Jānis Ogsts

Lāču tirgus

Publicēts | septembris 22, 2010 |

Domāju, ka neviens nevarēs noliegt to, ka situācija Latvijā pēdējos 2-3 gados ir būtiski pamainījusies. Un runa nav tikai par to, ka tagad ir mazāk naudas, ir mainījusies cilvēku domāšana. Mēs esam kļuvuši pieticīgāki, vaļasprieki ir vienkāršāki un drēbes tumšākas. Un tas arī nav brīnums, jo mēs dzīvojam jaunā pasaulē, ko finansisti mēdz saukt par ‘lāču tirgu’.

.

‘lāču’ un ‘buļļu’ tirgi
Termins ‘lāču tirgus’ nāk no akciju tirgus, kur ar to tiek apzīmēts process, kad akciju cenas krīt. Pretstats ‘lāču tirgum’ ir ‘buļļu tirgus’ ar kāpjošām akciju cenām. Ir vairākas versijas par to, kā radušies šie formulējumi, visticamākais no kuriem ir tāds, ka lācis savu upuri pieveic nogāžot to zemē, savukārt bullis – uzmetot gaisā.
Šobrīd šos abus terminus bieži vien izmanto arī plašākā izpratnē runājot gan par ekonomiku, gan arī aprakstot socioloģiskus procesus. Ir teorijas (piem. socionomika), kuru pamatuzskats ir tāds, ka tieši izmaiņas cilvēku noskaņojumā (social mood) ir galvenais dzinējs, kas ietekmē valstu ekonomiskos (t.sk. akciju cenas) un politiskos procesus (nevis otrādi, kā to uzskata lielākā daļa klasisko ekonomistu).
Savukārt izmaiņas šajā noskaņojumā diktē Lielās Mātes Dabas cikli - tie paši spēki, kas liek vasaras vietā nākt rudenim, arī ietekmē cilvēku domāšanu. Un tā kā cilvēkā joprojām mīt bara instinkts, šis process kļūst masveidīgs un ietekmē arī visus procesus valstī – sākot ar ekonomiku un beidzot ar ikdienu.
Reālajā dzīvē tas nozīmē to, ka, ja cilvēku kopējais noskaņojums ir pozitīvs, tie ir gatavi darboties, tērēt, riskēt, investēt un ekonomika attīstās. Savukārt, ja noskaņojums ir negatīvs – tad cilvēki ieraujas sevī, ir piesardzīgāki, naudu krāj, atturas no jaunām investīcijām un cenšas samazināt riskus. Un, kas nav mazsvarīgi - cilvēkiem zūd uzticība apkārtējai videi. Galu gala mūsu dzīve ikdienā balstās uz uzticēšanos – sākot ar to, ka lielākā daļa cilvēku neveido pārtikas uzkrājumus, jo tic, ka lielveikali būs vaļā arī rītdien un beidzot ar to, ka investori pērk piem. zeltu, jo tic, ka nākotnē tā vērtība būs ne mazāka kā šodien. ‘Buļļu tirgus’ šo ticību stiprina, savukārt ‘lāču tirgus’ lēni un sistemātiski šo ticību grauj, velkot uz leju arī ekonomiku. Tas arī nozīmē to, ka izvērtējot dažādas pazīmes, ir iespējams noteikt kāda fāzē mēs atrodamies un zināmā mērā prognozēt, kas mūs sagaida nākotnē.

Latvijas ‘buļļu tirgus’
Ja paskatās uz Latviju no ciparu puses, tad pēdējais īstais ‘buļļu tirgus’ sākās ap 1999-2000. gadu un ilga līdz pat 2007-08. gadam. Taču, ņemot vēra to, ka 2006-08. gads bija kredītu un patēriņa steroīdu piesātinātais trekngadis, tad var teikt, ka reālais ‘buļļu tirgus’ beidzās ap 2005. gadu.  Interesanti, ka tieši šajā laikaposmā - no 2000-2005g. - atbilstoši klasiskām ‘buļļu tirgus’ pazīmēm, Latvija arī guva savus skaļākos starptautiskos panākumus - iestājās Eiropas Savienībā (2004g.), uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā (2002g.) un iekļuva Eiropas futbola čempionāta finalturnīrā (2004g.).
Kopš 2008. gada Latvija atrodas lāča stiprajās ķetnās un, lai gan zināma stabilizācija ekonomikā ir novērojama, atcerēsimies, ka tā ir panākta pateicoties starptautisko donoru piešķirtajam 4 miljardu eiro kredītam (kuriem acīmredzot drīz pievienosies vēl 2 miljardi), bet parāds, kā zināms, nav brālis.

tie pirmie būs tie pēdējie
Atrašanās ‘lāču tirgū’ nozīmē to, ka mūs sagaida vēl dažas pārmaiņas, un viena no tam ir iepriekšējo gadu ‘varoņu’ kritums. Brīdī, kad sabiedrības noskaņojums mainās no pozitīva uz negatīvu, iepriekšējie veiksminieki - vienalga vai tas būtu uzņēmums, persona vai personu grupa – neizbēgami tiek pakļauti skarbai kritikai. Klasisks piemērs šajā ziņā ir Latvijas bankas, kas buma laikā regulāri atradās visdažādāko aptauju (vērtīgākais zīmols, reputācijas tops, iekārojamākā darbavieta utt.) augšgalā. Mūsdienās reta ir tā diena, kad masu mēdijos nav kāds negatīvs raksts par bankām. Un, kas ir interesanti, pat politiķi tās nemīl un cenšas ar bankām ieriebt gan pieņemot dažādus netīkamus lēmumus (likums par maksātnespēju, samazinātās iemaksas 2. pensiju līmenī), gan draudot ar algas ierobežojumiem.

Taču tas viss ir tikai sākums – ‘lāču tirgus’ esamība garantē to, ka tuvāko gadu laika mēs varam sagaidīt īstu karu pret bankām. Kas nozīmē to, ka būs gan dažādi ierobežojumi, gan papildus nodokļi, gan arī 2. pensiju līmeņa pāriešana pilnīgā valsts pārziņā. Un, kad šis karš būs beidzies, Latvijā banku būs stipri mazāk un tās būs daudz klusākas un pieticīgākas nekā tagad.
Tāpat no ‘lāču tirgus’ skavām neizbēgt vēl joprojām savā pasaku zemē dzīvojošajai Latvijas Bankai – jau tuvāko gadu laika tās pilnvaras (kopā ar atalgojumu) visticamāk tiks krietni samazinātas. Šāds process jau tagad notiek Ungarijā, kur nesen, neskatoties uz eirobirokrātu skaļajiem protestiem, centrālās bankas vadītāja alga tika samazināta par 75%.
Ir dažas sfēras, kur lācis jau savu ražu ir novācis, piem. Latvijas basketbolisti, kas vēl ne tik sen saņēma apbrīnojamas algas un iknedēļu gozējās dzeltenajā presē. Pēc ‘lāču tirgus’ teorijas mūsu basketbolisti bija nolemti krišanai nežēlastībā, un tā tas galu galā arī notika - izgāšanās čempionātā un tai sekojoša vadošo spēlētāju diskvalifikācija. Un, protams, nākotne ar daudz daudz pieticīgāku atalgojumu.

Starp citu, tieši nomācoši lielais publikāciju skaits dzeltenejā presē bija zīme, ka basketbolistu labie laiki drīz būs galā. Jo tieši masu mēdiji ir tie, kas vislabāk attēlo sabiedrības noskaņojumu. Un visas runas par mēdiju lomu sabiedrībā, par to, ka ‘žurnālista galvenais mērķis ir noskaidrot patiesību’ ir blēņas. Prese (t.sk. TV un internta portāli), ja vien tas nav nišas izdevums, pēc savas būtības ir un vienmēr būs sabiedrības viedokļa atspoguļotāja (nevis ietekmētāja!), jeb citiem vārdiem sakot, tā raksta to, ko lasītāji GRIB lasīt. Attiecīgi fakti tiek pielāgoti tam, ko vēlas redzēt lasītājs un objektivitātei ar to ir maz sakara. Ja lasītāji grib redzēt, ka pie visām Latvijas nedienām ir vainīgi ‘oligarhi’, tad prese tā arī rakstīs, pilnīgi ignorējot arī to labo, ko ir izdarījušas šīs personas. Ja prese kadu gribēs padarīt par varoni, tad tas tiks izdarīts, ne velti pastāv tāds tēls kā Robins Huds - bandīts, kam, objektīvi novērtējot, ir vieta cietumā nevis grāmatās. Tas ir jāņem vērā visiem, kam ir ‘palaimējies’ nonākt preses uzmanības centrā un, kas vēlas cīnīties par savu taisnību. 
Tieši tāpēc, lai cik tas paradoksāli neizklausītos, dzeltenajā presē un glancētajos žurnālos izlasāmā informācija bieži vien ir daudz vērtīgāka par ‘nopietno’ presi (nemaz nerunājot par banku analītiķu ražojumiem). Vajag tikai mācēt to pareizi lasīt.

nepopulārs
Atgriežoties pie varoņu krišanas tēmas, šis pats likums attiecas uz politiķiem, tik vēl daudz skarbākā formā. Šajā ziņā būs interesanti paskatīties, kas notiks Latvijā pēc vēlēšanām, jo, ja tic ‘lāču tirgus’ teorijai, tad uzvara gaidāmajās vēlēšanas daudziem politiķiem būs pēdējā tāda veida uzvara. Jo vienalga, ko darīs vai nedarīs nākošā valdība, tā ieies vēsturē kā viena no sliktākajām valdībām, kas Latvijā ir bijusi, un tās vadītājam ir iespējas kļūt vēl nepopulārākam par A.Kalvīti. Toties ir liela iespēja, ka populārāki kļūs galējie politiskie spēki - līdzīgi, kā tas bija nupat notikušajās Zviedrijas vēlēšanās, kur pirmoreiz šīs valsts vēsturē parlamentā iekļuva ekstrēmie spēki, kas īpaši stingri iestājas pret imigrantiem.
Vēl politikā mūs, visticamāk, sagaida arī cita tendence - šķelšanas. Ja ‘buļļu tirgiem’ ir raksturīgas visādas savienības (piem. Eiropas Savienība un eiro - tipisks ‘buļļu tirgus’ veidojums), tad ‘lāču tirgos’ katrs ir pats par sevīm. Labajos laikos tie esam ‘mēs’, draugi, sliktajos laikos visi ir ‘viņi’, ienaidnieki.
Interesanti, ka šobrīd Latvijas politikā ir novērojama cita aina, dažādu apvienību un savienību ir vairāk kā jebkad. Taču nevajadzētu lolot cerības, ka tā tas būs arī pēc velēšanām. Tieši otrādi, pēc 3-6 mēnešiem partijas un apvienības visticamāk sāks šķelties un izveidosies sadrumstalota mazākuma valdība. Un ir liela varbūtība, ka šīs valdības vadību uzņemsies sieviete, jo tieši sievietes skarbajos ‘lāču tirgus’ laikos iegūst lielāku tautas uzticību un ietekmi. Skarbākajā scenārijā nav izslēgtas arī ārkārtas vēlēšanas, un arī šajā gadījumā vislielākās cerības uzvarēt ir tiem spēkiem, kurus vadīs sieviete.

bronza

‘Lāču tirgus’ nepaiet garam arī kultūras jomai, kur jaukas, smaidīgas sejas un rozā drēbes nomaina dusmīgas un skarbas personas ar melni uzkrāsotam acīm. Ne velti pasaules skaistāko vīriešu tops šobrīd ir pilns ar vampīriem, savukārt mūzikā dominē skandalozā un visnotaļ spocīgā Lady Gaga.
Latvijas gadījumā labākais objekts izpētei, protams, ir Prāta Vētra - pēdējo 15 gadu populārākā Latvijas grupa, pat sava veida varoņi. Un tas arī nav brīnums, jo Prāta Vētra ir klasiska ‘buļļu tirgus’ grupa – gaišas dziesmas, mīļas melodijas, jauki un sirsnīgi dalībnieki. 2008. gada sākumā, kad Latvijas ‘lāču tirgus’ tikai sāka uzņemt apgriezienus, grupa, acīmredzot jūtot izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, izdeva savu visdrūmāko (ja šo vārdu var lietot attiecībā uz PV), taču kopumā visnotaļ veiksmīgo albumu Tur kaut kam ir jābūt. Tomēr, kā rāda dzīve, tad gadījumi, kad ‘buļļu laika’ grupa ir pieprasīta arī ‘lāču tirgū’ ir ārkārtīgi reti, mainoties laikiem noturēties virsotnē nespēja ne bītli, ne Maikls Džeksons. Tas savukārt nozīmē to, ka, neatkarīgi no turpmāk izdotās mūzikas kvalitātes, Prāta Vētru gaida būtisks popularitātes kritums (varbūt pat kāds skandāls), kas visticamāk liks grupai savu aktīvo darbību uz kādu laiku apturēt vai pat grupa izjuks pavisam. Un tad PV vieta tad nāks kādi melnāki, nihilistiskāki un minorīgāki jaunieši.

daļa no dzīves
Nobeigumā gribēju piebilst, ka, lai cik tas drūmi no malas neizskatītos, no ‘lāču tirgiem’ nevajag baidīties, jo tie - vienalga vai tas notiek personīgajā dzīvē vai globālajā ekonomikā - ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, gluži tāpat kā rudens (t.sk. novembris) ir neatņemama dabas sastāvdaļa. ‘Lāču tirgi’ ir nepieciešami cilvēces igtermiņa attīstībai, tāpēc ir muļķīgi ar tiem histēriski un nemākulīgi cīnīties, kā to šobrīd dara pasaules valdības. Turklāt jāatceras, ka galu galā pēc katra ‘lāču tirgus’ seko ‘buļļu tirgus’, kad debesis pēkšņi kļūst zilākas un putnu dziesmas skaļākas.

Komentāri

32 Responses to “Lāču tirgus”

  1. swordfish
    septembris 22nd, 2010 @ 14.49

    Te es gan gribētu pastrīdēties par izmaiņām mūsu domāšanā. Par šo jau mazliet izteicos wallstreetā, ka apskatoties apkārt, krīze nav nesusi nekādas izmaiņas galvās. Iespaids rodas, ka vairākums krīzi ir uztvēris kā pusotra gada pārpratuma periodu, kas mūs kavēja, tirgojoties ar gaisu, kļūt par miljonāriem. Bet par laimi, krīze, izskatās, ir pārvarēta (neko nedarot un nemainot, starp citu), un tad jau ar jaudu un joni uz priekšu. Veselu pusotru gadu esam cietušies! Ja ne dzīvokļus uzpērkam, tad vismaz ņemam kredītus un taisām augšā viesu mājas. Visi taču atceras, kā bija jārīkojas, šoreiz savu garām nepalaidīsim. Lūk, es tā situāciju redzu. Pieticīgums, kas novērojams, drīzāk bija apstākļu spiests, nevis racionāli apsvērts.

  2. Autors
    septembris 22nd, 2010 @ 15.21

    Domāju, ka kopumā izmaiņas domāšanā ir - lai gan ir personas, kas krīzi tiešām uztver kā pārpratumu un tagad mēģina turpina gāzēt, ir arī pietiekami daudz cilvēku, kas ir mainījušies, nav mums gluži vairs 2006-07. gads.
    Bet jāatceras, ka pārejas process (no negatīvā uz pozitīvo un otrādi) nenotiek uzreiz taisnā virzienā, līdzīgi kā akciju cenām, arī domāšanā ir atlecieni atpakaļ(kā mēs to varam novērot tagad). Taču tie parasti ir īslaicīgi.

  3. Kreicis
    septembris 22nd, 2010 @ 17.35

    Kā zinām, tad gan ekonomika, gan akciju tirgi ir ciklīski… Tas nozīmē to, ka lāču tirgus pašlaik ir nomainījis buļļu tirgu, bet agrāk vai vēlāk esošo lāču tirgu (domāšanā) nomainīs jauns buļļu tirgus! No tā mums neizbēgt… Galvenais ir izdarīt pareizus secinājumus no abiem tirgiem:)

  4. x5
    septembris 23rd, 2010 @ 8.12

    kāds lāču tirgus, pēdējo pusotru gadu jau atkal ir buļļu tirgus, S&P pieaudzis no 700 punktiem līdz ~1200! par pārtikas cenām vispār labāk nerunāt…
    piesardzīgie runā ka tā ir “tikai” korekcija pēc lielā kritiena, bet avīzes ir pilnas ar aicinājumu pirkt VISU!
    manuprāt tagad ir īsts buļlu tirgus…trakajā skrējienā gan sanāk uzkāpt kādam līķim kas vēl mētājas no pērnās krīzes, bet citādi viss ir skaisti…vismaz vakar vēl tā bija…

  5. Autors
    septembris 23rd, 2010 @ 8.35

    x5
    Es pieturos pie pārliecības, ka pēdējā gada akciju kāpums tiešām ir ‘bear market rally’, resp. korekcija pēc lielā 200809. gada krituma.
    Jo, manuprāt, svarīgākais rādītājs - kredītu apjoms sistēmā - samazinās gan pasaulē, gan LV. Un tas nozīmē, ka cilvēki kopumā joprojām ir piesardzīgi un tendēti uz taupīšanu (nevis tērēšanu).

  6. x5
    septembris 23rd, 2010 @ 10.09

    ja šo kāpumu pavadītu teksti, ka problēmu apjoms ir pārspīlēts un tik traki jau nav utml. tad varētu domāt, ka tas ir tāds korektīvs atlēciens…bet tagad dzirdam - krīze pārvarēta, recesija baigusies, lētāk vairs nebūs…
    ir riktīgs bullis ar lielām burbuļa iezīmēm!

  7. Džo
    septembris 23rd, 2010 @ 13.19

    Nez vai šībrīža situācija Latvijā ir skaidrojama no psiholoģijas viedokļa. Naudas valstī nav, tā tiek pumpēta ārā, kredīti jāatdod gan valstiskā gan privātlīmenī. Valstij lielā atdošana sāksies 2012. gadā. Ārējie tirgi, protams, ir atguvušies, tāpēc eksports notiek (tas gan, protams, ir smieklīgi mazs un valsti no krīzes neizvilks), kas izraisa arī cenu kāpumu vietējā tirgū (jo kāpēc pārtikas ražotājam te tirgot pa lēto, ja viņam ārzemēs pērk par dārgāku cenu), rezultātā iestājas stagflācija - cilvēkiem ienākumi samazinās, bet cenas aug. Un te var stāvēt uz galvas un meditēt un nodarboties ar psiholoģiju cik uziet, bet tā tas arī paliks.

  8. Grieta
    septembris 27th, 2010 @ 14.02

    ej, nu - ej nu… va ta pēdējais Pr.Vētras albums ir drūms.

  9. Autors
    septembris 27th, 2010 @ 20.01

    Grietai
    ‘Drūms’ varbūt tiešām nav īstais vārds, bet nu tas, ka PV pēdējais albums ir visskumjākais (un vienlaikus ‘dusmīgākais’) no viņu līdz šim izdotajiem, man liekas, nav noliedzams, nav vairs nekādu hop-hop-la-la-la-la.
    Interesanti ir tas, ka viņi paši šķiet jūt, ka situācija mainās (kas, starp citu, ir talanta pazīme), ne velti šajā pašā albumā ir atrodams šāds teksts:
    Laiks
    Pagalam skaudri smīn
    Pagalam salds kā vīns
    Un kad tas nažus trin
    Es laikam laiku jūtu

    Taču, kā jau teicu rakstā, reti ir tie gadījumi, kad publika labo laiku varoņus vienlīdz pozitīvi pieņem arī sliktajos laikos. Bet nu lai PV izdodas pārdzīvot ‘kritisko laiku’ (periodu no nākamā pavasara uz priekšu).

  10. Grieta
    septembris 28th, 2010 @ 8.53

    nu man jau šķiet, ka tas tā kā liecina par cilvēku briedumu. laikam gan būtu diez gan skumji, ja viņi arī 40 gados dziedātu tās pašas dziesmas ko 20.
    dzīves sūrums un laika zuduma apziņa pie cilvēka atnāk neatkarīgi no ekonomikas apkārt.
    bet nu - tas tā. tik manas domas :)

  11. Bonifaacijs Grietai
    septembris 28th, 2010 @ 13.56

    Tas, ka suurums var atnakt neatkariigi no ekonomiskaas situaacijas, nav noliedzams fakts. Tachu tikpat nenoliedzams ir fakts, ka ekonomiska rakstura (dizh)kjibeles ljoti veicina kaa depresiivu noskanjojumu, taa arii sabiedriibas moraalo sabrukumu, kura dziljaakais punkts Latvijaa diemzheel veel ir laikam paaris gadus uz priekshu - droshi vien ilgaak neviens Latviju nesponsorees, jo viss buus izpumpeets un izsuukts. Vieniigaa ceriiba paliek, ka kriizes dziljaakajaa punktaa, kurai vajadzeetu kulmineeties ar peedeejo valsts iipashumu izpaardoshanu (lai uztureetu paraziitu armiju, nevis taapeec, ka privatizaacija veicinaatu konkurenci), gan Latvijas kaa suvereenas vieniibas bankrotu, gan smagu nodoklju nastu, krietna dalja iedziivotaaju buus sapratusi, kas tad ir iisti bijis ceelonis LV ekonomiskajam un moraalajam kraham.

    Tas, kas shobriid noticis un notiek LV un ietekmee ne tikai PV, ir preciizi aprakstiits fon Mizesa 1949.g. “Human Action” graamataa, 572.lpp.:

    “The [credit] boom produces impoverishment. But still more disastrous are its moral ravages. It makes people despondent and dispirited. The more optimistic they were under the illusory prosperity of the boom, the greater is their despair and their feeling of frustration.”

  12. Grieta - Bonifācijam
    septembris 28th, 2010 @ 14.06

    nē, nu protams - narkotikas, alkohols un nekontrolēts sekss… pie visa vainīga ir krīze.

  13. Autors
    septembris 28th, 2010 @ 14.33

    Grietai
    Tu neesi tālu no patiesības - lāču tirgū interese par veselīgu dzīvesveidu tiešām dramatiski samazinās. Tāpēc visus tos bio un eko produktu ražotājus un izplatītājus nekas labs nākotnē negaida.

  14. Bonifaacijs Grietai
    septembris 29th, 2010 @ 10.07

    Pie kriizes savukaart ir vainiigi cilveeki - pretstataa oficiaalaas propogandas tieksmei ekonomiskaas kriizes noprezenteet kaa neizbeegamu dabas untumu, kam nav nekaada sakara ne ar ieprieksh iistenoto monetaaro politiku, ne kaitnieciskaam valsts represiivaa aparaata dazhaada veida intervenceem. Ko seesi, to pljausi.

    Tas tad arii buutu ideaalais laachu tirgus nosleegums - ka cilveeki beidzot apjeegtu, kaa rodas bagatiiba un kaa taa tiek notriekta, kaa arii objektiivi saprastu gan centraalaas bankas, gan valdiibas lomu shajaa visaa procesaa. T.i, saprastu, kaada veida monetaaraa/fiskaalaa politika veicina kapitaala vairoshanos un kaada - to notriec.

  15. Grieta - Bonifācijam
    septembris 29th, 2010 @ 13.22

    klau - es te ne par centrālo banku un monetāro politiku - es pa narkotikām un izlaidīgu dzīves veidu! :P

    autoram - nezinu, man kā reiz šķiet, ka labajos laikos kā reiz visi triec uz nebēdu, bet savukārt grūtos laikos pāriet uz griķim un taupa arī uz kopčikiem, tā teikt, sāk vest veselīgāku dzīves veidu.

  16. Raitis
    septembris 29th, 2010 @ 16.53

    Gribēju tikai pateikties autoram par sakarīgajiem rakstiem. Jebkuru domu var apstrīdēt un droši, ka nākotnē daudz kas no izklāstītā var arī nepiepildīties. Bet paldies par analītisku domāšanu drosmi to pateikt. Gribētos gan biežāk redzēt jaunus rakstus!

  17. Autors
    septembris 30th, 2010 @ 7.26

    Paldies par labajiem vārdiem!

  18. Limits
    oktobris 5th, 2010 @ 19.39

    Kopš pērnās ziemas gan akciju tirgos, gan LV ļaužu galvās ir vērojams sūkātāju rallijs : ))
    .
    Domāju, ka LV nupat tas gan būs cauri, līdz ar 2011 budžeta pieņemšanu.
    .
    LV izvēlētais ceļš - tālāka sabiedrības noslāņošanās pēc ienākumu lieluma. To apstiprina oficiālā statistika - pārtikas apgrozījums turpina kristies, bet sadzīves precēm - mēbeles, IT, sadzīves elektronika, utt - pieaug.
    .
    Autoram - ja runājam par sezonām, kāpēc neapskatam Kondratiev waves theory un The Fourth Turning by William Strauss and Neil Howe?

  19. Autors
    oktobris 5th, 2010 @ 19.46

    Limitam
    Esmu pētījis Kondratjeva viļņus, bet neesmu spējis to priekš sevīm apstrādāt tiktāl, lai varētu uzrakstīt visiem savu saprotamu rakstu. Varbūt kādreiz.

  20. Autors
    oktobris 8th, 2010 @ 10.20

    Viena no visdrošākajām ‘topa’ pazīmēm un signāls tam, ka Valda D. slavas stundai rit pēdējās minūtes : seja uz žurnāla vāka. http://www.ir.lv/zurnals/27/lasit
    Ne velti slavenais Paul Krugman reiz pajokoja, ka ja dievi kaut ko grib iznīcināt, tie vispirms to ieliek uz žurnāla Business Week vāka (”Whom the Gods would destroy, they first put on the cover of Business Week.”)

  21. Autors
    oktobris 20th, 2010 @ 23.18

    Tas gan ir interesanti (un zīmīgi!) - arī rakstā pieminētā PV ir tikusi uz žurnāla vāka :

    http://www.ir.lv/zurnals/29/lasit

  22. EP
    oktobris 21st, 2010 @ 6.21
  23. Autors
    novembris 1st, 2010 @ 9.37

    Sabiedrības kariņš pret LB ir sācies :
    ‘Tiesa BB bankrotu saista ar vadības noziegumu un LB prettiesisku bezdarbību’.
    Jauki ir tas, ka tie paši cilvēki, kas ‘glāba’ BB velkot garumā visus procesus, tagad ‘glābj’ valsti.
    Un vēl - interesanti, vai vēlāk sekos sankcijas pret kādām konkrētām amatpersonām? Jo ne jau ieraksts uzņēmumu reģistrā to visu (ne)darīja, tie bija konkrēti cilvēki ar miesu un asinīm.

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesa-bb-bankrotu-saista-ar-vadibas-noziegumu-un-lb-prettiesisku-bezdarbibu.d?id=34925095

  24. Autors
    novembris 11th, 2010 @ 19.03

    Par marihuānu
    Šis, pēdējā laikā tik bieži cilātais temats, starp citu, ir interesants temats tīri no lāču/buļļu tirgus teorijas viedokļa.
    Un tā teorija ir sekojoša - buļļu laiki raksturojas ar (pārspīlētu) veselīga dzīvesveida popularitāti - visi bio, eko utt produkti, sporta zāles, eksotiskie sporta veidi - viss tas ir tīrs buļļu tirgus fenomens. Tāpat kā vēlme aizliegt visu ’slikto’.
    Lāču tirgos, savukārt, notiek pretēji - cilvēki atgriežas pie saviem grēkiem un kļūst daudz tolerantāki attiecībā pret ’sliktajām’ vielām.
    savukārt lāči ir reālisti un saprot, ka cilvēku grēcīgo dabu neizmainīsi.
    Attiecībā uz marihuānu tas nozīmē tikai to, ka galu galā tā tiks legalizēta lielā daļā valstu. Tik vien, ka tas visticamāk notiks pašās lāču tirgus beigās (kas vēl nav pienākušas). Gluži tāpat kā tas bija ar alkohola aizliegumu ASV, kas tika atcelts krīzes pašās beigās - 1933. gadā.

  25. Autors
    novembris 12th, 2010 @ 17.14

    Nu re, ilgi nebija jāgaida :
    ‘Grib apcirpt Latvijas Bankas “treknās” algas’ http://www.financenet.lv/nozares/353900-grib_apcirpt_latvijas_bankas_treknas_algas
    Tagad mūs gaida klasiskie teksti par LB ‘neatkarību’, profesionāļu saglabāšanu utt. Bet nu tas neko nepalīdzēs, lāču tirgus tāpat visu noliks savās vietās.

  26. EP
    novembris 12th, 2010 @ 18.03

    Piemeram, Jaunzelande RBNZ viss profits jaieskaita budzeta 100%, ta darbojas, emitejot un aizdodot naudu, atperkot un pardodot valutu, nevis tur kadu piesaistes punktu.
    Personala tur ir MAZAK KAA LATVIJAS BANKAA.

  27. EP
    novembris 12th, 2010 @ 23.17

    Tiesi Lacu tirgum atbilstu ari sekojosais.
    Loti laba budzeta papildinasanas un iedomibas mazinasanas iespeja ir likt LB budzeta ieskaitit VISU pelnju.
    Ta ir normala prakse daudzas valstis, demokrtatiskaas, ar brivu valutu rezimu un attistitaas.Sanaktu laikam labs cipars, jo esot pelnja ,ka raksta mediji.
    Izglitiba.
    Peksni interesanti aptveru- cik lasits, Australija un Jaunzelande ir ne tikai managed float valutai, bet ari MAINIGS PASUTIJUMS IZGLITIBAI.
    Valdibas katru gadu nosaka, cik kuram profesijam dod studiju atbalsta grantus, valsts kreditus, apmaksas.
    Piemeram, visai daudzas valstis tagad valdibas neapmaksa buvinzenieru,arhitektu, socialo zinatnu studentu uznemsanu sogad.
    Tas nozime, ka var valsts noteikt- mes sogad atbalstisim x skaitu y specialitasu studentu uznemsanu augstskolaas. Nakosgad tik un tik.
    Citadi LV un daudzas citas valstis manuprat kludas, terejot naudu- JA mes SAMAZINAM gultasvietas, skolu vietas, buvnieciba neaug, MUMS IR 1,2,3,4 kursu studenti, kas ABSOLVEES AUGSTSKOLAS.
    Vini JAU IR, stude buvniecibu,pedagogiju, medicinu.Viniem bus jaatrod darbs. Sajas jomas darbavietu skaits ir sarucis, nevis pieaudzis, ir bezdarbnieki ar pieredzi paradijusies.Plano OPTIMIZACIJU.

    Tad, luuk, iespeja labi ietaupit un noreguleet izglitibu- pateikt- mes nakosgad neuznemsim pirmaja kursa skolotaju, mediku, buvnieku studentus.Kas grib, lai maksa pilnu maksu pasi.
    Mums vajag inzenierus x un y, specialistus z un a , tos nemam TIK un TIK.
    Normala prakse.Vismaz izlidzinatos dazi apstakli un ietaupitos nauda.
    Piemeram- kapec jagrabajas uzreiz gar medicinas pamata budzetu, ja Rigaa vien ir laikam vismaz 3 medicinas koledzas? Jurmala ari esot un kur veel.
    Optimizacija notiek sisteema, tad ludzu, sledzam pariti so koledzu ciet, un bus reals ietaupijums. Tapat tie,kas macas,pabeigs un turklat, atjaunojoties pieprasijumam var celt studiju vietu skaitu.To pasu var ar skolotajiem,arstiem un citiem.
    Uzskatu,ka sadu ieteikumu deretu apspriest.
    Augstaka izglitiba- seit nez vai lacu tirgus iedarbojies,jo valdibas daudzas valstis turpina uznemt un macit socialo zinatnu studentus, specialitatees, kuraas jau pietiek bezdarbnieku ar pieredzi!Kapec ,piemeram socioligijas, psihologijas utml, pat pedagogijas studijam nevaretu mazinat vietas un finansejumu, lidz krize parvareta?
    Ipasi specialitatem,kuras jau loti daudz bakalaura un magistra gradu ieguveju atrodas darba tirgu un meklejumos?
    Lacu tirgum isti neatbilst ari terini valstu ierenju administrativiem izdevumiem, piemram , ES pasas medijos minetie daudzu valstu piemeri par komandejumiem, transporta un citiem izdevumiem.Ak,vel projekti, komisijas,komitejas, pasa eiropaa par to tautas gauzas forumos- ieredni nevelas sev liegt vecos ieradumus.

  28. EP
    novembris 12th, 2010 @ 23.20

    Visatrako efektu dotu visas pelnjas ieskaite valsts budzeta 100% apmeraa.
    Summa sanaktu laba un pec medijos mineta, pelna esot laba. Budzetam varetu 78/ laikam/ miljonus ieguut.Daudzas valstis tas ir OBLIGATI, visu pelnju ieskaitit budzeta. ECB un ES noteikumi TO ATLAUJ.
    Kapec to valdiba neizmanto?
    Iepr komentars kaut kur iestrega, smile.

  29. Autors
    novembris 15th, 2010 @ 14.51

    Mūsu LB prezidents tiešām dzīvo kaut kādā savā, mistiskā iedomu pasaulē :

    …ka cilvēkam, nākot uz darba vietu, tiek noteikts atalgojums, ar kuru viņš rēķinās, un neesot pareizi, ja tas pēkšņi tiek samazināts par 50%…

  30. Diversante
    novembris 11th, 2011 @ 14.12

    Nezinu vai tagad ir lāču vai buļļu tirgus. Par to vēl zinātnieki strīdas, bet interesanti palasīt no šodienas skata punkta. Raksts ir tapis gadu un vēl nedaudz atpakaļ, dažas lietas ir pārsteidzoši piepildījušās, dažas ne. Ja raksts būtu bijis mazāk pesimistisks, tad droši vien būtu piepildījies vēl vairāk.
    Man šodien par ilgtermiņu (tā gadi 20-40), domājot, par demogrāfiju galvenā sāpe. Tas izmiršanas process manuprāt šobrīd ir globāls, un mēs kā vienmēr esam pirmajās rindās. Savukārt, ja izmiršanas process (cilvēku skaits samazināšanās dabiskā ceļā) patiešām notiek, tad kāds vispār vēl pēc 20-40 gadiem varēs būt buļļu tirgus? Tad būs viens vienīgs lāču tirgus ar nemitīgiem taupības un budžeta samazināšanas pasākumiem.
    Nevajadzētu pārāk sacerēties, ka globāli situāciju glābs Ķīna, Indija, Āfrika vai kāda cita pārapdzīvota valsts. Līdz ko cilvēki sasniedz zināmu labklājību un tiem pieejama kļūst patēriņa kultūra, tā tie bērnu radīšanu atmet kā dārgu un neizdevīgu nodarbošanos un to nav iespējams labot.
    Arī Ķīnā šobrīd iedzīvotāju skaits samazinās. Arī ASV ir zemākā dzimstība, kas jebkad bijusi u.t.t.
    Līdz ko arī arābi un āfrikāņi būs pietiekami paēduši, tad kādi vēl tur bērni.
    Ilustrācijai skats Vācijas demogrāfisko zaru. Tāds viņš ir visām Eiropas valstīm. Te taču ir skaidri redzams, ka pēc 20 gadiem Eiropa būs vismaz par 1/3 mazāka un tā tik uz priekšu.
    http://en.wikipedia.org/wiki/File:Pyramide_Allemagne.PNG

  31. Autors
    novembris 24th, 2011 @ 10.59

    Diversantei
    Pirms gada es vēl biju optimists (tas joks). Bet nu par to, ka mēs tieši šobrīd braši iesoļojam aktīvākajā pašreizējā ‘lāču tirgus’ fāzē, esmu diezgan pārliecināts.
    Runājot par demogrāfiju - tā tas ir un tur neko nevar padarīt, jo tāda ir daba. Lai cik tas skarbi neizklausītos, brīžos, kad cilvēku pasaulē ir pārāk daudz, kaut kas notiek - katastrofas, kari utt. Tādā veidā daba rada līdzsvaru. Tāpēc, starp citu, es arī neticu, ka pasaulē trūks graudu vai benzīna - jaunas tehnoloģijas+mazāk cilvēku to atrisinās.
    Tas pats princips attiecas arī uz valstīm, kuros cilvēku ir maz - tajās vienkārši sabrauks ienācēji no citām valstīm un viss turpināsies. Gluži kā tas notiek pie mums - vairāki kari, dažādas varas, bet Latvija pastāv. Taču vai tagadējais latvietis ir tāds pats kā pirms 200 gadiem - nez vai, drīzāk tas ir liels mikss no dažādām nācijām. Un tas ir normāli, jo no dabas viedokļa - tīri ģenētiski - jaukto laulību pēcteči ir konkurētspējīgāki (elastīgāki) nekā tīrie nācijas pārstāvji. Tā kā dzīvosim, taču savādāk nekā tagad!

  32. Autors
    decembris 13th, 2011 @ 8.59

    Prognoze par Prāta Vētru, izskatās, pamazām sāk piepildīties. Vismaz tāds iespaids radās pēc Instrumentu visnotaļ dīvainā un pat spocīgā (taču pilnībā izpārdotā) koncerta sestdien. Ekrāni ar rēgiem un dusmīgiem lāčiem, dziedošs gliemezis, īpatnas dejas, fona mūziķi kā spocīgi tēli, paskumji teksti - tas viss bija ļoti gaumīgi un vienlaikus pilnīgi pretēji tam pozitīvajam kopdziedāšanas pasākumam, kāds ir PV koncerts.
    Interesanti, ka tajā pašā vakarā PV spēlēja swedbank z-svētku pasākumā, nav brīnums, ka banka pamodās tik uz vakaru.

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt