avotus.
    Cik neoficiali stradajoso konstatets Valsts iestades un cik privata sektora?
    -
    Autors azartiski aicina mazinat algas valsts sektora, piemin lata kursu.
    Vai autors zina, ka daudzi uznemumi ieperk izejvielas, maksajot valuta, maksa par gazi,elektribu, ko Latvijai nepardod par latiem.
    Varbut autors cer,ka Latvija par mazu algu stradas talantigi inzenieri, kuri bus ar mieru sanemt socialas garantijas, piem slimibas lapas naudu pec http://www.vsaa.lv metodikas?
    Talantigiem specialistiem patiks stradat valsti, kura neapliekamais minimums ir zemakais Baltija, kura socialas garantijas procentuali pret algu un nomaksato nodokli ir zemakas?
    Blogs pauz ceribu ar smiekligi atalgotu specialistu,darbinieku palidzibu izvilkt Latvijas ekonomiku.
    Lata kursa apspriesana tiesam ir interesanta.
    Vai autoram ir zinami ligumu ar SVF EK saturs,vai Latvijas Banka vispar var mainit kursu?Lata kursu nenosaka Saeima,bet Latvijas Banka.
    Cieinijamais autor, vai Jus domajat,ka perspektivs darbinieks stradas Latvijaa ar augstu algas nodokli un mazakam socialam garantijam,ka kaiminvalstis?
    Cik aprekinaju slimibas lapu metodikaa http://www.vsaa.lv cilvekam ar 4000LVL ekvivalentu algu pec nodoklu nomaksas izdevigaka ir lielaka dala ES un citu valstu,nevis Latvija.
    Slimibas gadijuma aprekina metodika ir sausminosa- 80% no izpelnas, plus ierobezojumi uz summu,ko parsniedzot slimibas lapai maksa pusi no summas,kas parsniedz limitu.
    Savukart , bezdarbnieka pabalasta aprekins butu iekares objekts - eiropa tadiem ir stingraki griesti.Lidz neilgam laikam bija iespejams sanemt pat desmit reizes lielaku pabalstu,ka videja alga.
    Lielakaja dala eiropas valstu ir otradi, sociala sistema vairak sarga saslimusos, nevis bezdarbniekus.

    Sakiet , vai Jusu iluzija nav valsts arvalstu uznemejiem, ar letu un nabadzigu darbaspeku?
    Sakiet, kada veida Jus ietekmesiet resursu cenas,ja LVL nokritas kurss?
    Jus parspilejat darbaspeka izmaksas nozimigumu.
    Kadel nenemat vera iedzivotaju niecigos ienakumus, ko velaties mazinat,cik saprotu?
    Kas maksas par apkuri,gazi,elektribu ?
    Kad jau tagad daudzi sudzas par apkures ieprieksejas sezonas paradniekiem?
    Vai tos izliks uz ielas, un Jus nodrukasiet dolarus un eiro,ko maksat par importeto gazi,elektribu so cilveku vietaa?
    Varbut kadam ir ceriba,ka resursu piegadataji PIEDOS paradus????
    Loti interesanti.
    Socilas sferas gadijuma, sakiet, vai videja pensija LV ir liela?
    Vai vini nemaksa par komunalajiem, neieprekas,nemaksa PVN un nedod darbu ieprekoties?Ziniet,ka lielaka dala no si sanemtam summam atgriezas Valsts Kase?Caur PVN, pakalpojumu sniedzeju darbinieku nodokliem, vinu talaka paterina?
    Vai domajam,ka PVN maksa tikai studenti utml??

  6. AK
    oktobris 1st, 2010 @ 7.37

    Labs raksts! Retā vieta, kur pie mums ko sakarīgu var palasīt.

    Bet tā arī neuzrakstīji par ko būtu jābalso. Diemžēl šajās vēlēšanās visām partijām ir kreisas programmas. Gan jau ka tāpēc, ka PR specialisti ir izdomājuši, ka vēlētāji to grib dzirdēt. Protams, nedaudz optimismu rada tas, ka tā vai tā programmas neviens nepildīs. Tomēr uz vēlēšanām neiešu tā vai tā. Negribu balsot par sociķiem - nav pareizi izvēlēties mazāko ļaunumu starp dažādiem sociķiem. Ja būtu kāda normāla partija ar sakarīgu programmu - aizietu un nobalsotu. Un nevis tāpēc, ka mana balss ietekmētu rezultātu.

  7. Rumsfeld
    oktobris 1st, 2010 @ 8.21

    @ Ekonomsku pamatojumu?

    tl;dr - daudz bezsakarīgu jautājumu grūti salasāmā tekstā.

    Labāk izvēlies no sava “tepiķa” vienu sakarīgu jautājumu un noformē to salasāmā veidā. Citādi sanāk, ka esi veltījis 2h sava laika uzdodot 100 jautājumus, bet tas viss izskatās pokemona (lasi, pirmā kursa studenta) pusnakts murgiem pēc pamatīgas alkohola patērēšanas sesijas.

  8. x5
    oktobris 1st, 2010 @ 8.31

    darbojos privātajā sektorā jau daudzus gadus, satiekot savas paziņas kas, ilgu laiku ir strādājuši valsts sektorā, viņi uz mani skatās ar aizdomām, jo esmu no viņu pretējās nometnes t.i uzņēmēji, darba devēji utml., par katru lielāku pirkumu sajūtu attieksmi “a tu nodokļus nomaksāji”
    Es nodokļus godprātīgu maksāju, bet pat tad ja es nemaksātu vispār manas darbības valsts budžetam neradītu papldus izdevumus!!! katrs ierēdnis vienalga vai labs profesionālis vai prasts liekēdis tērē budžeta naudu!!!
    Nodokļu maksāšana vai nemaksāšana pirmām kārtām ir konkurences jautājums un tikai pēc tam valsts budžeta ieņēmumi. ja pēc dažādiem datiem valstī ēnu ekonomika ir līdz pat 35%, tad tas nozīmē to ka ja kādā uzņēmumā ēnu ekonomika ir mazāka par šiem procentiem viņs kļūst mazāk konkurētspējīgs un riskē ar bankrotu!!!

  9. NMP
    oktobris 1st, 2010 @ 10.07

    Nu ja par medniekiem, tad par tiem :) Būtu naivi noliegt, ka liela daļa mūsu mednieku apēd savu daļu jau pa ceļam uz alu, un līdz medījuma dalīšanai ģimene tā īsti netiek. Daži pat ir tik nekaunīgi,ka vispār pārstājuši iet medībās, bet ēd alas krājumus. Tādi “mednieki” ir tikai apgrūtinājums ģimenei, un tikai bojā atmosfēru. Gan Eurostat dati par it kā zemo nodokļu slogu Latvijā, gan nodokļu ieņēmumu/privātā patēriņa korelācijas novirzes Latvijā ir pietiekoši plaši aprakstītas. Ģimenei medniekus vajag tieši tāpat kā medniekiem ģimeni - bez ģimenes mednieki kļūst par klaidoņiem/huligāniem:).
    Tikpat naivi ir uzskatīt, ka labklājību var iegūt, padarot naudu bezvērtīgāku - konsekventi sekojot šim principam nav tālu līdz komunisma pilnīgai uzvarai ar beznaudas atiecībām. Mums reāli nav nekādas starpības vai dzīvojam ar fiksēto valūtas kursu vai ar eiro, kā būs Igaunijai pēc dažiem mēnešiem. Un ko tad darīt igauņiem - devalvēt savu eiro ?
    Ja pieņem, ka eiro vismaz daļēji kļuvis par grieķu drahmu, tad ar visu fiksēto kursu konkurētspēja ārējos tirgos var saglabāties. Būtu tikai ko reāli piedāvāt…

  10. Autors
    oktobris 1st, 2010 @ 10.35

    NMP
    Ja tu ar medījuma apēšanu pa ceļam domā nodokļu nemaksāšanu un ēnu ekonomiku, tad piebildīšu, kas tas process lielākoties ir saistīts ar paša valsts sektora (apzinātu vai neapzinātu) pasitivitāti šajā jomā. Ja ļoti vēlētos, šo problēmu varētu atrisināt.
    Runājot par latu, mani joprojām izbrīnī tas, ka tagadējā piesaiste tiek uztverta kā lietu dabiskais stāvoklis. Bet tā taču nav - dabiskais stāvoklis ir peldošs lata kurss, tagadējais lata kurss ir administratīvs lēmums, ko pieņēmusi neliela cilvēku grupa pirms aptuveni 6 gadiem!!! Un tagad mēs to lēmumu uztveram kā kaut fundamentālu un simtiem gadiem pārbaudītu vērtību. Absurds. Arī igauņi, starp citu, pie sava kārotā eiro tikai pateicoties krīzes (kas nodzina lejā inflācijas rādītājus), labajos laikos viņiem eiro nespīdēja. Arī absurds.

  11. Hermanis
    oktobris 1st, 2010 @ 11.13

    Vakar izlasīju rakstu, šodien atvēru, lai iedotu izlasīt sievai. Sāku lasīt komentus, un nedaudz esmu pārsteigts.
    Esmu Jāņa bloga fans. Esmu izlasījis visus viņa šeit publicētos rakstus. No mana viedokļa, Jāņa un mani uzskati par notiekošo Latvijas ekonomikā pamatprincipos sakrīt. Ir dažas nianses, kur mans viedoklis ir citāds. Atšķirība ir tā, ka Jānim ir savs blogs, un viņš neslinko un pauž ne tikai savu viedokli, bet arī manu. BET …. atļaušos ciniski izteikt aizrādījumu šeit dažiem Valsts sektorā strādājošo aizstāvjiem.
    Man patīk, ka Jānis savos rakstos iesaista vēsturisko aspektu. Nu tad es arī tā pat. No alu laikiem šamāņi (tagad Veselības un izglītības ministrija), no viduslaikiem bruņinieki(tagad aizsardības un iekšlietu ministrija) tirgotāji un naudas mijēji (tagad finansu ministrija), no jaunākiem laikiem altruisti (tagad sociālie darbinieki), un tā varētu turpināt. Bet pamatā tie ir cilvēki, kuri paši nemedī, bet veiksmīgi pamanās uzkundzēties medniekam ar dažādiem saukļiem, ka viņi lūk palīdz medniekam. Bet ar katru tādu palīdzētāju, medniekiem, kuri proporcionāli paliek mazāk, katru reizi jānomedī vairāk, lai pabarotu ne tikai savu ģimeni, bet visu to (neminēšu vārdu liekēži) labu darītāju un palīdzētāju baru.
    Sasteigti. :)

  12. NMP
    oktobris 1st, 2010 @ 11.33

    Arī lata noteikšana par Latvijas naudu ir administratīvs lēmums, tāpat kā tā vērtības kritēriji. Es pieņemu, ka vienlīdz valūtas kursa maiņai var pamatot arī vairāku valūtu ieviešanu Latvijā - austrumlatu un rietumlatu, piemēram :). Devalvējot austrumlatu pret rietumlatu noteikti varētu palīdzēt Latgales atpalikušajiem reģioniem…

  13. Autors
    oktobris 1st, 2010 @ 12.23

    AK (kura rīta meils iekrita pie spama)
    Par ko balsot - tā, protams, ir problēma. Bet nav arī tik traki - atmetot sīkpartijas, galējos spēkus, rūdīto valstoņu partiju, paliek tikai kādas 2-3 partijas. Tad jau atliek tikai reāls simpātiju/antipātiju variants.
    Bet - pretēji Rumsfeld - uzskatu, ka balso vajag obligāti. Jo nepiedaloties, tā balss sadalās pa visiem politiskajiem spēkiem, kas tiek Saeimā (t.sk. piem. iespējams PCTVL). Var jau apelēt pie tā, ka tā ir tikai 1 balss, bet ņemot vērā, ka LV parasti nebalso ap 40% balsstiesīgo, kopumā savācas itin daudz.

  14. Džo
    oktobris 1st, 2010 @ 12.43

    Sakarīgs raksts kā vienmēr…izrādās, vēl joprojām ir “gudrinieki”, kas 2 gadus pēc krīzes sākuma, redzot (neredzot?) stabilā lata (par ko viņi fanātiski iestājās) izraisīto postu, ir nevis nošāvušies, bet joprojām turpina murgot un izrādīt savu nekompetenci.

  15. x5
    oktobris 1st, 2010 @ 13.32

    man valdībā patiktu kombinācija šlesers+sudraba
    viens irtāds kuram var vilcienu astē iesiet otrs kurš piefiksēs vismazāko sīkumu un kļūdu!

  16. Autors
    oktobris 1st, 2010 @ 13.42

    I. Sudrabu es arī esmu piefiksējis kā kandidātu tai stiprajai sievietei, kas vilks ārā LV no ‘lāču tirgus’, kad šī Saeimas uzvarētāji būs aplauzušies. Vēl aizkadrā ir arī K. Lībane-Šķēle, arī gana spējīga persona.

  17. Bonifaacijs
    oktobris 1st, 2010 @ 14.42

    Ljoti labs raksts!

    Protams, visdiskutablaakaa un reizee svariigaakaa teema ir par monetaaro politiku un latu konkreeti. Jo tautsaimnieciibas interesees iistenota monetaaraa politika jau pati par sevi daljeeji nodroshinaatu to, ka arii fiskaalaa politika nevar iipashi “izlaisties” un noiet no sliedeem, pat ja valstonji ljoti veeleetos veikt shos paraziitiskos un kancerogeenos saansoljus, no kuriem vienkaarshie pilsonji paliek tikpat atkariigi kaa no opija. Protams, absoluuts praktiskais ideaals ir soliids monetaaraas un fiskaalaas politikas tandeems, kuru meerkjis ir nodroshinaat visstraujaako kapitaala pieaugumu valstii.

    Praktiski, kaa daudzu gadsimtu un gadu tuukstoshu pieredze to pieraada, tas noziimee 2 lietas:

    1. Soliida monetaaraa politika, kas nodroshina stabilu naudas piedaavaajumu attieciibaa pret valstii radiito prechu/pakalpojumu kvantumu, kaa arii tirgus speeku ietekmee noteiktas procentu likmes (piedaavaajums/pieprasiijums peec krediitiem) un valuutas mainjas kursu (tirdznieciibas un investiiciju pluusmu radiits pieprasiijums/piedaavaajums). Teiksim, krediitbuma gados piedaavaajumu aizstaaja Latvijas Bankas printeris, infleejot naudas piedaavaajumu, ko dikteeja fikseetaa kursa maanija. T.i., LB veica hiperinfleejoshu naudas piedaavaajuma politiku, kuru sekas visi labi atceras - visaam preceem, saakot no maizes un piena un beidzot ar nekustamo, cenas iisaa laika posmaa pieauga vairaakas reizes. Protams, kangarisku ieganstu aizsegaa tas viss tika skaidrots ar kaut kaadu mistisku cenu izliidzinaashos ar ES.

    Principaa, ja buutu bijusi iistenota godiiga monetaaraa politika, Latvija shobriid neatrastos taados depresijas apskaavienos, kaadaa taa atrodas shobriid un, pateicoties valstonju ietekmei un ES/SVF “paliidziibai”, atradiisies veel vismaz paaris gadus. Un ironiskaakais, par ko tik maz tiek runaats Latvijaa, - Likumaa par Latvijas Banku ir melns uz balta 1 teikumaa iekapsuleets shis Bankas galvenais meerkjis:

    “3. pants. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.”

    Un cenu stabilitaati var nodroshinaat tikai un vieniigi tad, ja Latvijas Banka sekotu augstaak nospraustajiem monetaaraas politikas principiem. Taapat, shim uzdevumam nav un nevar buut nekaada sakara ar valuutas kursa fiksaaciju vai cita veida maaksliigu manipulaaciju. Kaapeec Latvijas Banka ir konsekventi un ar noluuku nepildiijusi likumaa noteikto uzdevumu, taadeejaadi nodroshinot ekonomiskaa krahu radiishanu, ir cits jautaajums. Simptomaatisks gan ir fakts, ka neviens speeks Latvijaa taa iisti veel nav ne sapratis, ne panjeemis aiz olaam cilveekus, kuri apzinaati veica sho diezgan tragjisko cilveeku muljkjoshanu, radot iluuziju/halucinaacijas par tuvojoshos Leiputriju.

    2. Fiskaalajaa frontee - nodroshinaat tik lielu valsts policejisko ietekmi un ne lielaaku, cik taa nepiecieshama, iipashuma tiesiibu aizstaaveeshanai un dazhu citu funkciju veikshanai, kuru iistenoshana nepiecieshama, lai nodroshinaatu kapitaala (t.i., bagaatiibas) vairoshanos. Shajaa saistiibaa Jaanis ir devis dazhus labus un pashsaprotamus piemeerus, kas noraada uz to, ka nevajadziigas valstiskas struktuuras ikgadus notriec simtiem miljonu privaataa sektora radiitos liidzekljus. Tachu diskuteet un brist var taalaak un dziljaak, jo ir veel daudz nozaru, kuraas valstonji populistisku lozungu aizsegaa darbojas taapeec, lai nokrejotu privaato sektoru, saliekot tam spiekjos sprunguljus, nevis lai tam paliidzeetu aatraak tikt uz priekshu.

    Ja shiis lietas vareetu optimizeet liidz galam, rezultaats buutu taads, ka, pirmkaart, no valsts budzheta atkariigo skaits saruktu dramatiski, otrkaart, buutiski samazinaatos nodoklju nasta, kas agraak tika veltiita sho paraziitu uztureeshanai, un, treshkaart, bijushie valstonji buutu pashi spiesti radiit ekonomisko veertiibu privaataa liimenii, taadeejadi veel vairak samazinot individuaalo nodoklju nastu. Valdiibas apmeeri saruktu un taa ar lielaaku bijiibu attiektos pret saviem darbadeveejiem - protams, ja darbadeveeji pieprasiitu to, nevis akli gaiidiitu no “mammas” debesmannaa.

    Taa ir laikam lielaakaa probleema - cilveeki nevis pieprasa, lai valdiiba nemaisaas pa kaajaam un dara tikai nepiecieshamaas lietas, ik pa laikam “nodeveejus” ieliekot chokaa, bet gan joprojaam raugaas uz to klusaa ceriibaa kaa Laimes Laaci, kas atnaaks un iztiiriis Suunu ciemu.

    Beigu jautaajums: cik daudz politisko speeku piedaavaa shaadus risinaajumus? Es labpraat nobalsotu par speeku, kursh shaadu programmu ietvaros soliitu stabilu, neatkariigu un godiigu monetaaro politiku, kaa arii nodoklju samazinaashanu, likvideejot nevajadziigas valstiskaas funkcijas, to vietaa prasot personiigaas (sociaalaas & ekonomiskaas) atbildiibas pieaugumu un piedaavaajot lielaaku briiviibu. Un te nu ir skaidrs, ka nav par ko balsot. Labaakaa gadiijumaa pastaav izveele starp mazaakajiem no ljaunumiem. Tas tiem, kuru ruupals atkariigs no politiskaas konjunktuuras. Izveele laikam nav vispaar tiem, kas ir ekonomiski neatkariigi no valstonjiem - pie shaabriizha pilsoniskaas apzinjas liimenja tas ir plikas gaumes jautaajums, kurs no speekiem naak pie varas, jo rezultaati buus liidziigi, par spiiti leetajai retorikai.

  18. Autors
    oktobris 1st, 2010 @ 17.20

    …bet gan joprojaam raugaas uz to klusaa ceriibaa kaa Laimes Laaci, kas atnaaks un iztiiriis Suunu ciemu…

    tieši tā, un tas mani nebeidz pārsteigt, kā cilvēki var balstīt savu dzīvi uz totāli plānām cerībām - vienalga vai tas būtu ‘īstais vadonis/partija’ (K. Ulmanis no 30-tajiem?), vai tas, ka Rimšēvičs ir spējīgs noturēt latu, vai tas, ka nekustamie tūlīt rullēs augšā tāpēc ir jāceļ jauni dzīvokļi (kā tas notiek netālu no manām mājām un netālu no 2ām tukšām dzīvokļu mājām).
    Cilvēku ticība brīnumiem ir tiešām apbrīnojama.

  19. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 1st, 2010 @ 21.37

    Dazi no komentetajiem tik to vien spej ,ka uzbraukt par jautajumiem.
    Kas attiecas uz Valsts sektora samazinajumu, neesiet naivi, ministrijas un birokratus vini nesamazinas.
    Drizak atkal atlaidis tos pasus arstus,skolotajus,ielu policistus utml.Tiem ari nocirps no algam un punkts.
    Milzigo ministriju skaitu,entas komisijas,komitejas utml vini nemazinas.Veltas ceribas.
    Varbut,tikai tad,ja uzvaretu SC un PCTVL, tad viniem mazak savejo ministrijas sed, mazak radi,draugi ieredniecibaas.
    Citi ir pieradijusi,ka vini nemazina neko citu,tikai sabiedribai visavairak vajadzigos un mazak atalgotos.
    Kadreiz bija uzcepta pat ILUMSILS ministrija, utml.Nevajag tikai kliegt,bet LPSR bija Izglitibas un Kulturas ministrija, ko iztaisija par 2 ministrijam utml.
    Piekritu,ka papiru kartotaju skaits ir jamazina, galvenokart nevis algu, bet darba del- jo vinu mazak,jo atrak varetu noformer dokumentus utml.Entie veidojumi ,ko valdibas uztaisijusas pedejos 10 gados ir lieki.
    Domaju,ka tiesam , vismaz ministrija jaapvieno,vispar vajadzeja tiesi papiru stumditajus jau 2008.g decembri atlaist no darba lielako dalu.
    Par latu, jaa, pirms SVF kredita, 2008.g nov vareja gan D un koridoru uzlikt.
    Pec talakiem iedzivotaju ienakumu mazinajumiem un nodoklu celsanas vairs tas nav visai pratigi.Turklat , mes nezinam,vai vispar to var.Aizdevumu ligumi nav publiskoti, nodomu vestules nav aiznemuma aizdevuma ligumi.
    Autoram un komentata ar nick Rumsfield autoram.

    Sava komentara es tiku uzstadijis loti konkretus jautajumus.Ja pat tos atbildet nav iespejams, tad paliek divaini.

    Valsts iestadees vispar nekad neesmu stradajis.
    Tapec nevajag katru iebildi uztvert kaa ierednu aizstavesanu.
    Vienkarsi , rodas iespaids, ka alternativu viedoklu pazimes komentara rada automatisku ignoranci.
    Interesanti,kapec?
    Neesmu students, ja tas kadu interese.
    Ludzu, Rumsfield, cik % Valsts Kases ienemumu sastada Darba Deveja,Darbinieka sociala nodokla dalas, Iedzivotaju ienakuma nodoklis?Pievienotas vertibas nodoklis?
    Kaut ka rodas iespaids, ka netikami jautajumi izraisa agresiju,nevis domasanu un atbildes.
    Jautajumi ir loti konkreti,ja protams, vispar ir spejas lasit…
    Ir viegli pateikt, devalvejam, un griezam, bet no kurienes nemsim naudu kreditprocentu nomaksai,resursu apmaksai?Ja valsts kase sanems mazvertigakus vai mazakus ienakumus?
    Uzlikt nodoklus NI , luksusam pec rietumu skalas Jus negribat.Nogriezisim, un devalvesim.
    Talak, kur nemsim naudu?
    Labi, varam apest aizdevumu, pec tam privatizet valsts uznemumus, pec tam izcirst mezus.Pardot emisijas kvotas.Pec tam ,kas paliks?Izlasija kads vispar piemeru par augsti apmaksata specialista socgarantijam Latvijaa?
    Kurs velesies tas sanemt?Izpetijat metodiku VSAA ?Attistibai vajag talredzigus specialistus,nevis mazizglitotus nezinisus,kuri neizpeta savas nakotnes garantijas.
    Jani, vispar man gribetos uzzinat, kas ir Devalvacija?Interesanti butu izlasit ari kadu komentetaju atbildes uz so jautajumu.
    Gribetos piebilst,ka Rimsevica kungs ir tikai LB prezidents, tur ir valde, valutas rezerves apsaimnieko citi specialisti.Pasa Rimsevica kunga spejas atturesos komentet…
    Kas attiecas uz noturesanas iespejam,tas ir daudz lielakas,ka vairumam liekas.Visu M0 konvertet reali nav iespejams vispar, turklat, izmantojot dazadus rikus,var noturet kursu ar segumiem zem 100%.
    Kas attiecas uz dzivoklu celsanu,Janim ir taisniba, tur ir tas ,ka vinu jau ir par daudz.Pirms 3 gadiem jau domaju, ka tos sacels vairak,ka spes notirgot.Laimes Lacis nenaks, bet, tiesam, ja gribam tikt vala no liekiem ieredniem un iestadem,tad jaievel nelatviesu saraksti.Pamatojums- tie,kas biede ar krieviem, ir sarazojusi sos ierednus.Visas partijas bez iznemuma ir piedalijusas ierednu razosanas procesaa.Turklat latvisko sarakstu deputatiem ir nikis mainit partijas loti biezi, ka ari veidot jaunas,esot ieveletiem no citam partijam.Neticu,ka vini ieredniecibu mazinas, visticamak, mazinas tikai reala darba daritajus valsts iestades.Ne velti uzceptas krizes komitejas utml…
    Ja nu ir laiks un spejas, Jani,tad izlasiet gan jautajumus un nopietni apdomajiet tos.
    Atbildes ipasi neceru sagaidit.Ja bus,busu patikami parsteigts.

  20. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 1st, 2010 @ 21.46

    Bonifacijs.
    JA, no 1999.gada vajadzeja managed float,nevis piesaisti.
    2000.gada Latvijai pozitiva importa/eksporta attieciba bija tikai ar Lielbritaniju.
    Pec 2009-2010.g izmainam likumos un nodoklos, aizdevumiem, D raditu lielu paradu kalnu arvalstu valutaas, smagu spiedienu uz pakalpojumu sniedzejiem,kurinama,energijas,izejvielu importetajiem.
    2008.gada vissmagaka kluda bija Parex parnemsana un akcizes paaugstinasana degvielai.
    1999-2000.g vissmagaka kluda bija LVL fikseta kursa saglabasana.Visoptimalaka bija plus minus 15 %koridors un nevis pret SDR,bet pret USD vai EUR.
    1998-2008.g.smagakas kluda valsts sektora darbinieku jomaa bija ierednu skaita un iestazu uzaudzesana , maza veriba reala darba daritajiem,kuri nepieciesami uznemejiem un katram iedzivotajam.

  21. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 1st, 2010 @ 22.06

    Jani, kad kartigi izpetisiet ari ieprieksejo,garako komentaru,tad ludzu ievietojiet ari to un izsakieties.Tam acimredzami parak gars teksts.
    Tatad, rakstisu isak.
    Rimsevica kungs ir LB amataa, bet LB ir valde un valutu uzkrajumus parvalda citi specialisti.
    Valutas kursu var uzturet ar segumu pat zem 100% jo pastav dazadi instrumenti un visu M0 konvertet nav iespejams.
    Jautajumi tika uzstaditi loti konkreti,ar pievienotu izklastu un paraugu.

  22. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 1st, 2010 @ 22.12

    Par dzivokliem Janim ir taisniba.Pirms 3 gadiem nodomaju,ka nu jau stingri par daudz sacelts.
    Nakosais jautajums- kas ir devalvacija?
    Ierednieciba.Pedejos 10 gados tas partijas,kas sobrid biede ar krieviem utml ir sarazojusas ierednu kalnus un palielinajusas ministriju skaitu.Ta saucamas strukturalas reformas laikam ir policistu,skolotaju un mediku algu cirpsana un atlaisanas, so iestazu slegsanas utml,bet papiru stumditaji palikusi.Ja velamies tikt vala no ieredniem,nelolojam ceribas,ka esosas partijas tos atlaidis.Tad jasavel SC un PCTVL, kam tur mazak radinieku strada ministrijaas.

  23. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 1st, 2010 @ 22.18

    Neesmu students, velos ari teikt,ka valsts iestades nestradaju.
    Jautajums- ja valsts budzeta galvenie ienakumi ir no socila,algas un PVN nodokliem, kas notiks,atkal tikai mehaniski kaut ko samazinot.
    Noteresim aizdevumu,notirgosim kvotas,uznemumus.
    Un pec tam, es uzradiju konkretus jautajumus ar paraugu.Kur nemsim labus specilistus pie esosa algas nodoklu sloga un smiekligajam socgarantijam.VSAA lapu silti iesaku izpetit.Talredzigi specialisti tadas izpeta,izveloties,kura valsti stradat.Ar tiem,kam nav izveles iespeju,valsts ekonomiku neuzcelsim.

  24. Autors
    oktobris 3rd, 2010 @ 13.53

    POST SCRIPTUM 03.10.2010
    Nu ko, 10. Saeimas vēlēšanas ir beigušās un šī gada lielākais pārsteigums ir tas, ka nav lielu pārsteigumu. Kā jau bija sagaidāms, lielākā daļa iedzīvotāju joprojām izvēlas neredzēt to, ko tie negrib redzēt - ka mūs gaida turpinājums eirobirokrātu atbalstīto valstoņu iemītajam aizņemšanās un deflācijas (iekšējās devalvācijas) (ne)attīstības ilgajam ceļam kāpās. Privātajam sektoram neatliek nekas cits kā sākt uzkrāt naudiņas drīzumā gaidāmo nodokļu nomaksai. Un gatavoties brīdim, kad ‘lāču tirgus‘ psiholoģija (un ārvalstu kredītlīdzekļu izsīkums) saēdīs tagadējos uzvarētājus un samainīs spēku samērus Saeimā. Domāju, ka uz to īpaši ilgi nebūs jāgaida - maksimums 6-9 mēneši.

  25. Autors
    oktobris 3rd, 2010 @ 14.10

    Ek.pamatojumam
    Vispirms gribēju atvainoties par to, ka komentāri uzreiz nenonāca līdz mērķim, dīvainā kārtā spamu ķērājs pie šī raksta darbojas pārspīlēti čakli.
    Par tevis teikto - tu pats nonāc pretrunās, jo no vienas puses saki, ka valstoņu ir par daudz, no otras - ka griezt nav labi. Mana piebilde ir sekojoša - es nekad neesmu bijis par mehānisku algu griešanu (jo īpaši ārstiem, skolotājiem utml. profesijām), jo tā noved pie deflācijas (sk. rakstu par iekšējo devalvāciju).
    Runa ir par to pašu funkciju auditu, kura rezultātā varētu tikt vaļā no nevajadzīgām izmaksām un atsevišķu procesu efektivizāciju (nododot funkcijas privātajiem). Plus privatizācija un lata kurss, kas dos zaudējumus īstermiņā, bet nākotnē valsts tikai iegūs, jo aktivizēsies ekonomikas attīstība un tas automātiski ienesīs lielākus nodokļu ienākumus.
    Starp citu, par šīm tēmām (t.sk. devalvāciju un kredītņēmējiem) ir diezgan daudz debatēts iepriekšējos bloga rakstos, ja ir interese, vari palasīties tos.

  26. Autors
    oktobris 3rd, 2010 @ 14.21

    Te labs piemērs tam, kā prese raksto to, ko tās lasītāji grib redzēt (resp. ārzemēs izplatīto kļūdaino viedokli, ka Latvijas iedzīvotāji atbalsta ‘griešanu’) :
    Ārvalstu mediji: vēlētāji devuši mandātu īstenot drakoniskus taupības pasākumus

    Varētu padomāt, ka Vienotība uzvarēja tāpēc, ka solīja samazināt algas/pensijas, atņemt pabalstus un pacelt nodokļus.

    http://diena.lv/lat/politics/hot/arvalstu-mediji-par-vienotibas-uzvaru-veletaji-devusi-mandatu-istenot-drakoniskus-taupibas-pasakumus

  27. Džo
    oktobris 3rd, 2010 @ 19.30

    Vienīgā Latvijas cerība - koalīcija ar SC, PLL un ZZS ar Lembergu kā premjeru…šrunts ar to krievu valodu vai ielu nosaukumu plāksnītēm krievu valodā….jeb kā autors norādīja - ka Vienotība izjūk un kaut kas mainās….citādi nekādu variantu - pie varas paliekot fiziķiem matemātiķiem Dombrovskim un Repšem un turpinot super puper iekšējo devalvāciju, ar valsti ir cauri….

  28. Autors
    oktobris 4th, 2010 @ 8.17

    Džo
    >>Vienīgā Latvijas cerība - koalīcija ar SC, >>PLL un ZZS ar Lembergu kā premjeru

    Tas tā nenotiks, vismaz pagaidām. Jo šoreiz vēlēšanu rezultāti ir tīrs sabiedriskā viedokļa spogulis. Un, ja tauta grib, lai Dombrovskis paliek, viņš paliks (un naudas arī vēl pietiek). Un man arī neradās iespaids, ka ‘zaudējušās’ partijas briesmīgi rautos vadīt valdību, vairāk balsis tās protams gribēja, bet tagad vadīt to titāniku - visticamāk ne.
    Taču, kas ir interesanti - ka šogad tik daudz balsu saņēma ZZS. Tīri no socionomikas viedokļa tas nozīmē, ka visa tā cīņa ar oligarhiem ātri zaudē savu vērtību.
    Otrs, kas ir vienkārši interesanti - ka ZZS vadītājs sadzīvos ar saviem pāridarītājiem ilgu gadu laikā.

  29. x5
    oktobris 4th, 2010 @ 9.25

    par ZZS,
    manuprāt viņiem par labu nospēlēja tas ka katrā apgabalā bija savs saraksts, jo vidzemnieki diez vai balsotu par Lembargu vai brigmani bet piem Dūklavs savā pusē ir cilvēks ar labu slavu

  30. Autors
    oktobris 4th, 2010 @ 9.48

    x5
    Jā, piekrītu. PLL tādā ziņā ieberzās, tā biju viņu lielākā kļūda iziet ‘uz masu’, visur centrā ieliekot ’smagsvarus’, aiz kuriem palika nepamanīti vesela rinda visnotaļ cienījamu uzņēmēju.

  31. Grieta
    oktobris 4th, 2010 @ 11.00

    Daudz kam varu piekrist, taču - es nedomāju, ka cilvēki pie urnām gāja ar domu, ka nevēlas neko redzēt, kas notiek apkārt. tieši pretēji - daudziem vienkārši ir piegriezušās tās korporatīvi koruptīvās saistes, ko būvēja gan Šlesers, gan Šķēle, gan arī Lembergs.
    jā, protams, arī citos politiskajos spēkos nav eņģeļu, taču - vai mazliet pēdējos gados nebija par daudz? un vai var pārmest tautai, ka tā labi atcerējās, kurš teica - gāzi grīdā, un kurs tad vadīja valsti?
    tiešām iznākums likumsakarīgs… un lai vai kā - bet tomēr daudz labāks, nekā tad, ja būtu uzvarējis PLL.

  32. Autors
    oktobris 4th, 2010 @ 11.29

    Grietai
    Zini, par to gāzi grīdā man ir savs viedoklis. Pirmkārt, tajā laikā pie varas bija daudzas no tām sejām, kas šobrīd atrodas valsts ‘glābēju’ - Vienotības sarakstā.
    Otrkārt, lielākā daļa no trekno gadu valsts izdevumiem aizgāja algu palielināšanai valsts sektora darbiniekiem (t.sk. skolotājiem) un pensionāriem. Resp. šo naudu saņēma reāli cilvēki un tagad liela daļa no šiem cilvēkiem uzskata, ka tā laika valdība (TP) ir vainīga pie visām Latvijas likstām. Absurds.
    Es neatbalstu Kalvīti, viņš gana daudz kļūdu ir izdarījis, bet vienlaikus man viņa ir arī žēl, jo reāli novērtējot situāciju, 2-ciparu inflācijas apstākļos viņš nevarēja necelt algas, jo tad tauta viņu noēstu dzīvu, bet paceļot algas viņš kļuva par Latvijas problēmu iemiesojumu. Savukārt tos, kas patiesi vainīgs pie inflācijas izraisīšanas un vispārējā algu kāpuma - Latvijas Banku (ar visu lata piesaisti) un FKTK (ar fleksiblajiem kreditēšanas noteikumiem) - neviens nemaz nepiemin. Tipisks piemērs tam, kā prese tiražē to, ko cilvēki grib redzēt nevis objektīvi novērtē situāciju.

  33. Grieta
    oktobris 4th, 2010 @ 11.42

    Jāni - tā nauda, kas aizgāja skolotājiem un mediķiem tikai vienā naudas čupā bija liela. katram atsevišķi - tika jau pa gabaliņam, bet vai tik, cik saņēma Kalvīša “podomnieki” - pārsvarā jauni puikiņi ap 25, kuriem galvenais bija nopirkt smuku vāģi?
    šajā valstī ļoti daudz kas ir izzagts un ļoti daudzi (jā arī Vienotības sarakstā tagad sēdošie) ir domājuši tikai par sevi.
    valsts vadīšana nav tas pats, kas vadīt uzņēmumu. valstij ir pavisam citas funkcijas.

    bet - dzīvē jau notiek ne tādi absurdi vien. protams, ka neviens nevēlas zaudēt to piečuku,ko kādreiz viņš ir saņēmis no dāsnā Kalvīša. taču no politiķa jau prasa ne tikai pakļaušanos tautas spiedienam, bet arī nopietnus un sabiedrības vairākuma interesēm atbilstošus lēmumus. neviens jau neliedza Kalvitim palielināt nekustamā īpašuma nodokli un ieviest kapitāla nodokli. es pieļauju, ka šī kļūda ir tik pat liela kā LB vai FKTK darbības.

    bet nu tevis teiktais ir tipisks piemērs, kā viens cilvēks, kurš kalpo noteiktu spēku interesēm, mēģina uzsvērt tikai tās lietas, kas svarīgas šo spēku pozīcijas aizstāvēšanai un nevis novērtēt objektīvi situāciju. nu gluži kā to dara tie stulbie žurnālisti un vairākus Latvijas sabiedrības, kas nevēlas redzēt patiesību! Varētu vēl pielikt klāt Savicka teikto - ka nu sabiedrība ne tos izvēlējusies :))

  34. Autors
    oktobris 4th, 2010 @ 11.58

    Grieta
    Nezinu, ko tu tur domā ar visiem tiem mājieniem, jo blogs ir pilnīgi apolitisks un šī raksta mērķis ir tikai viens - uzsvērt to, ka problēma ir nevis personālijas, bet gan tas, ka valsts sektors attiecībā pret privāto sektoru ir pārāk liela ietekme. Un jā - ‘uzvarējusī’ partija manā izpratnē ir visizteiktākais valstoņu politikas piemērs (un vienlaikus arī divkosīgs radījums), tāpēc esmu pret to, pārējās partijas manā skatījumā ir aptuveni vienā maisā liekamas.

  35. Grieta
    oktobris 4th, 2010 @ 12.31

    nu ko tu! nevajag jau satraukties par savu apolitismu vai politismu. es jau sen vairs par mājieniem - kādi visi žurnālisti ir stulbi, un neprot 2+2 saskaitīt - nesatraucos :)

    bet par partijām un Vienotības liekulību. nedomāju, ka tad, kad pie varas būtu nākuši visnotaļ cienījamie uzņēmēji no PLL, situācija būtu mazāk liekulīga. uzņēmējam vajag pelnīt naudu un nevis līst pāruzpūstā valsts pārvaldē. nav uzņēmējam tāda talanta kā valsti vadīt! nav! tiem, kam ir, tie vada valsti. tie, kas gatavi riskēt kā uzņēmēji - ir arī uzņēmējdarbībā. Latvijas lielākā problēma ir tā, ka kāds bārdains vecis vienā brīdī pateica, ka valsts ir jāvada kā uzņēmums. tad nu visi tam noticēja un sāka arī tā vadīt. te arī ir skaidri, kāpēc pie varas esošie varēja sev noteikt gan dāsnas prēmijas, gan algas - ja aug IKP, kāpēc savās kabatās neielikt kādu prēmiju? :)

    cilvēki tagad ir gatavi darīt visu, lai nepielaistu pie varas AŠ kvadr. es pieļauju, ka labie rezultāti Vienotībai bija arī tāpēc, ka nevis cilvēki nevēlējās redzēt patiesību un nevis tāpēc, ka viņi nezina, kas viņus tagad sagaida, un pat ne tāpēc, ka viņiem dikti patiktu Dombrovskis, bet gan tāpēc, ka viņi vienkārši nevēlējās vairs pielaist pie varas AŠkvadr.
    manuprāt, tu mazliet nenovērtē te dzīvojošo cilvēku spriestspēju.

  36. x5
    oktobris 4th, 2010 @ 12.39

    Grieta, nekad neuzzināsim cik % balsoja par vienotību tāpēc ka viņi zog mazāk un cik % tāpēc, ka nesamazināja pensijas(pateiecoties SVF naudai)!
    PLL ir spēcīgi cilvēki un viņiem ir lielākas caursišanas spējas, un ticu ka šlesers var pavilkt vilcienu, bet piekrītu Tev, ka viņš šo vilcienu visticamāk aizvilktu uz savu jūrmalas īpašumu… :)

  37. Grieta - x5
    oktobris 4th, 2010 @ 12.43

    precīzi! :)

  38. Grieta - x5
    oktobris 4th, 2010 @ 12.44

    un vēl - ir jau arī nākamās vēlēšanas - kas zina, varbūt tad Vienotība būs spēks, kas “lidos!”.

  39. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 4th, 2010 @ 14.46

    Godatais Jani, nekadu pretrunu manos tekstos nebija.Turklat, ka no finansista/ rakstat par sevi,ka esat finansists/ ta ka gaidiju atbildes uz loti vienkarsiem un konkretiem jautajumiem.
    Par samazinajumiem.Man ka turistam vai uznemejam, vai privatsektora darbiniekam nav vajadzigas daudzas lietas .Vajadzigs ir minimums- valsts nodrsosina ugunsdzesejus,neatliekamo palidzibu,lai arste lipigu slimnibu slimniekus,pietiekosu ielu policistu,kartibnieku skaitu, muitu, robezsardze.Iedzivotajiem noteikti intereseta ari skolas berniem utml.
    Nesaprotu,kapec tik liela klusesana uz jautajumiem.Labi, vieglaa valoda uzstadisu vienu jautajumu- Ko Centralai Bankai uzliek devalvacija?Kas ir devalvacija?Es saprotu,ka viegla valoda cilvekiem izskaidrots.Es gribeju izlasit,kaa Jus, Jani, definejat devalvaciju kaa tadu.
    Par samazinajumiem, valdiba noteikti samazinas skolotaju,mediku,policistu,ugunsdzeseju skaitu,algas, utml.Ka vienmer.
    Starp citu, piemeram, iestazu un ministriju apvienosana ir velta ceriba.Savus draugus un radus neviens neapvienos.Uzdos ministrijam samazinat, taas nocirps algas un stata vietas tiem,kam mazaka pazisanas un radnieciba- respektivi, atkal mediki,iznemot profesorus utml,ielu policisti,ierindas ugunsdzeseji utml, skolotaji/ iznemot direktorus,protams.
    Stapr citu, valdiba un prese bezkaunigi nokluse faktus,ka ,piemeram, daudziem medikiem un policistiem bija t.s piemaksas.Piemeram,ierednim vairak pamatalga.Mazinajumi paredzeja pamatalgu cirpsanu un piemakstu atcelsanu.Daudzi ieredni ar 800 latu algu tika apcirpti uz 640, savukart,piemeram policitiem un medikiem biezi gadijas,ka no piem 800 bija piemaksas, nonema tas, paliek 600, minus 120, paliek 480.
    Pec tam ,protams, minus nodokli, par visu,ko perk jamaksa PVN.Utml,utjpr.
    Stapr citu,mani kredinemeju problemas neinterese, mani ienakumi un izdevumi nav latos,kreditu vai citu saistibu latos nav, ja nu tikai ni nodoklis,zemes nodoklis …
    Tagad gribetu tomer redzet, atbildi uz primitivu jautajumu- nonemot 100lati kadam no algas, cik latu mazak sanems Valsts Kase algas nodoklu veida?Cik mazak PVN veida?Cik var ietaupit ,nonemot 100lati kadam no algas???
    Vai pensionari utml maksa PVN un ieprekas,vai nemaksa?Pavisam primitivi jautajumi.
    Jani Ogst, pensijas tiesam Latvija ir milzigas,pec CSP datiem tur 155-166lati videja pensija.Varbut atcelsim pavisam viniem?
    Saprotu,ka sobrid devalvacija butu medusmaize tiem ,kam krietni paradi latos un kas sevi sauc par uznemejiem utml utjpr.
    Cik varetu but maksatnespejigu irenieku,paradu,ja norikotu devalvaciju,vai kartejo -20 vai-30%cirpumu.
    Saprotu,ka Jums ari ir sava ideologija,bet klusesana uz jautajumiem parasti nav raksturiga finansitiem.Man tomer butu jasak domat.Kas attiecas uz dazu komentetaju mineto atbalstu komentaros kaut kur tur vai sur.Laiks tupet portalos,kur panesas lamas un visadi murgojumi, komentejot stapr murgotajiem savas domas- neviens,kas citigi macas,strada vai kaut nodarbojas ar mazbernu audzinasanu nevar atlauties teret sada veida laiku.Portalu stata komentetaji varetu but paris tukstosi dikdienu,kam bail izteikt kaut ko uz ielam,kaiminam, gimenee.Tad izladejas internetaa.
    Par jautajumiem- varbut kads tomer varetu meginat kadu jautajumu atbildet?

  40. Limits
    oktobris 4th, 2010 @ 14.50

    Vēlēšanas apstiprināja STATUS QUO Latvijā.
    Vienotība par 1. vietu var pateikties tikai un vienīgi ekonomiskās situācijas stabilizācijai, kas gan nekādā veidā nav valdības nopelns, drīzāk otrādi.
    Tagad varam sagaidīt priekšlikumu par 2011. budžetu publiskošanu - vēlētājiem būs daudz nepatīkamu pārsteigumu.
    Neatkarīgi no tā, vai tie 400m tiks “konsolidēti” caur izdevumu samazinājumu vai caur nodokļiem, sekas būs tālāka ekonomiskās aktivitātes samazināšnās, starpība ir tikai niansēs un ietekmē uz tālāku nākotni.
    Vienīgais “konsolidācijas” variants, kurš būtu ekonomikas aktivitātei neitrāls vai pozitīvs ir to 400m finansēšana caur valsts uzņēmumu pārdošanu.
    Par variantu vismaz daļu no tiem 400m piedrukāt (kā dara ASV, UK un pat ECB) man laikam labāk tomēr paklusēt…….(ja negribu nokļūt ļoti drošā vietā :))

  41. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 4th, 2010 @ 15.10

    Nekadi speki nekur nelidos.Ne ZZS, ne kads cits neko necirps ierednos.Pec ierasta stila uz tiem,kas mazak rados,draugos,protams.
    Taupibas priekslikums,Jani Ogst, piemeram Numur 1.Valsts iestades,kur ir lietvezi,personala dalas un juristi,gramatvediba- atlaist personala dalas darbiniekus.Juristam uzdot formet ligumus,atvalinajumus,gramatvedim piepalidzot.
    2.Nekadu suprremontu valsts iestades.
    3.Apvienot RSU ar LU, atstajot tikai tik admin darbinieku,cik bija viena iestadee.Parejos atlaist.
    4.Likvidet Agrarekonomikas Institutu,lai strada un pelna maizi pasi.Tapat vajadzetu Kulturas ministrija atlaist pusi ierednu un parejos pievienot izglitibas ministrijai.
    Visadus LIID un LIA attiecigi pievienot EM un Lauksaimn vai ka tur sauca ministrijai.
    Atri izpildams.Nemacit uz valsts budzeta rekina visadus teologus,filozofus,tur parejas lidzigas profesijas.Daudz visu ko var slegt- visadas novadu sadarbibas vai ka tur sauca iestades, piemeram Pasts, atlaist gandriz visu administraciju un privatizet.
    Izbeigt vienreiz kunkstet par darbaspeka dardzibu un dargajiem pensionariem/man,sorry,naak smiekli lasot kaut ko tadu/.
    Valstis,kur darbaspeka algas lielakas,pasi Latvijas uznemeji cel cehus utml.Ta,ka vajag pietaupit …
    Pie devalvacijas propogandas,nemt vera izejvielu importu,energoresursu importu,tehnologiju importu, un tadu odzinu,kaa faktoringu ,kuram nereti ir valutu kursu atrunas un piebildes ligumos.Lielo faktoringu kaukados latos neviens nedos.
    Latvijas darba devejiem ir labi zinams nikis- visur uzsvert darbaspeka dardzibu un taa algu lielumu.Par to tiesam nak smiekli.Nepatik Latvijaa, kapec pasi neparcelas uz Sloveniju,Slovakiju,kur celj cehus,piem Grindex?Varbut,ja var atlauties,tiesam,lai dodas uz laimes zemem un dzivo tur.
    LDDK LTRK gaudosana ir zinama ilgus gadus, to es verteju tapat,kaa LBAS un vel nomacoso pirmsvelesanu agitaciju internetaa– vienadi izraisa galvassapes.
    Ipasi par sliktiem absolventiem un dargo darba speku.Ludzu,bija laiks pasiem atvert augstskolas un kursus, kur par pilnu maksu macit pec savam prasibam.Gribetaji atrasots ne mazaa skaitaa un maksatu,ipasi pirms krizes.
    Tikai dazi LV uznemumi ir pielikusi pratu un roku macibu programmam ,vai veidojusi kursus utml.Diemzel,parsvara tiem ir arzemju ipasnieki.
    Panemt un uzlikt maksimuma limitu visadiem valsts pabalstiem- ne vairak ka 1000,piemeram.
    Citadi, LETA zino,ka ir bijis pat 8000latu bezdarbnieka pabalsts.Paradiju,kas redzeja,prasija,kaa pie tada tikt.Visur esot limits, pat turigakajas valstis tik lielu pabalstu neredzet ka savas ausis.
    Par kreditnemejiem- tos,kas nevar pavilkt maksajumus parsvara neglabtu nedz revalvacija,ne devalvacija, jo vinu ienakumi pietiekosi kritusies..Par uzmemumiem- daudzus neglabtu pat bezmaksas darbaspeks.Ir japaskatas patiesibai acis- razotaju velme devalvet ir velme ietaupit uz darbaspeka rekina.To vini visu LR neatkaribas laiku ir piepratusi.Ja nav konkuretspejas,tad sorry, pat marsiesi nelidzees.Masai naudas parak maz, ta,ka par velu.2008.g novembri gan vareja kreditu nenemt, lai ari kas notiktu,neparko nenemt.Deficitu emitet, vienalga, lai cik nekristos kurss, neklausoties nevienu iebildumu un kunkstus.Tagad jau sen ir par velu.

  42. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 4th, 2010 @ 15.17

    Var jau uzcept iekseja aiznemuma vpp un notirgot.
    Ja man butu teiksana,es to Pazazieru Vilcienu ar visu Rigas Satiksmi noprivatizetu tik atri,cik vien iespejams.Vagonu importa baumas un kaukadi tur hmm.
    Piedrukat jau varetu.
    Ja nem augusta CB datus vinu lapaa, tad ap 400 varetu izspiest BEZ kursa mainas.Ja labi pacensas un ir SMADZENES, kaut cik.
    Tos Daugavas HESus privatizet nav prata darbs, bet Rigas TEC 1 TEC 2 ar visu Rigas Satiksmi- jo atrak,jo labak.Tapat vairakas augstskolas, visadas valsts komisiju aiznemtas telpas utml.

  43. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 4th, 2010 @ 15.33

    Ak,ja ,piemirsu piebilst,ka emitet varetu,jo nez vai visu aprekinatu summu vajadzetu.Pie izmaksam tiek ietureti algu nodokli darba deveja,nemeja soc nod dalas,iedzivotaju ienakuma nodoklis.Pie paterina tiek iekaset PVN,parsvara 21%, un akcizes.Tas ir iemesls,kadel dala atgrieztos valsts kasee viena- divu menesu laikaa.Vislielaka atgriezes dala ir,ja izmaksa darba algas,ipasi videjas un mazas, jo tie mazak iepirksies arzemes utml.
    Ieredni un kantori jamazina,jo lielaks vinu skaits,jo lenaks darba temps, visvairak tiesi sa iemesla delj.
    Nezinu tikai,kad pienaks tie gadi,kad uzradisies kads kaut viena EKS PSRS valsti,kurs to uzdrikstesies.

  44. Autors
    oktobris 4th, 2010 @ 16.55

    Limitam
    Vēl jāpiebilst, ka ’stabilitāte’ lielākoties ir panākta ar SVF kredīta palīdzību + pasaulē arī pēdējā gadā situācija ir uzlabojusies.

    Ekonomisku pamatojumu?
    Daudz pareizu lietu esi aprakstījis, pieļauju, ka neatkarīgu ekspertu taisītajā auditā arī viss tas parādītos. īpaši piekrītu par kultūras lietām - es savā prātā nu nekādi nevaru akceptēt principu, ka kaut kādi ierēdņi izlemj, kas ir kultūra un izlemj cik naudas uz katru konkrēto kultūru tērēt (politiķis, kas kaut ko tādu pateiktu skaļi, visticamāk tiktu padzīts no valsts)

  45. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 4th, 2010 @ 17.52

    Janis, laikam mestulkaste vai uz moderesanu stav viens garaks mans komentars.
    To tad apskatiet ari.Tur pat dazi paraugi ielikti.
    Par kulturas un izglitibas ministrijam.
    Ministru un visadu ierednu komandejumi esot bijusi Zviedrija,Vjetnama.
    Luk,lai lido budzeta klase, ar prami pa leto.
    Autotransports.
    Piemeram,Francija Citroen CV2 piile,ta saucama, amizanta,leta kaste armijaa otrskirigam dalam pastam utml kalpoja vel 88gadaa.Tatad, LV vajag– visiem ieredniem ka minimums parsesties uz ekonomiskakam masinam,letakaam.Vai otrs variants- neekonomiskam,bet vecaam,par ko nav lizingi jamaksaa.Piemeram,daudzas Eiropas valstis tie ieredni,kas Baltija brauc ar Audi A4 A6 utml, braukale pa pilsetam ar ekonomiskiem A klases Mercedes mazajiem dizelauto, ir ari WW Polo tipa auto.Visadi VIDi, izsniegt WW Transporter tipa kastes,lai brauka- vajag, komisija ietilpst,vajag kastes,vajag- uz seminariem vadaat.Par biblioteku- ir data lnbdotas. lv digitalizets, prieks kam bija jacelj taa stikla pils.Koncertzale uz dambja projekts- vispar sasmidina- tie dambji celti straumes regulesanai cara laikaa, daudzi no karkliem utml,ir pieejamas gramatas par to tematu,vel LPSR laika izdotas.

  46. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 5th, 2010 @ 10.06

    http://www.prlog.org/10893559-recently-released-market-study-latvia-pharmaceuticals-healthcare-report-q4-2010.html

    Vispar, mediji dalas divas dalas- profesionalie un videjai masai domatie.
    Masai paredzetie mediji sniedz to,ko masai velams domat.Piemeram, tadus medijus ,ka minetais diena pieder privatajam komercsektoram Latvijaa.Taja pasa kastee metami parejie LV mediji, kopa ar bloomberg,yahoo finance/vispar unikums/ utml utjpr.
    Par Kalviti.
    Ja vins neceltu algas, jau tad butu komunalo maksajumu paradnieku kalni.Maksatnespejas delj nosauktie vel vairak emigretu, butu apkures,elektribas,komunalo maksajumu paradi.Ta,ka pakalpojumus sniedz, piemeram Riga apkuri Latvenergo TEC1 TEC2, Valsts Kasei tapat nakto kaut ko domaat- paradi par gazi un stravu butu tapat jasedz Valsts Kasei.Nepalielinot nosauktas algas jau neko nebutu ieguvusi.
    Lielaka nelaime ir 90o gadu vidu,beigaas sarazotais iestazu un ierednu kalns- piem 1994.g jau bija kaukada zimelvalstu sadarbibas,kaukada integracijas ministrija utml utjpr.
    Nosauktie pensionari,mediki,skolotaji,policisti jau bija viszemak atalgotaa sabiedribas dala.
    Savukart IEREDNIECIBAI, pietiekoss darba vietu skaits tika garantets jau no 90o gadu vidus.Ari aldzinas un ATTAISNOTIE IZDEVUMI tiem bija un ir kaa CITAA PASAULEE.Atskiriba no nosauktajiem skolotajiem utml.
    Ja tagad taupibu atstas ministriju zinaa, vini atkal nocirps tikai zematalgotajos, bet savus radiniekus,draugus un vajadzigos cilvekus,to radus un draugus ierednieciba vini neaiztiks nemaz.Pilnigi drosi-CIETI, kaa mineja reklaamaas.
    LR lata kursu un piesaisti nosaka tikai Latvijas Bankas Valde, nevis Saeima,premjers vai valutu parvaldibas specialisti LB.
    Kreditlikumus pienem LR Saeima, kontrole ir FKTK un PTAC zinjaa.Ministru Kabinets relai ir izpildvara, nu LV tas prakse mazliet savadak notiekaas.MK noliek prieksa, un Saeimai jo mazak domat vajag,jo labak deputatiem-augstaks komforta limenis.

  47. NMP
    oktobris 5th, 2010 @ 11.43

    Ekonomisku pamatojumu?
    Ja jau Jūsu ne ieņēmumi, ne izdevumi nav latos, kā norādījāt, un citus nodokļus, izņemot nekustamā īpašuma, nemaksājat, tad varbūt nemaz nevajag tik ļoti pamācīt, kā Latvijā būtu jādzīvo? :) Kā tur V.Zatlers bija izteicies par svešinieku padomiem…

  48. Bonifaacijs --> Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 5th, 2010 @ 12.27

    Saistiibaa ar valsts idiotisko ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem/nodoklju maksaataaju naudas nelietderiigu izshkjeerdeeshanu Tu esi piesaucis n-tos (un pareizus) piemeerus. Vienaa teikumaa tas saucaas - valsts birokraatiskaa aparaata funkcijas un teerinji jaanoreducee liidz taadiem “pakalpojumiem”, kurus privaatais sektors nespeej veikt vai veikt leetaak, bet kuri ir absoluuti nepiecieshami, lai radiitu vidi, kuraa vairojas kapitaals. Tikai un vieniigi (investeetaa) kapitaala vairoshanaas un apjoms attieciibaa pret vienu dveeseli ir tas, kas izskaidro, kaapeec vienas zemes iedziivotaaji ir nabagi, bet kaadas citas - bagaati. Un nevajadziigi nodokli, kas nav nepiecieshami produktiivitaates vairoshanai valstii, bet gan populistisku valstonju uztureeshanai, nodroshina tieshi preteejo - kapitaalistu aptiiriishanu un daudzu projektu padariishanu par nerentabliem, ko visvieglaak nodemonstreet ar nodoklju ietekmi uz uznjeemumu briivo naudas pluusmu.

    Latvijas nelaimju galvenais ceelonis gan nav bijusi iipashi neveiksmiiga nodoklju sisteema - patiesiibaa taa ir bijusi relatiivi viena no draudziigaakajaam Eiropaa. Tachu tagad ekonomiskie sharlataani EU/SVF ietekmee un arii muusu pashu Grietu atbalstiiti kaa risinaajumu Latvijas ekonomiskajaam probleemaam ierosina nodoklju celshanu (kaut vai tiem pashiem “capital gains”), valsts ietekmes palielinaashanu, kas patiesiibaa tikai apgruutinaas Latvijas izkjepuroshanos, jo ne jau lielaaki nodoklji nelietderiigu birokraatu aparaata uztureeshanai nodroshina atveseljoshanos.

    Otrkaart un galvenokaart, Latvijas galvenaa probleema bija un ir saistiita ar monetaaro politiku. Te 100% var piekrist Jaanim, ka nelaimiigais un nozaakaatais Kalviitis, lai cik vinjsh arii nav pelniijis kritiku, tik tieshaam bija upuris Latvijas Bankas iistenotajai latu mega-drukaashanai, kas bija galvenaa seka valuutas kursa fiksaacijai pret EUR. Taapat par upuri kljuva visa Latvijas ekonomika un uznjeemeeji, “noticeedami” Latvijas Bankas vieglajai naudas politikai un no taas izrietoshajai krediitu ekspansijai, kas veicinaaja procentu likmju maaksliigu krishanu. Cilveeki kaa apmaati aiznjeemaas, bet uznjeemeeji aiznjeemaas un investeeja ilgterminja (gk. nekustamo) projektos, kas, kaa to atkal viegli nodemonstree briivaas naudas pluusmas diskonteeshana, paliek uz kaadu laiku iluzori pievilciigi zemju procentu likmju rezultaataa, kas sola Leiputriju. Taadaa veidaa fikseetais lats noveda pie kolosaala kapitaala apjoma “nozagshanas”, to uznjeemeejiem novirzot no citaam produktiivaam idejaam uz vieglu peljnu solosho nekustamo jomu, kolosaalas inflaacijas, t.sk. algu leciena birokraatiskajaa sektoraa, ko nodroshinaaja leiputriskie nodoklju ienjeemumi no nekustamaa industrijas un taas sateliitindustrijaam, kas patiesiibaa, kaa to pieraada tagadne, bija tikai un vieniigi “flash in the pan”. Taapat ir n-taas citas negatiivaas sekas shai monetaarajai pashnaaviibas politikai, kaa, piemeeram, importa veicinaashana, vieteejo razhotaaju bankrots/nerentabilitaate utt.

    Runaat var daudz un dikti, bet vieniigais risinaajums ir neatkariiga un stabila monetaaraa politika (= stabils naudas piedaavaajums attieciibaa pret ekonomikaa sarazhotajaam preceem/pakalpojumiem), kas noziimee peldoshu latu un procentu likmes atkariibaa no taa, kas notiek ar ekonomiku, bez nekaadas LB iejaukshaanaas kursa ietekmeeshanai kaut kaadu shauru intereshu lobeeshanai.

    Birokraatiski veiktu devalvaacija var atbalstiit tikai vienaa gadiijumaa - ja taa ir vienreizeeja riiciiba, kas saistiita ar visas sisteemas “reset”, t.i., ja ir plaans, kaa apstaadinaat ekonomisko anihilaaciju (t.i., plaans, kaa valsts pakaapeniski atkaaptos no ekonomiskaas manipulaacijas) un liktu visiem ekonomiskajiem agjentiem proporcionaali liidziigi samazinaat savu dziives liimeni, vai tas buutu skolotaajs, vai Kruumane. Latvijas veiktaa deflaacija ir tikpat antikonsitucionaala kaa pirms tam realizeetaa inflaacija: arii deflaacijas rezultaataa ieguust izredzeetas shauras intereses uz produktiivaa sektora reekjina (devalvaacija, kas buutu dabiigs iznaakums bez ES/SVF iejaukshanaas, “nodroshinaatu” vienliidziigaaku saapi visiem). Deflaacija, kas shobriid tiek iistenota, ir tikpat antiekonomiska un tiek iistenota ne jau kaut kaadu Latvijas intereshu vaardaa, bet gan taapeec, ka taa it iipashi (relatiivi) izdeviiga uzbliidushajam birokraatu aparaatam un ar to saistiitajiem un izredzeeetajiem privaataa sektora grupeejumiem, jo to pirktspeeja nesamazinaas vai samazinaas mazaak kaa tiem, kas pilniigi izputeejushi privaataajaa sektoraa. Tachu plika devalvaacija bez nekaada taalaakejosha plaana ekonomiskajaa organizaacijaa = veikt neveiksmiigu elektroshoka meegjinaajumu, t.i., pacients uz mirkli palecas gaisaa, bet ljoti aatri atgriezhas tur, kur bija. Eksporteetaaji uz kaadu briidi izcels ekstra rentes, tachu, nekam citam nemainoties, shii graamatvediibas trika ietekme buus iislaiciiga.

  49. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 5th, 2010 @ 12.54

    Nuja, padomus nevajag.
    Varbut NMP sagadatu prieku fakts,ka LV man piedereja kapitala dalas SIA,kura deva 15 darba vietas,maksajot pilnigi visus nodoklus pa balto.
    Jus varbut personigi sadas summas spesiet nopelnit un iemaksat Valsts Kasee?
    Latvijas interneta vides komentaru kladzinatajiem butu pasiem japievalda savas mutes.
    Piemers- rubrikas- Latvijas Iedzivotaji Pasaulee.
    Man sanaca pietiekami smiekli par Jusu izcilo kompetenci ES rezidences un lietvedibas jautajumos, zinasanam nodoklu sferaa.
    Ludzu, parstajiet drukat portalos rubrikas Latvijas iedzivotaji pasaulee ar jocigiem tekstiem Pelna brauceji un ipasi juridiski neprecizo forumulejumu- Latvijas iedzivotaji pasaulee.Mes, latviesi, nepiederam kaut kadai teritorijai, neesam nolemti barot Sili.Lais aizmirst sos murgus.
    Un, pamacisu, jo tiesam, loti apkaunojosi Latvija izrikojas.
    Tiesa gan jaatzist, Latvijas pasi berniem nelugsu nekados apstaklos.Tapat ari valodu nez vai jega ir macit,ja vadas no interneta portaliem.
    Pret V.Z vispar man nav ne mazakas cienas.Vina izteikumus nelasu, nav man tik daudz laika.
    Kad parstasiet eest svesus kreditus,varesiet lepni kladzinat.Vispirms gan butu jaapluko,vai tik arvalstniekiem nepieder pa kadam latos denominetam vpp …
    Kas attiecas uz pamacibam, taas citigi tiks izpilditas turpmakos 4 gadus.
    Tik naiva persona es neesmu,kaa NMP liekas.
    Tiesi pamacibas tiks izpilditas un ieviestas,kaut daleji.Neieverot SVF EK ECB un donorvalstu pamacibas Latvija nez vai var atlauties.Tadel V.Z izteikumi liekas smiekligi.

  50. Ekonomisku pamatojumu?
    oktobris 5th, 2010 @ 12.59

    Janis, tur vel viens komentars spambox.
    Laikam delj linka.Tur tads smuks,profesionals zinu avots ar rakstu par kadu nozari.

  51. Limits
    oktobris 5th, 2010 @ 19.02

    To NMP
    Daudzi gudri cilvēki LV vairs nedzīvo un šis process turpināsies arī pārredzamā nākotnē.
    .
    “Ekonomisku pamatojumu?” (j kungs) nevienam neko neliek darīt, bet tikai izklāsta savu viedoki par notiekošo, perspektīvām un risinājumu variantiem.
    .
    Ja cienījamajam NMP ir citāds argumentēts viedolis, tad neviens NMP to neliedz izteikt un tieši tādas pašas tiesības ir arī visiem pārējiem, OK?

  52. Autors
    oktobris 5th, 2010 @ 19.42

    Ek.pamatojumam
    Izskatās, ka tavi komentāri krīt spamā dēļ jautājuma zīmes, tev acīmredzot ir jāpamaina niks.

  53. NMP
    oktobris 6th, 2010 @ 9.18

    To Limits
    Vienīgais, kas liedz EP? izteikt savu viedokli, ir spam kaste :) . Es jau uz tādu statusu nepretendēju, bet atšķirībā no dažiem citiem saglabāju optimismu par Latvijas nākotni, nevis kā dažs labs - bērniem pasi neprasīšu un valodu nemācīšu…
    Varbūt taupības nolūkos vispār Latviju vajag likvidēt, ko? Par dārgu sava valsts, ziniet :)

  54. NMP
    oktobris 6th, 2010 @ 10.07

    To EP?
    Ne bez krietnas devas ironijas varu Jūs informēt, ka man pieder kapitāldaļas apmēram 20-30 uzņēmumos, kuros strādā un maksā nodokļus apmēram 1 miljons cilvēku :). Bet, nopietni runājot, no valsts viedokļa nav nekādas nozīmes, ka Jūsu uzņēmuma bijušie darbinieki ir mainījuši darba vietu. Neveiksmīgi uzņēmumi ir bijuši un būs vienmēr, tāpat kā veiksmīgie; neatkarīgi no valsts politikas un ekonomiskās situācijas. Lai arī galīgi neesmu sajūsmā par daudzām lietām, tomēr, manuprāt, Latvijas ekonomikas attīstībai ilgtermiņā pašreizējie procesi ir daudz pozitīvāki nekā tā burbuļekonomika, kas te darbojās pirms krīzes.

  55. Limits
    oktobris 6th, 2010 @ 19.15

    To NMP
    “man pieder kapitāldaļas apmēram 20-30 uzņēmumos, kuros strādā un maksā nodokļus apmēram 1 miljons cilvēku” - par kādu tēmu jokojam?
    .
    “Latvijas ekonomikas attīstībai ilgtermiņā pašreizējie procesi ir daudz pozitīvāki”
    - varētu palūgt precizēt, tieši kuri patreizējie procesi ir tik pozitīvi Latvijas ekonomikai ilgtemiņā?
    IKP & ienākumu samazinājums?
    Valsts parāda pieaugums?
    Bet varbūt bezdarbnieku skaita pieaugums un jaunatnes emigrācija ir NMP-prāt tas pozitīvākais ekonomikai???

  56. Bonifaacijs --> NMP
    oktobris 7th, 2010 @ 11.59

    NMP: “Varbūt taupības nolūkos vispār Latviju vajag likvidēt, ko? Par dārgu sava valsts, ziniet”

    Absoluuti iracionaals, pat ja ne demagogjisks izsaukums. Nevajag jaukt valsti ar valdiibu. Un naakamajaa liimenii vajag atcereeties, ka izveelei nav jaabuut ierobezhotai starp pilniigu anarhiju vai sliktu valdiibu, ir arii viduscelji.

    Hermanis bija savulaik izteicies diezgan preciizi shajaa sakaraa, neatceros preciizi otro dalju, bet apmeeram - es miilu sho valsti, bet ne tos cilveekus, kas shii raksta ietvaros figuree kaa “valstonji”.

  57. NMP
    oktobris 7th, 2010 @ 13.03

    To Limits & Bonifaacijs
    Par kapitāldaļām nejokoju, taču tā tikai bija atbilde uz EP? repliku. Manuprāt, diezgan nesvarīgi, kas kuram pieder, un tas nav arguments diskusijā.
    Ja par pozitīvo, tad:
    - darbaspēka izmaksu samazinājums uzlabo Latvijas konkurētspēju ārējā tirgū;
    - nekustamā īpašuma burbuļa plīšana ļauj attīstīties citām, līdz šim ne tik rentablām nozarēm; iedzīvotājiem pazeminās mājokļa iegādes izmaksas un tādējādi nākotnes kredītu apjoms;
    - pensionāru relatīvās labklājības pieaugums.
    Procesi, kas noveda pie IKP samazinājuma, bezdarba un valsts parāda pieauguma, ja kāds atceras, nesākās 2008.gadā - tur jau viss tika savārīts laika posmā no kāda 2003.līdz 2007.gadam, kad par to neviens pārāk necepās. Vēl pāris “trekno” gadu un mēs jau droši vien būtu pārspējuši Grieķiju - labi, ka līdz tam nenonāca.
    Attiecībā par valsts ietaupīšanu - tāpēc jau klāt pielikts smaidiņš, lai lasītājam nevajadzētu to dramatizēt. Un vispār - kur tad pasaulē ir tāda valsts, kuras pilsoņi mīl savus politiķus?
    Viss ir relatīvs, bet jebkurā gadījumā “valstoņi” tiešos izdevumos šobrīd nodokļu maksātājiem izmaksā stipri lētāk nekā pirms dažiem gadiem. Un atlaides man patīk - pat iepriekšējās sezonas modeļiem :) .

  58. Bonifaacijs --> NMP
    oktobris 7th, 2010 @ 13.38

    NMP: ““valstoņi” tiešos izdevumos šobrīd nodokļu maksātājiem izmaksā stipri lētāk nekā pirms dažiem gadiem.”

    Es pamazaam saaku shaubiities, vai Tu tici tam, ko saki, vai tikai “valstoniski” jokojies. Probleema ar citeeto izteikumu ir, ka tas ir aplams, vismaz relatiivaa izpratnee - valstonju patiesaas izmaksas Tu pilnaa meeraa izjutiisi teoreetiski saakot no 2012.g., kad buus jaasaak maksaat par valdiibas peedeejo 2 gadu dziireem vairaaku miljardu apjomaa. Jaa, varbuut valstonji izmaksaa leetaak tieshajos izdevumos, bet nelaime, ka par vinjiem liela meeraa tiek maksaats no ES/SVF aizdevuma, par ko jaanoreekjinaas buus ne jau valstonjiem un ne jau no tik leiputriskiem un iluzoriem ienaakumu liimenjiem, kaadi bija 2007.-2008.g.

  59. gatis
    oktobris 7th, 2010 @ 14.32

    P.S. valsts sektoraa latvijaa straadaa virs 30% darbspejiigo (Skandinaavijaa videeji 15-20%)

  60. Ekonomisku pamatojumu
    oktobris 8th, 2010 @ 1.20

    Arguments?Protams,ka arguments,ja nopietni paskataas.Kad vajadzeja noalgot specialistu, vins,pazistams cilveks,paradija man VSAA lapu un dokumentus tajaa, ar aprekinu palidzibu pieradija,ka vinam Latvijaa nav izdevigi stradat algotu darbu, jo ,luuk, slimibas ,nelaimes gadijumu utml gadijuma vins Latvijaa ir vismazak sociali pasargats no visaam Baltijas valstiim.
    Tapec pedeja vieta,kur par vienadu algu vins stradatu no visam Baltijas valstim butu Latvija.

  61. EP
    oktobris 8th, 2010 @ 1.25

    Protams,ka pozitivas parmainas.Isi sakot,VSAA lapu man paradija specialists,kuru gribeju noalgot pie darba LV.Vins ar aprekinu un VSAA dokumentu skalu palidzibu pieradija,ka vinam Latvijaa starp visam Baltijas valstiim ir viszemakas socialas garantijas slimibas vai nelaimes gadijuma gadijumaa,pie vienadas algas.
    Loti pozitivi,vai ne?Un,ja cilveks var izveleties,kur stradat?Prieks,vai ne taa?

  62. EP
    oktobris 8th, 2010 @ 1.47

    Pensionaru labklajiba.Pareizi,atceros,pensiju lieta, un PVN paaugstinasana partikai uz 21%,medikamentiem 5% un 10%.Loti augsta labklajiba.Kas attiecas uz darbaspeka izmaksam,tas ir koks ar diviem galiem- Valsts Kases ienemumu galvenie avoti Iedzivotaju Ienakuma nodoklis,Socialais Nodoklis,PVN,akcize.
    Mazinoties algam,mazinas sie visi nodokli,ieskaitot paterina.Kompenset to var ar jaunu nodoklu ieviesanu un esoso pacelsanu.Lidz cik ilgam laikam?Lidz kadaam procentu likmeem?Jaunaa nodokla paraugi jau LV top.Kas vel pozitivs- pec pirma nodoklu medikamentiem paaugstinajuma auga atras palidzibas izsaukumu un slimnicaas nogadato skaits.Tas izmaksas lielakas kaa nodokla palielinajuma iegutais.Slimnicas uzkraja attiecigi paradus,ko VNC un FM sedza tikai pec piegadataju draudiem tiesaties un jau ar soda un kavejuma naudaam…Loti liela ekonomija,vai ne?Tagad atkal gatavojas celt PVN tiesi medikamentiem un gramatam.Jauki, atkal augs no ielas atvesto skaits slimnicaas,kas izmaksa vairaak,kaa visa menesa videejaa pensija par vienu videjo sadas nogadasanas epizodi ar aprupi neatliekamajaa.Atkal audzesim paradus,lielakus par ietaupito?Ak,vel, masas ienakumiem kritoties,pieaug un pieaugs importa partikas iegades ipatsvars-Polijas un Lietuvas preces ekonomiskajaa klasee ir letakas par Latvijas.Veicinam importu un viss ir Perfekti.
    Kas attiecas uz argumentiem diskusijaas, varbut kads varetu noradit samazinajumu ieteikumus ar konkretam iestadem, konkretus ieteikumus tiesi Latvijai?Ja komentars,kopa ar ieprieksejo publicesies, butu interesanti paverot reakciju.Uzskatu,ka sadaas diskusijaas tomer vajadzetu konkretus piemerus,paraugus,aprekinus, kaut elementarakos, un priekslikumus.Diskusijai ir nepieciesama argumentu sistema,kas balstita uz analizi un izpratni.Nevis,kaa NMP gadijumaa- prieksvelesanu sauklju stilaa deklameeti teikumi.Ludzu, cik % Valsts Kasei dod INN SOC un PVN nodokli?No visiem ienakumiem.Ar ko aizvietot kritumu?
    Valsts Dzires nebija nedz 2004-2008gads,nedz Kalvisa laiki.Valsts Dzires saakaas 1993-1995.gadaa, ko varam konstatet,skirstot iestazu katalogus- ministriju un kantoru skaita pieaugumu Latvija zinoja pasaulei kaa sasniegumu.Protams,razosanas process turpinaajaas.Iestazu,un ierednu razosanas process, savukart daudzapspriestaas slimnicas,pansionati un skolas jau saaka rukt un mazinaties tiesi 90o sakumaa.Vienkarsi, sabiedribai izdevigak paradit nevis pusi telefona kataloga ar valsts iestadem,bet vechus ar pensijaam zem iztikas minimuma un tikko remontetas lauku slimnicas,par kuram vel bus jasedz remontu krediti.Ja nu Janis publices negrozitu komentaru, tad Jums bus bauda uzzinat vienkarsu ieteikumu- nemam 1994.g LV datus ar iestadem, telefona gramatas,katalogus.Salidzinam ar 2000.g.un 2004.g.un 2007.g.Konstatesim,ka lielaka dalja iestazu tika uzcepta lidz 2000.gadam,2004.gadaa kaut kaa apstaajaas taa cepsana,atskaitot dazus kantorus,agenturas.Milzigo masas izmainu 1993-2000.g nevaresiet nepamanit.Kas attiecas uz darbaspejigo masu, nu,ja pieliekam A/S un SIA ar valsts kapitaldalam,tad jau sanaaktu- energofirma,sadales tikli,airbaltic,pasts,LDz,PV,LDz Cargo,Ostas,utml utjpr.LZHB un Citadeli ari varetu tad pierekinat,kopa ar veco Parex, vel daudz SIA un A/S ar valsts daljaam.

  63. EP
    oktobris 8th, 2010 @ 2.25

    Varbut soreiz pieliksies ari sis komentars,ja nu sanaca divi,nelaunosimies,labi…
    Ja par VSAA lapu- socialas garantijas slimibas vai nelaimes gadijuma,invaliditates gadijumaa.Salidzinajums metodikai ar citaam valstiim, cik %no bijusiem ienakumiem var iegut saslimsanas,vai lidzigos gadijumos.
    Man VSAA lapu paradija specialists,kuru gribejaam noalgot, un ar aprekiniem pieradija,ka Latvijaa vinam pie vienadas algas ir viszemakas garantijas Baltijaa.Ja cilveks var izveleties,kur stradat?
    Kas attiecas uz to algu kritumu- mjaa, kritums, mazak SOC INN nodoklu,mazak PVN un akcizes Valsts Kasee.Kompensacijas metodika- pensiju lieta un neapliekama minimuma samazinasana uz 35 latiem, INN celsana uz 26%ar saukli- mes parliekam nodoklus no darbaspeka un ienakumiem uz paterinu.Loti preciizs paraugs,kaa nePildaas solijumi.Ko tas nozime uznemejam?Vinam vajag vairak naudas lai samaksatu to pasu algu darbiniekam pec nodoklu nomaksas.Labi,pienemam,ka taa nenotiek,darbinieks ir viegli aizvietojams,vinam algu varam laist lejaa.Valsts Kase sanem mazak SOC un INN, darbinieks mazak perk, Valsts Kase atkal sanem mazak PVN un akcizi.Pakalpojumu sniedzejs un tirgotajs sanem mazak apgrozijuma, vinam vai nu jacelj cenas,vai ari jamazina vismaz oficialas algas ,biezi ari realaas.Atkal Valsts Kase sanem mazak INN SOC nodoklu, tie darbinieki atkal mazak pateree un maksa mazak PVN.Sads cikls katraa naudas aprites ciklaa dod savu ,cirpumu, valsts ienakumiem.
    Tadel ari bija nepieciesamiba pie PVN celsanas mazinat neapliekamo minimumu un vienlaikus celt INN uz 26%.Sasniegums ari ir LV nodoklu politika, kura tiesam rada to,ka spekulet un t.s investet ir izdevigak,neka stradat algotu darbu vai but pasnodarbinatam, kur nu vel cept augsaa firmu un darboties,dodot darbavietas tiesaa veidaa…Par masas ienakumiem,varetu tiekt,ka ir OK,janolaiz dibenaa.Tomer,nemot vera,ka tiesam,importa partika biezak ir letaka,neka dargaka par vieteejo razotaaju,pat konservus !!!skatot, tad imports augs,augot trukumam masaa.PVN ienakumi descendees un arii INN, kas izraisis atkal vajadzibu celt nodoklus,ieviest jaunas nodevas 2011.gada nogalee, pec tam 2012.gada nogalee.Kas attiecas uz nepieciesamajaam nodevam un nodokliem 2014.gadam, tad ,pie tagadejas dinamikas ekonomikaa,vispar mati celas staavus,kas bus jaizdomaa,lai ievaktu nodevas tada apmera,ka nosegtu kaut kredtitu procentu maksajumus,plus paterinus valsts sektoraa.Nemot vera,ja INN SOC naaks no Mini algaam, PVN vares audzeet un vienalga ienakumi no taa neaugs…Jautra idilee.Limitam te taisniba- mazini izdevumus vai cel nodoklus,sliktais efekts bus ta ka taa.Ipasi nemot vera milzigo Darba deveja un darbinieka socialo nodoklu dalu %,ko uzlieks darba algai un augsto INN.Kombinejot ar zemo Neapliekamo minimumu,iegustam zemu PVN ienakumu un nepieciesamibu kaut kur papildus to nemt.Celt likmi,vai izdomat jaunas nodevas.Kamer dazi priecajas par leto darbaspeku, paskatoties uz milzigo INN SOC nodoklu slogu un parlielo taa dalju Valsts Budzeta Ienemumos, plaukstas sist ir par agru.No dota apstakla izriet,ka kritoties darba samaksai,kritas ari sie ienakumi.Bet,Valsts Kase ir japiepilda .Tapec jau ir sis CGT, NIN, gazes un energonodoklu projekti un FM priekslikumi.Ja trauks ir japielej, tad nepielejot no viena kraana, jameklee cits skidruma avots.Bet ar INN SOC nodokli,neapliekamo minimumu un ienemumiem ir savienoto trauku saistiba ar PVN ienemumiem- ja naudas vairak nav, tad zaudejot uz INN pieauguma,algu krituma,minimuma samazinasanas, subjekti nespej pateret ieprieksejo naudas apjomu.Tadejadi,ir jacel PVN, lai kaut nedaudz kompensetu to.Tomer,celot to, samazinas tiraas cenas izteikts precu apgrozijums legalaja tirguu.Lidz ar to,attiecigi cies nozaru legala dalja.
    TUrpinam sist plaukstas- vislielako nodoklu maksataju- algoto darbinieku ienakumi kritusies,viniem var mazak maksaat, vini atkal mazak tere un mazak maksa ar teriniem PVN.
    Tatad, tris galvenie nodokli kritas .
    Priecajamies, bet Valsts Kasei naudu vajag ieprieksejos apjomos,%delj pat ar augosu pieprasijumu.Jamaksas par kreditu procenti utml.
    Kur dabus naudu?Agrak galvenais avots bija tiesi darbaspeka algas un paterina nodokli.Darbaspeks tagad lets,urraa, UIN ,logiski ,no uznemumiem tik viegli neiekasesi,ja viniem ir normali gramatvezi un finansisti.Turklat, uznemuma galvena vertiba ir tas,ka vins dod,piemeram eksportu,sanemot valutu,/valutu trenda labveligs iespaids/vel, jebkuram uznemumam- ka dod darbavietas un darba nodoklus,ka to darbinieki ieperkas,maksajot PVN, utml.Turklat sis process dod ari citiem uznemejiem noietu,citiem darbiniekiem darbu un ekonomiska kede darbojas.UIN loma ir sekundara.
    Ludzu, izbaudiet Capital Gain Tax, NIN, dazadu nodevu rasanos un esoso pieaugumu.Prieki pargaja?Nepargaja?Ak, vel tomer planots lidz 2014.g sacelt nodoklus degvielaam un kam tur veel visaa ES.Bus taada razosana,ka maz neliksies.Piemeram,razotaji gavilees par akcizi un PVN gaazei un degvielaam,vai ne taa?
    Vismaz,EK laikam taa arii liekas.

  64. EP
    oktobris 8th, 2010 @ 3.56

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/iveta-neimane-pvn-likmes-celsana-zalem-radis-izdevumus-nevis-ienemumus.d?id=34516391

    Ka raksts tomer uzcepts.Trukst pieminejuma,ka subjekti,kas teres vairak delj PVN vienai precei, attiecigi par so summu parasti teres mazak citu precu iegadei,no ka nebus iespejams pilnu summu iegades PVN pielikuma ieguut.
    Piemeram,ja 10milj LVL vietaa bus jamaksa 11,1milj LVL, tad par 1,1 milj LVL iegadasies mazak citu precu.Tatad,no si 1,1milj LVL jaatrekina neigutais PVN procents, un tikai to summu varetu uzskatit par papildus iegutu.Nez ka FM to rekina,ka macini ir no gumijas un tiks dzemdeti 1,1milj?Lai par so summu nopirktu citas preces?Jo,papildus terejot vienai lietai, ja summa,ko var teret ir nemainiga,tere mazak citai lietai.Savienoto trauku princips.Pat aprekinato primaro ieguvumu nez vai varetu iegut…Ta tada piebilde.

  65. EP
    oktobris 8th, 2010 @ 4.01

    Janis, tur Jums laikam spambox bus 2komentari,tadi garaki.Katru dienu man nav laika skatit un tapec uzrakstu vairak viena piegajiena.Minetos komentaros ir nodoklu apskats vienkarsota veidaa, isti nesaskan ar oficialo viedokli.Ja nu nebutu gruti ievietot.
    P.S interesanti butu pamodelet drukasanas iespejas, vnk QE veida lietas mani interesee.
    Tikai tad jazina komercbanku depo apjoms,likviditates prasibam nepieciesamais,M0 utml.Temats- cik var nodrukat un par cik mainot vertibu vai nemainot.Ja ir interese,varetu kadu jaunu rakstu.spam kerajs laikam ip delj, man ir tada,kada daudziem datoriem,nav individuala…

  66. EP
    oktobris 8th, 2010 @ 4.19

    Jani, kad busiet no spambox izvilcis manus 2 komentarus un ielicis, man ta ka gribetos no Jums sagaidit jaunu rakstu.
    Loti gaidits no manas puses butu Jusu viedoklis par ieredniecibas lietoto autotransportu un ta izmaksam,iespejam optimizet, ka ari par iespejamu kulturas ministrijas likvidacijas un lielakas ierednu dalas atlaisanas no darba,ar dalas ierednu parliksanu uz IZM, cik pec Jusu apleeseem varetu ietaupit?Man loti interesetu Jusu raksts par siem tematiem, domaju,ka ari daudziem lasitajiem patiktu un butu interesanti.Katra zina lidz sim Jusu raksti atstajusi labi izteiktas domas iespaidu ,kas LV ir visai reti.

  67. Autors
    oktobris 8th, 2010 @ 10.12

    EP
    Man pagaidām nav plāns turpināt dziļāk rakt šo tēmu, jo, pirmkārt, man nav pieejama tik detalizēta informācija un otrkārt, tas nav īsti mans lauciņš, es vairāk fokusējos uz ‘lielo bildi’ un vēl ir arī daudz citu lietu par ko rakstīt.
    Bet - tāpēc arī ir tāds blogs ar komentēšanas iespējām, lai katrs, kam ir ko teikt, varētu izteikt savu viedokli. Tā kā es labprāt arī turpmāk labprāt redzētu tavus novērojumus un idejas.

  68. EP
    oktobris 8th, 2010 @ 14.08

    Meginasu, diemzel man loti daudz darbu,tapec maz laika,ko veltit pardomam un idejam.
    Loti lielas kludas bija Health Care samazinajumu veidos.
    Piemers- Rigas 1.kliniska slimnica.Kluda-slegsana.Iespejamais risinajums,kurs bija labaks-plasi piedavat Pilnas Maksas Servisus,ieskaitot dalu telpu tuliteju iziresanu,autostavvietas teritorija,veikali utml.
    Pamatojums- Kad Latvija rikoja Eirovizijas konkursu Rigaa,vel notikusi Formula1 uz udens posmi/raklamu zina dargakie Baltijaa/,NATO OTAN konference,EDSO sanaksmes,lielas komercizstades,Hokeja cempionats utml- vienmer uzradija medicinas iestades pilsetas centraa.Uzradija 1 slimnicu.Iemesls- negadijum gadijumaa visatraakaa palidziba centraa.Nogade uz Stradiniem vai Austrumu Bloku parak ilga ,ja cietusiem liels asins zudums.Tapec ari remonteja un renoveja,uzradija.
    Kapec svarigi?Izversot maksas kabibetus,izirejot dalu teritorijas un telpu,paplasinot maksas servisu vareja saglabaat un butu ko uzradit.
    Svariguma pakapec neliela Pasaules merogaa,bet esmu saticis cilvekus,kuri Latvia nezina,bet tie zina Eirovizijas konkursu vesturi.Latvija-tas ir eirovizija 200x,formula uz udens xxxx .
    Man tas asociejas ar zurnalistu un turistu piepludi, kuri ieperkas un viesiem,kas tere naudu- atvedot valutu un PR valsts nosaukumam.
    Ja man veikalnieks pasaka-Latvija ir Eirovizija xxxx, es varu vinam pateikt- tiem ir prece xx, negribat aplukot piedavajumus.Ja vins vispar neko nezina,tad parskatos samekles Bijusas PSRS valstis, kuros ir negativisma pilni teksti/piemers-vikipedija,un daudzi online uzzinu avoti/.Ko gribam radit?Pirmo vai otro?Mana dzive ir bijis gadijums,kad kads kungs no Azijas valsts ,izdzirdot Latvia, pateica- nezinu,bet interesanti- I will follow my star.Vina informacija par Baltiju aprobezojas ar Eirovizijas top dziesmu zinasanu no galvas par pedejiem 20gadiem.Tomer,kaut kas patikams.Vel, vinam IT nozare, Tildes zinaja, kolegis vinam pateica repliku- Riga, tas ir NATO OTAN xxxgada norises vieta.Kaut ka valsts ir japopularizee,un sportisti,starptautiski pasakumi ir labs riiks.So riko vieglak lietot,ja emergency dienesti butu tada pat stavokli Rigaa,kaa NATO OTAN laikaa,taja gadaa.
    Silti atbalstu visadus starptautiskus pasakumus,ieskaitot pretrunigo Jurmala krievu konkursu norisi- ta tomer ir loti liela iespeja sevi paradit.Par spiti kritikai, man,kam NI ir Jurmalaa, nebutu nekadu iebildumu,ja sadi konkursi notiktu kaut katru menesi.Tapat ari pret celulozes fabriku, kura tur nebut nebija tik briesmiga,kaa VAK klaigaja 90o sakumaa.To fabriki,modernizeta veida es lapbprat pieciestu,ja varetu dzivot un pelnit tiesam plaukstosaa valstii.Kaa jurmalniex/ sleng/ varetu pateikt,ka tiesam,tik briesmiga vina nebija, spriezot pec bernibas atminaam un pazistamo,draugu iespaidiem.Vienkarsi,prese un mediji biezi daudzas lietas parspilee.

  69. Bonifaacijs --> EP
    oktobris 8th, 2010 @ 14.45

    Vajag nodefineet saakumpunktu, lai atbriivotos no vazhaam, ka kaut kaada subjektiivi izveidojusies valstiska superstruktuura ir vispaar jaauztur - principaa Tu izvirzi ljoti labus jautaajumus par nodoklu funkcijaam/lietderiibu, tachu pietruukst vispaariiga enkura - ka vaardaa vispaar shaada vai taada veida nodoklis buutu jaaiekasee?

    Saakumpunktam ir jabuut: valsts paarvaldes aparaatam ir jaanodroshina tikai un vieniigi taadas funkcijas, kuraam truukstot valstii rastos apstaaklji, kas bremzee kapitaala vairoshanos caur produktiivaam investiicijaam briivas konkurences apstaakljos. Teoreetiski valsts var eksisteet bez centralizeetas valdiibas (un taatad bez nekaadas nodoklju nastas), ja vien visi cilveeki bez iznjeemuma savstarpeejo sadarbiibu veidotu, respekteejot viens otru un uz pilniiga briivpraatiibas principa, bez vardarbiigas piespieshanas. Njemot veeraa, ka shaada veida sabiedriiba ir utopija, ir objektiivi nepiecieshama struktuura, kas aizstaaveetu sabiedriibas intereses pret subjektiem, kas negodiigaa un/vai vardarbiigaa celjaa veeleetos izjaukt uz moraaliem un eetiskiem pamatiem buuveetas cilveeciskaas attieciibas. Praktiski tas noziimee - vajadziiga struktuura ar likumiigu speeku, kas sodiitu subjektus, kas veelas zagt, kraapt, nogalinaat u.tml., t.i., paarkaapt elementaaraas cilveektiesiibas (tiesiibas uz iipashumu, dziiviibu), jo tieshi sho tiesiibu un principu neieveeroshana ir galvenais iemesls, kas kavee vai vispaar sagrauj ekonomiski labklaajiigas vides veidoshanos. (Tas arii izskaidro, peec lielaakas iedziljinaashanaas un sho principu vispaariigas piemeeroshanas, t.sk., pret valstisko birokraatiju, kaapeec pasaulee ir tadas valstis kaa Shveica, Singapuura vai Honkonga un taadas, kaa - Somaalija, Kuba vai Ziemeljkoreja.)

    Runaat te var ilgi un dikti, bet es redzu, ka neapstriidami ir vajadziiga kaut kaada superstruktuura, kas veic 3 funkcijas: valsts aizsardziiba pret aareeju agresiju (=armija), policija un tiesa. Taatad valsts paarvaldei ir jaabuut aarkaartiigi liesai, kas noziimee arii diezgan fikseetas izmaksas, neatkariigi no taa, kaa sokas ekonomikai. Jebkas cits ir ljoti diskutabls, jo jautaajums vienmeer buus: kursh to var izdariit leetaak un/vai efektiivak, valsts vai privaatais sektors? Un, lai arii cik paradoksaali tas neliktos, praktiski visas lietas, kuraas var nodroshinaat konkurenci, privaatais sektors veiks leetaak un labaak kaa valdiiba, t.i., iedziivotaaji tiktu pie leetaakiem pakalpojumiem, maksaajot uznjeemeejiem un nevis valstij nodoklju izskataa, it iipashi ja shie nodoklji tiek iekaseeti un izteereeti melnaas kastes rezhiimaa, nepaskaidrojot to lietderiibu.

    Un diskuteet par PVN, neapliekamajiem minimumiem, IIN un darbaspeeka nodokliem, peec buutiibas, ir jau pienjemt, ka valsts zhnaugam ir jaabuut lielaakam kaa reaali nepiecieshams. Reaali buutu jaunofiksee nepiecieshamaa aparaata reaalaas izmaksas un tad jaasaak diskuteet. Aatri vien buutu jaanonaak pie secinaajuma, ka produktiivas darbiibas, kas rada pievienoto veertiibu, vispaar buutu jaaizvairas aplikt ar nodokli, bet nodoklu iekaseeshanas saakumpunkts ir galvenaa fikseetaa resursa aplikshana - zemes. Ja ar to nepietiek, tad jaabuut pay-as-you-go principam, kur vien to var piemeerot (tiesa, piemeeram).

    Ja runa ir par sociaalo nodokli vai PVN, tad to eksistence jau noraada, ka valsts ir iebraukusi auzaas vai graavii; arii kapitaala, dividenzhu un ienaakuma nodokli buutu piemeerojami tikai un vieniigi, ja citaadi nevar, nevis nelietderiigu kapitaala reduceeshanu jaauzskata kaa par kaut ko normaalu, lai uztureetu “ziedu” laikaa izaudzeetaa birokraatu armija.

    Un tas, ka citi taa dara, nepadara to par atskaites punktu vai par kaut ko moraalu. Katraa zinjaa nedriikst pieljaut situaaciju, kad valsts aparaats var nekontroleeti augt, palielinot nodoklu iekaseeshanas apjomus.

    Ir praktiski iespeejams shadu paarvaldi nodroshinaat, ja ir politiskaa veelme, t.i. gana speeciiga pilsoniskaa apzinja un izpratne, ka ne jau valdiiba rada pievienoto veertiibu (a.k.a. kaa tiiciba Laimes Laacim vai, kaa Jaanis raksta - neredzam, ko negribam redzeet). Un netruukst praktisku piemeeru pasaulee, kas nav paaraak taalu no shii ideaala. Katraa zinjaa Eiropas Savieniiba nav no tiem piemeeriem, gluzhi otraadi.

  70. EP
    oktobris 11th, 2010 @ 9.28

    http://db.lv/r/474-visas-zinas/229912-portals-pasaules-bankas-bargie-ieteikumi-bus-jaievies-dzive
    Tapat,kaa ,,mediji masai,,
    Luk, visur salikusi medusmaiziti.
    Sak, mes nodoklus necelsim, nu taads prieksvelesanu stila maajiens masai.
    Tomer, nodoklus vini cels.
    Kapec?LV medijiem visur patik izvilkt PB it ka sniegtus ieteikumus/ hvz, vai PB to iesaka vai nee, nav zinams/.Neviens neuzsver to,ka EK kreditam tomer vismaz publiski zinams tas,ka klauzulas ir % deficitam no IKP.
    Tatad, paradam samazinajumus un PB.
    Ta,ka IKP veido ari precu un pakalpojumu paterins no VISIEM pateretajiem, un eksporta dala IKP ir mazaka par importu un budzeta ienakumu struktura IIN SOC PVN un akcize ir lielaka dala ienakumu.
    Ludzu,mazinam izdevumus.Ar to mazinas ari kas?Ak,pareizi, IKP.Milais,labais IKP.
    Kas vel mazinas?Ak, PVN, tur vel apgrozijuma generetie nodokli no pakalpojumu sniedzejiem un tirgotajiem…Ja mazak iegadajas pakalpojumus un preces,mazak to uznemeju apgrozijums un mazaka to darbinieku algas utml nodoklu ienakums budzeta, atkal vini mazak tere,atkal mazak ienak PVN un atkal iet cikls.
    -Ko iegustam.Dots-nosacijums par %no IKP.
    Nemam,samazinam.
    Dabujam- mazaku IKP un mazakus Nodoklu ienemumus.
    Ko dabujam galaa?–ta ,ka IKP ari noslid, tad jamazina atkal nakosam CIKLAM.
    Kas vel mazinas?Ak,nu tas pats PVN un paterina kedes generetie nodokli.

    Kas jadara?
    Pareizi,ir japalielina NODOKLI, vai jaizdoma vairakas NODEVAS, lai atkal savaktu tos budzeta ienakumus.
    Ko redz masa?
    Ak,nu jamazina, labi- nonemam tik, kalkulators, ak,ietaupam tik.Bet,kur paliek no si it ka ietaupita neiekasetais PVN un citi nodokli,ko iekasetu,ja ekonomikaa nonaktu sis IT KAA IETAUPITAIS?To nez vai FM vai kads cits nopietni apdomaa.
    -
    Intereses pec pamodeleju.Sanaca,ka PAT ATCELOT VISPAR PENSIJAS,PABALSTUS un visiem valsts iestades maksatu minimalo algu-
    NEVARAM saglabat Deficita kriterijus no IKP noteiktos % un vel ietaupit xx.
    Ja butu uzdots TIKAI mazinat noteiktu summu, piem,kaut 2miljrd vai 3 miljrd, to VAR izdarit teoretiski VIEGLI.
    Bet, ta,kaa uzdots deficita % no IKP un ir jaapkalpo tekosie paradu %???Diemzel,nevar.

    Uzskatu,ka iespejams, nodokli vienalga kaut kada veidaa- nodeves vai likmes,vai nosacijumi utml utjpr tomer visdrizak TIKS PALIELINATI.
    Pamatojums jau ir ari ieprieksejaas valdibu ricibas- nodoklus samazinat LV nevar un VAR tikai CELT.Ari bez jebkadas krizes.
    Lai cik nebutu interesanti, tiesi pec dazu nodoklu mazinasanas atri vien notika slavenais janvara datums.Drosi vien pat 2 nedelas nevareja nociesties.13ais.
    Lai ari nodoklus visparibaa ceela, vini INN mazliet nolaida uz 23% un so to citu pamainija.
    Tomer,ilgs muzs 23%INN nebija.Naca NODOKLU SLOGA PARNESANA NO IENAKUMIEM UZ PATERINU.
    Pazimes 26%INN un daudzi citi priecini…
    Ari ieprieks ienakumu kritumu kompenseja ar PVN augsanu un akcizes palielinasanu utml.

    Ta,kaa pat pilnigi visu atlaisna un pensiju atcelsana neraditu nepieciesamo deficita %no IKP ,atliek vien gatavoties kadiem jauniem nodokliem, piem NIN, rau, gazes akcizi ari tikai atlika lidz 2014.gadam.Nekas,varetu izvilkt un nobalsot, kapec ne?Vel kaut kadas nodevas utml.
    Ta,ka nesapnosim, no nodoklu celsanas vai jaunu nodoklu ieviesanas neizsprukt.

  71. EP
    oktobris 11th, 2010 @ 10.07

    Vienkarsi, vairak uzmanibas butu jakoncentre uz to valsts iepirkumu mazinajumu,kas ir importa iepirksana.Tur varetu veseligi cirpt.
    Ieredni,tiesi papiru stumdisanas profesionali jamazina,to kantori janooptimize lai paatrinatu apkalposanas tempus.
    Privatizacija var islaicigi,vismaz vienreizeja epizodee pacelt IKP.Tapat ari iekseja parada vpp emisija, ieguto lidzeklu ievade ekonomikaa.
    Reali,ja skatas pec gramatvedibas un nodoklu apmera, Pasakam- mes nonemam 100m algaam.
    Bet, Darba deveja SOC nodokla,Darbinieka SOC nodokla dala, Iedzivotaju Ienakuma nodoklis no algaam- sk VID lapu kaut vai.
    Sarekinam tos nodoklus,nemot vera,ka algu fonda vairak kaa darbiniekiem uz papira jamaksa, jo ir Darba deveja socnodokla dala.
    Tad atvilkta Darbinieka Soc nodokla dala, Iedzivotaju Ienakuma nodoklis.Parupji ,pieticigi pienemot,ka naudu perosnas izteree, lielako dalu terinu aplikti ar PVN.
    Iegustam,ka pat dazu menesu laikaa istenibaa jau nespejam pat PUSI no it kaa ietaupitaa ietaupit.Iemesls- uzskaititie nodokli tapat butu atgriezusies valsts kasee, bet tagad vini neienaak,jo apliekamaa un paterina summas kriit.
    Talak vel nemam to,ka no paterina,pirkumiem veidojas ne tikai IKP,bet ari algas citu uznemeju darbiniekiem,to algu nodokli,to darbinieku paterins un vina nodokli.
    Tadel,diemzel,augsto nodoklu likmju delj mes varam ietaupiit ieverojami mazaak kaa pusi it kaa samazinaataa.
    Ko ietaupot izdaraam?Mazinaam IKP, un citus ienakumus.
    Ko talak- kaut kadi nodokli jasacer, kaut kaa sis brinums jakompensee.
    Bonifacijs.
    Ta Sveice tomer dod vairak valsts un pasvaldibu servisu,kaa vien tiesas un policija.Pat ASV un Singapore,ari Honkonga un pat Kaimanu salas,jaa,jaa sniedz bez tiesaam un policijas vel sekojosus pakalpojumus-
    Meklesanas un glabsanas dienests, neatliekama palidziba/ domata nogade slimnicaas no ielaam,negadijumiem utml/,lipigu slimibu slimnieku arstesana sabiedribas drosibas labaa, kas lauj gut pozitivu ekonomisku un prestiza efektu,izbegt no turistus utml atbaidosiem faktoriem, karantiinaam,ierobezojumiem un starptautiskiem sodiem,nosodijumiem utml,izolacijas.
    Sabidribai bistamu psihisko slimnieku arstesana,izolacija, cietumi,tiesas,patrulas policija, kvalitates dienesti,muita,Ugunsdzesibas un glabsanas dienests,dazadas drosibas un nodoklu parvaldes,inspekcijas, sanitarie pretepidemiju un kvalitates dienesti.
    Confederatio Helvetica vispar federalo un kantonalo no budzeta finansejamo iestazu ir visai padaudz, ne tikai te nosauktaas iestades un pakalpojumi.
    Ja noradito nesniegtu,tad nez vai Sveice butu tada,kada vina ir.Un FKTK analogi ari ir, un vel viss kas.Honkonga,paskatoties,cik departamentu ir Honkongas Monetaraja Autoritatee, lidziga Centralajai Bankai, nemaz neliekas,ka maz ierednu.Tiesa gan,algas Centralajaas Bankaas vini pasi parasti nopelna …
    Par to IKP.Domaju,masai parak maz uzmaniba pieversta tiesi taa celsani.Vienigi celjot IKP jebkaadaa veidaa var izpildit deficita procentu kriterijus budzetam no IKP.
    Cita alternativa bija nodrukaat deficitu,ievakt esosos nodoklus un tos necelt.
    Sadu vareja 2008.g novembrii iedarbinaat.Nodoklu veidaa dala sarazotas naudas masa tiktu atguta,ar laiku mazinot drukasanas tepmus ienakumu pieauguma delj.Kursa izmainu delj imports specigi saruktu, kredits nebutu panemts un tautsaimnieciba,pie ierednu optimizacijas un nodoklu sloga pardales patiesam uz paterinu,nevis ienakumiem,ne tikai reklamu sauklos- varetu iztureet pat novienadosanos ar USD 1/1 un uz bridi mazliet pat leetaak.
    Bet,peec aiznemsanaas, nodoklu un budzeta izmainaam 2009.g decembri un 2009.g vasaraa,tad 2009.g. decembrii- vais tadu instrumentu nevaram lietot…
    LV budzeta nelaime ir ne tikai ierednu skaits, bet ari tas,ka VINS,VINA AUGSTIBA BUDZETS, tiek stuteets galvenokart no NODOKLIEM,KO UZLIEKAM DARBAM UN DARBASPEKA PATERINAM.
    Savadaak Latvija MEGRIB UN NEKAD NEGRIBEES.
    Luk, un tiesi sim jau kritusaas algas un paterini,mazak darba vietu utml,utjpr.
    Tadel aridzan visa nodoklu celsana butu vajadziga pat bez EK SVF kredita utml.
    Kaut kur nodokli janem, INN 26%,SOC 9%,darba deveja dalja ari ap INN likmes % apmeeraa, PVN 21%,akcize liela…Ludzu, un iemesli,kapec jamazina Neapliekamais minimums,jacel no 23 uz 25%INN, PVN jacelj utml - rokaa.
    Tapec ari nakamie samazinajumi utml.
    Pieeja Capital Gain tax un NIN vispar taada, sak, izdevigak sedet NI un prikt vpp, pardot, sanemt tur kadas dividendes, utml.
    Tas nav nosodami,bet lielo valstu tirgi ir likviidaaki, un ieviesot tadu,ka luk,ertak un izdevigak ir saadi,nevis radit firmu un tur darboties dodot darbu citiem?Lidz ar to ari kapitala kustibas ir savadakas.
    Kads piemers- piem, daudzas valstis, lai veicinatu uzkrasanu ir palieli Uznemuma Ienakumu nodoklu,Iedzivotaju Ienakuma nodoklu gada neapliekamie minimumi…Dazadas skalas jauniem uznemumiem,darbavietu raditaajiem utml.
    Ir,kur apliek tikai dividendes izmaksajamo dalu utml.
    Nez,vai LV taa saapeetu ieviest lielakas UIN un NIN nodoklu atlaides tiem,kas NO JAUNA RADA JAUNAS DARBA VIETAS?Zaudet jau neko nevar,jo atlaides butu tikai pilnigi jaunaam darba vietaam,tapec varetu tikai iegut.
    Piemeram, pat parados esosaa Japana ar augsto korporativo nodokli un zemo algu nodokla procentu, dazadu metodiku aprekiniem delj ir labakaa stavoklii,kaa Irija ar labveligakam likmem korporativajiem.Ari bezdarba % un cita zinjaa.Un nebeg no turienes ari visai turigi cilveki.

  72. Bonifaacijs --> EP
    oktobris 11th, 2010 @ 10.52

    Visaas tajaas zemees ir zemaaka nodoklju nasta - gan Honkongaa (ienaakumu nodoklis 11%?), gan Shveicee. Abas divas ir krietni tuvaak pareizajam modelim kaa citas attiistiitas valstis, tachu nav nekadas perfekcijas.

    Pirmkaart, tas, ka kaut kur kaut ko dara valsts, pats par sevi nenoziimee, ka to nevar dariit/nodroshinaat privaatais sektors. Un tas, ka shur vai tur valsts sektors nodroshina labaaku atdevi attieciibaa pret nomaksaatajiem nodokliem, nav kaut kaads mistisks valdiibas nopelns - realitaate ir taada, ka tie ir taadi pashi cilveeki, ne marsieshi. Taatad tas ir kultuuras (sabiedriskaa atbildiibas) fenomens. Shveicee vai it iipashi Skandinaavijaa birokratija attiecas pret nodoklju maksaataajiem kaa saviem saimniekiem (Latvijaa - 100% otraadi), sabiedriiba uzliek shaadu pienaakumu apzinju, un rezultaats ir zema korupcija un augstaaka valstiskaa sektora produktivitaate.

    Latvija savukaart ir joprojaam totalitarisma atrauga, kuraa viss atljauts, kas nav aizliegts, i veel tad ne visiem likumi vienaadi - vieniigais veids, kaa atbriivoties no shii reega, ir minimizeet valsts paarvaldi un vairot cilveeku atbildiibu pashiem par sevi un izpratni, kaa rodas bagaatiiba. Pretstataa tekoshajiem meegjinaajumiem nodoklu un kolektiivaas paraadu nastas palielinaashanai situaacijaa, kad valsts paarvalde pieraadiijusi un turpina pieraadiit, kas taas meerkji taalaak par savu un sabiedroto trekno pakalju sildiishanu uz paareejo reekjina nesniedzas.

    Jebkuraa gadiijumaa - ka valstiskaa struktuura obligaati kaut kaadu pakalpojumu sniedz leetaak kaa privaataa ir ljoti diskutabls jautaajums. Kaut vai dazhi no Tevis sniegtajiem piemeeriem ir ljoti striidiigi. Taapat neaizmirsti, ka civilizeeti veidotai sabiedriibai labdariiba nav svesha lieta un daudzas misijas darbotos uz briivpraatiibas (ziedojumu) principa, bez spaidiem un draudiem. Taa mums ir post-totalitaaraas eeras probleema, ka daudzi cilveeki - gan privaatajaa, gan valstiskaa sektoraa - uzsakata, ka atljauts ir viss, kas nav aizliegts, t.i., cilveeki pieradushi pie taa, ka visu nosaka Lielais Braalis, un pashiem sekojoshi truukst ne tikai sabiedriskaas atbildiibas, bet pat atbildiibas pashiem pret sevi.

    Otrkaart, daudzas no Tavaam ekonomisajaam probleemaam atkristu (konkreeti - ar Cap Gain, dividenzhu nodokli utt.), ja saprastu, ka Tevis iedomaataas spekulatiivaas investiiciju aktivitaates notiek Centraalaas Bankas monetaraas politikas ietekmee, kas veicina burbulju veidoshanos (un to neizbeegamo krahu). Ne velti es augstaak uzsveeru, ka obligaats priekshnoteikums veseliigai ekonomiskajai (un neizbeegami arii - moraalajai) videi ir soliida monetaaraa politika, kas nodroshina stabilu naudas piedaavaajumu ekonomiskajaa sisteemaa. Shajos apstaakljos akristu 90% ar valsts paarvaldi saistiito probleemu, jo shie kjeemi nespeetu infleet savu budzhetu gadu no gada. Shaja situaacijaa “kupil i prodal” tandeemaa ar pelnju var iistenot tikai un vieniigi cilveeki ar biznesa talantu attieciigajaa jomaa, kas uznjemas riskus. Tas ir pilniigaa pretstataa ar situaaciju Latvijaa 2004.g.-2008.g., kad sho iluzoro spekulaaciju pelnju nodroshinaaja ne jau cilveeku talants, bet gan brutaala kreditekspansija un nekustamo iipashu maanija. Izmaksas shobriid redzamas un netiekam, redz, skaidriibaa, ko un kaa dariit - domaa, paspeeleesies drusku ar nodoklju likmiiteem un dariits? Nekad muuzhaa nevar atveseljoties, aarsteejot simptomus - jatiek galaa slimiibas celonjiem, un tiem nav dariishana ar nodoklju likmeem pashaam par sevi. Tachu zinaamu nodoklju pastaaveeshana pati par sevi noraada, ka sisteema ir slima.

  73. EP
    oktobris 11th, 2010 @ 11.15

    Par ta saucamo samazinato PVN likmju atcelsanu,jeb realo celsanu un Health Care sferas izdevumu samzainajumiem.
    Visuma,daudzas planveida proceduras varetu likt uz pilnu maksu, gramatvedibas un lietvedibas samazinat, visadas PR amatus slimnicaas likvidet.
    Pat skatot PSRS laikus,klinikam bijusas mazakas administracijas un nav bijusi PR specialisti.
    Ko sliktu devis kompensejamo medikamentu samazinajums un jau ieprieks veiktaa PVN celsana?
    Sliktumi sekojosi- pieaudzis Neatliekamas palidzibas izsaukumu un sadas ievietosanas slimniicaas skaits un IZMAKSAS.Skatit t.s slimnicu paradu epopeju zalju piegadatajiem un VNC FM naudinas nedosanas reizes…
    Piemeram,iedzivotajam drizak patiktu Valsts Zalju Agenturas likvidacija- daudzas valstis iztiek ar ES citu valstu registriem un atzinumiem.Tie ieredni jau turistu,uznemeju vai iedzivotaju neaprupee slimnicaas,uz ielas izsaukumiem utml…tatad- nebus un sabiedriba nejutiis,ka nav…
    Ko vel tas negativu devis?Pieaugusi pirmreizeja invaliditates gadijumi, mirstiba un smagas saslimsanas nebut nav galvenokart pensionariem vai bezdarbniekiem…
    Cenu celsanas delj, ja kads noperk no si iemesla mazak partiku vai precu- mazak PVN iekasejam par to…Nevaram ietaupit visu PVN pielikumu,jo ,luk iedzivotaju naudas vairak nepaliks,tatad mazak pirks ko citu.
    Pasas valsts kases izdevumi uz PVN atkal pieaug,valsts parliek no vienas kabatas otraa naudu un priecajas- pacelaam PVN, re,ietaupiijaam.
    Ja notiek sliktakais un personas neperk medikamentus bet ko citu,jo luk,dargaki palikusi…aug Neatliekamo gadijumu skaits.Tie neesot leeti.
    Tatad,kaa gramatvedim, man butu izdevigak rekinat,ka labak,ka 200 cilveki noperk letak taas recepsu zales un sed majaas,iet uz darbu, neienemot,pedinjaas kaut 500lati nodoklos, nekaa fakts,ka tiesaam VIENA PERSONA NO TIEM200 tiek atvesta uz kadu LV slimnicu ar atrajiem- tad IZMAKSAS ESOT pari 500 LVL par videjo gadiijumu,kaa minet vienaa no ieliktiem linkiem esosa rakstaa.Daudzkur ir tadi apmeram cipari-pari 500.Tatad,minuss lielaks,nekaa pluss.
    Tiesi tapec arii lielakajaa daljaa to valstu,kur ir labeejas valdiibas un pat apdrosinasanas medicina- PVN recepsu zalem ir loti neliels.Vini to tadu tur,jo tas IR IZDEVIGAAK,skatoties uz prieksu,nevis sodienu un EXCEL tabulu sim datumam,kur varam pielikt ciparu ,ielikt % un pateikt- ietaupijums…
    Iemesls sai ricibai ar zemo PVN ir savitigs sajaas mezoniga kapitalisma valstiis…
    Savukart LV jau atzinusi par partikas piedevam,ar 21%PVN apliekot masu bezrecepsu preces, ieskaitot smeres ar nepatikamu smaku,ko aptiekas tirgo- arigi, bet uztura bagatinatajs.Nez,ko vel nav aplikusi?

    Par ietekmi uz valutu un Valsts ienakumiem…
    Piemers1. No nodokliem ieguto naudu Valstoni nolemj teret iegadajoties datoru par xxxLVL.
    Ko valsts kase sanem atpakalj?
    Pareizi,PVN!21% PVN ko parlikt no vienas kabatas otraa.Vai LV razo mikroshemas,datoru plates?Nee.Kur razo?Razo arzemees.
    Ja kada firma tirgo,tur neliela dalja paliek algaas LV un VISAI LIELU dalu summas preces pardevejs konvertee ARVALSTU VALUUTAA.
    Kas galu gala ir sis dators,ta komponentes?
    IMPORTS.
    2.Piemers2. Ja so pasu summu xxx LVL kadam izmaksaa kaa darba algu.Tautaa skandinataas uzpustas algas vai lidzigi sauklji.
    Ko Valsts Kase sanem atpakalj?
    A. Darba deveja sociala nodokla dalu - Lielaku % par PVN 21% likmes procentu!
    B.Darbinieka sociala nodokla dalu- 9%
    C.Darbinieka Iedzivotaju ienakuma nodokli no Darba Algas– 26%
    D.Vel,no parpalikusa paterejot tiek maksats PVN un sis paterins atkal dod kadam darbu,vina algas nodokli utml.Cik lielakoties ir PVN?21%.
    Uzdevums- panemam kalkulatoru, VID portalaa nodoklu % likmes.Panemam kalkulatoru un sarekinam atskiribu SUMMAS ko atpakla sanem Valsts Kase pie VIENADAS IZEJAS IZMAKSU SUMMAS xxx.
    3.Piemers.
    Esam aprekinajusi?Pierakstam aprekinu uz papira lapas divos stabinos.
    Apaksaa uzrakstam starpibu ,starp summu,ko atpakal sanem nodoklos 1 un 2 piemeeraa.
    TAGAD APDOMAJAM.
    Kapec var pateikt,ka mees samazinajaam algas par summu xxx un nopirksim datorus par summu xxx.Tas esot labi?
    Kada ir VK ienakumu no siem teriniem atskiriba?
    Uz ietaupijumu pusi vai mazinajusies?
    Iegustam,ka ieperkot importu par vienadu summu un par to pat summu atvelot algu fondam,valsts kase sanem atpakal mazaak,krietni mazak datora pirkuma gadijumaa.

    Tagad,apskatot nesen pazinoto konkursu par vilcienu iegadi PV…
    Ja reiz PB iesaka mazinat dotacijas sab tr tam?
    LV tomer pirks vilcienus?
    Ta esot TAUPIBA???Kadu IKP razos pasazieru vagoni,ja tie vel jadotee?Parvadajumi.Un valsts dosot 180,laikam bija, miljoni?ES klaat 100m?Uz to pusi kaut kaa.
    Vai pasazieru vagoni un datori razos IKP, vai tapat kaa biblioteeka?Tiesam interesanti…
    Taja gadijumaa laikam gan PB ieteikumi nav janem veree,jo nav jau cirpumi mazajai tautai,bet iegadasimies vagonus….

    Mana uztvere,tiesam vareja iegadaties vagonus, piemeram kravas vagonus,ja ar tiem var pelnit naudu, celot IKP…
    Tomer,pasazieru vagoni un par lielaku summu,kaa ietaupisot ,piemeram atcelot samazinatas PVN likmes?Atseviski nemot,par lielaku summu,kaa atcelot piemaksas pensijam par staazu.
    Tatad,kaut kur janem nauda veel klaat, kautkadu nodoklu veidaa.Tai daljai,ko lv pati maksas.Tad ES pieliks savu dalju.
    Turklat, vienalga, vai samazinot pensijas,algas, vienalga kritiesie daudzi Valsts kases ienemumi no SOC,INN,PVN.
    Ari samazinato likmju atcelsana nenaks par nopietni ietaupijumu,isteniba draud ar izdevumu velaaku PIEAUGUMU.
    Gramatas.Latviesu valoda ir mazaka tiraza,ka ENG RU utml.Tatad,PVN celsana vairak iespaidotu tiesi latviesu gramatas- jo lielaka tiraza,jo letak tipografijas var iespiest 1 eks un izplatitaji var letak notirgot katru atsevisku 1 eks.
    Tatad, tauta un valoda ka prioritate,atcelot samazinatas PVN likmes ???Intereseanti.
    Tapat,brinumaini liekas datoru iegades, remonti, vel vagonu konkurss Valsts iestadeem, laikaa ,kad vini SOLA MAZINAAT MINISTRIJAS, BUDZETA IZDEVUMUS.
    Kaut kaa nesakriit?Taja dala,kas attiecas uz pamatmasas nodokliem, PVN, un izdevumiem uz to- JAA, TUR TAUPIBA KLAAT.
    KUR VALSTS A/S SIA un pat vidi utml - remonti, datori, vilcieni utml utjpr….
    Kads var but samazinajums un taupiba,ja pirks vilcienus,taisis remontus, pirks visadas lietas valsts iestaadeem???Kapec,ja jasamazina,jaapvieno un ESOT tik slikti,ka valsts nevelkpt mikropensijas un mikroalgas???
    Uznemumiem ari ipasi neko nevarot atlaist nodoklos, valstij smagi laiki.Top jauni nodokli un cirpumi.
    Kur krize?Domaju,tikai ne valsts iepirkumos un visados konkursos.Tur KRIZI NEMANISIM NEKAD.

    Piemeram, tipiski A/S LMT.
    Tajaa pasaa esot valsts kapitala dalas.
    Lielakajaa ES valstu dalaa taaas sen buutu pardotas!!!
    Atkristu ari presei un medijiem ko rakstit par valdeem,politizaaciju un partijaam- privata firma 100% un PUNKTS.
    P.S Man nekas pret LMT nav,nekadu iebildumu un par vina darbibu pat neinteresejos.Vienkarsi,izlasiju,ka esot mobilo operators un valstij esot kapitala dalas.Tad varbut ari tos darbiniekus mediji pieskaitijusi valsts sektora darbiniekiem?
    Ludzu,privatizejam un bus nauda,bus mazak uznemumu ar valsts daljaam,nebus ko par valdeem utml presei rakstiit- privats un punkts.
    Tada pasa gara ar citiem lidzigiem uznemumiem.

    Kulturas ministrija.
    Domaju, vispar vajadzetu likvidet, atstat kadus 30 ierednus ,ko pie izglitibas ministrijas pielikt.
    Jautajums- ja pajautatu, maksliniekam vai dzejniekam, rakstniekam, dizaineram, utml… ko Jums vairak vajag, lai ir Ministrija, vai lai ir neatliekama palidziba,ugunsdzeseji,policisti ielaas??
    Vai,piemeram, Vai Jus butu ar mieru ,ja nebutu Ministrijas, bet Jums tad butu jamakasa mazliet mazak nodokli par pardotu darbu vai autora atlidzibas?
    Nedomaju,ka vini izveletos Ministriju…
    Pie kam, ar pietiekosu caklumu stradajot,kaadi 30 ieredni tiktu galaa ar visadu ES forndu un visadu pasakumu sadali un apkalposanau pa visu valsti.Ja gribetu stradat,protams.
    Tie pasi bezdarbnieku dienesti,kaa tur sauca,isti neatceros.
    Ja ir ekonomika uz augsu, darbavietas aug, uz leju, kritas.
    Ko vini tur visi dara?Manuprat, pilnigi pietiktu ar gramatveziem,kas aprekina pabalstu VSAA, bet tu jau ir savu gramatvezi…
    Ko tur vajag?Dienestu,kas pienem vakances no uznemejiem,registre bezdarbniekus un intervee.
    Tad,ludzu, uzdrikstos ieteikt,ka tiesi tur vajadzetu SAMAZINAT IEREDNU SKAITU.
    Pie kam jau nakosmenes vajadzetu, negaidot jaungadu utml…Interesanti,kaads zina,cik tur,tajos bezdarbnieku dienestos straadaa to ierednju?Interesanti butu uzzinaat.Ja kads zina,ludzu ieliekat sajos komentaros kadu linku,vai ierakstiet tapat…

  74. EP
    oktobris 11th, 2010 @ 11.21

    Par ta saucamo samazinato PVN likmju atcelsanu,jeb realo celsanu un Health Care sferas izdevumu samzainajumiem.
    Visuma,daudzas planveida proceduras varetu likt uz pilnu maksu, gramatvedibas un lietvedibas samazinat, visadas PR amatus slimnicaas likvidet.
    Pat skatot PSRS laikus,klinikam bijusas mazakas administracijas un nav bijusi PR specialisti.
    Ko sliktu devis kompensejamo medikamentu samazinajums un jau ieprieks veiktaa PVN celsana?
    Sliktumi sekojosi- pieaudzis Neatliekamas palidzibas izsaukumu un sadas ievietosanas slimniicaas skaits un IZMAKSAS.Skatit t.s slimnicu paradu epopeju zalju piegadatajiem un VNC FM naudinas nedosanas reizes…
    Piemeram,iedzivotajam drizak patiktu Valsts Zalju Agenturas likvidacija- daudzas valstis iztiek ar ES citu valstu registriem un atzinumiem.Tie ieredni jau turistu,uznemeju vai iedzivotaju neaprupee slimnicaas,uz ielas izsaukumiem utml…tatad- nebus un sabiedriba nejutiis,ka nav…
    Ko vel tas negativu devis?Pieaugusi pirmreizeja invaliditates gadijumi, mirstiba un smagas saslimsanas nebut nav galvenokart pensionariem vai bezdarbniekiem…
    Cenu celsanas delj, ja kads noperk no si iemesla mazak partiku vai precu- mazak PVN iekasejam par to…Nevaram ietaupit visu PVN pielikumu,jo ,luk iedzivotaju naudas vairak nepaliks,tatad mazak pirks ko citu.
    Pasas valsts kases izdevumi uz PVN atkal pieaug,valsts parliek no vienas kabatas otraa naudu un priecajas- pacelaam PVN, re,ietaupiijaam.
    Ja notiek sliktakais un personas neperk medikamentus bet ko citu,jo luk,dargaki palikusi…aug Neatliekamo gadijumu skaits.Tie neesot leeti.
    Tatad,kaa gramatvedim, man butu izdevigak rekinat,ka labak,ka 200 cilveki noperk letak taas recepsu zales un sed majaas,iet uz darbu, neienemot,pedinjaas kaut 500lati nodoklos, nekaa fakts,ka tiesaam VIENA PERSONA NO TIEM200 tiek atvesta uz kadu LV slimnicu ar atrajiem- tad IZMAKSAS ESOT pari 500 LVL par videjo gadiijumu,kaa minet vienaa no ieliktiem linkiem esosa rakstaa.Daudzkur ir tadi apmeram cipari-pari 500.Tatad,minuss lielaks,nekaa pluss.
    Tiesi tapec arii lielakajaa daljaa to valstu,kur ir labeejas valdiibas un pat apdrosinasanas medicina- PVN recepsu zalem ir loti neliels.Vini to tadu tur,jo tas IR IZDEVIGAAK,skatoties uz prieksu,nevis sodienu un EXCEL tabulu sim datumam,kur varam pielikt ciparu ,ielikt % un pateikt- ietaupijums…
    Iemesls sai ricibai ar zemo PVN ir savitigs sajaas mezoniga kapitalisma valstiis…
    Savukart LV jau atzinusi par partikas piedevam,ar 21%PVN apliekot masu bezrecepsu preces, ieskaitot smeres ar nepatikamu smaku,ko aptiekas tirgo- arigi, bet uztura bagatinatajs.Nez,ko vel nav aplikusi?
    cccc

  75. EP
    oktobris 11th, 2010 @ 11.41

    Bonifacijs, tur pie Valsts Parvaldes laikam ir pielikti nu tie, rukisi, kas strada ar rokam- nu tie ielu policisti, arsti un masas neatliekamaja, ugunsdzeseji utml…
    Redzi, paskaiti KOMISIJAS.KOMITEJAS.
    Starpresoru sadarbijas kantorus…
    Valsts parvalde isteniba manuprat ir IEREDNI.
    Siem uzskaititiem amatiem nav ieredna statusa.
    Ja Sveice vai Honkonga kads trakais tev ieskrien ofisaa,pieskrien uz ielas, tevi megina sargat valsts kases apmaksats ielu policists , trako, un ja vajag,ari tevi uz slimeni atved Valsts ambulance, un to bistamo trako par valsts naudu ieliek trakonama,kur pieskata valsts apmaksati sargi un aparste.
    Ugunsdzeseji arii tapat.
    Bet, par papiru kantoru kalnu paskati ,cik bija 1992, 1994,2000,2004 gadaa…
    Papiru kantorus mazinot, paatrinot dok formesanu ar valsts iestadem,samazinot vizisu valsts iestades skaitu- ietaupitu miljoniem cilvekstundu uznemejiem un iedzivotajiem.
    Citadi viss notiek darba laikaa, valsts iestade strada,tu brauc,ved,nes,raksti//
    Piem,viss datorizets.Bet izzina par berna pardeklaresanu lidzi vecakiem no Siguldas uz Jurmalu ir javed uz VSAA Pasiem vecaakiem!!!Ta bijis pirms gada…Saki,tas normaali???Darba laikaa,pie tam…protams.Un,ja vecaki nav bezdarbnieki,ko tad.
    Par nodokliem- SUI Vaud - www/punkts/vaud/punkts/ch pasvald kantona lapa, nodoklu linki ir cik uziet.Ludzu…
    Cien Jani Ogsta kungs.
    Jusu lapas spambox atkal viens komentars, tur ieliku piemerus un par samazinajumiem arii.Ja ir laiks, varbut var izvilkt un ielikt,kaut divas dalas dalitus.Vai nu par garu,vai ip noaminijas,operators sita PC pieslegumam nesola konstantu ip un vinu maina bez manas gribas, var iedot ari tadu adresi,kas kados sarakstos,citreiz citu adresi.Kaut ko mainit piesleguma man nav laika, vnk rakstu un viss,neko tadu ipasu jau nerakstu.Diemezel forumiem lietot tos darorus un pieslegumus ko darba vajadzibam es nevaru atlauties.Tapec nakas pieciest so ip neertibu forumiem lietojama PC.Sorry.

  76. EP
    oktobris 11th, 2010 @ 11.53

    Ak,jaa aizmirsu piebilst,ka tiesam,atkal vairaki cilveki man apstiprinajusi,ka importa partika mazliet letaka,seviski leto precu grupaas gan LV,gan LT,gan EST.
    Pat Lietuvaa daudz precu no Polijas mazliet letakas- razotnes lielakas,tirgus lielaks,apjomi arii, un tomer var izspiest mazliet letak.
    To saka gan cilveki,kas vienkarsi ieprekas,gan vairaki veikalu gramatvezi un dazi ipasnieki.
    Vairakos forumos to ari cilveki apstiprina.
    Tatad,tomer,japieliek atkal ienakumu mazinasanas pamatmasai negativs iespaids uz importa iegades augsanu margarinam,sviesta izstr,svietam, sieriem, utml, utjpr, darzeni, tur vel konservi utml utjpr.

    Jani Ogsta kungs, varbut Jus kadu jaunu rakstu uzrakstistu par samazinajumiem vai IKP komponentu dinamiku Eiropas valstiis?Loti intereseetu,jo portalos parsvara tomer ir vienveidigi viedokli, zurnalisti ari kopee viens otra izteikumus.Visi,ari nelatviesu portali diezgan viendabigi, turklat avizes,zurnali un citi mediji to pasu kopee.
    Tapec tadu skarbaku,frishu viedokli butu verts laiku pateret palasot kadu Jusu rakstu …Jums tomer labaks stils un doma,ka vairumam zurnalistu…
    Tapec ar prieku kadu jaunu rakstu sagaiditu,protams ar ceribu,ka tam nesekos LV portalu raksturigie rejosie komentari un komentetaju diskusijas vairaku lielo portalu stilaa.Latviski reti vairs lasu, rakstu ari loti reti.Tomer Jusu blogu atradu par majigaku vidi,nekaa vairums LV valodas portali un komentaru slejas…
    Veiksmi bloga turpinasanaa Jums.

  77. Bonifaacijs --> EP
    oktobris 11th, 2010 @ 13.34

    Kaut kur izlasiju terminu “mezhoniigais kapitaalisms” Tava komentaaraa - kas tas taads ir?

    Un skaidrs, ka kaut kaadi margjinaalie valsts pakalpojumu stulbumi ir moraali nepienjemami - bet jaaceert ir nevis pa lapinjai un ziedinjam, bet zariem un kokiem. Tur nav ko miljardu jautaajumu uzdot. Un skaidrs, ka ne jau ar policistiem, skolotaajiem vai maasinjaam ir jaasaak - buutu interesanti iemest acis, bet nedomaaju, ka shiem postenjiem ir baigaas % izmaksas kopeejaa bildee. Jaasak ir ar visaam bezjeedziigajaam ministrijaam un agjentuuraam no vienas puses, un no otras - ar daudzu deriigu pakalpojumu privatizeeshanu, t.i., to nodoshanu privaatsektora rokaas. Skaljaakais piemeers? Pensiju uzkraashana un paarvalde - var ar likumu noteikt kaut kaadus minimumus, noriikot kaadus uzraugus, bet visa paarvalde jaaatstaaj pribaato rokaas. 20-30 gadu laikaa (uz ko arii bija pareizi iesakts celjsh) shaadi var panaakt, ka cilveeki pashi uzkraaj un nodroshina sev pensiju, dramatiski samazinot valsts budzhetu un korupciju.

    Un taa, starp citu, par policistiem runaajot - vai Latvijaa vinji tik daudz ruupeejas par, piemeeram, celju droshiibas nodroshinaashanu vai kaut ko citu? Skaidrs, ka tie pakalpojumi, kas paliek valsts jomaa, - tur ir smagi jaamainas kvalitaatei un buutiibai. Shis ir tikai viens ilustratiivs piemeers - pa pilan liidziigas ievirzes probleemu ir citaas valsts iestaadees, pat tajaas, kuras teoreetiski sniedz deriigu pakalpojumu peec buutiibas.

  78. EP
    oktobris 12th, 2010 @ 0.20

    Bonifacijs.
    Ja,tiem ir mazakas algas.%B.Virssumma- Darba Deveja nodoklu dalja socialajam nodoklim,LV laikam tagad ap 26%?Kaut ka tuvu tam.
    C.Valsts kase sanem so nodokli pie algas izmaksas valsts kontos.
    D.No parejas algas,tauta sauktas uz papira- atvelk un Valsts Kasei parskaita Darbinieka sociala nodokla dalu- 9% un VEEL Iedzivotaju Ienakuma Nodokli—26%no algas.
    Ludzu,cik paliek paari???
    Pec tam vel, par visu,ko perk ir jamaksa PVN!
    Tirie izdevumi IR KRIETNI MAZAK KAA PUSI NO ALGAS UZ PAPIRA!!!
    Parejo valsts SAVAAC ATPAKALJ.

    Ieredni, kultorgi, iestadijumi VALSTONJU PEREEKLJI—
    REMONTI, DATORI, TRANSPORTS, KOMANDEJUMI/ pat uz Vjetnamu,pat dziredets,ka Etiopiju utml…/
    No siem izdevumiem Valsts Kasee atgriezas stipri mazak,ka no algu fonda!!!

    Jautajums- kapec valstonji turpina VALSTS IEPIRKUMUS, REMONTUS,RENOVACIJAS,KOMANDEJUMUS?
    Kapec visadas entas komisijas,komitejas utml?
    Lotgiski,attaisnotie izdevumi tur Oi Oi Oi.
    Savukart tam pasam arstam,masinjai,ugunsdzesejam cela izdevumi uz darbu NAV ATTAISNOTIE!!!

    Loti interesanta ir situacija slimniicaas un valsts kantoros.
    Darba dienas,darba laiks- cilveku ka biezs.
    Arpus parasta darba laika- cilveku katastrofali maz!Viss,sakot ar entiem registriem ir datorizets.Tik un taa,cilvekam jastaiga no vienas iestades uz otru DARBA LAIKAA.Vai tiesam valdiba domaa,ka visi slimnieki,uznemeji,iedzivotaji ir bezdarbnieki vai var atlauties nestradat,skraidot pa valsts iestaadeem?Prieks kam tie datori?Registri?

  79. EP
    oktobris 12th, 2010 @ 0.38

    Bonifacijs.
    Par cik ieminejies par tiem masinjas un citiem.
    Tiesi tie laikam visvairak ir atlaisti un apcirpti…
    Man niknums uz LV Health Care,jo mans teevs to dabujis pedeja pusotra gada laikaa pamatigi izbaudit.
    Neiet runa par maksu vai gaidisanu uz valsts apmaksatiem pakalpojumiem, kaut vins visu laiku nepartraukti ir maksajis nodoklus,nekad nav sanemis visadus pabalstus utml.No valsts ipasi neko daudz negaida, naivuma maz.
    Tatad, epopeja ar ambulatoro piedzivojumu dalju.1.Ir sudzibas, nu gimenes arsts normals,nosuta uz analizem,specialistiem,uzklausa,izklausina,visu ssaraksta, pretnziju nekadu, redzams,ka arsts censas visadi un ir rupigs.Ko nozime analizes?
    Tatad,tu meklee,kur vinas taisit,piemeram,viena iestade, tu pieraksties,nodod analizes,samaksaa naudu.Iestade atbildi sagatavo, tu dari ko?Pareizi, jabrauc pakalj papira lapai un javed gimenes arstam atradit…Kurjera darbs klientam…Otras analizes…cita iestade, tur samaksa,nodod, vini pasi nosuta gim arstam atbiledes…Nekur nav jaiet.Abas analizu iestades privatas.Pieraksts pie specialista- tu mekle,kur atrast,piem x specialista konsultaciju,zvanies, tev pasaka, par pilnu maksu pec menesa…valsts kvotu vispar labak nepiemineet- parak ilgi.Tad tu nem un aizbrauc uz vietas.Izradas, var par pilnu maksu pec divam nedelam.Pieraksties, tad ierodies datumaa.Tu ierodies,stavi rinda pie kases,samaksaa, tad mekle kabinetu, tad sedi tur.Specialists ar labu attieksmi,pretenziju nav.Noriko uz izmeklejumu un pie cita specialista konsulteties.Atkal jasak taa epopeja- pieraksti, meklesana,kur un kaa.
    Pajautaja,kapec gruti samekleet utml?Izradas,esot atlaists padaudz to mediku laikam.Tapec,kaut izmeklejums viegls, maz specu,kas apraksta tos,peeta.Vardsakot, vazajies pa Riigu,Jurmalu,meklee,kur un ko.
    Sitaas visas padaraisanas,piemeram,laikaa,kad tu neesi uz lapas,bet stradaa,pie kam prieks sevis straadaa.Tatad,mazak laika darbam,mazak nopelni.Labi,ka vinam vel nav normets darbalaiks un darbs pie darba deveja.Citadi butu janem lapa,lai izstaigatu visu epopeju.
    Lidziga ar recepteem,tikai gim arsts un specialisti esot normali,pretenziju pret tiem vinam nekadu nebija.
    Nakosaja komentara aprakstisu brinumu- slimniicu.Ja,ja ,tiesi so briinumu.

  80. EP
    oktobris 12th, 2010 @ 1.16

    Atkal viens komentars laikam ievelas spambox,sorry.Gribeju ka labak, sarakstiju pec labakas sirdsapzinas, un se tev bija.Varbut Janis izvilks vinju no turienes un ieliks.Tads interesants komentars,bez izdomajumiem sanaaca.
    Turpinajums nakamajai dalai par health care ieprieksejam komentaram.Ta,ka vinu visdrizak ieliks,tad neatkartosos par ambulatoro dalju.
    Stacionars.Piemeram, atkal, ne jau par maksu/nemaksasanu vai gaidisanu no valsts.Atkal jaatkrato tas pats,kas iepriekseja komentara.
    Soreiz slimnicas.Pec atstastiem,un pats ari redzeju- darba dienaas pilns papiru kartotaju,arstu darba laikaa. Pec parasta darba laika/ofisu darbalaika/ paliek loti maz personala.Tas ir, kaa vecais teica, t.s reanimacijaas ir arsti un masas vairaak,bet parastajaa nodala vai manu vai.Slimeneem ir pasam dezurarsti,bet parasto nodalu ir daudz, un katra pa 40-100 slimnieku.Dezuree tur maasinjas un to ir maz.Ja nu vienam nelabi pienak,ja otram.Tikko vienlaicigi tik daudziem,ka aiznemtas visas maasas, taa tu varesti luugt bezmaz vai Dievu to Kungu.Protams,dezurastus sauks, bet to ari visai maz.Tatad, pec standarta darba laika un brivdienaas tiesi to masinju un arstu ir loti maz.Kapec cilveki gulj slimnica,maksaa?Tapec ka ir slimi, ne jau prieka peec.Vai slimi vini ir tikai darbdienu darbalaikaa?Vai visu diennakti?Ari sestdienaas un svetdienaas.
    Tatad, nekadu jegu no tiem papiru stumditajiem,kuru netrukst darbalaikos,PR cilveku,visadu skribeletaju cilvekam nav.Domaju,ne tikai es viens uzskatu,ka slimenes ir galvenokart janodrosina pietiekoss tiesi medicinas specialistu- arstu,masinju skaits visu diennakti,ari brivdienaas.
    Prieks viegliem slimniekiem ir dienas stacionari,kur jakrastas uz maju vakaros.
    Tad kapec nevar izbeigt parastas nodalas turet 1-2 masas un palidzes uz brivdienaam,naktiim?
    Arpus EKS PSRS tomeer slimenees ir vairaak to arstu un masu ari arpus ofisu darba laika atrodas.Galu galaa, ja klients vieglak slims, vins iet dienas stacionaraa, ir pansioni,visadi aprupju centri.Ja esi slimenee, tad domaju, tev jasagaida,ka tur tevi bus kam apskatit ari brivdienaas utml.
    Turklat, domaju,slimenees tiesi nekavejoties jasakskaita tie valstonji,kas tiesi nenodarbojas ar aprupi un arstesanu- visadi nenmediciniskie darbinieki bez med izgl.To atlaisanas slimnieki tik loti nejustu,vai ne?Varetu palielinat pat personala skaitu dezuraam,brivdienaam utml.Piemeram,uz koordinatoru,PR specu,personala specialistu,utml utjpr rekina.No tiem jau slimnieki diagnozes un aprupi nesagaidis,vai ne?
    Agenturas,ja ieliksies komentars,bus interesanti.
    Vispar,es drizak atbalstitu agenturu formu valsts uznemumiem, nevis BOVAS,VAS, Valsts SIA.
    Kapec?Agenturu laikam vel joprojam varot vadit BEZ VALDES. Bet VAS,BOVAS, Valsts SIA ir valde,priekssedis,vel dazadi direktori un to vietnieki.Lasiju,par vienu lielu slimnicu internetaa- TUR 1.Valde 2.Padome 3.Vairaki direktori/vietnieki- sab attiec, arstn, tehn, utml.Protams,sekretariats, PR departaments, Personala departaments, utml, un visos sekretares,vaditaji un to vientieki, lietvezi utml. 4.Vel visadas komisijas,komitejas…
    Nezinu,kaa ir tagad, bet piemineeta piemeraa bika laikam VAS vai Valsts SIA, vai BOVAS.Savukart,agenturai viena, sii aparaata bija mazaak,spriezot pec telefonu kataloga un citiem jaukumiem…
    Visadas Starpresoru sadarbibas, Starpinstituciju,Regionalas starp un pastarp sadarbibas, KOORDINACIJAS utml IESTADIJUMI!!!
    Pats esmu dzirdejis citu izteikumus- man vienalga,kads dators,remonts,kadi un cik ir ieredni slimenee…Man vajag lai tur ir arsti un taas maasas.Tie direktori un lidzigie var but 1 vai 10, man vienalga.Bet,ja DEPARTAMENTI,UTML uzcepti???
    P.S nezinu,kaa ir tagad,cik daudz tajaas ir to ierednju palikusi???Ja pamekletu,varetu atri atbrivot no darba, ja atrastu,ka par daudz…Lai vini,PR utml ieredni slimenees un citur pamato savu vajadzigumu,pierada,ka bez viniem iestade nevaretu funkcioneet.
    Augstskolas- zinam,ka samazinaam valsts status.Ludzu, BEIGT MACIT vecajaa garaa kalnu abiturientu.
    Vislabakais butu,ja nopietni darba deveji ar nopietnam autoritatem,sadarbiba ar atzitiem arzemju un vietejiem specialistiem uzceptu labas macibu programmas, uzaicinatu labus pasniedzejus,kas butu pa paratam darba devejiem,nozaru autoritatem utml.Tad NOTEIKTI BUTU GANA DAUDZ GRIBETAJU MACITIES TIESI TADAAS VIETAAS,TAJAAS PROGRAMMAS.
    Tad ari gribetaji atrastu finansejumu pasi,ka maksas studenti to dara, vai slegtu ligumus par samaksu,pret darbu konkreta vieta pec studiju beigsanas.
    Turklaat, vaditaji un nozares varetu NOTEIKT, cik kura programma uznemt kuru gadu.
    Nevis cept entos specialistus,kuri neesot gana labi par nodoklu naudu…
    Bonifacijs.
    Mezonigo kapitalismu uztveru,kaa piem to pasu Sveici- apdrosinasan,apdrosinasans galaa.Censanas pec iespejas nepielaut izdevumu pieugsanu no budzeta.Auksts aprekins,nekas vairak…no taa izriet- zemais PVN zalem utml, vel daudz kas cits.VINI REKINA,LAI NAKOTNE VINIEM BUTU JAIZDOD MAZAAK,ilgaku laiku uz prieksu, kaa LV, kur EXCEL un par grozijumu efektu spriedisim pec efekta iestasanaas.Viendieniites filosofija.
    Reizem mazaks nodoklis vai pat lielaki pabalsti sajaas valstiis tiek doti SKATOTIES KOPEJO ,GALIGO EFEKTU UZ TAUTSAIMNIECIBU, lai velak teretu mazaak…Tada gudriiba…Primajam skatam ,neiedzilinoties,rekinot tekosam menesim vina nav izprotama…bet darbojas labak,kaa varetu likties.

  81. EP
    oktobris 12th, 2010 @ 1.22

    Isak sakot,ja no spambox izvilks divus ieprieksejos komentarus, domaju,bus vini interesanti.

    Par valstonjiem.
    Uzskatu,ka visveiklak privatizet varetu ,piemeram taadu LMT valsts dalju.
    Siltumus un satiksmi jo atrak,jo labak- citadi vel naaks ar kunkstiem par paradniekiem pavasarii par apkuri,gazi.
    Tur,iepriesejos divos komentaros,kas spamboxaaa loti interesanti izteicos.
    Samazinajumu priekslikumi arii tur atadaas.
    Talak, Izglitibas ministrija un augstskolas- par taam ari tajos komentaros daudz ieteikumi…zel,ka ietika spambox.
    Izglitibas ministrijai ari- ierednus varbut varetu atlaist kadus 50%,te nedomaju skolotajus,bet tos,kas nav skolotaji,protams.Kuri nestradaa skolaas,bet ministrijaas.Par augstskolaam bija tajos komentaros, kuri neielikaas uzreiz.

  82. Bonifaacijs --> EP
    oktobris 12th, 2010 @ 9.32

    “No valsts ipasi neko daudz negaida.”

    To Tu par savu teevu. Un tieshi taa jau ir taa probleema, iekapsuleeta vienaa teikumaa - lai nauda iespeejami daudz paliek privaato rokaas, jo tad to varees izdeviigaak izteereet nekaa barojot rijiigu astonjkaaji.

    Un es nesaprotu, ko Tu tur daudz briinies par birokraatu moraalo staaju - diemzheel pilsoniska apzinja LV ir tik zema, ka tas var netrauceeti notikt, un tad nu Tev ir vesela armija, kas neko citu negrib dariit, kaa krejot nost tos, kam kaut kas ir - vai tad ir vieglaaks veids kaa nopelniit naudu? Ja sabiedriibaa pietruukst kritiskaa moraales un eetikas masa, ko pavada apaatisks un utopiski noskanjots elektoraats, tad tas ir logjisks iznaakums.

    Shajaa kontekstaa valsts budzheta minimizeeshana nestu neskaitaamus augljus: ne tikai zemaaku nodoklju nastu un vairaak liidzeklju investiicijaam, bet arii lielaaku cilveeku neatkariibu, atbildiibu un izpratni galu galaa par saimnieciskajaam lietaam - tieshi to, kas kleptokraatiem ir neizdeviigi.

  83. Džo
    oktobris 14th, 2010 @ 10.09

    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/349936-sudraba_viegli_slepties_aiz_aizdeveju_muguram

    Cik daudz vēl Sudrabai vajadzēs laika, lai beidzot nonāktu pie atklāsmes - ka ieksējā devalvācija ir strupceļš? Un cik daudz laika pēc tam, kad to būs atskārtusi Sudraba, līdz šai pašai atklāsmei vajadzēs Latvijas lielākajai iedzīvotāju daļai?

  84. Autors
    oktobris 14th, 2010 @ 13.35

    Spriežot pēc virsrakstiem, Latvijai īstenībā tagad draud ‘iekšējā revalvācija’ :

    Premjera birojā plāno palielināt algas
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/217441

    Nespēju vien beigt brīnīties par to, kādā valstī mēs dzīvojam.

  85. Bonifaacijs --> Dzho
    oktobris 14th, 2010 @ 13.39

    Tas, ko Tu jautaa, ir laikam pati svariigaakaa lieta, ko jebkursh cilveeks vareetu izprast dziivee - ka galvenaa LV probleemu sakne atrodas monetaaraas politikas jomaa un kaadai tad jaabuut monetaarai politikai, kas nepieljauj (nesegtu) krediitu ekspansiju.

    Un Latvijas iedziivotaaji diemzheel nav iznjeemums. Labaa zinja, ka atklaasmei nav jaanaak lielaakajai daljai, bet gan nelielai cilveeku grupai, kas to peec tam speej realizeet dziivee - patiesiibaa pat Latvijas Bankas likumaa ir skaidri uzrakstiits monetaaraas politikas meerkjis, bet cilveeki pat peec monetaaraas sisteemas katastrofas nejautaa ne Repshem, ne Rimsim, kaapeec tie nav ieveerojushi likumu un novedushi sisteemu liidz kraham?

  86. Bonifaacijs --> Autors
    oktobris 14th, 2010 @ 17.16

    Tieshi taa… saakumaa ar inflaaciju apzaga nabadziigaako iedziivotaaju slaani, bet otru dalju - iejuudza neatmaksaajamos krediitos. Un arii deflaaciju izmanto akuraat taadaa pashaa viizee. Cilveeku pacietiiba un/vai aklums ir apbriinojams - diez vai pasaulee ir precedents bijis, kad valstonji dazhu gadu laikaa, bez zaudeejumiem vai iipashiem draudiem, “iznjem” tautu abos virzienos gan ar inflaaciju, gan deflaaciju. Tik filigraans “dariijums” citu valstu plutokraatiem tikai sapnjos var raadiities - ne velti Laaciitim tik daudz apsveikumu :)

  87. Džo
    oktobris 14th, 2010 @ 18.16

    “iekšējā revalvācija” :D :D :D :D es esmu vienkārši līks no smiekliem :D :D

    ….un noticētu mūsu naivā tautiņa arī šāda zvēra eksistencei, ja tik to smuki pasniegtu ….

  88. EP
    oktobris 20th, 2010 @ 12.15

    http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_ierosin_2010_17.htm

    Visuma ielikts,jo as izmaksas balstas uz tagadnes un nakotnes speju zudumu aprekinatu % no potenciala,balstoties uz veiktajaam iemaksam ieprieksejas dzives laikaa.
    Tatad, varam salidzinat- Jums,piemeram, katru menesi jamaksa apdrosinatajam, vins apdrosina Jus vai auto,maju utml.
    Pec ilgaka laika Jums rodas kaitejums-beigta masina,maja, vai roka,piemeram.Ik menesi Jums kaut ko izmaksaa.Valdiba peksni izlemj-ak,tev ir ienakumi xx, pietiek.Nemaksasim, jo luk tev kaut kas jau ir.To,ka spejas fiziska veida citiem lauj 70gv veikt to ,ko citiem 50gv nav iespejams, salidzinam, ka Jums nemaksas par sabojato majas jumtu,piemeram…Nekada ipasa atsktriba jau nav.
    Valsts ir socialekonomiska sistema,kuru uztur stradnieciba,uznemeji, pat turisti, un visi,kas maksa kaut vienu nodokli.To parvalda adm un lemejvaras aparats,bet BARO visa sabiedriba.VALSTS ESI TU UN TAVS KAIMINS,TAVS BOSS,PARTNERIS,PENSIONARS VEIKALA,INVALIDS UZ KAPNEEM, SKOLNIEKS,KAM IEDOTA KABATAS NAUDA SALDUMIEM, MAKSA PVN TOS PERKOT.
    VALSTS NAV MISTISKA BUTNE- VALSTS ESI TU PATS.
    Rupigi nostadot dazadus socialos slanus pretstataa, valstonji slepj no uznemejiem un masas patieso budzeta pildijuma avotu- galvenokart INN,PVN,SOC nodoklis un akcizes.Pari pusei ienakumu.Vini pasaka-nocirpsim, bet vai pasaka,cik kritis IKP un kadi nodokli jaizdoma klaat,lai savaktu cirpumaa zaudetos nodoklu ienakumus, to,ka energoresursu paterins razosanai ir zem 20%valsts koppaterina?Kas ir slavenais eksports.Masa jau reagejusi, mediji min- no jauna noslegtiem darba ligumiem ap70%ir min alga oficiali,ka pavasari zinoja pasi valstonji.Ta ka, jegu no nodokliem daudzi sapratusi.Ja vel so valstonji turpinas un ST nenolems tapat ka ar pensijam, tad nu varam gaidit nakamo SOC nodoklu iemaksu kritumu.Jega maksat tad zuud.Un ap 25%budzeta veido PVN no masas paterina, vel soc un inn nodokli- jau pari 2/3 budzeta kopaa.NONEMSIM MASAS MIN IENAKUMUS, sekmejot IMPORTU letai partikai, radisim neuzticibas pastiprinajumu uz VSAA un soc inn nodokla maksajumu jeegu.
    Auglus baudisim aatri- UK pec PENSIJU REFORMAS ,kad valsts noteica min max pensiju vienadigaku visiem TAA kritaas SOC nodoklu ienakumi, ka TURIGAKO PRIEKI atri beidzaas- U.K bija SPIESTA CELT NEK IP NODOKLI UN COUNCIL TAX NODOKLUS lai kompensetu SOC nodoklu krituma efektu uz budzetu.
    Tadejadi, istermina radot uznemejiem un kapitala turetajiem eiforiju, velak tos spiesti apkraut ar nodokliem ,kurus nakas uzlikt masas cirpumu galigo efektu uz VK ienakumiem dzesanai- nauda kaut kur janem….
    Turklat, aidzevumiem ir IKP klaudzula, tapec, mazinot izdevumus kriit ari IKP jebkura valstii.Tad jamazina vel,jacelj nodokli.Apburtais loks brinumzemees- piem LV.
    IRL- it ka zems nodoklis piem SIA.Bet jatur vairak amatpersonu, un citi sliktumi.Nu,nevar ar zemu UIN vai INN pacelt ekonomiku.
    Var ar pienacigiem noteikumiem un normaliem neapliekamiem minimumiem uznemumiem un iedzivotajiem, normalam nodoklu metodikam,formulam.Sobrid viendieniteem liekas,OK, nocirpsim tos ubagus, bet uz vinu algu nodokliem un vinu maksata PVN turas SILE…SILE cuukaam kaa Orvela fermaa.
    Ja tie trucigaki,SILI japiepilda ar NIN un Council Tax analogiem,plus citaam nodevaam.
    Par IKP celsanu laikam neviens nedomaa.
    Tikai IKP celsana ir celjs izaugsmei.
    Sobrid IKP pacelt varetu ar vpp tirgosanu un ieguta iepludinasanu ek, VAS un lmt tipa firmu valsts dalju pardosanu, valutu atslogot un ieksejo tirgu uzlabot, budzeta izdevumos maksimali mazinat IMPORTA IEPIRKUMUS JEBKAADA VEIDAA- uz to varetu ne tik ietaupit,bet uzlabot eksp/imp attiecibu…
    To nevar istenot tikai ar eksportu,jo razosana eksportam aiznem smiekligu IKP dalju.
    Komersants sastada attaisnotos izdevumus utml, bet iedzivotajs to var visai maza apmeeraa.Tapec uz to turas SILE.
    Cirpsim vinju un gaidisim Council Tax un UK Nek Ip Nodokla likmju tuvosanos nakamos gadus-kaut kur silei nauda bus jadabun….
    Par ierednu un kantoru samazinajumiem- tos vajadzetu,pat ja GDP augtu par 100%dienaa un paradu nebutu!!!Iemesls- liekie ieredni un kantori KAVEE LAIKU IEDZIVOTAJIEM UN UZNEMEJIEM.Dzenajot no viena kantora uz otru, utml…No Poncija pie Pilata un uz Romu bez maz vai…Nevar taa attistities.Tas nav TAUPIBAS BUDZETA,bet CITU CILVEKU LAIKA!!!!taupisanai!!!Cik simti stundu esat pavadijusi sava dzive pa valsts iestadem.

  89. Autors
    oktobris 28th, 2010 @ 9.56

    Interesanti noraudzīties, kā cilvēki tikai mēnesi pēc vēlēšanām jau ir ‘vīlušies’ Vienotībā. Turklāt gan vietējie (K.Streips - “Vienotība acīmredzot ir gatava tos, kuri par to balsoja tāpēc, ka cerēja, ka beidzot Latvijas politikā parādīsies godīgums, pievilt jau pirmajās nedēļās.”), gan arī cienījami ārzemju analītiķi (Danske Banka - “Politiskā situācija Latvijā kļuvusi mazāk rožaina, nekā mēs sākotnēji gaidījām.”).
    Rodas jautājums - a ko tad jūs dārgie draugi gaidījāt? Ka šis mega-valstoņu veidojums pēkšņi sāks rūpēties par valsti, veiks reformas (zāģējot zaru uz kura paši sēž) nevis cels nodokļus? Vai varbūt samazinās sev algas, vai atteiksies no ietekmes? Naivi.
    Runājot par nodokļiem - vēl nav apstiprināta valdība, bet jau ir skaidrs, ka 2/3 no rakstā par iekšējo devalvāciju minētajiem nodokļiem (nek.īp. nod. un pvn) jau ir realitāte. Vēl tikai jāgaida ‘pārsteigums’ - ienākuma nodokļa pieaugums (vai nu ar progresīvā nod. ieviešanu vai samazinot neapliekamo min.). Un gan jau arī atradīs veidu kā aptīrīt pensionārus.

  90. Andris
    oktobris 30th, 2010 @ 0.47

    Labs raksts, piekrītu autoram gandrīz visā, izņemot, ka par sīkpartijām nevajag balsot.
    Man bija skaidrs, ka ”Vienotība” nav spējīga ne uz ko citu kā nodokļu celšanu un savas politiskās varas saglabāšanu pēc principa jo ilgāk, jo labāk jau pirms tāda ”Vienotība” tika izveidota, tāpēc arī balsoju par vienu no sīkpartijām. Es vienkārši neredzu jēgu balsot par etatistu jeb kā autors raksta valstoņu partijām, kādas ir visas Saeimā pārstāvētās. Man tiešām nav saprotams, kāpēc jābalso par mazāko ļaunumu, lai pēc vēlēšanām, redzot kā turpina audzēt valsts sektora parādus, nodokļus, saglabāt esošo birokrātiju un regulas, vainot vien pašam sevi, jo es taču arī nobalsoju par Saeimā iekļuvušiem politikāņiem. Tad jau labāk vispār nebalsot.

  91. EP
    oktobris 31st, 2010 @ 2.44

    Pensiju un citu valsts pensiju jautajums pamazam risinas pats no sevis.
    Proti- piemeram,Vecuma pensiju aprekina pec vsie iemaksam un staza.Pedeja laikaa,kops 2008.gada iedzivotaju oficialie ienakumi ir kritusies.Paradas caurumi- kad daudziem beidzies bezdarba pabalsts utml.Pensioneties naak ari cilveki,kas ilgstosi oficiali pelnijusi mazas algas utml.Pensiju rekina tikai no tam summam,kas iemaksatas soc nodoklii par personu.Lidz ar to,likumsakarigi, sobrid aprekinamo pensiju summas klust mazakas,kaa bija pirms daziem gadiem.
    Invaliditates pensijas- taas rekina peec 5 gadu izpelnas, ar VSAA formulam 0,4 un 0,45 , dalot iespejamo un esoso stazu.Vardsakot, maza dala no algas sanaak.Ta,kaa legalas algas kritusaas, vel ir daudziem bezdarba periodi, slimibas lapu periodi , periodi,kad bijusas oficiali mazas algas/ atceros viena portala joku- uz VDEAK brugesanas meistars, pedejos gadus- minimalaa alga …Treknie gadi.Smile.Tadam ,ja vel stazs sanaca mazaaks- invaliditates pensija zem 100garanteeta 100%.
    Citi pabalsti,piem,bezdarbnieka, no pedeja gada izpelnas, tiem ari bus kristies- 2008-09skrejiens,kad ieredni un maakleri sanema xxxx LVL pabalstus bus beidzies,pie kam to bezdarba pabalstu maksaja laikam9menesi.
    Tatad,no jauna pieskiramie pabalsti utml neizbegami pasi no sevis klus mazaaki ieprieksejo ienakumu krituma delj,bezdarba situacijas delj.Turklat mirstiba pirmspensijas vecumaa pieaugot, ka ari esot vairak pie stradajosajiem- it ka varbut augs vakances vinu vietaas.Smile.Varbuut.
    Pensionaru optimizacijai labi noderees PVN likmes celsana medikamentiem.Ta lausot 46-75-90milj LVL iekaseet,pec dazadiem medijiem dazadu summu.
    Vel, sakara ar to,ka apsaimnieko komercbankas, var atcelt 2limena pensiju iemaksas.Tur pelnas ari mazas, turklat sliktaam bankaam netiks.Tapec sabiedriba maigak reagetu.Ap112milj.
    Luuk, jau 158-202miljoni nokonsolideeti.
    Perejo dabutu gatavu ar nodoklu pielikumu- nemam EXCEL, paskatam,cik kuri nodokli ienes miljoni sodien.Nemam nepieciesamos miljonus, liekam formulaa un iegustam,cik japacelj nodoklis X vai Y.
    Piemeram, nonemsim pasvaldibaam INN dalju,ieliekam budzetaa.
    Uzskatisim,ka visi,kam uz rokas pari 165lati, ir turigi.Tadiem varetu nonemt t.s berna pabalstus -tur 6,5 8,5 latus menesi nost.To pasu ar pensionariem- tiem,kam ir 165,nonemt atvieglojumus pie valsts pakalpojumiem ,daznedazadiem.
    Ar GMI pabalstu jau laikam esot- ka ,piemeram,ja kads gimene strada,nemaksaa.Piemeram, virs strada,alga 300pec nodokliem.Sieva bezdarbniekos- pabalsts beidzas,nedodam GMI 45lati menesi,jo virs strada.Berni, ak, nemsim- virs turigs, nevajag vinam t.s berna pabalstu veselus 6,5 8,5latus menesi par galvinu.Vinam alga,piemeram 300,var sievu ar 3berniem uztureet.
    Variantu ir daudz.

  92. EP
    oktobris 31st, 2010 @ 2.56

    Ta,ka papildinot ieprieksejo komentaru, vel varetu uzlikt nodokli parskaitijumiem,maksajumiem valstij utml.
    Pazinot, luk, bankam jamaksaa un uzlikt attiecigi par katru parskaitijumu kadu nodevinju virsuu.
    Man pasam tas NIN neko daudz nemaina, zemes nodoklis lielaaks sanaak un sanaaks.Ieverojami lielaks.
    Nez vai ieviesis progresivo nodokli, vienotibas sastava ir deputati,kas ieteica no 2014 gada aplikt ar nodokli apkurei gazi, tad varetu ieviest nodokliti jau jaunogadu vai 2011.gadam.Piedevam, ja par katru kadarstra num atsevisks rekins, daudziem zem 5lvl par kkadu siikumu jamaksaa.Noapalojusi lidz 5lvl, ne mazaak.Arii savs ienaakums.NIN vini varetu ari dubultot,motivejot ar dazadiem labumiem.
    Lai no visa ta ko saprastu, jarekinas,ka PVN 25%,kaa sodmanis mineja 09.janvari, kad 23 un ,ja nepietiks, tad 25, programma tomer esot bijusi it kaa.Ministriju samazinasana arii.
    Ja aprili robi palieli sanaaks,tad vajadzetu pacelt 23, varbut…
    Nezinu,kas buus.Katra zina,nekada parliksana uz paterinu nenotiks.Var nesapnot.Varbut CGT 10 un 15 proc pataisitu par vienadiem 15 proc?
    Ar neapliek minimumu jau ipasi nenopelnis,atcelot.Drizak INN celsanu vismaz par 2%?
    Sapnu formula 2014– INN 30,CGT 15, NIN 1,5%,PVN25, krietna akcize un krietni ekonodokli visam kurinamajam,elektribai utml.
    Iespejams- elposanas nodoklis…Smile.
    Visadi bernu pabalsti- pagaatne, un atlaides par darbvietu radisanu-sapnis …Apmeram taaa.
    Skaists sapnis par brinumzemi.Bez paregojumiem.
    Interesanti butu,ja Janis abus sodien iesutitos komentus izvilktu no spambox, tie tur delj ip tikusi ieksaa.

  93. EP
    oktobris 31st, 2010 @ 2.59

    Janis, ieprieks bija viens garaaks komentars par pensijaam utml,konsolidacijas pardomas.
    Ja nav gruti,izvelkat vinju no spambox un ieliekat …
    Nez cik reizes rakstit pa vienam isam komentam nav laika,tapec uzrakstijaas pagars teksts.
    Manuprat visnotal progresivs viedoklis par un ap valsts pabalstiem,utml.

  94. Autors
    oktobris 31st, 2010 @ 12.23

    >>nemam EXCEL, paskatam,cik kuri nodokli ienes miljoni sodien.Nemam nepieciesamos miljonus, liekam formulaa un iegustam,cik japacelj nodoklis X vai Y <<

    Tieši tā, izskatās, arī pie mums notiek budžeta sabalansēšanas process. Vēl tikai vajag ielikt nākamajos gados IKP pieaugumu 3-5% robežās (ar attiecīgu nodokļu ieņēmumu pieaugumu) un viss, krīze beigusies un Latvija tiek ierakstīta vēstures grāmatās.
    Tas, ka visas pašreizējās darbības un lielais ārējais parāds garantē to, ka nākošo gadu reālais IKP pieaugums būs jākoriģē uz LEJU nevis uz augšu, tiek piemirsts.

  95. Bonifaacijs --> Andris
    novembris 1st, 2010 @ 11.23

    “Tad jau labāk vispār nebalsot.”

    Shis arii bija vieniigais eetiskais leemums attieciibaa pret Mildu - jebkaada veida cits leemums ir etatisma atbalstiishana. Diez vai siikpartijas ir no cita materiaala taisiitas…

  96. EP
    novembris 7th, 2010 @ 3.02

    http://db.lv/r/460-finanses/469-makroekonomika/231135-capital-economics-baltijas-valstim-jamazina-algas-un-cenas

    Medijs masai,iespejams.
    Interesanti,ka algu mazinasana mainis realo efektivo valutas kursu,kuram esot jakrit?
    Vai ir vispar kada izpratne, cik % no izmaksam modernai razotnei sastada darba algas?Tas nebut nav pat 1/4 no kopejam izmaksaam.Servisa sektora gan vairaak.Nav LV hiperservisu pakalpojumu sniedzeju uz eksportu.
    Ja gramatvedibas kantorim algu izmaksas veido pari pusi kopejo izmaksu, tad modernas razotnees zem 1/4 kopejo algu izmaksu, pie kam daudzas var produkcijas apjomu celt bez papildus darbinieku noalgosanas vai algu izmaksu celsanas.Ja tikai ir kur likt produkciju.

  97. EP
    novembris 7th, 2010 @ 3.13

    http://www.tvnet.lv/financenet/zinas/353016-apkures_paradnieku_skaits_pieaug_straujak_par_tarifu_kapumu

    Protams, algu kritums situaciju noteikti uzlabos.
    Apkuri Dievzemmitee parsvaraa veic ar importetu gazi , kuru piegada privati uznemeji.
    Piegades nez vai notiek bez galvotajiem.
    Jagatavo jauni stimulejosi nodoklisi apkures paradu kompensacijai gazes piegadatajiem?

    Ja agrakajaas krizees saglabajaas neskartaki slanji/ 98g krize/ un namu parvalde paradus vareja segt uz jauno pirceju/irnieku rekina, kas ievaacaas neveiksminieka miteklii, tagad ne tikai LV, visur eiropaa pietiek tuksu, labu/nosaciti/ irejamu un perkamu miteklu bez papildu paradiem utml…
    Pozitiva deflacija?
    Sekmigakai stimulacijai Dievzemitee varetu izdarit specigus trucigo apcirpumus.
    Tad IKP skaisti nokristos un ietaupijumi /realie/ sastaditu tikai nelielu summu no cirpuma ietaupitaa- neiegutais PVN no paterina, ekonomikas nesanemta summa, algas, apgrozijums,ko genere sis paterins, nodokli no apkalp un tirdzn sektora algam, to darbinieku paterins, ta paterina nodokli,un nakosa naudas aprite ekonomikaa ar nodoklu iekasejumu katra posmaa. Toties paradnieku skaitu uzaudzetu specigi .Ekonomika uzlabotos marsa kvalitatee.Uraa!Nodoklu ienemumu kritumu var kompenset jauni nodokli un nodevas, esoso pacelsanu un taa var turpinat KATRU GADU.Teicami!

  98. EP
    novembris 7th, 2010 @ 3.21

    Nja, tomer valutu stutet kadu laiku censas ari UK.Acimredzami ari ES.

    Kamer LV ir mazaka rupniecibas un eksportejamu pakalpojumu dalaja kaa UK un ari algu dalja izdevumos procentuali UK lielaka..

    Uz vajas pieredzes pamata U.K un ES censas turet valutu.Kas tur bus?U.K zinami samazinajumi.
    Acimredzami austrumeiropas mazinasanas prieki iemidzinajusi veselo sapratu.
    Ta paskatijos, U.K visjedzigak krizi parvareja zema kursa briidii.Nee, tagad tomer nedaudz par augstu kurss.Kad GBP bija ap 1,1 EUR, vaimanas par leto paundu bija eirozonai,saprotamu iemeslu delj.
    Zinama mera prieks,ka kapj sava bedree dzilji ieksaa.Kamer daudzi vaid par dargo valutu, ECB un BOE priecajas..

  99. Autors
    novembris 11th, 2010 @ 18.53

    Interesanti, ka Latvijas presē pilnīgi nekur nav pieminēts tas, ka latviešu sapņu valsts - Īrija - ātriem soļiem tuvojas Grieķijas liktenim, resp. lai izvairītos no valsts bankrota tai burtiski tuvāko dienu laikā būs jālūdz ES un SVF palīdzība.
    Un kas visus mūs - Latviju, Grieķiju, Īriju vieno? Pareizi, fiksēts valūtas kurss! Tiesa tīri tehniski viņiem ir eiro, bet mums lats, bet būtība jau no tā nemainās, vienā laivā braucam un pārtiekam no SVF paciņām.

  100. EP
    novembris 11th, 2010 @ 20.55

    Apmeram.
    SVF pacinas jau apestas, tagad ed EK ECB…pacinas.
    Janis, sajas valstis ir vel viena kopiga iezime-
    tajaas Valsts Kases Ienemumu lielako dalju sastada IEDZIVOTAJU maksatais PVN un DARBA ALGAS NODOKLI, ka ari darbojas Mastrihtas kriteriju parodija,,,
    Tas nozime, to, ko neoliberalistu atbalstitaji parsvara nevelas redzet- Valdibas samazina iedzivotaju realos ienakumus ar cirpumiem algas, pabalsti, megina pensijam utml.
    Uznemejam pirmaja bridi liekas LABI.Masa bus nabadze, mani neaiztiks.
    Tomer, Valsts Kasei vajag naudu. Lai kompenesetu PVN un paterina nodoklu kritumu delj iedzivotaju trukuma pieauguma, JACEL NODOKLI. Tiek sistematiski izdomatas visadas nodevas un nodokli. Neskatoties uz IRL zemo korporaciju nodokli, ir augstas prasibas pret SIA utml, vel- darbaspekam IRL pazino,ka jasakraj nauda pasiem,bet tas aplikts ar AUGSTIEM NODOKLIEM.
    Kurs psihiski vesels teicams specialists stradas ar tadiem algas nodokliem un tadiem pabalstiem,pensijam,ko piedava LV vai IRL?
    Tad labak ari valsti,ar zemiem nodokliem,lai var sakrat. Rezultats- normali,lieliski specialisti nestradaa.Runa par tiem,kas velk uz geniju pusi, talantiem. Kas doma par nakotni …
    IRL un LV ieviesa Socialismam raksturigus AUGSTUS nodoklus DABRA ALGAI, un neoliberalismam raksturigas SMIEKLIGAS GARANTIJAS.
    Irijas socialas garantijas,tapat ka LV pret nomaksato nodoklu masu ir NOZELOJAMS IZSMIEKLS.
    Veloties atbalstit sadi atslogojot uznemumus, izpatikt uznemejiem, LV un IRL AIZBAIDIJA AUGSTI PESRPEKTIVUS SPECIALISTUS,KAS DOMA GADIEM UZ PRIEKSU. Tos,ko vajag krizes parvaresanai… un uznemumiem!
    LV IRL un ari UK zinama mera grasas CIRPT iedzivotajus, uz kuru paterina BALSTA BUDZETU!!!Iztrukums bus jakompense ar NODOKLU CELSANU,nodevu pacelsanu ,ieviesanu utml.Jo iedzivotajiem ir mazak algas un terejamas naudas, mazak Valsts Kases ienems no ta peterina,algam. NAUDU IEREDNI DABUS NO JAUNIEM NODOKLIEM UN GALU GALA CIETIS SAUDZETIE KAPITALA TURETAJU UZNEMUMI!!
    Vienkarsi, nocerpjam 100m, bet ienak mazaak PVN, ap 20m piemeram. TOS valstonji dabus , celjot PVN vai citas NODEVAS.
    Ir vel Valsts Nodevas par dazadam operacijam, dokumentiem, atlaujaam, kuras nav tiesie nodokli,bet veido ienakumus. Utml utjpr.
    Turklat nocerpjot tos 100m, krit ari IKP,tapec jacerpj vel vairak.
    Rezumejums- Nodoklu celsana un cirpumi budzetos lidz DEFOLTIEM.

  101. EP
    novembris 12th, 2010 @ 17.13

    Piezimesu,ka IRL LV un citam ir defektiva sociala sistema.
    Proti, IRL- ja gimene neviens nestrada, var sanemt dzivokla pabalstu, bezdarba pabalstu,darba mekletaja pabalstu.Berni grantus,allowances.
    Tikko viens gimene strada uz pilnu slodzi, dzivokla pabalstu nedod.Bezdarba pabalsts vienads ,neatkarigi no bijusas algas nodoklu iemaksam.
    Forumos esmu lasijis zelabas- man bija laba alga un tapec mani berni nesanem grantus, bet sieva strada,tapec nesanemu dzivokla pabalstu.
    Bezdarba pabalsts man vienads ar kaiminu,kam gimene visi nestrada,vina berni sanem grantus,dzivokla pabalstu, es ne,jo man bija laba alga un maksaju progresivo nodokli, sieva vel strada.
    Kaimins pastrada divi gadi, tad sed uz pabalstu,tad visa gimene ciklus atkarto.
    Tad kada jega maksat lielos nodoklus?
    Pensijam,pabalstiem jabut atkarigiem no staza un izpelnas, citadi cilveki nodoklus optimizes un necentisies pec nepartraukta darba staza un nodoklu nomaksas.

  102. EP
    novembris 12th, 2010 @ 17.55

    Piemeram, IRL gadijuma, zinot, ka daudzi soc labumi mazinas,ja BIJUSI lielaka alga, un pabalsti bezdarbam vienadi- labi pelnosam specialistam reizem atmaksajas nodibinat firmu NI , U.K un sniegt pakalpojumus, attieciba pret ienakumiem pielagot rezidences valsti sev velama virziena.Nomaksat no nozare videja /apmeram/ atalgojuma sev algas nodoklus un soc nodokli, parejo izmaksat sev dividendes, no kuram neiekase socialo nodokli un progresivo algas nodokli.
    Socialas garantijas, nostradajot 10 gadus ar 5 min algam, 10min algam menesii vai 2-5gadus ar 1 minimalo algu daudz neatskiras.
    LV jau slimibas lapu aprekins, dazadi attaisnotie izdevumi.Ja LV vel kersies klat pensijam kaut kada veida, tad bus cilveki,kas izskatis citas iespejas. Legals veids ir dalu algas pataisit par dividendem.
    Proti- pieregistre uzmenumu valsti,kur UIN rekina no dividendes izmaksajamas pelnas, atver filiali/vai bez taa/ un maksa LV sev algu- nozare videjo darba algu , lai nesanemtu uzrekina iespejas. Parejo uznemums skaisti pelna un pelna mazakas algas delj ir ne parak slikta. Vel ATTAISNOTIE IZDEVUMI,kuri nav algotam darbiniekam.
    Nomaksa kartigi visus nodoklus, aprekina pelnu, nomaksa ari UIN, izmaksa pelnu dividendees un no tam nomaksa LV nodokli.
    Atkritiis LV socialais nodokli no dividenzu daljas.
    Ja LV sadomas maksat visiem mikropensijas, ka ari celt vecumus utml, sads variants bus daudziem interesants.
    Piemerots valstim, kuraas iekase lielus socnodoklus bet pensijas, slimibas lapas , grupas utml maksa gandriz vienadi vienalga,vai tev minimala alga bijusi visu muzu vai nepartraukti maksati lielaki nodokli.
    Konkreti UK

  103. EP
    decembris 7th, 2010 @ 6.04

    LV medijos pamaniju vaimanas par budzeta projektu.Loti interesanti palika,ka atmodusas ta saucamas uznemeju aizstaves.Kad vel pirms treknajiem gadiem viniem gandriz cetrrapus uznemeji ludzaas nepacelt PVN partikai lidz 18%, viniem mutes BIJA CIET.Kad PVN tika pacelts no 18 uz 21, mutes bija klusakas.
    Interesanti gan, turklat man zinamie uznemeji neuzskata,ka LV t.s darba deveju aizstavji un abas kauceju organizacijas,kuras kauc par minimalas algas celsanu un daziem nodokliem/ laikam velas pensiju cirpumu, lai turigie algu sanemeji saktu sev izmaksat dividendes lielakas un algas mazakas, lai kristos PVN ievaksana,augtu paradi komunalo pak sniedzejiem, rezultata kristu IKP, PVN ienemumi, kristu uzticiba sistemai, kadel valdiba buutu spiesta aiznemties un celt vel nodoklus, lai segtu paradus par gazi un robu,ko izveidotu paterina kritums./
    LV ta saucamie darba deveju aizstavji bija kurli treknajos gados,kad buvnieki ludza izmisigi pacelt minimalo algu vismaz celtnieciba.Jo negodigie darba deveji pat brigadieriem maksaja oficialas setniekalgas, bet godigiem darba devejiem,kuriem bija apdomigi ,augsti kvalificeti stradnieki ,kas velejas sanemt lielaku legalu ienakumu bija SMAGI konkuret ar negodigiem komersantiem.Rezultats- darbu kvalitate masveidaa kritaas.Daudzas izcilas LV firmas darbus veica arzemees, un LV NI pirceji zaudeja uz kvalitati.
    Paldies LDDK un visadam ltrk.
    Kad siem kungiem ienaks prata,ka visa Latvija nav alus cehs un degvina /konfeksu fabrika,tad varbut vini klus par darba deveju aizstavjiem,nevis Krigera analogiem klauniem.
    Interesanti,ka par PVN un UIN aprekina metodikaam sie lielskungi nav iebildusi, nav lugts prasit ieviest EST un Zviedrijas aprekina formulu metodiku UIN un PVN.
    Ta ieverojami atvieglotu dzivi tiem,kam ir maza pelna pret apgrozijumu,mazinatu prasibas peec banku istermina kreditiem …nee.klusums 10 gadu garuma un riesanas balss atskan paris reizes gadaa.Skumji.Arodbiedribu kopija, turklat vel rej ne isti pareiza virzienaa.
    Saubigajiem iesaku izpetit EST un SWE UIN un PVN nomaksas kartibu un aprekinu atskiribas no LV.Ne vienmer procenti ir svarigaki par aprekina formulam un nomaksas noteikumiem!
    Tiesam,nozelojami.

  104. Limits
    decembris 7th, 2010 @ 22.10

    EP - neviens sevi cienošs uzņēmējs labprātīgi šai valstij nodokļus nemaksā un nemaksās nekad - samierinies ar to.

  105. EP
    decembris 8th, 2010 @ 20.23

    Tapat kaa Irijai,mans draugs.Ari tai nemaksas.
    Man ne ar ko nav jasamierinaas, jo es neveicu komercdarbibu Latvijas Republikaa,kur nu vel stradat pie kada tur.
    Jasamierinas bus tiesi siem sevi cienosajiem uznemejiem sevi cienosaja Latvijaa un ari tiem vinju darbiniekiem.
    Tu ari parak skaties no viena viedokla,neparlukojot makroekonomisko kedi.
    Ja LV uznemeji patiesam cienitu SEVI, ne tikai savu macinju,tad butu 20 gadu laika panakusi citas nodoklu aprekina metodikas Latvijas Republikaa.To vini neveica, Igaunijas uznemeji to panaca.Tomer atskiriba starp to,kas doma par ritdienu un Latvijas uznemeju ir liela,kaa bezdibenis.
    LV uznemeji parak pierada izmantot pelnas gusanu uz darbaspeka rekina un Valsts Vajuma rekina, eksistejot pieaugosas kreditesanas apstaklos un ienakosas kapitala plusmas iesilditi uz kreditiem,ko nemusi arvalstu bankaas.
    Ne ar ko neatskiras no arodbiedribam, pirmaas prot tikai riet uz Darba devejiem, savukart vinu parstavji uz darbinieku tiesibam un vaidet par minimalas algas pielikumu.
    LV Darba deveji reali neko daudz sava laba nav panakusi ne pirms treknajiem gadiem,ne treknajos,ne tagad.Ak,jaa 20 gadus kaukt,ka nav labas izglitibas, vienlaikus neveidojot savas prasibas un augstskolas,kur pasi apmacitu sev derigos specialistus par apmacamo naudu.Ka to dara daudzas valstis pasaulee.Tadi pasi vaimanataji ,kaa arodbiedribas.
    Vaidet un kunkstet uznemeji,kas nevelas mazinat savu personigo dzives limeni un arodbiedribu lideri,kam vajag algas no biedru naudaam var cik uziet.
    Gaudosanas bezjedziba saakaas jau 1999-2000.gadaa.Tad pasliktinajas tirdzniecibas bilance, kluva pozitiva tikai ar Lielbritaniju, turklat banku sektora jau domineja arvalstu kapitals.
    Sis bankas savukart aizdeva ne tikai savu Skandinavijas utml nogulditaju naudu,bet ar sevis nemto sindiceto kreditu un arvalstu investoru naudu.Rezultata, eksistejot globalajai finansu plusmai ,netiesa veidaa parads attiecas uz pasaules lielvalstu iegulditajiem, dazadiem privatiem pensiju fondiem, ipasajiem fondiem, valdiibaam, kuru CB sapirkusaas portfeljus ar dazadiem vpp, utml.
    Lidz ar to, lielkreditori pie saviem paradniekiem, un tie pie mazajiem kreditoriem, kuri savukart ari ir sis banku mammas un lidzigi.Ir teiciens,ka kreditors ar vekseli rokaas ,kam JAU pieder puse tavas maajas ir stipraks par tavam vaimanaam.
    Tapec vaimanataju gaudas neko nemainiis, jevropas bankas un valdibas dusigi uzraudzis norises paradnieku zemees kalpojot lielako kreditoru intereseem.Uzraudziba jau ir organizeta un koordineeta ar entajaam organizacijam, kuras ari palidz pedinjaas saneet LV ekonomiku.
    Ceru, ka tu neesi tik naivs,ka domatu par budzeta projektu,kurs 100%tapis brinumzemme.Nee, manuprat lielaka dalja jau vienkarsi atvesta uz brinumzemi un nolikta uz galda.Brinumzemes funkcijas ir tikai parakstit.
    Argentina bija tada brinumzeme un salidzinasim vinas IKP un dinamiku ar Urugvaju un Cili.Rezultati uzskataami, abam pedejam bija PELDOSS KURSS.
    N.B Nodoklus neviens nekur labpratigi nemaksaa, ari Kaimanu salaas un citur stingri japulas ,lai savaktu tos dazus nodoklisus,kuri tur ir uzlikti.Vienkarsi, Baltijas komersanti nav tik turigi,lai parvaktos un sevi uzturetu arpus brinumzemeem.Vini to nespeej,tadel ari uzkavejas un vaid.Tada ir skarba patiesiba.
    Lielakajai dalai uzkrajumu vieta ir paradsaistibas un galvas bijusas tik spozas,ka nevelejaas dalities pelnja ar partneriem, labaak izraksta vekseli vai sniedz privatu galvojumu SIA kreditiem, ko stingri maaca NEDARIT.Parasti maca dalities, savadak piesaistit lidzeklus, aiznemumu atstajot pedejiem variantiem, bet privatu galvojumu ka izmisuma lidzekli.Saubos,ka treknajos gados bija vajadzigs lietot izmisuma lidzeklus.
    Redzi, Limits, galvas bija spozas vaimanaam, bet nebija spozas bankaas parakstot dokumentus un analizejot to satura sekas.
    Nesen LV aktualizeejaas vienas tadas personas vaimanas- maksatnespejas process.Prata ir bijis izcili daudz, Islandes geniju limenii.
    Kamer bija labi dati, SIA, A/S, kada velna pec vajadzeja galvot par juridisku personu?
    Redzi, gaudot par nekvalificetiem darbiniekiem un nelabu valsti ir vieglaak,neka tikt cauri ar SIA ,A/S bankrotu.Gudriba ir pietiekosi liela, lai butu javeic maksatnespejas process fiziskai personai.
    Tiem,kas sevi cienija,pietika cienjas pret sevi, lai tiktu cauri ar firmu bankrotiem vai pat izvilkt ar dalju savlaicigu pardosanu.
    Ak,ja, pareizi, bezdarbnieku pabalstiem ierobezojumi,nabaga minimala alga pacelta.Nebus vairs tik leti uztaisit saviem radiem labas algas uz papira, no tam naudinjam,ko stradnieki sanema aploksnees.Lai pec tam uztaisitu smuku izpelnju un skaistu bezdarbnieka pabalstu garai vasaras atpuutai, bet ziema atlicinaat pateiciiibam un prezentacijam.Protams,pec socgarnatiju mazinajumiem tapat butu izdevigak savejiem maksat dividendes, nevis lielo aldzinju.Soc apdr iemaksas atkritiis.Tos bezdarba pabalstus vajadzeja atcelt jau pirms desmit gadiem, nebutu jamaksa sadi uzsilditu izpelnju bezdarba pabalsti garam atvalinajumam treknajos gados.

  106. EP
    decembris 8th, 2010 @ 20.44

    Janis, te viens komentars laikam iekritis taja spambox garuma delj.Ja liksiet,ieliekat visu, negrozitu un tikai vienu, jo nospiedu 2 reizes pievienosanu.Divi palagi pec kartas vienadi butu traks skats.Pardomas tadas saapiigs,tapec sanaca gars apcerejums.Ja nepatiks saturs,varat nelikt.
    Vispar blogs maz apmeklets,ja mes te divi ar so kungu rakstaamies.Nekas,uztaisisiet jaunu rakstu un gan kads ielukosies Jusu bloga.Priekslikumu optimizacijai diemzel nevienam gan ari no komentetajiem isti nebija.
    Saprotu,ka taja komentara ir sapigas pardomas,ne glaimojosas uznemejiem un darbiniekiem,bet man tads viedoklis ir un viss.

  107. EP
    decembris 9th, 2010 @ 1.14

    http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/pdf/20_scps/2009-10/01_programme/lv_2010-01-29_cp_lv.pdf

    Vnk perfekti.
    Janis,ja nav gruti ,izdabujiet to komentu no tas spamboxa un ieliekat.

    Pie reizes gribetu uzzinat no Jums,vai Jus gatavojat kadu rakstu seriju blogosanai vai varbut velaties velak izdot kadu parskatu-apkopojumu?Ipasi par akciju un valutu tirgus vesturi Baltijaa butu varbut ar panakumiem,jo sobrid nekadas ipasas aktivitates ar tada veida rakstniecibu nenotiek.Ka saka,nisa briva.

  108. Autors
    decembris 9th, 2010 @ 10.26

    EP
    Vērojot aktivitātes ap šo blogu, var izdarīt zināmus secinājumus par situāciju Latvijā. Un tie, diemžēl, nav glaimojoši - šādas (manuprāt) svarīgas tēmas plašo publiku (mainstream) interesē salīdzinoši maz, liels apmeklējums bija tik pie sākuma rakstiem par devalvāciju un taloniem.
    Šobrīd apmeklētāju skaits ir stabilizējies normālā līmenī, bet šie cilvēki, kam te rakstītais interesē, savukārt ir kūtri komentāru rakstītāji. Pieļauju, ka tas ir dēļ tā, ka tie lielai daļai uzskatu piekrīt, nav par ko īsti pastrīdēties.
    Un, protams, savu ietekmi atstāj arī tas, ka raksti nav regulāri, bet tur neko nevar padarīt, jo tā brīvā laika man nav tik daudz kā gribētos, ir arī jāpelna nauda iztikai. Tas pats attiecas arī uz grāmatu, teorētiski to varētu izdarīt, bet praktiski būs grūti, jo tas paņem ļoti daudz laika. Varbūt kādreiz.

  109. Autors
    decembris 10th, 2010 @ 10.04

    daži citāti bez komentāriem :

    LETA, 2008.gada 4. jūnijs. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs : “Jāuzsver, ka Baltijas jūras reģiona finanšu sistēma ir ļoti veselīga.” Globālā likviditātes krīze ir beigusies, un tās ietekme Baltijas jūras reģionā ir minimāla.

    Latvijas Avīze, 2008.gada 8. oktobris. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons: “Banku stāvoklis ir vairāk nekā stabils (..) varu droši apgalvot, ka nevienai bankai nepatikšanas nedraud.”

    Latvijas Televīzija, “100.pants”, 2008.gada 14.oktobris Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons: “Šodien nevienai bankai nekādas nepatikšanas nedraud.”

    ‘Ir’, 09-Dec-2010 :
    …kad pienāca 2008.gada rudens un sekoja lielais kritiens, Baltijas valstīs īstenotā kreditēšanas politika gandrīz nogremdēja gan ”Swedbank”, gan ”SEB banku”, kuras no kraha, visticamāk, izglāba Latvijas Bankas prezidents Ilmāra Rimšēviča atteikšanās 2008.gada 17.novembrī sēsties pie sarunu galda ar Starptautisko Valūtas fondu, lai diskutētu par lata devalvāciju. Tā sauktā ”iekšējā” devalvācija, samazinot valsts budžeta izdevumus, deva bankām laiku, lai izkārtotu sev trūkstošo finansējumu…

  110. EP
    decembris 10th, 2010 @ 13.24

    http://www.financenet.lv/viedokli/357091-peckrizes_ekonomiskas_izaugsmes_elementi_somijas_pieredze

    Tagad borees ieksaa so viedokli.
    Nedod Dievs Latvijai Somijas KELA un nodoklu sistemu ar vinejo VID.
    Tad LV uznemeji pa istam sajutis laimi pilnigu.
    Tadu laimi,ka neaizmirsiis nekad.

    LV bija labaks risinajums par SVF kreditu un devalvaciju.To labako risinajumu sauc viena vardaa par DEFOLTU. Atraks, labaks nakotnei,skarbs,ass un patiess.Bez kredita no EK un SVF.Paies kadi pieci desmit gadi,kamer LV masa to apjeegs un spes pienemt.
    Otrs,sapigs, ar labu nakotnes perspektivu variants bija deficita pasfinansesana ar printeri.Tas nozime,ka neko nemainot budzeta un nodoklos,viss deficits,lai cik liels nebutu,tiktu emitetes ar printeri varda parnesta un tiesa nozimee.Nekadai devalvacijai nebutu tik laba efekta.Tiesi to ES nedriksteja pielaut.Neizdeviga prieks ES metode.
    Pie devalvacijas, saglabajot piesaistes cieso koridoru 1% un nozimejot vienkarsi jaunu,zemaku base point , LV CB butu oblige to ieverot,uzturot ar intervencem.Pie tada risinajuma latu pardeveji un pirceji drosi zinatu ,ka vares par zinamu centu pirkt/pardot.
    20% devalvacija ,piemeram,nenozime deficita emisiju,bet gan vienkarsi devalvaciju un punkts.M0 pie taas var pat neaugt.
    Turklat ar tadu procentu nebutu iespejams emitet deficitu.
    Nozimet tik smagu devalvaciju,kada bija vajadziga,neuzdrikstetos ne SVF ,neviena valdiba.Lai istenotu tadu devalvacijas analogu limeni bija nepieciesams laut latam peldet un noprintet visu deficitu.LVL uz kadu periodu atslabtu lidz par kiwi cenai/NZD/ , un velak sasniegtu limeni ap USD vertibai.Ak,jaa,domaju pec kada gada butu sasniegta jau manis piemineto Kaimenu salu dolara vertiba.Ta apmeram,jo emisijas gadijuma katru menesi tekosiem izdevumiem vajadzigais kristos,ipasi uz algaam,jo uz tam vislielakais nodoklu slogs,ka rezultata vairak ka puse nonak VK menesa laika atpakal.Uz taam butu descendejosi apjomi,kas nepieciesami.Ja budzeta izteiksmi latos nepalielinatu,tikai kurinama,degvielu iegadei /d delj augtu LVL cenas/,
    Somijas nodoklu sistema ir tik talu progresejusi, smiekli man par to rakstu naak.Smejas ari dazi pazistamie,kas tur bijusi pasnodarbinatie un uznemumu darbinieki, ieskaitot vienu mazo uznemeju.Jautribai vienmer ir laiks,ari zem nopietnu rakstu pasniegsanas metodes.Nodoklu politika tur ir tik loti uzlabojusies,ka pasnodarbinatie IK un mazie uznemeji leekaa no prieka un nezina,kaa pateikties savai viedajai valdiibai.Diemzel tads limenis draud ari Latvijai, un tad lidzsinejie nodokli liksies paradize…

  111. EP
    decembris 10th, 2010 @ 14.22

    Katra zina,neko no personigas pieredzes par Somijas nodokliem nezinu,bet atsauksmes ir taadas.Palukojot slogu pret IKP tiesam sliecos ticeet negativajam atsauksmem.
    Kaa mans teevs pasmeejaas- vinapraat daudzas valstis smagi zaude ar sekojoso- IK un pasnodarbinatajiem ,uzsakot darbu,tiek uzlikts pienakums minet,cik plano pelnit un maksat nodevas,gada beigaas atmaksa parmaksu, vai japiemaksa, vai uzliek minimalo maksajumu likmes.
    Parasti cilvekiem,kuri pazaudejusi labos ienakumus,bet velas darboties stradajot uz sevi ir piesardziga attieksme prognozees un pietiekoss darba/ sociemaksu stazs.Rezultata pec sadiem noteikumiem vini labak sanem socos savu ikmenesa naudinu un apsaimniekos savus uzkrajumus,nevis saak darboties,jo netic parak optimistiskam prognozem ienakumos.Ja valdibas noteiktu,ka pasnodarbinatie vai IK var pelnit un maksat nodoklus pirmaja gadaa kaut no puses minimalas algas, vairak cilveki risketu un darbotos.Ja komercdarbiba neveiktos,to pirmaja gada varetu redzeet, ja veiktos, varetu maksat vairaak.Savukart,ja nosacijumi bargi,izdevigak ir nogaidit.Ta cilveki nogaida krizes dibenu un valdibas nogaidot,celj nodoklus un siem cilvekiem maksa pabalstus.Divaina attieksme- butu priecajusies,ka maksa kaut cik un nesez uz pabalstiem/bezdarbnieku/, bet nee, daudzas valstis uzskata,ka labak maksat pabalstus,nevis sniegt atspaidas vismaz pirmajam darbibas gadam nodoklu zinjaa.Ja nav citu algotu darbinieku,kur ir problema?Noteikti par daudz ierednju un ministriju,komisiju,komiteju utml.Trakak ka sovjetizacijas laikos.Isteniba iespejams demokratiska eiropa vairak atbalsta slinkuma kultivesanu kaa kritizetais socialisms,kuraa nevareja iznakot no cietumiem sanemt GMI pabalstus vai bezdarba pabalstus.Ciesamu pensiju ar 10 gadu stazu ari nemaksaja.
    Ja eiropas valdibas patiesam veletos apkarot slinkosanu, pensiju sistemas reformas veiktu nevis uz pensionesanas vecuma,bet uz darba staza cenza palielinajuma rekina.Tas strauji mazinatu velmi slinkot ,stradat neoficiali,ka ari pasu pensionaru skaitu.Daudziem nesaprotami liekas,kaa var murksket par slogu socsistemai, ja vienlaikus ar so vaimanasanu valdibas gatavas izmaksat vecuma pensijas cilvekiem ar 10-15 gadu stazu. Ludzu,gribetu pa istam apkarot slinkumu un ietaupit, nozimetu pensionasanos pec darba staza limita sasniegsanas,piemeram tur 35 gadi vai 40 gadi staza norma.Daudziem ES pat 70 gadu vecuma tada NAV, rezultats-ekonomija sanak lielaka,ka celot vecuma limitu.
    Italija zinama mera 80ajos paradija izaugsmi ne tikai citu apstaklu,bet ari tada iemesla,kaa cenza bezdarbnieka pabalstu sanemsanai celsana.Kamer citas valstis bija gatavas izmaksat bezdarba pabalstu ar 1-1,5 gadu darba stazu, bet cela pensionesanas vecumu sievieteem, Italija keras klaat bezdarbnieku pabalstiem, otro punktu neveicot.Rezultata salidzinot ar citam ES valstim,uzlabojaas dzimstiba un samazinajaas socfonda izdevumi pabalstiem, ekonomika auga.Citas ES valstis maminalgu un gimenes pabalstu vietaa vairaak nosaka apstaklu cenzu- valsts subside dalu bernudarza maksajumu vai pat lielako dalu no tiem tad,ja abi vecaki strada uz pilnu slodzi, piemero vairak atlaides nodoklos par apgadajamajiem no gutajiem ienakumiem.Tas ir stimuls stradaat,nevis slinkot.Tapat citas necela pensionesanas vecumu sievieteem, tur ari dzimstibas indekss labaaks ,jo taas var pieskatit mazbernus.Bernudarzu izmaksas zemakas,utml.Citas valstis savukart noverteja bernu vertibu pec to skaita, viens berns -pabalsts x, divi y par katru, triis z par katru,cetri f par katru utml un maksaja tos ,neatkarigi no vecaku staza,ienakumiem,nodarbosanaas.Vienlaikus ceela pensionejuma vecumu sievieteem un maksaja daudz pabalstu bezdarbniekiem.
    Paverojot Irijas, Francijas,Holandes un Italijas datu dinamiku un Danijai ,piemeram,atskiribas ir loti manamas.
    Nevar but ekonomiska izaugsme,ja cilvekus nespiez stradat,nav izdevigu nosacijumu.
    Ja bernu pabalsti tiek maksati neatkarigi no ta ko dara vecaki, bezdarba pabalsti sanemami viegli un vienadi,neatkarigi no ieprieksejas algas un staza…
    Citas valstis atkal vairak piemero nodoklu atvieglojumus no ienakumiem un neskerde bezdarba pabalstos, skataas,kam pienakas kaut kas.Tajas gimeni veidot ir izdevigak cilvekiem,kuri labak pelna, doma par nakotni sev un berniem,neslinko.Ir valstis,kur savukart tika LOLOTI slinkotaji- vienadi bezdarba pabalsti,bernu pabalsti, mazs staza cenzs pabalstiem,progresivi nodokli, iespeja sanemt papildus allowances,ja visi dzivokli esosie NEKUR NESTRADAA, ires pabalstus,bet smagi stradajosie aplikti ar progresiviem nodokliem,nodevam,papildmaksajumiem/IRIJA uc./.
    Rezultata gimenes ar vairakiem berniem slinkotaji radija sajaas valstiis, bet caklakie nevelejaas maksaat lielos nodoklus un sanemt vienadu pensiju vai pabalstus ar tadiem slinkotaajiem.Sakrajiet pensijai,bezdarbam pasi?Ludzu, bet progresivais nodoklis,nodevas, utml?Piemeram, slavena epopeja ar Irijas depozitu nodokla celsanu jau iesakoties krizei.Depozitu daudzumu vina noteikti uzlaboja brinumzemes stilaa.
    Daudz kritizetajaa PSRS,piemeram, parasti stradajosos uznema neklatienee studet,ja vini stradaja nozaree, bet modernaa,kapitalistiskaa ES tiek kultiveeti ENTIE BEZDARBNIEKU kursi- frizieri macaam par pavaaru, bezdarbnieci ar augstako izglitibu jurisprudencee nosutam uz simtlatniekiem un pardeveju kursiem, pieredzejusu pardeveju uz pavaru kursiem utml utjpr.Rakstam projektus, braukajam Strasbura-Brisele, ierednu simti tukstosi, bezdarbnieku,kuri izgajusi entos kursus,pilnaam mapeem ar diplomiem- miljoni.
    Vismaz pasos Belgijas un Francijas portalos forumos nevienam ipasss prieks par so apstakli nav.Piemeram, Irijaa izdevigaak,ja neviens dzivoklii,majaa nekur nestradaa, ipasi,pasarg Dievs,vel uz pilnu slodzi.Tad var iegut Rent allowance un Fuel allowance, utml.Ja tu esi smagi stradajis,maksajis lielus nodoklus,pabalsti tapat bus lidzigi ar to,kas pelnijis minimalo algu.Vel papildus,studentu atbalsta dalijums pec vecaku agrakiem ienakumiem,utml brinumi.Isak sakot- izdevigi pastradat paris gadus,daudz bernu,ja nav darba- lai neviens majaa uz pilnu slodzi nestradatu, jo tad piekluve pabalstiem labaaka.Piem ires pabalsts.Izdevigi sanemt minimalo algu ,piem,salidzinot ar lielaaku utml.Visa sistema divaini uzbuuveeta.Protams, vini labi apguva visus ES fondus, vismaz savlaicigi savaakt pieejamos ES lidzeklus vini perfekti prata,atskiriba no Baltijas valstiim.Prata ari pareizi pasniegt izaugsmi un parliecinaat investorus un darbaspeeku.
    Tiesa gan,socsistema tiesi ka parazitu inkubators un sodiiiba tiem,kas pelnijusi vai vel pelna ar savu darbu.Smagas pardomas.

  112. EP
    decembris 10th, 2010 @ 14.33

    Atkal viens komentars iekrita ,acimredzami par garu.Viniem ierobezots garums,ka garaki nonak spambox?

    Janis, luk,taja garaja komentara,ko tikko iesuutiiju, izteicu pardomas un ari citu viedokli par IRL un ES socialo sistemu.
    Ja nu sanak laiks,palasiet,ieliekat to komentaru seit un izsakat ari savu viedokli– kadel tik loti defektiva socsistema vairaakas ES valstiis un taada attieksme pret nodoklu maksatajiem .Interesanti ari salidzinat dazadu valstu pagatnes attieksmi pret pabalstiem,pensijam un nodokliem, ar sibriza demografisko un finansialo,ari bezdarba situaciju.Vienkarsi,rodas iespaids,ka daudzas valstis cakli stradajosas gimenes nemaz patiesiba neveleejaas un neveelas.

  113. EP
    decembris 13th, 2010 @ 22.08

    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/330022-rosina_ieviest_maksas_izglitibu_jau_no_78klases

    Divaini izteikumi.Un klust skaidrs,kadel si politekonomisko interesu grupa sakasija no bauriem tik maz mandatus.
    Atkritumiem raksturigi izteikumi.
    Saja kustiba iesaistijas persona,kura solija radit apstaklus 3 bernu izskolosanai,pec velesanam ieteica tirit zobus un apgut anglu valodu ,cik bernu uztaisijat,tik barosiet.Tapat, LV uznemjiem tikpat isa atmina ka standarta masai.Tajaa pll jau salida vecie vezhi.Ja uznemejs paskatitos,cik nodokli tika celti ,ka mainitas metodikas aprekiniem pie Andra/ mans Dievs, piem PVN/ , Gunta amnestijas un visadi prieki utml utjpr. Andris vispar bija nodoklu celsanas entuziasts,vienkarsi prastaa masa ,lidz ar komersantiem/diemzel/ aizmirsusi ,kadas nodoklu izmainas bija agrakos gados, kops LV atjaunosanas.Papetitu,mati stavus celtos.Valdim vel jasapus vaigos,lai parspetu so uznemeju aizstavju pagatnes veikumu nodoklu celsanaa.
    Fraze, luk, maksas nodoklus,jo no ta bus atkariga izglitiba berniem.Farss rakstaa.Tiesi otradi,ja ir maksas izglitiba, es to drosi varu nodrosinat berniem,ja nodoklus nemaksaju,vai maksaju minimali.Ceriba uz valsts izdevumu atmaksu ir mulka mierinajums.Ka neka atmaksas limitu jau samazinaja.Dzelzs noteikums- netici solijumiem,ipasi to,kas sakaas aizstavam uznemeju vai stradnieku,bet pagatnes riciba bijusi komersantu pievilsana ar nodoklu celsanu utml.Murgi.Lachuks numur 2.

  114. GIVERS LOAN
    jūlijs 24th, 2014 @ 8.54

    Laba diena,
    Vai Jūs esat biznesa cilvēks vai sieviete? Vai Jūs esat jebkādā finanšu nepatikšanas vai darīt
    jums ir nepieciešams līdzekļus, lai uzsāktu savu biznesu? Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai
    atrisināt? Savu parādu vai atmaksāties rēķinus vai uzsākt jauku biznesu?
    Ocean Finance aizdevumu piedāvājums ar zemu procentu likmi 3%, un bez kredīta
    pārbaude, mēs piedāvājam personas aizdevumiem, parādu konsolidācijai aizdevumi, riska
    kapitāls, uzņēmuma aizņēmumiem, izglītība aizdevumi, mājokļu kredīti vai aizdevumi kāda
    iemesls. Lūdzu Mēs pat varam palīdzēt ar uzņēmumu finansēšanai!.
    Visas ieinteresētās Pretendentiem vajadzētu saņemt atpakaļ pie mums
    pa e-pastu zemāk:
    Paldies.
    Džan (C.E.O)
    Mr Greg Wilferson
    Cindy Clackson kundze
    e-pasts: zhangloancompany@yahoo.com

  115. Jade
    jūlijs 28th, 2014 @ 4.33

    I see a lot of interesting content on your blog.
    You have to spend a lot of time writing, i know how to save you a lot
    of work, there is a tool that creates high quality, google friendly
    articles in couple of seconds, just type in google - k2 unlimited content

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt