Jānis Ogsts

Eiro-ilūzija

Publicēts | maijs 31, 2010 |

Eiro - šī valūta neapšaubāmi ir bijusi pēdējo mēnešu karstākais temats finanšu tirgos. Kamēr dažu ES valstu vadītāji pacilāti runāja par pievienošanos eirozonai un tai sekojošu mūžīgo laimi, citu valstu līderi sita dūri galdā un solīja pamest eirozonu. Tikmēr pats eiro piedzīvoja straujāko kritumu savā pastāvēšanas vēsturē, ko nespēja apturēt arī Eiropas birokrātu noorganizēta 750 miljardu eiro (!) vērta glābšanas programma. Rodas pamatots jautājums – kas te īsti notiek?

EIRO IEVIEŠANA

Kā zināms, eiro ieviešanas mērķis bija radīt globālu valūtu, kas varētu konkurēt ar ASV dolāru un Japānas jēnu. Pirms tam apgrozībā esošās Vācijas markas, Francijas franki uc Eiropas valūtas vienkārši nebija konkurētspējīgas globālajos finanšu tirgos. Ņemot vērā to, ka vienots eiro arī samazināja izmaksas un atviegloja tirdzniecību un investīciju plūsumu starp Eiropas valstīm, tā likās ļoti laba ideja un 1999. gadā tika īstenota - eiro tika ieviests un šobrīd to lieto 16 (no 27) ES valstīm.
Taču interesanti liekas tas, ka starp šīm valstīm nav atrodama ne Apvienotā Karaliste, ne Zviedrija. Kāpēc šīs valstis izbrāķēja tik labu ideju un nepievienojās šai savienībai? Lielākajā daļa gadījumā tiek runāts par nacionālo lepnumu un nevēlēšanos atteikties no gadsimtiem ilgām tradīcijām. Bet varbūt šīs valstis dziļi sirdī saprata, ka pievienojoties eiro tās zaudē monetāro suverenitāti, jeb, citiem vārdiem sakot, tās faktiski tiek iejūgtas pajūgā ar minimālām iespējām ietekmēt šī pajūga gaitu? Pēdējā laika notikumi liecina par labu otrajam variantam.

EIRO MISALOKĀCIJA
Ja paskatās uz Eiropas Monetāro Savienību (EMU) no malas, var redzēt, ka tā sastāv no daudz un dažādām valstīm – tajā ir gan konservatīvā un taupīgā Vācija, gan racionālās Skandināvijas valstis no vienas puses, gan visnotaļ relaksētās Dienvideiropas valstis no otras puses. Papildus šīm valstīm pamazām nāk klāt pa kādai valstij no bijušā padomju bloka valstīm. Un visām šīm valstīm – neatkarīgi no to ekonomiskās attīstības līmeņa, piekoptās fiskālās politikas vai nacionālām iezīmēm ir viena valūta, vienādas procentu likmes un vienota Centrālās Bankas (CB) politika. Te uzprasās jautājums - vai šāds ekonomiskais fenomens var būt ilgdzīvojošs? Izrādās, ka laikam īsti nevar gan.
Pirmās plaisas eiro fundamentā parādījās jau buma laikā - ap 2006/2007g., kad vairākas valstis (Spānija, Īrija, Baltijas valstis) balansēja uz ekonomikas pārkaršanas robežas un, lai šo pārmērīgo attīstību bremzētu, tām bija nepieciešamas augstākas procentu likmes. Taču tā kā ‘vecās Eiropas’ valstīs ekonomikas stagnēja, tāds likmju kāpums bija ļoti nevēlams. Rezultāts bija ‘zelta vidusceļš’, kas īsti neapmierināja nevienu valsti.
Vienlaikus sāka briest vēl viens process, kura sekas mēs baudām šobrīd - vienots eiro un eirozona radīja maldīgu iespaidu, ka visas eirozonas valstis ir aptuveni vienādas pēc sava riska līmeņa. Rezultātā vēsturiski riskantām valstīm (piem. Grieķijai) radās iespējas aizņemties lielas summas eiro valūtā par zemām likmēm. Un, cenšoties pacelt savu dzīves līmeni, šīs valstis šo iespēju arī izmantoja - aizņēmās un iegūto naudu visai veikli arī notērēja, īpaši nedomājot vai nākotnē būs iespēja šo parādu atdot.

Faktiski tas nozīmē to, ka vienots eiro palīdzēja MASKĒT RISKU un radīja grandiozu kapitāla misalokāciju – pārāk daudz lētās naudas aizplūda uz nepareizajām valstīm radot īslaicīgu bumu, kas dabiski beidzās ar krahu. Normālos apstākļos šis process regulētos ar valūtas kursa palīdzību – nauda tik lielos apjomos nez vai ieplūstu valstī, kur pastāvētu būtisks valūtas krituma un procentu likmju kāpuma risks.

LATVIJAS EIRO

Un, lai gan šajā sakarā visbiežāk tiek runāts par Grieķiju un Spāniju, Latvija un tās kreditori faktiski uzkāpa uz šī paša grābekļa. Tīri tehniski Latvijā, protams, nav eiro, bet līdz ar lata fiksēto piesaisti mēs jau praktiski dzīvojam eirozonā - atšķirība no īstā eiro ir tikai salīdzinoši nelielos konvertācijas izdevumos un naudaszīmju izskatā. Un, līdzīgi kā Grieķijas un Īrijas gadījumos, tieši šī eiro piesaiste deva investoriem nepatiesu signālu, ka Latvija ir investīcijām pilnīgi droša valsts, ka šeit nepastāv ne valūtas, ne procentu likmju risks. Līdz ar to tika dota zaļā gaisma milzīgu līdzekļu iepludināšanai, kurus reālā ekonomika fiziski nespēja izmantot. Attiecīgi liela daļa no šiem līdzekļiem pārtapa par hipotekārajiem kredītiem un par zemām likmēm tika piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem, kas savukārt veicināja vēlmi pirkt īpašumus, ko patiesībā nevar atļauties un tērēt vairāk nekā nopelnīts. Ar ko tas viss beidzās mēs labi zinām - pēc īsa, elpu aizraujoša brauciena patēriņa vadītais Latvijas ekonomikas ātrvilciens nonāca tur, kur tam bija jānonāk.
Nekas tamlīdzīgs nenotiktu, ja Latvijai būtu peldošs valūtas kurss - sava veida ekonomikas regulētājs, kas mazina ekonomikas pārkaršanu iespēju un mīkstina krituma sekas. Pie šāda režīma spekulatīvās investīcijas uzreiz būtiski samazinātos, turklāt neviena banka neizdotu kredītus eiro par tik zemām likmēm un arī nodrošinājums (t.sk. alga) tiktu pieprasīts daudz lielāks. Attiecīgi Latvija nepiedzīvotu ne lielo bumu, ne arī lielo krīzi. Ekonomika attīstītos dabiskā gaitā – kā tas notika tādās valstīs kā Čehija vai Polija.

JAUNAIS EIRO

Atgriežoties pie Eiropas Monetārās Savienības, nevar nepieminēt arī tādu vēturisku faktu, ka eiro kā valūtu radīja un joprojām izmanto valstis, kas ne tikai nav vienotas, bet ar apskaužamu regularitāti ir karojušas savā starpā - piemēram tā pati Vācija un Francija. Labajos – burbuļa – laikos, protams, viss visiem bija vienalga un eiro ideja plauka un zēla. Sliktajos laikos – kā tas ir tagad – iecietības līmenis samazinās un parādās grūti slēpjamas plaisas. Ne velti jau tagad vāciešiem sāk rasties naids pret grieķiem, kas ir jāglābj par vācu nodokļu maksātāju naudu, bet Francijas prezidents draud pamest eirozonu, ja netiks uzklausītas viņa prasības. Lai eiro būtu ilgstpējīgs, ES valstu starpā ir jābūt politiskai vienotībai, bez tās neviena ilgstoša ekonomiska savienība (t.sk. eiro) nav iespējama.

Patreiz ES politiķi, protams, cīnās gan par vienota eiro ideju, gan arī cenšas glābt parādos iegrimušās valstis. Vismaz pagaidām, kamēr runa ir par tādām salīdzinoši mazām valstīm kā Latvija vai Grieķija. Taču ir diezgan skaidrs, ka visām glābšanas operācijām (kas, starp citu, ir balstītas uz jaunu parādu bāzes) ir savas robežas. Un, ja parādu krīze nonāks līdz tādām valstīm kā Spānija vai Itālija (kas ir pat ļoti ticami), tad eiro dienas pašreizējā formā ir skaitītas.

KAS NOTIKS TĀLĀK?

Visticamākais scenārijs ir tāds, ka daļa valstu varētu izstāties (vai tikt izmestas) no EMU un atgriezties pie savām vēsturiskajām valūtām. Un tas arī nebūtu nekas dramatisks, jo, ja jau tagad vairākām ES valstīm (Anglijai, Zviedrijai, Dānijai) ir savas valūtas, tad nebūtu nekas īpašs, ja tām pievienotos arī Grieķijas drahma vai Spānijas peseta. Katrā ziņā pašam eiro tas nāktu tikai par labu.

Otrs variants – bet nu jau daudz tālākā nākotnē – varētu būt jaunas monetārās savienības, kurās tad apvienotos valstis ar līdzīgu pieeju dzīvei un ekonomisko situāciju. Tīri hipotētiski tā varētu būt Centrāleiropas savienība (Vācija/Austrija/Čehija utt), Dienvidvalstu savienība (Francija, Spānija, Itālija utt.) un Skandināvijas valstu savienība (Zviedrija, Somija, Dānija utt.). Starp citu, ne tik sen – 19. gadsimtā bija gan Skandināvijas Monetārā Savienība, gan arī Latīņu Monetārā Savienība. Tā kā tas arī nebūtu nekas jauns.
Trešais - visagresīvākais - scenārijs būtu pilnīgs Eiropas Monetārās Savienības sabrukums, bet par to šobrīd ir pāragri runāt.

EIRO-ILŪZIJA
Latvijas kontekstā visas šīs tendences nozīmē to, ka nav gudri maniakāli ieciklēties uz eiro ieviešanu un maldināt sevi ar ilūzijām, ka tas kaut ko mainīs. Valūta ar acīmredzamiem defektiem, ko personas ar apšaubāmu kompetenci mēģina ieviest kļūdainā veidā situāciju nevar padarīt labāku.
Savukārt personīgo finanšu kontekstā šajā brīdī ir vērts padomāt par (vismaz daļēju) uzkrājumu diversificēšanu uz citām valūtām.

Komentāri

38 Responses to “Eiro-ilūzija”

  1. Petjka
    jūnijs 2nd, 2010 @ 8.14

    “Valūta ar acīmredzamiem defektiem, ko personas ar apšaubāmu kompetenci mēģina ieviest kļūdainā veidā situāciju nevar padarīt labāku.”

    agreed

  2. Džo
    jūnijs 2nd, 2010 @ 12.13

    Vai ir palicis kāds svētā, stabilā lata atbalstītājs, kas pirms pusotra gada ņirgājās par “devalvatoriem”, un kas tagad redzot notiekošo murgu - lielāko IKP kritumu pasaules vēsturē, lielāko bezdarbu Eiropā, nez cik notikušās un gaidāmās konsolidācijas par 1 miljrd., nodokļu celšanu, iebraukšanu bezcerīgos parādos u.t.t. - vēl nav nošāvies? Ja ir, tad apsveicu, tādiem tipāžiem ir bieza āda, noder tieši šogad, vismaz nav par odiem jāuztraucas….

    P.S. Ak jā, paskatamies Ungārijas datus, kas pirms pusotra gada bija identiskā krīzes sākuma stadijā kā Latvija, bet veica devalvāciju - rezultātā IKP krita tikai vienu gadu un tikai par 6 %, bezdarbs 2 x mazāks kā mums, valsts ir spējusi atteikties no SVF kredītiem, nav nepieciešami tik drausmīgi budžeta samazinājumi (neiet runa par tiešām racionāliem lēumiem, ko arī Latvija, devalvējot, saprotams būtu darījusi) u.t.t.

    Ir man zināmi daži kandididāti un šo manis minēti soli, ko japāņi, piemēram, sava goda dēļ izdarītu nekavējoties…bet nu ko nu…mums jau tikai pamuļķi vispakārt, ko no viņiem prasīt…

  3. x5
    jūnijs 2nd, 2010 @ 13.21

    tā turēšanās pie lata kursa atgādina pēdējās lodes taupīšanu pašām sev!

  4. Autors
    jūnijs 3rd, 2010 @ 10.23

    Man savukārt ļoti patika ziņa par ‘mini devalvāciju’: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/avize-viltota-svf-vestule-liecina-par-dazu-cilveku-ieinteresetibu-lata-devalvacija

    Es uzreiz iedomājos, kā tā saruna izskatītos, ja tā tiešām notiktu :

    SVF : Ilmār, vajag devalvēt, savādāk būs ziepies;
    Ilmārs : Nē, nedevalvēsim!
    SVF: Bet Ilmār, nu tikai pavisam nelielu - mini-devalvāciju, ātri 15% un viss;
    Ilmārs : Nē un vēlreiz nē, devalvācija ir inde!
    (un pie sevis galvā) - 15%x500′000=75′000 eur, kam b… mini devalvācija, kam zāģis!

  5. Džo
    jūnijs 3rd, 2010 @ 15.52

    Rekur labs rakstiņš:

    http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas?comments=1#comments

    To izlasot, atkārtoti iesaku nošauties visiem, kas savulaika vīpsnāja un ņirgājās par devalvācijas aizstāvjiem.

    Nu ja ne vismaz nošauties, tad no kauna nolīst dziļi stūrī. Bet laikam tas jau noticis.

  6. Limits
    jūnijs 9th, 2010 @ 15.03

    Reset your maindframe.
    .
    Kopš pērnā gada novebra Lats (līdz ar EUR, protams) ir piedzīvojis tādu devalvāciju ka uh! No 0,466 Ls/USD līdz 0,588 Ls/USD, 26% kā smejies.
    .
    Iedomājaties, kāds EUR/USD kurss šobrīd būtu bez ECB intervencēm un unlimited swap līnijas ar FED : ))
    .
    Ar to es negribu teikt ka USD ir fundamentāli iemesli būt vērtīgākam, bet nauda bēg ne tikai uz T-bil, gudrākie uzreiz konvertējas uz XAU, īstermiņā XAU protams var būt zaudējumi, bet, kad XAU sagribēs tie, kuri tagad T-bil uzskata par ultimate safety, tad pirkt XAU tiešām būs jau par vēlu : ))

  7. Autors
    jūnijs 10th, 2010 @ 14.25

    Es atkārtošos, bet manā izpratnē šobrīd runa nav par to vai devalvēt vai nedevalvēt. Runa ir par to, ka mums ir mākslīgi noteikts valūtas kurss, kas ekonomikai ir nodarījis vairāk ļauna nekā labā.
    Neaizmirsīsim, ka šo piesaistes kursu noteica maza cilvēku grupa ar visai apstrīdamu kvalifikāciju (atcerēsimies LB inflācijas un IKP prognozes!). Un šis kurss ir funkcionējis jau 6 gadus neatkarīgi no tā, vai Latvijā ir bijis bums vai krīze. Tas nav normāli. Ja jau ar piesaisti varētu kaut ko atrisināt, tad varbūt būtu īstais brīdis revalvēt latu? Uztaisam 0.50 un visi (jo īpaši kredītņēmēji) būs priecīgi, ne?
    Tā tas vienkārši nenotiek, ar administratīvām metodēm ilgstošu pozitīvu efektu panākt nevar. Vispareizākais ir ļaut kursu noteikt tirgum. Sākotnēji varbūt var atstāt 15% koridoru (lai cilvēki pierod), bet galu galā atteikties arī no tā. Lai arī kādas ēnas puses nebūtu brīvi peldošam kursam, nekas labāks pasaulē šobrīd nav izgudrots.
    Runājot par zeltu (XAU), ir jāpatur prātā, ka pa pēdējiem 10 gadiem šis tirgus ir būtiski mainījies un pateicoties ETFiem jebkurš var nopirkt zeltu. Attiecīgi ir ļoti daudz mazo investoru, kas piepirkuši zeltu klāt savam akciju portfelim un, ja kaut kādu iemeslu pēc šie investīciju portfeļi tiek likvidēti, nopietnu pārdošanu var piedzīvot arī zelts (kā tas jau notikās 2008g. rudenī).

  8. Autors
    jūnijs 10th, 2010 @ 14.39

    Pārdomas par šo pašu - eiro/eirozonas tēmu - no John R. Taylor, Jr. :

    Differences within the Eurozone are extreme. Ireland saw its nominal GDP drop by 10.2% last year, a decline similar to those experienced in the Great Depression, while the German economy recently grew at a nominal rate above 3%.
    An independent economist calculated that the value of the euro would have to be $0.31 to balance Greece’s international position, and the number for Spain was $0.34, while Germany could effectively compete in the international marketplace with a euro over $1.80.
    Despite the ECB pegging the refinancing rate at 1.00%, two-year benchmark government rates for Germany are way below that at 0.48%, but way above it at 7.91% for Greece, Ireland 3.37%, and 3.20% for Spain.
    Ireland has been living with annual deflation for the last 16 months, while German lawmakers are worried about inflation.
    These differences have become more dramatic in the past few months and most independent observers forecast that trend to continue. By any economist’s measure this is not an optimal currency zone. But the economists are not in charge, the politicians are, and these politicians have spent their entire careers following their conception of the European currency. Their reputations and the European myth depend on the survival of the euro, and those who doubt its viability are enemies who deserve to be ground into dust.
    There is one overarching problem that the defenders of the euro cannot overcome: in its current form, the euro’s survival is economically impossible. Prior to the Greek crisis, the market did not understand this, but now it does. And you cannot put the genie back in the bottle.
    If part of the euro is worth $1.80 and another part is worth $0.31, how do you value this currency today, while it’s still in one piece? That is the crux of the matter. The uncertainty around this issue is what has caused billions of euros to flee into the security of the Swiss franc.

  9. Limits
    jūnijs 12th, 2010 @ 12.03

    Jāni, par LB es tev pilnīgi piekrītu.
    .
    Šokē tas, ka LB cilvēki, kuri Latvijai ir visu šo postu nodarījuši nejūtas vainīgi, šokē ka Saeimai nav jautājumu LB pēc būtības un tiek akceptēta LB politika apstiprinot Rimševica ieteiktos cilvēkus LB padomē, šokē ka LB propoganda par “stabilo” latu ir iesēdusies galvās pat itkā gudriem cilvēkiem……….
    .
    Par zeltu - pasaules milzu parādu vienīgais risinājums ir jaunas naudas drukāšana, tas ir kā 2×2. Vienīgais jautājums ir kad un kādā ātrumā inflācija notiks. Cilvēki, kuru lēmumu horizonts ir gadu desmiti, kuriem ir kapitāls, kuru sargāt un kuri tam velta būtisku sava laika daļu, to ļoti labi saprot, tāpēc XAU 2001 maksāja $250, bet tagad $1250. Jā, gada laikā XAU var nokrist līdz $800, bet var arī nenokrist, riskēt vai neriskēt katrs izvēlas pats. Cilvēkiem, kuriem pirmkārt rūp kapitāla saglabāšana precīza cena ir mazāk būtiska kā diversifikācija. Visi zelta ETF ir fikcija, domāti acu apmānam un treidošanai, kā FX, akcijas utt, jo tiem trūkst zelta otrās gavenās īpašības - pretējās puses maksātnespējas iespējamības neesmības (u vilks, kā latviski sarežģīti pateikt), kā arī pirmā īpašība par konstantu dauzumu ir stipri apšaubāma (B.Madoff arī bija cienījams cilvēks).
    Vērtīgs ir tas zelts, kurš ir monētās/stieņos bankas, vai labāk, personīgajā seifā.

  10. Limits
    jūnijs 12th, 2010 @ 16.57
  11. Oskars Pelikans
    jūnijs 13th, 2010 @ 23.39

    Vai tad LVL/USD un līdz ar to citu FX kursu noteikšana lata ieviešanas brīdī neveidojās “mehāniski” no jau pastāvošajiem valūtu kursiem, kas pastāvēja tirgū darījumos ar repšikiem? Ja atmiņa neviļ, tad darījumu kursu ar repšikiem lielā mērā noteica tirgus - valūtas maiņas kantori, komercbankas. Iespējams, ka LB kaut kādā veidā bija aizdomājusies, ka tieši tādēļ jāpalaiž šī pārejas nauda - pirms ievieš īsto, “cieto” latu. Tā ka par to kursa noteikšanu un ekspertu neprofesionalitāti tik viennozīmīgi šodien ir sarežģīti spriest, īpaši, ja nav zināma “pilna aina” un nav pieejami LB protokoli.
    Autoram ieteikums pārlasīt rakstīto - atbilde uz jautājumu “kas te īsti notiek” kaut kā nav sanākusi. Tā sakot novirze no tēmas.
    Tas 750 miljardu fonds šobrīd tomēr vaiāk ir kā tāds PR pasākums. Jo visi vēl ceram, ka izdosies tikt cauri “pa vieglo”. Bet tā kā ir ļoti sarežģīti uzsākt virkni smagu reformu, piemēram, lielo banku-finanšu dinozauru “vienkāršošana”, hedge fondu un tml. stinga uzraudzība, atvasināto vp jeb derivatīvu saprātīga izmantošana, valsts atbalsta pārtraukšana bankrotējošām kompānijām (bankām, autobūvētājiem) uc. Tad vēl tādi nieki, kā muldēšana, ka inovācija ir vienīgais ekonomiskās attīstības virzītājs, ka biodegviela ir ekonomiska alternatīva fosilajai…
    Vecā Eiropa kļūdījās savā izpratnē un aprēķinos. Eiro ieviešanai visās t.s. jaunajās ES dalībvalstīs pietrūkst tikai viena nosacījuma: “99,9% šo valstu pilsoņu nav spējīgi ņemt kredītu eiro ieviešanas brīdī.”

  12. Autors
    jūnijs 14th, 2010 @ 10.05

    O.Pelikānam
    Varbūt es neesmu līdz galam precīzi izteicies, taču domāju, ka pamatideja rakstam ir diezgan skaidra - mums ir tā unikālā iespēja novērot eiro sabrukuma sākuma stadiju ‘reālajā laikā’. Un, ja notikumi tiešām attīstīsies kā prognozēts, attiecīgi pakārtot tam savas finanses - sadalīt iekrājumus pa dažādām valūtām un neņemt kredītus dolāros vai Šveices frankos.

    Atgriežoties pie piesaistes - repšiki tika izlaisti, jo bija skaidrs, ka valstī kādu laiku būs liela inflācija un attiecīgi šī valūta uzņēmās ’slikto slavu’ un vēlāk ieviestais lats palika balts un pūkains.
    Starp citu, 90-to gadu lata piesaiste SDR grozam, manuprāt, bija pareizs solis, jo Latvija tolaik bija politiski nestabila valsts un lai piesaistītu jelkādu investoru naudu, bija vajadzīga vismaz kaut kādas garntijas. 2004. gadā mēs jau bijām ES valsts, līdz ar to politiskais risks bija minimāls un vajadzība tādai piesaistei nebija.

  13. Autors
    jūnijs 14th, 2010 @ 10.15

    Tas ir interesanti - viens no Vācijas lielākajiem finanšu saitiem akciju cenas ir uzsācis rādīt arī vācu markās (DEM) :
    http://www.boersennews.de/markt/aktien

  14. Oskars Pelikans
    jūnijs 14th, 2010 @ 14.28

    Autoram
    Akciju kotēšana DEM pašlaik ir uzskatāms par PR triku.
    Vērot sabrukumu ir unikāla iespēja, īpaši, ja tas neskar tevi. Tikai - vai tas neskar un neskars ikvienu šajā valstī?

  15. Autors
    jūnijs 14th, 2010 @ 15.19

    Cik varēja saprast no tās pašas mājaslapas, DEM parādīšanās ir lapas autoru protests pret tagadējo Vācijas politiku (visām tām glābšanām utt.), tā kā tas ir sava veida PR triks, taču vienlaicīgi tas arī parāda vāciešu pieaugošo neapmierinātību par radušos situāciju.
    Par eiro sadalīšanos - tas, protams, skar visus mūs, bet nedomāju, ka sekas būs sliktas vai traģiskas, dzīve vienkārši kļūs savādāka. Galu galā 90-tajos eiropieši dzīvoja bez eiro un vai tad viņi bija nelaimīgāki? nez vai…

  16. Autors
    jūnijs 15th, 2010 @ 8.40

    Ilgi nebija jāgaida līdz Latvijas lielākā PR aģentūra uztaisīja savu rakstu eiro aizstāvībai : ‘Vilnis Purviņš: Ja eiro nebūtu, to vajadzētu izdomāt’
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=32501329

  17. Autors
    jūnijs 15th, 2010 @ 10.27

    Vēl viens interesants iespējamais attīstības scenārijs (drīzāk rekomendācija) no Hugh Edwards - Vācija (plus varbūt vēl kāds) izstājas no eirozonas, tādējādi vācieši dabū savu (stipru) marku, savukārt problemātiskā Eiropas daļa paliek pie eiro, kura vērtība krīt (devalvējas), kas attiecīgi uzlabo šo valstu konkurētspēju un palīdz atrisināt parādu problēmu.

  18. Limits
    jūnijs 15th, 2010 @ 19.54

    Nezinu no kurienes sākt……
    .
    Laikam no tās vietas iekš Stephen R. Coveay, kad metro bērneļi skraida pa vagonu un traucē/grūžas virsū/ rausta pārējos pasažierus…
    Stāsta varonis neiztur un saka bērneļu tēvam, kurš tikai sēž galvu saķēris un skatās grīdā, cienītais, varbūt jūs savus bērneļus beidzot varētu savākt? Viņi traucē citiem pasažieriem! Tēvs paceļ acis un saka, jā…….. piedodiet…… es nezinu……….
    mēs braucam no slimnīcas……….,
    mana sieva, viņu māte, nomira……..

  19. Limits
    jūnijs 15th, 2010 @ 19.57

    Ekonomika, un kur nu vēl politika, nav precīzās zinātnes…..
    katram ir 100% tiesības uz savu viedokli, kamēr dzīve nepierāda pretējo…..

  20. Limits
    jūnijs 15th, 2010 @ 20.04

    O.Pelikānam
    .
    Ir stingri jānošķir 2 laika posmi LB darbībā:
    .
    1) Pāreja no rubļiem uz nacionālo valūtu (Repše)
    2) Lata piesiešana EUR pēc iestāšanās EU (Rimševics!, pat, ja tā bija Repšes ideja).
    .
    Cik pirmais posms bija veiksmīgs tik otrais posms ir izrādījis katastrofāls - dzīve to IR pierādījusi!

  21. Limits
    jūnijs 15th, 2010 @ 20.12

    EUR būs lielisks piemērs, tam ka nevar sapārot peli ar ziloni - nevar Dienvideiropai, Ziemeļeiropai un Austumeiropai būt vienota valūta!! Ekonomikas realitātes to nepieļauj!!!
    Ekonomikas realitātes ir noteiošās, nevis politiķi, EU to iemācīsies hard way (ko, vai arī būs eiropas valdība, kā Bilderbergā to bija iecerējuši) Valstis ar vēsturiski, stingru ekonomisko un valstisko pamatu - SE un UK, piemēram, uz eiro sviestu neparaktījās?

  22. Limits
    jūnijs 15th, 2010 @ 20.42

    Akciju kotēšana DM nav triks, tas ir protests…
    .
    Vēsturi esat mācījušies?
    .
    Ko vācieši nolika pie valsts sūres, kad viņiem apnika maksāt repatriācijas par 1. karu?.
    .
    Ceturtais cēliens ir sācies (Fourth Turning), pārāk ilgi Rietumu pasaule ir gulējusi un iztizlusi, tagad ir pienācis laiks maksāt rēķinus…
    .
    UNRAVELING is over & CRISIS is upon us…
    .
    Es nezinu, kurš ar ko karos, bet CRISIS bez LIELA kara nebeidzas, tas ir pierādīts! Mācieties vēsturi!!!
    .
    Domājat, ka 1937 masas Eiropā domāja par koncetrācijas nometēm, ilgu karu, badu, un ciešanām?
    Mācieties vēsturi!!!
    .
    Domājat, ka Vācijas žīdi 1936 nebija brīdināti, kas var notikt?
    Mācieties vēsturi!!!
    .
    Domājat - mēs taču esam tik civlizēti, tik attīstīti…….
    ziniet, serbi arī nebija tumsoņi, bet pielika visus horvātus & muslimus pie sienas! HUTU&TUTSIS arī ir HOMO SAPIENS, ok?
    .
    Pienāks diena, kad aizdevēji ar spēku atprasīs, aizdoto aizņēmējam….
    Tad arī jaunāko laiku vēsture sāksies!
    .
    Disclaimer.
    Maniem uzskatiem un pasaules redzējumam nav nekāda sakara ar jūsu lēmumiem. Es nedodu padomus, par jūsu lēmumiem esat atbildīgi jūs, tikai jūs un vienīgi jūs paši!
    LOL

  23. Autors
    jūnijs 30th, 2010 @ 8.25

    Šo es nevarēju palaist garām - ASV centrālbaņķieris oficiāli noliek visus blogerus :
    Fed Economist Says “Economics Is Hard” And That Bloggers Suck At It

    Daži labākie fragmenti :

    - “Writers who have not taken a year of PhD coursework in a decent economics department (and passed their PhD qualifying exams), cannot meaningfully advance the discussion on economic policy.”

    - “Economics is hard. Really hard. You just won’t believe how vastly hugely mind-boggingly hard it is. I mean you may think doing the Sunday Times crossword is difficult, but that’s just peanuts to economics. And because it is so hard, people shouldn’t blithely go shooting their mouths off about it, and pretending like it’s so easy. In fact, we would all be better off if we just ignored these clowns.”

    - “The sophomoric musings of auto-didact or non-didact bloggers or writers is instructive. For those who want to really know what the best that economics has to offer is, you must look here.”

    http://www.businessinsider.com/meme-of-the-day-fed-economist-says-economics-is-hard-and-that-bloggers-suck-at-it-2010-6
    http://blogs.telegraph.co.uk/finance/ambroseevans-pritchard/100006729/time-to-shut-down-the-us-federal-reserve/

  24. Limits
    jūnijs 30th, 2010 @ 18.57

    :))
    .
    1) No tā ka viens jerk tiek nopubicēts n- tajā lapelē neko nemaina. Ne Bernanke, ne any FED heads neko tādu neatļautos.
    .
    2) Tas jerk pieder pie mainstream un tas ir labs indikātors, ka ka contrarians will get they reward, LOL

  25. Autors
    jūlijs 1st, 2010 @ 10.10

    Nav jau tā, ka tas džeks (Kartik Athreya) ir pilnīgs klauns - cienījams (seniors) FED ekonomists, atklāta vēstule, kuru pārpublicēja un komentēja daudzi respektabli saiti (t.sk. Telegraph).
    Un drusku var arī piekrist tajā vēstulē rakstītajam - daudzi blogi tiešām nekam neder. Tik vien, ka lielie diplomēti ekonomisti un labi apmaksātie banku analītiķi jēdz vēl mazāk. Ja paskatās šo ’speciālistu’ (t.sk. Latvijā mītošo) prognozes pēdējo 3-4 gadu laikā, rodas pamatots jautājums par ko tiek maksāta alga un ko vērti ir tie diplomi.
    Un pēc visa tā vēl rakstīt tādu vēstuli, manuprāt, vispār ir augstprātības kalngals un tieša karmas izaicināšana.

  26. gatis
    jūlijs 6th, 2010 @ 16.18

    Francija ir Vacijas kreditore, Vacija aizdod naudu Griekijai

    Pec butibas Vacijai ir vienalga )) - Moral Hazard

    zem sitiena ir Francija - tapec psiho, jo neko nevar izdarit

    br
    g

  27. Autors
    jūlijs 14th, 2010 @ 18.25

    Varbūt mums arī tā vajadzētu izdarīt, nogriezt centrālbaņķieru algas par 75%? :

    BUDAPEST, Jul 14, 2010 (Dow Jones Commodities News Select via Comtex) — The Hungarian government has decided to go ahead with plans to slash salaries of National Bank of Hungary executives, the Prime Minister’s spokesman Peter Szijjarto told state news agency MTI Wednesday.

    The decision goes against the European Central Bank’s recommendation published Monday.

    Szijjarto denied that the wage cap would harm the independence of the central bank.

    The Hungarian government’s draft legislation on capping public sector salaries is in parliament. The cap, if approved, would cut central bank Governor Andras Simor’s salary by 75% and also result in a cut to the salaries of the deputy governors as well as the members of the MPC and the central bank’s supervisory board.

  28. Autors
    jūlijs 21st, 2010 @ 9.00

    Nu re, par šo visu sāk skaļi runāt arī centrālajās avīzēs : “SVF eksperti: Vainīga Latvijas Banka”
    …Kad valstī gāžas iekšā lēti kredīti, tad vietējās valūtas kurss automātiski kāpj. Tā kā Latvijas lata kurss ir piesaistīts eiro un svārstību koridors ir noteikts tikai 1% robežās, tad kredīta buma laikā lata kurss bija piespiests pie maksimāli pieļaujami augstākās robežas. Latvijas Banka mākslīgi uzturēja zemu lata kursu, tādējādi papildus veicinot kredītu ieplūšanu….

    http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/27514-svf-eksperti-vainiga-latvijas-banka.htm

  29. Limits
    decembris 4th, 2010 @ 12.45
  30. EP
    decembris 13th, 2010 @ 22.14

    Nezinu,kas tik jautri,jenas tiek drukatas mezonigi,bet nemaz nevelas kristies pret dolaru.Veroties aziatu sesijam,HKD trends palicis intensivaaks.Paradas cenojumi SGD, tur kur agrak bija USD, daziem azijas apdrosinatajiem utml.USD nav tik specigs,kaa butu jabuut.

  31. EP
    decembris 20th, 2010 @ 12.18

    Janis labu tematu pacelat,ka nevar spriest bez PhD.
    Piemeram,es smejos,palasot LV finansu/reizem/forumus.Socnodoklis.Ir soc apdr iemaksas/obligatas/, komentari- pensionari nemaksa nodoklus.Nesapratne par makroekonomiku,valutu kustibu iemesliem, naudas cirkulaciju ir atbaidosa.Piemeram,es saprotu,kapec sobrid netiek samazinatas pensijas.Ja to veiktu A/mazliet mazak ka puse pensionaru dabutu trucigo vai ka tur sauc statusu, kas raditu VK izdevumus B/Kristu PVN iekasejums, naudas aprite privata iekszemes sektora C/VK butu spiesta norikot jaunus nodoklus vai celt esoso gapa kompensacijai D/Kristu GDP, kas ir pret aiznemuma pagereto %no GDP deficita E/ vairums ,kam ir iespeja saktu maksat dividendes algu vieta,algas mazinot-mazo SIA valdes,direktori ar lidzipasnieka statusu E/Sia parregistracija,piem uz Igauniju E/ienakumu slepsana- pirms pensijas ir mazatalgotie un ari biznesa pieredzejusi cilveki.Pirmiem algas kritusas,otrie doma,ko daris pec paris gadiem.Ja tulit paceltu pensijas vecumu, butu sliktaka statistika, grutak tirgot ieks a vpp ieks LVL, refinanset.Jega celt pensijas vecumu no finansu viedokla bus pec tam,kad pensionesies tie,kam nav 2 limenis, laikam lidz 1951.g.dzimusie.Ti2013.g.Ta ka Saeimas velesanas bus 2014.g. tad pec tam vares celt pensijas vecumu, domaju ne jau 2016.g.bet 2014.g.Pie aprekina forumlam jau piestradats,rekinas no veikatajam iemaksam,piedavats nedot par stazu PSRS laika tos santimus piemaksu.Gan ko vel izlabos.
    Daudzi LV nesaprot makroekonomisko cirkulaciju,naudas aprites shemu ekonomika.Ja velme uzkrat zinasanas par absolutu vajpratu,var palasit zemessargs.lv Demografija un latviesu izcelosana un Ekonomika, kas tur vel temati.Klasisks arprata paraugs daudzos anonimos komentaros.Tur daudzi nesaprot,kas ir nodokli, piem temats Nodokli arzemes stradajosiem latviesiem.Ir tur foruma temats.
    So briesmu vietni iesaku izpetit, linku neliku,jo kauns apganit Jusu blogu.Tomer ir verts iepazities , kadi medz but viedokli.Atbildot uz to, piemeram mans tevs,kam ir pirmspensijas gadi, pasmejas,ka jurista konsultaciju alkstosam privatpersonam ceki parasti neesot vajadzigi,vini atstajot ofisa.Attiecigi , nodoklu ievksana no tam ir uznemeja sirdsapzinas jautajums, ja vina pensija esot slogs, tad vina nodokli ari var apganit sveto jaunatni,tadu ka foruma zemessargs.lv.Eksistejot ari dividendes un citi prieki algas nodokla nomaksas vietaa.Ja pacels pensijas vecumu, es samaksasu vismaz uz pusi mazak nodoklu Valsts Kasei, peksni radisies nespeeks, smile…kritisies apgrozijums…
    Izpratne par naudas cirkulaciju tiesam masam ir maza, sevi PhD nevar pieskaitit, tomer kaut ko no dzives zinu.

  32. EP
    decembris 20th, 2010 @ 12.39

    Kaut kur iekrita ieprieksejais koments.
    Palasiju par Jums,Janis interneta.Piemeram, naudaslietas lv pie birzas padomiem iesacejiem smuka pdf sacerejuma ir Jusu darba dalja.Man patika izteikumu stils un Jusu izteiksmes metode, leksika, teikumu savirknejums, tapec uzskatu,ka Jums vajadzetu tomer ar laiku uzcept kadu gramatinu.Es tadu nopirktu.Daudziem rakstniekiem un zurnalistiem ir nesamerojami vajaks literars talants par jusejo.Blogam ir gljuk- dazus komentarus,ka ieprieksejo , vins norin, nosuta spambox, utml.Tomer, ipasi Jusu citas vietnes publicetie izteikumi, teksti ir labi.Man loti iepatikaties,jo Jus protat izteikties.Ipasi jauki ir komentari wallstreet lv tur neko nerakstu,Baltijas akcijas man nav, tomer parlasu.Jusejie ir ipasi isi un jauki.Ta tik turpinat.Kas attiecas uz blogereim,blogu neraktstu.Man ir finansista izglitiba,esmu stradajis ar valutam, uznemumu finansesanu, savu biznesu, sobrid darbojos sava biznesa uznemumu gramatvedibas jomaa arpus LV, nedaudz padarbojos birzaas, ja ir lidzekli tam.Bija bizness LV, tagad ta ir pagatne, pateicoties veiksmei pa nullem,bez paradiem izgajaam.Krizes laika tomer izdevaas iespiesties biznesa cita valsti, pat pilniba iegadat ofisa telpas, uztaisit A/S tipa uznemumu, kura iegut visai lielu ietekmi.Ir bijusas smagas kludas un lielas veiksmes, krizes gadi iemacijusi novertet so to. Dzive ir viena un katrs darbs cienijams,par spiti mainstream komentariem un portaliem, apkopeju,kam uzkrati paris simti un nav paradu uzskatu par cienijamaku,kaa kliedzosus uznemejus,kam paradus saskaitit palidz gramatvezu komandas.Tomer, dzive,ari finansees ir loti smaga padarisana.Kapitalismam raksturigi augsupejas un lejupslides posmi, kas svesi daudziem zurnalistiem un komentetajiem.Seit tomer ir savs sarms- Godatais Jani Ogst, noverteju Jusu toleranci pret skarbiem viedokliem komentaros un it ipasi jauko izteiksmes veidu Jusu tekstos citos resursos.Jums ir speja veidot labu,jauku un interesantu gramatu, aprakstus, velams ne tikai LV valoda/LV mazas tirazas/.Padomajiet par to.Piemeram, es kadreiz iestajos macities literaturu,bet pargaju uz finansem,ko apguvu svesvaloda un lielako darba muzu nevadu lavtiska videe.Domaju vairs ne pamata latviski,tomer gribetos Latviju STIPRU.
    Novelu Jaukus Ziemassvetkus un Laimigu Jauno Gadu, panakumus rakstos un it ipasi darbaa.
    Ar vislabakajiem novelejumiem Jusu EP, jeb Limitam zinamais j kungs.
    P.S labprat ieliktu ari vardu ,bet esmu noverojis,ka daudzos portalos pec tam tie, kuri izlasa, ieliek visada jelibas ar svesu uzvardu,vardu, tadel kritiskus komentarus neveidoju logojoties linked in vai lidzigas vietnes.
    Lai ari vairs pamata nedomaju latviski, tomer velos redzet Latviju stipru, ir kads ipasums tur, tapec ari saap sirds.Lielaka dala no musu bijusiem LV darbiniekiem LV vairs nedzivo- Belgija,Francija,Sveice, Zviedrija.No oficiantes lidz pavaram un sagadniekam, menedzerim un paligstradniekam.Tada ir Latvija, kura izdzen.Ar nodokliem un to aprekina metodikam uznemejiem un darbaspekam.
    Laimigu Jauno gadu Jums, Jani Ogst un ari parejiem,kas so lasa. Jaungadu es svinesu Confederatio Helvetica, ar sapi sirdii, bet lepnumu par godu,kas saglabats stapr cilvekiem.
    Salut.

  33. Autors
    decembris 20th, 2010 @ 13.56

    EP
    Tas, ko daudzi atsakās saprast (un ne tikai šeit), ir tas, ka valsts sektors ir organisms, kas strādā savā labā un tu nevari no tā prasīt, lai tas darbojas ‘tautas labā’ vai tml. Vienīgais, ko var darīt, ir samazināt tā lielumu/pilnvaras. Un 2011. gada budžets, kas balstās uz nodokļu un IKP prognožu pacelšanu, to skaisti parāda.
    Paldies par labiem vārdiem. Varbūt arī kādreiz uzrakstīšu grāmatu par mūsu dižķibeli. Galu galā nākamajām paaudzēm vajag zināt, kas te īsti notika, savādāk jau mēs visi zinām kā top tās vēstures grāmatas.

  34. EP
    decembris 23rd, 2010 @ 5.31

    .Katrs velas stradat TIKAI sava laba.Tapec ir noslanosanas pec vecuma,nodarbosanas.To sekmigi izmanto ierednieciba, veicot savas eksistences nodrosinasanu.Pati masa, ieskaitot uznemejus, to veicina un atbalsta.Tapec SILE darbosies.
    Piemers- politikis no x partijas pazino,ka sekmes izglitibu un pabalstus uz budzeta rekina,bet cita jautajuma pazino- par med aprupi tikai PSRS laikaa rupejas valsts, tagad jarupejas cilvekam pasam.
    Kada liekuliba- vins piedava jauniesiem entas studijas un kursus uz nodoklu maksataju rekina/tas ir SOCIALISMA PAZIME, pretruna ar kapitalisma pamata teoriju!Back to USSR/bet nodoklu maksatajam bus apmaksat xx macibas,nesanemot kvalitativu neatliekamo palidzibu.Tatad- piedavajam studentam PSRS, bet nodoklu maksatajam Braziliju.Vai nav atskiriba parak liela?
    Talakais.Piedavajam sistemu,kura ir vel atbaidosaka ka PSRS- pabalsti bezdarbniekiem, entas studijas,kursi viens pec otra, maminalgas, GMI pabalsti.Tatad,lielaks komunisms,ka bija PSRS.Uz ka rekina?Uz nodoklu rekina.Jauki.Savukart uznemejiem un stradajosiem tiek piedavats mezonigais kapitalisms, ar ierednu armiju uz kakla,kas isti neatbilst kapitalismam.

  35. EP
    decembris 23rd, 2010 @ 5.52

    Atkal norija komentaru.Nekas,gan Jus atradisiet vinju.
    Tatad,turpinajums ieprieksejam tikko iesutitam komentaram.
    Sis atskiribas,ko mineju tikko iesutita komentara ir fascinejosas.
    Talak aprakstam divainu kroplibu sabiedriba, kur katrs velas komunisma un socialisma iezimes pret sevi vienos jautajumos, un kapitalisma otros, bet mezonigo kapitalismu Brazilijas stilaa prieks citiem.
    Jauniesi.
    Vini velas KOMUNISMU prieks savas izglitibas- valsts uz sabiedriba esot pienakumos pret viniem nodrosinat BEZMAKSAS IZGLITIBU, BEZDARBNIEKU PABALSTUS, STIPENDIJAS, PARKVALIFIKACIJAS KURSUS.Atbalstu,atlaides.
    Tas ir pretruna ar kapitalisma PAMATIEM.
    Vel trakak- vini velas VAIRAK, ka piedavaja KOMUNISMS- atrodoties darba meklejumos ar iegutam vairakam specialitatem!!!gaida kursus, pabalstus, kunkst un gaudo.Uzskata,ka viniem ir tiesibas uz PARAZITISKU DZIVES VEIDU.
    Tatad- LEIPUTRIJU UN UTOPIJU,kura nav iedomajam ne kapitalisma,ne komunisma,nedz pie fasisma vai monarhijas.
    Vel sausminosak ir tas,ka velas bargu,antisocialu un antikristigu ricibu pret CITIEM- piemeram- uzskats,ka Man ir tiesibas macities par stomatologu uz Nodoklu rekina,sanemt stipendiju.Savukart pec absolvesanas man tiesibas piemerot kapitalisma teoriju pret nodoklu maksatajiem, uz kuru rekina esmu izmacijies.Ak,Dievs, ja man ir slimiba vai bezdarbs, es atgriezos KOMUNISMA,velos sanemt pabalstus ka SOCIALISMA,socialdemokaratija.Maminalgu, valsts servisu, ko apmaksas nodoklu maksataji.
    Sazin kapec tomer divkosigi mainaam attieksmi.
    Jaunietis, kurs apguvis vairakas specialitates uzskata,ka valsts sabiedribai jaaapmaksa vinam GMI pabalsts, KURSI, lai stute un cubina ka leiputrijaa.Tai pat laika ,kad velas parazitiski eksistet un teret sabiedribas lidzeklus SEV, vins pazino- tiem slimajiem un pensiem ir laiks uz vienu vietu, vini aped valsti.Vai nav kliedzosa divkosiba?

    Pasniedzeji, izglitibas sistema.
    Kunkst, pieprasa sev valsts naudu, RAZO BEZDARBNIEKUS, izglitiba ir NEKVALITATIVA, masveidiga, DAUDZIEM bezdarbniekiem ir VAIRAKAS SPECIALITATES, augst izgl,graadi.Kursu entie diplomi.
    Vai tas neliecina par KVALITATI?
    Tomer, kunkstam- luuk, tautai jabut izglitotai,nedrikst lidzeklus atnemt izglitibai.
    Kapec nedrikst, kapec ?Es domaju VAJAG, un ari Privatizet augstakas izglitibas iestades, NONEMT VISU finansejumu IZGLITIBAI no budzeta nost.
    Lai Profesori un augstskolas saktu domat,ko vini apmaca un kadi ir rezultati.
    Kadas stipendijas, bezmaksas studijas KAPITALISMA?Jo mazak,jo labak.
    Augstskolam un kursu iestadem IR JAKONKURE BRIVA TIRGU BEZ VALSTS ATBALSTA.Ne santimu nedot.
    Tad TIRGUS noradis katras augstskolas vietu,beigsies izsmiekls, kad bezdarbnieki ir ar entiem diplomiem, diplomus arzemes nelabprat uzluko utml.
    Pietiek vienreiz to komunismu izglitibas sistema, KAPITALISMS pamatos NEPAREDZ BEZMAKSAS IZGLITIBU.
    Nezin kapec bezdarbnieki,jauniesi un izglitibas darbinieki saja laucina velas Komunismu.
    Vai komunismu?
    Nee, jo KOMUNSIMS nelava apgut xx augstakas izglitibas un xx kursus vienai personai!Ari bezdarba pabalstu,tapat ka pirmatneja kapitalisma NEBIJA.
    Tatad,ir KASTAS,kas no Latvijas grib VEL LIELAKU LEIPUTRIJU,kas parspej KOMUNISMA SAPNI UN PSRS.Tie ir muzigie studenti,bezdarbnieki,entie pasniedzeji utml.
    Savukart pret citiem velas kapitalisma pielietojumu.Vai nav divaini?
    Izglitiba ir PRECE, un konkurence spiedis pasniedzejus stradat ,lai piegadatu labu preci.Turklat, ento augstskolu un kursu konveijera darbs pedejos gados ir generejis milzigu masu inteligento bezdarbnieku,ka ari daudzus simtus tukstosu personu ar vairakam specialitatem.
    Tikai nezin kapec LV,kur ir vairak augstskolu ka Igaunija un Lietuva kopaa, ir viszemakas izglitoto darbinieku algas /pec EUROSTAT/.
    Varbut kapitalisma pielietosana izglitiba un kultura radis kvalitati un apzinigumu pasniedzejiem un studentiem, celot PRECES PRESTIZU UN CENU.
    Ko domajat?

  36. EP
    decembris 23rd, 2010 @ 6.02

    Talak ir uznemeji,vairaki izsakaas ta,ka valstij,sabiedribai ir japiemero pret viniem protekcionisms un komunisms.Pret darbaspeku vini velas pielietot Brazilijas iekartu,pret sevi velas protekcionismu,valsts garantijas un komunisma utopiju- kreditus no VK un dazadas atlaides.
    Vini nevelas apzinaties,ka augsta potenciala darbinieki redz,ka tiek uzskatiti par razosanas lidzekli, un mekle, ka attalinaties no varenas Latvijas.
    Savukart, pat sikuznemejs veido sevi ka caru karaliste, kunkstot par minimalas algas celsanu/ piemeram, domaju ar to iztikt tapat nevar, vienkarsi mazinas iespeja savejiem uztaisit lielaku izpelnu ar pensijam un pabalstiem,ko rekina no izpelnas.Nav noslepums,ka par smaga darba veiceju fiziski ne ipasi ilgi nostradat ar to min algu, turklat to raksta ari brigadieriem,vaditajiem utml.Velas beztiesigu,letu,gudru darbaspeku.Mazatalgotu, bet kunkst,ka veikalos mazs noiets utml, ieperkas jau marsiesi,nevis letais darba speks.
    Darbaspeks savukart uznemeju nereti uztver tapat ka ieredni- par naudas printeri cilveka izskata,kam tik japiespiez poga.Par naudas ieguvi domat ari nevelas.Ekonomika neinterese,tikai macins.Tikko tuksaks,visi vainigi, utml.Domaju vairums uznemeju savu darbaspeku uzskata nevis par cilvekiem,bet par kaut kadam skruvem,naglam, katra zina ne vairak.Darbinieki uznemeju- par skopu,launu, sikstuli, kam nauda rodas no tuksa gaisa, despotu,tiranu, utml.
    Luk Jums sabiedribas saskeltiba.
    Luk ari tas,ka velas vairakas sistemas viena valsti utopiju,kapitalismu,komunismu,socialismu un vienlaicigi pielietotu,ka kuram ertak,vai ne?
    Sev visu un citiem neko.
    Augstskolu un profskolu finansejuma slegsana, privatizacija, valsts atbalsta nonemsana izglitibai raditu IZAUGSMI LATVIJAI.

  37. EP
    decembris 23rd, 2010 @ 6.03

    Luk,iesutiju dazas atzinas.Varbut skarbi,bet izglitibas privatizacija un finansejuma no budzeta nonemsana ir laba lieta.Tapat ministriju slegsana utml.

  38. Autors
    jūlijs 13th, 2011 @ 11.19

    Interesanta intervija ar astrologu P.Globu - viņš arī ir pārliecināts par to, ka tuvāko 10 gadu laikā Eiropas Savienība sabruks un tās vietā izveidosies vairākas citas savienības. Latvija - kopā ar Vāciju, Skandināviju uc. valstīm - būs Ziemeļvalstu savienībā. Un Latvijā ap to laiku sāksies ilgstošs, stabils uzplaukums.

    http://rus.tvnet.lv/novosti/politika/171538-astrolog_rasskazal_o_novom_prjezidjentje_latvii?utm_source=www.tvnet.lv&utm_medium=self_ads&utm_campaign=rus.tvnet.lv%2Bpromo

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt