Jānis Ogsts

Pasaka par iekšējo devalvāciju

Publicēts | aprīlis 23, 2010 |

Latvija šobrīd piedzīvo saviļņojošu brīdi - bankas runā par recesijas beigšanos, analītiķi spriež par to, kādi būs Latvijas izaugsmes tempi 2012. gadā, vietējie politikāņi apsveic viens otru par sarežģītā uzdevuma veiksmīgu atrisināšanu, bet daži Briselē mītoši ārvalstu politiķi pat piemin Latviju kā piemēru. Un visa šī brīnumainā izglābšanās no krīzes ciešā apskāviena ir panākta pateicoties tādam maģiskam procesam ko pieņemts saukt par ‘iekšējo devalvāciju’.
.

Kas ir iekšējā devalvācija?

Viennozīmīgi uz šo jautājumu atbildēt nevar, jo, kā izrādās, nevienā no ekonomikas enciklopēdijām tāda ekonomiska termina kā iekšējā devalvācija nav. Tikai parakņājoties interneta dzīlēs, atklājas, ka lielākoties šis jēdziens tiek lietots sakarā ar Latvijas problēmām. Tomēr pati ideja – valstiskā līmenī samazināt izmaksas, lai uzlabotu konkurētspēju – nav jauna. Tā jau tika apskatīta ASV Lielās Depresijas laikā un arī salīdzinoši nesen – 90-tajos gados Zviedrijā, kad šī valsts cīnījās ar savu krīzi. Taču galu galā iekšējā devalvācija tā arī nekad īsti nav ieviesta dzīvē, jo ātri vien tapa skaidrs, ka tas ātri vien noved pie ekonomistu lielākā murga - deflācijas spirāles (Zemākas algas=mazāks patēriņš=zemākas cenas=mazāki ražošanas apjomi=zemākas algas). Turklāt mūsdienās iekšējā devalvācija ir dārgs un lielākajā daļu valstu arī ļoti grūti īstenojams process dēļ arodbiedrību spēcīgās ietekmes. Piemērs nav tālu jāmeklē - problēmu plosītajā Grieķijā algu samazinājuma iespējas pieminēšana vien noveda pie visaptverošiem streikiem, kuros piedalījās gan valsts, gan privātā sektora darbinieki.

Kāpēc to izvēlējas Latvija

Pirmais (un arī svarīgākais) iemesls ir tas, ka iekšējā devalvācija ir politiski pieņemamāka par citām iespējām (piem. valūtas devalvāciju). Un runa te ir ne tik daudz par pašu Latviju, bet gan par Eiropas Savienības (ES) interesēm, kuras stingrā ietekmē Latvija arī pieņēma šādu lēmumu. ES vienkārši NEVAR pieļaut, ka kāda no tās dalībniecēm izdara kaut ko nesmuku - devalvē valūtu vai neizpilda savas saistības. ES ir daudz izdevīgāk, lai to dalībvalstīs viss ir klusi un mierīgi, pat, ja ilgākā termiņā tas šīm valstīm draud ar ilgstošu stagnāciju. Turklāt Latvijas gadījumā visa šī glābšanas operācija arī sanāk relatīvi lēta.
Otrkārt, iešējās devalvācijas ideja ir vieglāk ‘pārdodama’ iedzīvotājiem. Tā kā neviens īsti nezin, ko nozīmē termins ‘iekšēja devalvācija’, tad politiķiem rodas pateikt ‘A’, taču nepateikt ‘B’. Realitātē tas izpaudās tā, ka tika runāts par ‘budžeta konsolidāciju’, ’strukturālajām reformām’ utt, bet to, ka tas vienlaicīgi nozīmē arī masveida darbinieku atlaišanu, algu dramatisku samazinājumu un būtisku nodokļu palielināšanu, neviens tā arī līdz galam nepateica.
Un tā kā pašiem cilvēkiem lielākoties ir iedzimts optimisms, kas liek pievērt acis uz negatīvo, tad par sekām neviens arī īsti nejautāja. Jā, visi zināja, ka kāds tiks atlaists un kādam tiks samazināta alga, taču dzīvoja ar cerība, ka pašu jau tas neskars. Un kaut arī atsevišķiem indivīdiem tiešām arī paveicas un viņus šī ‘griešana’ neskāra, liela daļa tomēr pakļuva zem naža un nebija laimīgi. Pārējie gadu sāka ar nepatīkamu pārsteigumu, jo stājās spēkā palielinātais ienākumu nodoklis un janvāra alga jau bija mazāka. Interesanti, ka ar sevišķi liekulību šajā ziņā izceļas Latvijas Banka, kas skaļi atbalsta iekšējo devalvāciju, taču vienlaicīgi ar dogmatisku pārliecību deklarē, ka ir pret nodokļu palielināšanu. Tā tas vienkārši nenotiek, nodokļu palielināšana ir neizbēgama, ja tiek īstenota šāda - uz aizņemtiem līdzekļiem balstīta - politika.
Visbeidzot iekšējās devalvācijas process ir daudz izdevīgāks dažādu līmeņu vadītājiem un lēmējiem, jo viņi visu galveno smagumu var mēģināt uzgrūst parastajiem darbiniekiem. Jāatceras, ka arī daudziem no šiem lēmējiem ir visnotaļ lielas kredītsaistības ārvalstu valūtās, kas, ja izvēlas klasiskās devalvācijas ceļu, varētu tiem radīt milzīgas problēmas.

Vai viss jau ir beidzies?

Bet varbūt tiešām Latvija ir unikāla valsts, kas ieies vēsturē kā pirmā, kas veiksmīgi izķepurojusies no krīzes ar ‘iekšējās devalvācijas’ palīdzību? Būtu jau jauki, bet reālajā dzīvē aina zīmējās savādāka. Problēma ir tajā, ka saskaņā ar dažu speciālistu aprēķiniem, kopējā summa, kas Latvijai varētu būt ‘jākonsolidē’ 1.5 miljardi latu, no kuriem šobrīd ir nogriezti ~ 400 mln. Un arī tas tikai uz papīra, jo 100 miljonus nācās atdot atpakaļ pensionāriem. Policisti, skolotāji un depozītu īpašnieki ir nākamie, kas gatavojas apstrīdēt valdības lēmumu. Turklāt nav nekādas ticības tam, ka nodokļu sadaļa pildīsies kā plānots. Jo ‘griešana’ automātiski nozīmē ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, kas savukārt nozīmē mazākus nodokļu ienākumus. Un ar taupīšanu pirmsvēlēšanu periodā, kā izrādās, nemaz tik labi nesokas, jo joprojām tiek tērēts vairāk nekā vajadzētu.
Taču, lai kā arī nebūtu, atlikušais miljards ir kaut kur jāatrod un tas nozīmē, ka būs atkal jāatgriežas pie nepateiktā B, resp. vēl jāatlaiž darbinieki/jāsamazina algas. Un, protams, jāceļ nodokļi, turklāt visai būtiski. Un tā kā šo nodokļu celšanas mēŗķis būs lielāki ienākumi, uzsvars līdz ar to uz sfērām, kur tos var dabūt. Attiecīgi uzreiz varam būt gatavi uz:

- Nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanai. Un ne tikai dārgajiem īpašumiem, bet arī visiem mazajiem dzīvokļiem;
- PVN paaugstināšanai;
- ienākuma nodokļa palielināšanai, kas visticamāk varētu maskēties no reiz jau presē pieminētā progresīva nodokļa maskas, bet reāli skars praktiski visus.

Nu un, protams, jārēķinās ar to, ka tiks samazināti vai nolikvidēti dažādi pabalsti un kompensācijas, un gan jau arī tiks atrasts veids kā samazināt pensijas. Vēl, domājams, agri vai vēlu arī vēlreiz pacelsies jautājums par pensija 2. līmeņa līdzekļiem, kurus šobrīd pārvalda bankas. Visticamāk valsts centīsies paņemt šos līdzekļus atpakaļ, un tas būs salīdzinoši viegli izdarāms, jo ne pati šī pensiju sistēma (ar visiem zaudējumiem), ne bankas nav populāri iedzīvotāju vidū.

Protams pat negatīvākajā scenārijā paliek vēl viena ‘klasiska’ iespēja - censties pavilkt visu garumā un palūgt no mūsu brašajiem aizdevējiem vēl drusku naudas. Taču arī te var rasties problēmas - pie vainas ir mūsu slīkstošie bēdubrāļi Grieķija. Kā zināms, šai valstij ir lielas finansiālas grūtības un neskatoties uz ES izmisīgajiem centieniem, viss liecina, ka Grieķija tomēr nespēs pilnībā nokārtot savas saistības. Latvijai tas var kļūt izšķirošs brīdis, jo būs radies precedents un princips ‘glābt visus par jebkādu cenu’ vairs nebūs spēkā. Un gadījumā, ja Latvija nepildīs savus solījumus (atcerēsimies par to 1 miljardu LVL, kas vēl jāgriež), nekādas auklēšanās vairs nebūs. Ar to jārēķinās.

Kas tālāk

Pirmkārt, lai gan nelieli uzlabojumi Latvijas ekonomikā ir manāmi, pašreizējā brīdī ir pāragri runāt par ekonomikas pilnīgu atveseļošanos. Joprojām pastāv liela iespēja, ka pašreizējā stabilitāte ir tikai īslaicīga atkopšanās no milzīgā kritiena, kuru sekmēja pozitīvie procesi globālajā ekonomikā.
Otrkārt, ja arī ir ticība iekšējās devalvācijas procesam, tad politiķiem jau tagad vajadzētu ļoti precīzi pateikt, kas un kā tiks ‘griezts’ un kādi nodokļi un par cik tiks pacelti. Tuvojoties vasarai politiķi par šo tēmu ir sākuši runāt, bet joprojām nepateiktā ir vairāk nekā pateiktā.
Treškārt, galu galā vajadzētu beidzot tomēr apzināt arī citas iespējas – vai nu tā būtu fleksiblāka pieeja lata kursam (piesaistes koridora paplašināšana), vai daļēja valsts funkciju nodošana privātajam sektoram. Būtu daudz prātīgāk izstrādāt rezerves plānu gadījumiem, ja viss nenotiek kā gribētos, nevis mēģināt sevi pāragri ierakstīt vēstures grāmatās.

Komentāri

49 Responses to “Pasaka par iekšējo devalvāciju”

  1. Grieta
    aprīlis 27th, 2010 @ 11.36

    vēl jau viens aspekts - paskaties kāds ir parāda atdošanas grafiks Latvijas valstij 2014.un 2015.gadā. 13 mēnešu laikā - 3,6 miljardi eiro!!! šajā kontektsā valūtas devalvācija neizskatās pievilcīga ne tikai izejot no augsto amatpersonu kredītsaistībām… taču - tas arī parāda to, ka visdrīzāk parāds tiks pārfinansēts un - diemžēl, bet uz neizdevīgākiem nosacījumiem, lielākiem procentiem. un tas vien nozīmē, ka parāda bedre paliks tikai lielāka.

  2. Džo
    aprīlis 27th, 2010 @ 13.42

    Mīlulīt, Grietiņ…vai tik tu nebūsi apmeklējusi LB mājas lapu, ja šitādu pērli izdomāji? :)

    No kurienes Latvijas valsts var iegūt eiro valūtu, ar ko atdot šos 3.6 miljardus eiro? Vai nu izaudzēt kokā, vai aizņemties, vai nopelnīt. Eiro valūtu var nopelnīt ar tikai ar eksportu, jeb ar naudas plūsmu, kas valstī ienāk no ārzemēm. Vienlaicīgi zināma eiro plūsma aiziet par importu. Pēc devalvācijas viennozīmīgi daudz lielāka eiro plūsma valstī ienāks par eksportu un daudz mazāka eiro plūsma aizies par importu, līdz ar to valsts ekonomikā kopumā būs daudz vairāk naudas, kuras daļu (ar nodokļiem) savāks valsts. Un šī valsts savāktā daļa būtu lielāka, nekā tagad, tīri loģiski. Tātad pēc devalvācijas valstij ir vairāk naudas, ko nomaksāt tos pašus parādus, kas NEMAINA savu lielu eiro izteiksmē.

    Nevis, kā tu iedomājies - ka tagad mēs par saviem “vērtīgajiem” latiem varam pirkt “daudz” lēto eiro un tāpēc ārējais parāds mums tagad ir mazāks, nekā pēc devalvācijas, kad par “lētajiem” latiem būs jāpērk dārgie eiro. Nenotiek te nekāda pirkšana, bet gan runa iet par pelnīšanu.

    Bet kopumā, nu normāls rakstiņš autoram.

    kas notiks tālāk pie stabilā latu - griešanas pa 500 milj vēl vairākus gadus, tad SVF un EK parādu atdošana, jeb LVM un Latvenergo pārdošana (ar ko tāpat būs par maz), nodokļu celšana, pensiju, pabalstu, algu griešana u.t.t. Pilnīgs iznīkums un depresija nepārskatāmā nākotnē.

    Kamēr laicīgi samazinot lata vērtību 2008. gadā, nebūtu ne jāceļ nodokļi, ne jāmazina algas, pensijas, nebūtu tāds bezdarbs, nebūtu jāaizņemas neatdodami kredīti…tik vien kā uz kādu pusgadu būtu neērtības, jo samazinātos importa pirktspēja…pusgada, maksimums gada laikā viss būtu cauri un šādu murgu mēs nepiedzīvotu.

    Redzot šo visu, es tiem gudreļiem, kas toreiz smīnēja par devalvātoriem, tagad ieteiktu smagi aizvērties un nolīst kaut kur dziļi stūrī. Pateicoties šādiem bezatbildīgiem muļķiem un muldoņām, tāds Rimševičs varēja izdarīt to, ko izdarīja, t.i., faktiski nostādīja valsti uz reālas iznīcības sliekšņa. De jure, de facto, vienalga.

    Droši vien šie gudrinieki tagad var justies lepni…pielika savu roku valsts iznīcināšanā..

    Malači :)

  3. Meituks
    aprīlis 27th, 2010 @ 13.49

    Diemžēl Latvija sēž uz “adatas” (aizdevums) kā narkomāne, nekāda izķepurošanās tajā nav saskatāma…un šo uzrakstot es secinu, ka mani pārņēmis pilnīgs nihilisms pret valsti!Un pašai, protams, par to ir ļoti žēl.

  4. dreizer.net
    aprīlis 27th, 2010 @ 13.51

    Es personīgi vairāk atbalstu izdevumu samazināšanu ne kā nodokļu palielināšanu.
    Kāpēc gan uzņēmējam būtu jāmaksā par valsts problēmām? Vismaz reālas cenas sāk parādīties.

  5. Grieta - Džo
    aprīlis 27th, 2010 @ 13.56

    papiņ, Džo - kā iemācījos lasīt, tā arī nespēju beigt! :P

  6. x5
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.08

    var jau griezt izdevumus un pacelt nodokļus līdz nemaņai, bet latvija nav izolēta sala, ja šeit dzīve kļūs vēl smagāka, tauta vienkārši demisionēs t.i aizbrauks vēl masveidīgāk…paliks tukša zeme ar sūdīgu klimatu un lieliem nodokļiem…

  7. Pēteris Krišjānis
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.19

    Gribētos kaut ko oriģinālāku, nevis “Es klausījos ko Andris teica, un es atzinu to par labu esam”. Viss jau būtu labi, ja tavā tonī neieskanētos cinisms. Ir sajūta, ka emocijas tev neļauj analizēt situāciju pilnvērtīgi un vecā mīļā sazvērestības saskatīšana visur arī ir līdz ar to klāt.

    Devalvācija nebija iespējama, krājumu mums nebija. Punkts. Atlika patērēto līdzekļu samazināšana. Jo tas ir loģiski. Ja cilvēks pārtērē, viņš sāk ekonomēt. Var filozofēt, ka kāds vadītājs sev saglabāja algu bet atlaida divus darbiniekus, vai citādāk - tās ir detaļas, kam nav nekāda sakara ar to, ka samazinājumi bija jāveic.

    Tagad par tiesāšanos - ir jautri, bet nedomāju, ka kādam kaut kas vairāk sanāks. Pensionāri praktiski izbrauca uz ST labvēlību, kura atklāti noriskēja ar savu kompetenci, lai sāktu sludināt sociālistiskās patiesības. Mēs nevaram atļauties sociālismu, ja nemaksājam lielus nodokļus. Nu nav valsts melnā kaste, kur vienā stūrī stāv samesti naudas maisi, sak, tik jāatrod. Mēs visi - ne tikai ierēdniecība - dzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Mēs neko no tā neesam patiesi nopelnījuši. Tāda ir tā skarbā atklāsme. Un neviens to negrib saskatīt. Vainīga ir tikai galva. Nu kas par blēņām. Tieši tāpēc es šādus pseidointelektuālos rakstus un runas uzskatu par tukšiem, jo viens ir runāt, otrs darīt.

  8. Pēteris Krišjānis
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.21

    x5: jā, jo latvieši neko citu jau nemāk - gausties un izbraukt no valsts. Nevis, piemēram, ievēlēt deputātus un pēc tam prasīt no viņiem reālu darbu. Naaah.

  9. Pēteris Krišjānis
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.23

    x5: un jā, tad kur dabūt naudu krīzes apstākļos, ka aizņemties vairs nevari? Vai tad ne samazinot izdevumus? :)

  10. uga
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.32

    Jā, jā, viss ir tā un vēl sliktāk. Bet joprojām ir jautājums - ko tad darīt?
    Pēc būtības devalvācija samazina iekšējās izmaksas pret ārpusi - t.i. darbaspēks kļūs par x lētāks. Teorētiski tas veicina eksportu jeb naudas ieplūšanu no ārpuses un samazina importu jeb naudas izplūšanu ārā.
    Bet.
    Reāli jau darbaspēka izmaksas ir krietni samazinājušās pēdējo divu gadu laikā, praktiski par tādu pašu daļu, ja būtu veikta valūtas devalvācija (kādi 30% jau nu būs, ja ne vairāk). Eksports mazliet arī atkopjas (tiesa, tas tiešām vairāk varētu būt saistīts ar ārējiem notikumiem), imports tiešām samazinās.

    Bet ko tālāk? Vai tiešām domājiet, ka īsta devalvācija tagad kaut ko dos un būtu agrāk ko devusi??? Darba spēks kļūtu vēl lētāks, labi. Bet no no kurienas tad radīsies eksports? Vai lētāks darba spēks uzreiz nozīmē eksporta rašanos? Nu diez vai. Ar austrumiem lētumā un darba roku pieejamībā grūti konkurēt, tad ir jākrīt par visiem 200% un vairāk (un kurš gribētu dzīvot tādā sabiedŗibā?). Tāpat visu mums vajadzīgo (kaut vai enerģiju, transportu un iekārtas) mēs tāpat nespēsim saražot, tātad nevaram būt pašpietiekami un imports mums ir nepieciešams.

    Manurpāt, Latvijas galvenā problēma ir un paliek kopējā biznesa vide un tājā iesaistīto domāšana. Devalvācija nav nekādas brīnumzāles, kas kaut ko baigi mainīs, ja nemainās saturs. Bet, ja mainās saturs, tad nebūt nav teikts ka devalvācija ir pati nepieciešamākā (ar visām tās blakusparādībām - neuzticību, izmisumu utt).
    Valstij vajadzētu meklēt risinājumus, kā radīt priekšnoteikumus, lai uzņēmēji un potenciālie uzņēmēji nevērtu vaļā uz katra stūra viesu mājas, beķerejas un 1lata viekalus, bet izmantotu salīdzinoši lēto Eiropā darba spēku un salīdzinošo tuvumu pret austrumniekiem un atspertos,lai eksportētu.
    Neesmu nekāds guru, bet nodokļu sloga vēl lielāka pārdale no nodarbinātības uz patēriņu, nekustamajiem īpašumiem un kapitāla “stāvēšanu” būtu labs gājiens “pareizākā” virzienā. Un,protams, visas citas simtiem vajadzīgās lietas (tiesiskums, infrastruktūra eksportam utt).
    Bet izvirzīt devalvāciju kā panaceju, manuprāt, ir tāda tipiska grāmatu ekonomistu teoretizēšana. Es pavisam konkrēti zinu vismaz divus vidējus uzņēmumus, kuru nebūtu spējuši izdzīvot, ja 2008.gadā vai pat 2009.gadā devalvētu latu, toties tagad viņi ir par visiem 90% pārorientējušies uz eksportu. T.i. devalvācija nebūtu devusi viņiem šo iespēju, jo, viņu agrāk vietējā tirgū nopelnīto latu visdrīzāk nepietiktu, lai spētu investēt notieta tirgu atrašanā ārpusē. Tagad viņiem varbūt devalvācija mazliet palīdzētu (tiesa netik ļoti, jo viņu trupmji nav lēta cena, bet laba cenas un kvalitātes attiecība+elstīgums, ko nevar piedāvāt autrumnieki), bet cik tādus pašus, tikai agrīnākā iedīglī tā nogremdētu?
    Ja biznesiem būtu viegli pieejami finanšu līdzekļi no fondiem vai bankām tieši sēklas kapitālam, tad būtu savādāk, bet diemžēl gan vieni, gan otri dod tikai tad, ja ir praktiski garantēts, ka viss izdosies, t.i. ja bez maz vai ir līgums ar pircēju (turklāt ilgtermiņa) un vajag tikai kādu iekārtu nopirkt (ko tad arī ieķīlā).

  11. x5
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.36

    es gan neesmu redzējis, ka tie izdevumi tiek būtiski samazināti! visur atrodas iemesls kāpēc nedrīgst samazināt…devalvācija nocirstu nejautājot!

    ps pēc tava agresīvā runas toņa izklausās ka tev arī pakaļa drusku svilst!?

  12. x5
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.38

    augstāk rakstītais bija domāts Pēterim Krišjānim

  13. uga
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.41

    To: Pēteris Krišjānis

    Jā, par to izbraukšanu piekrītu.
    Šad tad aizdomājos, diez cik būtu turīgu valstu Rietumeiropā, ja pēc kara būtu bijusi tik pat vienkārša darbaspēka, preču un kapitāla kustība, kāda tā ir tagad Eiropā.
    Diez vai Itālija un Francija būtu tagad tādas labklājības valstis. Tur tomēr milzu lomu spēlēja valsts atbalstītie industriālisti, kas barojās no valsts atbalsta, protekcionisma, bet strādniekiem nekas cits neatlika kā cīnīties par savām tiesībām, nevis mierīgi aizbraukt uz vāciju vai angliju, kur kā viemēr viss labāk organizēts.

  14. uga
    aprīlis 27th, 2010 @ 14.48

    To X5

    Beidz, ir jau ir samazinājumi. Varbūt ne tik ātri kā gribētos, bet ir. Valsts sektors tērē algās krietni mazāk un arī valsts pasūtījumi ir mazāk. Kopumā divos gados ir samazināts vairāk kā par 400mil, kā raksta autors minēja, tas tomēr ir tikai šī gada samazinājums.
    Arī privātajos ir krietni samazinātas gan algas, gan darbinieku skaits.
    Teikt, ka t.s iekšējā devalvācija vispār nav neko izdarījusi, tomēr būtu krietni pārspīlēti.

    Vēlreiz atkārtošos - ja tas process ar samazinājumiem būtu veikts mazliet precīzāk un ātrāk + atrisinot tiešām strukturālās ekonomikas problēmas, tad es būtu gatavs apgalvot, ka iekšējā devalvācija ir daudz labāks process par valūtas devalvāciju - tā nav tik destabilizējoša un dod tirgus dalībniekiem laiku pārorientēties un sagatavoties.
    Turklāt, esmu ļoti pārliecināts, ka ekonomikas strukturālās izmaiņas mums pēdējos divos gados tāpat bija nereālas (aiz ko pofig kāda devalvācija), jo, kad pie varas (vai to ļoti ietekmē) ir tirdzniecības centru attīstītāji un zemes spekulanti, uz neko ilgtspējīgu cerēt nevar.

  15. Autors
    aprīlis 27th, 2010 @ 15.00

    Āķis ir tāds, ka šobrīd nav iespējams pateikt, vai šī iekšējā devalvācija strādās vai nē. Jo pasaulē vienkārši nav bijis tāds precedents (atšķirībā no parastās devalvācijas).
    Taču man ir aizdomas, ka ja arī izdosies nogriezt visu, kas vajadzīgs un noturēt latu, tas viss nebeigsies labi dēļ viena iemesla - viss šis process notiek ar aizņemtajiem līdzekļiem. Un šie aizņēmumi kļūs par milzīgu slogu ekonomikai visus turpmākos gadus. Un tas savukārt var radīt situāciju, kas tika aprakstīta augstāk - brīdī, kad Eiropas ekonomikas sāks pa īstam atkopties, mēs sēdēsim bedrē un skatīsimies, kā visi spējīgākie aizbrauc.

  16. Džo
    aprīlis 27th, 2010 @ 15.08

    “Devalvācija nebija iespējama, krājumu mums nebija. Punkts.”
    Nu ļoti izmeļoša analīze, ar ko tiek “apgāzta” pieredze un zināšanas, kas liecina par ko pretēju.

  17. desumaize
    aprīlis 27th, 2010 @ 15.21

    baigi rupji rēķinot, lai palielinātu ieņēmumus budžetā par 500 milj. Ls, cik tad daudz jāeksportē preču vai pakalpojumu?
    cik saprotu, tad vajadzētu izveidot pāris uzņēmumu, kas spētu eksportēt 100 milj.ls graudā, bet vai tas ir reāli?

  18. ASM
    aprīlis 27th, 2010 @ 15.49

    Žēl, ka rakstam ir disbalanss starp kritiku un alternatīvajiem priekšlikumiem (bet tas ir tikai normāli, jo kritizēt vienmēr ir vieglāk). Man domāt, ka nav principiālas starpības starp valūtas un “iekšējo” devalvāciju, vienīgi, ja pirmā ir pilnīgi lineāra, tad otrajā var realizēt korektīvu politiku, taču otrās (iekšējas dev.) problēma ir nevarēšana/negribēšana korektīvo politiku realizēt uz sociāli jūtīgiem segmentiem, tādiem, kas skar lielu vēlētāju apjomu - rezultāts - neproporcionāla sociālā sfēra attiecībā pret ražojošo/ pakalpojumus ģenerējošo. Ideja par valsts pakalpojumu nodošanu privātajam sektoram ir atbalstāma ar nosacījumu, ka tas nav ārpakalpojums, bet vienkārši valsts (nodokļu maksātāji) vairs neapmaksā kādus pakalpojumus. Tātad, lai pakalpojums aiziet brīvajā tirgū un tas, kurš to pērk maksā no savas kabatas nevis dzīvo ilūzijā, ka viņam viskautkas pienākas par velti un pie tā visa protams nodokļus maksāt negrib.

  19. uga
    aprīlis 27th, 2010 @ 15.53

    Autoram.
    Jā nu te grūti nepiekrist par nākotnes riskiem, bet manuprāt, tie būt pilnīgi tādi paši un nekas īpaši labāk nebūtu noticis, ja tiktu veikta valūtas devalvācija. Latvijas patiesā problēma nav lats. Latvijas problēma ir pati Latvija jeb domāšana un vide, ko aprakstīju iepriekš.

  20. uga
    aprīlis 27th, 2010 @ 16.15

    desumaize:

    tas vispār ir interesants jautājums un uz to šķiet nav vieglas atbildes. Varētu pamēģināt pamodelēt.

    Eksports tiešos nodokļos nenes tik daudz kā vietējais patēriņš - pvn tomēr ir 0. Aiz ko reāli no eksporta tiešie ieguvumi ir darba spēka nodokļi, nī nodokļi un vides nodokļi un uzņēmuma peļņas nodokļi.
    Tālāk sanāk netiešie ieguvumi - eksportējoša uzņēmuma darbinieki tērē naudu sevis uzturēšanai Latvijā un izklaidei un maksā pvn, akcīzi utt, tādejādi palielinot vietējo naudas apriti tīrā veidā. Turklāt diez gan lielu daļu no tā visa “izvedot ārā” - mašīnas, elektronika utt.

    Tā kā, lai iegūtu kādus 500m budžetā, Latvijai būtu vajadzīgi ir vairāki (kādi 30) vidēji lieli (pēc EU mērauklas) pakalpojumu un preču eksportētāji, kuru produkcijā ir pietiekami liela nozīme darba spēkam.

    Otrs variants ir daudz (daudz vairāk kā pirmo) tādu uzņēmumu, kuriem ir augsts automatizācijas līmenis, salīdzinoši augstas tehnoloģijas un kur ir mazs darbinieku skaits, toties labi atalgoti (augstas klases inženieri, finansisti, mārketinga un pārdošanas guru).

    Abi šie varianti ir ļoti sarežģīti sasniedzami.
    Pirmajam visu sarežģī lielais darba spēka īpatsvars, kur ir grūti sacensties ar austrumu neprasīgajiem strādniekiem (kurš gan LV pats labprātīgi strādātu par 120ls mēnesī un vēl būtu ārkārtīgi laimīgs?).
    Otrajam tas, ka visi uz to tagad tiecas - sākot no Šveices un beidzot ar to pašu Ķīnu. Un te vajag kaut ko ļoti īpašu atkost, kaut ko patentējamu un unikālu.

    Bet nedomāju, ka pie kādas prātīgas un mērķtiecīgas politikas, šīs abas kombinācijas nav iespējamas. Nav tā, ka Ķīna visu dara lieliski (korupcija un likumdošana tur ir daudz smagākā stāvoklī) un rietumos viss notiek perfekti (darba tirgus ir tālu no elastīguma).
    LV var pameklēt savu nišu arī ražošanā - ņemot vērā tās salīdzinoši tuvo attālumu uz EU lielajiem tirgiem, gan salidzinoši izglītoto darba spēku (te gan ir miljardiem lietu vēl jāizdara), gan samēra labu ostu infrastruktūru. Polijai un slovākijai ir diez gan smuki izdevies korejiešus pārliecināt pie sevis rūpnīcas sataisīt. Mēs varētu mēģināt dažus ķīniešus pārliecināt.

    Jautājums gan ir cits - kas tieši, kādi konkrēti darbi jāizdara, lai to varētu realizēt. Un, kā lai dabūn prom šitos nekustamo īpašumu un draugs-draugam-draugs biznesmeņus (AŠ), lai nebojā visu vēl vairāk.

  21. Autors
    aprīlis 28th, 2010 @ 10.52

    >>Jautājums gan ir cits - kas tieši, kādi >>konkrēti darbi jāizdara, lai to varētu >>realizēt.

    Jāmazina valsts sektora ietekme - privātie gan jau paši atradīs nišas, viņiem tikai vajag, lai neviens netraucē ar neadekvātiem nodokļiem, birokrātiskiem šķēršliem, mākslīgiem valūtas kursiem, ‘atbalsta programmām’ utt. Bet šī ‘iekšējā devalvācija’ dara tieši pretējo - tiek ņemti milzīgi aizņēmumi, celti nodokļi un tas viss uzliek papildus slogu tieši ražošajiem sektoriem.

  22. tm
    aprīlis 28th, 2010 @ 14.52

    Latvijas problēma bija lats. Un jau vismaz 10 gadu ilgā perspektīvā. Repsis rīkojās kā no grāmatas, turēdams latu un gaudodams par bezdeficīta budžetu. Tajā pašā laikā neviens nedomāja makroekonomikas kopsakarībās un nesalika kopā lata kursa politiku ar Latvijas realizēto virzību uz ES un iekļaušanos kopējā tirgū (tajā skaitā darba) un regulējumā. Šo problēmu nevarēja atrisināt ar devalvāciju 2008.gadā, jo tas “pacientu” LV vienkārši brutāli nogalinātu.
    Taču šobrīd situācija ir radikāli atšķirīga gan iekšpusē, gan ārpusē. Līdz ar to devalvācija rudenī var būt daudz pieņemamāks un reāli iespējams risinājums plānotai budžeta samazināšanai. Iesaku šo risku ņemt vērā.

  23. x5
    aprīlis 29th, 2010 @ 11.37

    diezgan jau viegli pateikt ko vajadzēja darīt, bet laiku nevar pagriezt atpakaļ, svarīgāk ir saprast, kas jādara tagad!?
    man nav skaidra ne esošās valdības nostāja ne arī ES pozīcija, reizēm liekas ka viņi paši nezin un nesaprot ko vajadzētu darīt, un cer ka situācija atrisināsies pati no sevis..

  24. LImits
    maijs 1st, 2010 @ 12.17

    Visu problēmu sākums bija Lata stingrā piesaiste EUR. Garantētais kurss (līdz ar dalību ES)kļuva par iemeslu milzīgajai kreditēšanai EUR, kas Latvijā palielinot privātā sektora parādus ārzemju valūtā izraisīja pieprasījuma bumu, kas savukārt radīja milzīgo inflāciju 2006-2008 gadā un iespaidīgos ekonomikas pieauguma %. LB nodrošināja visus ienākošos EUR , gan īsto, gan to, kurus bankas radīja no zila gaisa ar factional banking mainīšanu uz LVL pēc fiksētā kursa. Ja kurss būtu bijis peldošs, tad 1)bankas daudz piesardzīgāk kreditētu, 2)pieprasījums padarītu Latu pret EUR vērtīgāku, imports paliktu lētāks, nebūtu bijusi tik liela inflācija, bet galvenais 3) eksportētāji brēktu kā traki, ka gals klāt un varbūt kāds sāktu skatīties vai Latvijai šāda EUR kreditēšanas ekspansija nāk par labu.
    Ja kurss būtu bijis peldošs, sākoties krīzei 2008 gadā Lata vērtība pret EUR strauji kristos un devalvācijas jautājums atrisinātos pats par sevi. Skatieties uz Poliju, tur Zlots pret EUR darbojās tieši šādā režīmā un rezultātā Polija izvairījās no recesijas, pēc tās tehniskās definīcijas.
    Ja kāds grib pieminēt kredītņēmēju milzīgās saistības EUR, kuru dēļ peldošs kurss ir slikti, tad neaizmirstiet, ka LB varā ir regulēt hipotekāro kreditēšanu ārvalstu valūtās, tā ir liela LB kļūda, ka tika pieļauta masveida kreditēšana ārvalstu valūtās.
    Šis kļūdas ne LB, ne Rimševics personīgi līdz šim nav bijis spējīgs atzīt . Pagātnes kļūdu neatzīšana ir noved pie jaunu kļūdu pieļaušanas.

  25. Limits
    maijs 1st, 2010 @ 12.43

    Pēc manas saprašanas iekšējā devalvācija ietver arī cenu deflāciju, kuru vajadzētu izraisīt sistēmā pieejamās naudas masas kritumam. Latvijas M1 (un citi M) pilnīgi droši ir krituši pret 2006/2008 gadu, bet cenu deflācija ir bijusi ļoti vāja un „eksperti” šobrīd ir vienprātīgi, ka turpmāk pieredzēsim inflācijas atjaunošanos. Tātad iekšējā devalvācija Latvijas izpildījumā ir 20% bezdarbs un 20% IKP kritums – vai tas ir tas uz ko LB un valdība tiecās izsludinot iekšējo devalvāciju? Man ir grūti spriest par privātā sektora algu līmeni, par cik tas ir kritis, bet šķiet, ka algas mainās mazāk kā nodarbināto daudzums, liekos atlaiž, bet palikušajiem algas +/- paliek kā bija. Valsts sektora algas ir cits stāsts, tās neregulē ekonomikas procesi.
    Tomēr es gribu cerēt, ka no šī visa būs kāds labums. Tas var notikt, valsts aparāta izmaksas tiks samazinātas tādā apjomā , kas atbilst tās ieņēmumiem, tiks likvidētas visas idiotiskās valsts aģentūras un pārējie kantori, kuri imitē darbību. Tomēr īpaši cerīgi tas šobrīd neizskatās, jo tiek aktīvi runāts par valsts ienākumu bāzes palielināšanu – PVN, ienākuma nodokļa un citu nodokļu celšanu, kā arī par sociālo izmaksu, tai skaitā pensiju daļēju aizstāšanu ar valsts obligācijām. Mēģinājums palielināt valsts ieņēmumus samazinās ekonomikas aktivitāti un stabilizāciju, kuru vērojam šobrīd, nomainīs tālāks IKP kritums, vēl lielāks bezdarbs, lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars un sekojoši mazāki valsts ieņēmumi (un tā līdz pilnīgai nullei : )))

  26. Autors
    maijs 1st, 2010 @ 13.37

    >>Visu problēmu sākums bija Lata stingrā piesaiste EUR.

    Tā tas ir. Lata piesaiste bija vajadzīga tad, kad mēs vēl bijām pavisam mežonīga valsts (ie 90-tajos), bet kā ES dalībvalstij šī piesaiste ir nodarījusi vairāk slikta nekā laba. Ir saprotams, ka lata piesaistes mērķis bija pievienošanās eirozonai, bet tagad nav ne eirozonas, ne ekonomikas. Paradoksālā kārtā amatpersonas ne tikai neatzīst, ka kaut kas nav bijis pareizi, bet tagad lepojas ar to, kas patiesībā bija visu problēmu cēlonis. ‘Stabils lats ir pēdējais, kas Latvijā vēl palicis’ - kapakmeņa uzraksta cienīgs komentārs.

  27. Zaho
    maijs 5th, 2010 @ 13.21

    Paldies par rakstu! Man, kā no ekonomikas tālu stāvošam cilvēkam, tas+komentāri ļāva iegūt vismaz aptuvenu skaidrību par to, kas notiek Latvijā.

    Par nākotnes iespējām runājot, no visa rakstītā es secinu, ka mūsu biznesmeņiem ir jāiemācās pārdot nevis to, ko paši prot ražot, bet sākt ražot un pārdot to, ko citi vēlās pirkt.

  28. Autors
    maijs 14th, 2010 @ 9.22

    Šo te ziņu prasās pasviest ārzemju žurnālistiem :
    Zaķis: Latvija parādu neatdos
    http://db.lv/r/460-finanses/222725-zakis-latvija-paradu-neatdos

  29. Vaards
    jūnijs 29th, 2010 @ 10.13

    Limits,

    ir viena nianse ko raksta autors un vairums no koemntētājiem neņem vērā savu fantastisko spriedumu izveidē. Tā nianse ir tāda, ka Latvija ir ļoti maziņa valsts. Polijas scenārijā mūsu kritiens bezdibenī ar peldošo latu būtu kā svina klucim ezerā. Kamēr Poļi sēž uz zaļa zara, kurš peld līdzi ūdens virsmai.

    Sava teiktā pareizību pamatoju ar fanastisko kritumu NI tirgū. Tieši tāda pati spirāle būtu vēl papildus valūtas tirgū - paniska valūtas uzpirkšana, lata vērtības krišanās, vēl paniskāka valūtas uzpirkšana. Vispārējs haoss.

    Normālā situācijā (ja mēs būtu pārdesmit miljoni iedživotāju vismaz) pilnīgi piekrītu - devalvācija veicinātu eksportu, peldoša valūta krīzes laikā veicinātu iekšējās naudas vērtības samazinājumu un attiecīgu eksporta ieņēmumu pieaugumu.

    Mūsu gadījumā (esmu industriālists nevis ekonomists teorētiķis) Ilgtermiņa stabilitāte būtu nožēlojama, banku kreditēšana būtu piesardzīga, eksportspējīgs nelielais bizness nīkuļotu vēl vairāk, dzīves līmenis būtu daudz zemāsk (kritiens krīzes dēļ nebūtu), šeit dzīvojošo latviešu daudzums būtu stipri mazāks - dzīves līmeņa liela atšķirība būtu daudz, daudz vairāk motivējusi cilvēkus pārcelties labākā maizē.

  30. Autors
    jūlijs 6th, 2010 @ 7.13

    Vaards
    Mazāks iedzīvotāju skaits valstī nenozīmē, ka valūtas svārstības būs lielākais vai nekustamā cenu kāpumi/kritumi grandiozāki. Cena veidojas no pircēju proporcijas attiecības pret pārdevējiem. Ne velti Japānā - kur iedzīvotāju netrūkst - nekustamā īpašuma cenas pēc buma nokritās par 60-80%, tas pats bija ar Nasdaqa akcijām, daudzām valūtām un citiem burbuļiem.
    Taču problēma ar latu ir tāda, ka visus šos gadus LB ir skalojusi iedzīvotājiem smadzenes iestāstot, ka lata kursa brīvlaišana būtu pasaules gals. Tauta ir vienkārši iebiedēta. Un tāpēc arī brīdī, kad piesaistes koridors tiks mainīts, visi skries konvertēt. Jo atcerēsies par LB briesmu stāstus par badu, raudošiem bērniem uc. lietām, ko izraisa zemāks latu kurss (nevis mainīs latus tāpēc, ka esam maza tauta).
    Starp citu, tie paši 15-20% par kuriem tiek runāts nav nekas īpašs - eiro pret dolāru pusgada laikā ir nokrities par 20% un nekas, visi dzīvi.
    Runājot par pēdējo rindkopu - vai tas viss aprakstītais nav tas, ko mēs novērojam jau tagad, ar stipro latu??
    ps. sorry, par to, ka komentārs parādījās tik vēlu - tas bija iestrēdzis pie spamiem.

  31. Vaards
    jūlijs 7th, 2010 @ 10.38

    Japānu ar Latviju salīdzināt nevar pat vismazākajās simptomu līdzībās. Tāpat kā nevar salīdzināt angīnas slimnieku ar sifilisa slimnieku - abiem sākotnēji būs augsta temperatūra, kamēr sifilisa gadījumā aveņu tējas dzeršana laikam tomēr nepalīdzēs.

    Es gribēju uzsvērt tikai to, ka mēs esam maza un atvērta valsts. Attiecīgi ekonomistu pieeja, kas blastīta uz pieņēmumiem no iekšēju procesu novērošanas un ietekmēšanas, nav pielietojama. To pašregulācijas mehānismi dažādu burbuļu un spirāļu efektu rezultātā var aiziet kosmosā vai ellē vienā rāvienā.

    SVF ir uzcepis smuku papīrīti, kur manu vispārīgo domu var apskatīties ar pamatotiem cipariņiem: http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10130.pdf

    Tas ir, es gribu teikt, ka Kalvīša “atdzesēšanas plāns” sanāca kā saldējuma došana 40`C angīnas slimniekam - lai šis atdziest.

    Palaižot brīvā peldējumā latu, brīdī, kad ir iestājušās SVF apkopotās tabuliņas ar investīciju apsīkumu un kalvīša atdzesēšanas plānu, neesošs eksports ne no kurienes nerastos. Attiecīgi lata vērtība nokristu nejēgā zemu (valūta nekur nerodas), attiecīgi visi eiro kredītu ņēmēji defaultētu, attiecīgi zviedru bankām piederētu visa rīgas priekšpilsēta ar puspabeigtām mājelēm. Ķēdes reakcijā bankortējušie uzņēmumi (vairumam ir iekārtas par kredītiem pirktas) rautu līdzi citus uzņēmumus, kas eksportē un saņem reālo naudu un būtu pa skaisto.

    Attiecīgi presē būtu vēl baismonīgāki stāsti par latvijas ekonomiku un no šejiens muktu prom pat Kokakola un citi mazsvarīgie ražotāji. Kurš tad gribēs sarunāties ar sifilītiķi otrajā slimības fāzē, kuram jau āda pūst kopā un zobi izkrituši. Tādam sliniekam vairs nav tik traģiski - dod viņam saldējumu uzēst vai nedod.

  32. Autors
    augusts 17th, 2010 @ 8.38

    TV ziņās teica, ka šis jaunums nāca kā ‘zibens no skaidrām debesīm’, mēs gan to zinājām jau sen :
    “Apdraudēta pensiju 2. līmeņa sistēma” http://www.tvnet.lv/online_tv/6332
    Piebildīšu tik, ka visticamāk šis ir tikai pirmais solis ceļā uz ‘negaidītu’ 2.pensiju līmeņa pilnīgu pāriešanu valsts pārziņā.

  33. Autors
    augusts 24th, 2010 @ 17.16

    Man patīk priekšvēlēšanu laiks :

    ‘Valdība bez lielām diskusijām atbalsta papildu naudu veselībai’.

    Cik atceros, bija vēl JĀGRIEŽ 300-400 miljonu, a šamējie ņem un iztērē 26 miljonus.

    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/29694-valdiba-bez-lielam-diskusijam-atbalsta-papildu-naudu-veselibai.htm

  34. Autors
    oktobris 8th, 2010 @ 10.37

    Nu ko, pēc vēlēšanām nav pagājusi pat nedēļa un vēl pat nav valdības, toties ir skaidrs, ka 2vi no 3im rakstā pieminētajiem nodokļiem jau ir realitāte :
    - Premjers pieļauj iespēju divkāršot mājokļa nodokļa likmi
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/216699
    - Premjers: būs jāpārskata patēriņa un īpašuma nodoklis
    http://www.delfi.lv/news/business/budget_and_taxes/premjers-bus-japarskata-paterina-un-ipasuma-nodoklis.d?id=34496785

    Tagad gaidam jaunu ienākumu nodokli (visticamāk ‘progresīvo’) un kādu viltīgu veidu kā paņemt naudu no pensionāriem. pensiju 2. līmenis, visticamāk, kritīs pēdējais - pēc kāda 1-2 gadiem.
    Un visa šī fona ir fascinējuši noskatīties uz to, kā banku ekonomisti sāk runāt par to, ka ‘iekšējā devalvācija sevi attaisnojusi’.

    http://db.lv/r/460-finanses/469-makroekonomika/229759-eksperts-iekseja-devalvacija-sevi-attaisnojusi

  35. Autors
    novembris 25th, 2010 @ 14.58

    Redz kā valstoņi naski atrada vēl vienu nodokli, ko palielināt :
    ‘Publisko ‘progresīvās’ auto nodevas aprēķināšanas metodi’
    http://auto.delfi.lv/zinas/latvija/article.php?id=35369112

  36. EP
    novembris 26th, 2010 @ 1.59

    To ari aprekinas un pienems, turklat neizbegami tuvako gadu laikaa aprakstitais nodoklis AUGS.

    Sadam nodoklim ir divas funkcijas- samazinat degvielas importu un vertigu precu importu/ auto ar lielaku motoru vai masu parasti vienmer ir dargaki ka miniauto un patere vairak degvielas un ellas./.
    Nekas ipass, daudzas kapitalistiskas valstis apdrosinasana un nodokli iet uz jaudu un masu,plus pagatni skataas cilvekam.
    Piemeram, Vacija ari neizpaliek,vai ne?
    Var nemt , agrak bija 194ZS un 192ZS, dazadas klases prieks apdrosinatajiem.Tad nopirka 189ZS un uzlika chip tjuningu.Rezultats- ap 200PS un maksa ka 189PS.Auto ar kompresoru,var uzlikt jaudigaku pec TA,protams.Pasaulee ierasta lieta.

  37. EP
    novembris 26th, 2010 @ 2.10

    Vel, kamer atceros, piemeram Japana visai pasen izmanotja nodoklus degvielu importa mazinasanai- uzlika lielus,milzonigus nodoklus auto,kuru motoriem bija virs 669kubikcentimeru tipluma dzineji.tas ir 0,669litri.Rezultata,radas slavenie miniauto ar 4 cil dzinejiem ,pat turbokompresoriem utml.Italija 80o beigas- virs 2 litru motoriem uzlika tadu vieglo auto nodokli,ka pat Maseratti ar 1,99l motorisiem ,ar kompresoriem/2gab un uzkurinati lidz 220-250ZS paradijas,ar nodalijumu soferim/bosam,hi hi hi.
    Visi risinajumi ir veci ka pasaule.
    Noteikti ta ir kada ES ECB EK ideja, skatoties uz vesturiskiem risinajumiem.Pasi deputati to nekad no briva prata nepienemtu- LV,ja kas skar pasu ,tad cinaas par katru latu deputatu kungi.Par radu,draugu naudas katru latu.
    Nodoklu palielinajums pagaidam ir smiekligs, tas noteikti augs katru gadu, jo neticu,ka ir pasu LV izdomaats.EK ir fin eksperti no valstim,kas jau slavenas ar so nodokli.Varbut ta ir kredita vienosanaas klauzula,pienemta jau sen.Tad neko darit.Skatoties Japans un Italijas pieredzi, sis palielinajums noteikti ir NIECIGA DALJA no sasniedzamaas likmes.Ticu,ka pari 90%iespeja,ka tuvako gadu laika so nodokli vel cels,pie kam iespaidigi cels.Naudu ko atdot kreditu uzreiz LV dzemdeet NEVAR.Japaklausa.Un NIN nodoklus noteikti cels, varbut pirms kredita nemsanas parakstija ligumus/vienosanaas vestules nav nekas, Aiznemuma/Aizdevuma ligumu mes neesam redzejusi,vai ne?Ja tur minetas konkretas PVN NIN auto nodokla likmes,procenti,tad VINUS UZLIKS UN CELS,PEEC GRAFIKA,saprotams.

  38. Autors
    novembris 26th, 2010 @ 10.48

    Vēl viena čupiņa ar jauniem nodokļiem :
    http://www.financenet.lv/zinas/355437-bus_jaunas_nodevas_finansu_un_vides_joma

    Runājot par auto nodokli - būtu jau jauki, ja tam būtu kāds sabiedrisks labums, šoreiz gan runa ir par brutālu budžeta ieņēmumu palielināšanu. Ne velti pavisiem maziem burtiem ir pateikts, ka palielinās nodevas arī vecajiem auto (tabuliņa raksta beigās).

  39. Autors
    novembris 26th, 2010 @ 14.05

    Man patīk šie ‘eksperti’:

    …Jo vairāk samazinās eiro vērtība pret ASV dolāru, jo lielākas iespējas Latvijas eksportam, atzina aptaujātie eksperti…

    http://www.kasjauns.lv/lv/news/vajs-eiro-latvijai-ir-izdevigs&news_id=33923

    Bet, kad runa ievirzās par lata kursa samazināšanu (devalvāciju), tad visi kliedz, ka tūlīt būs pasaules gals. Beidzot taču ‘opredeljitesj’, kungi, vai LV ir izdevīga vāja vai stipra vietējā valūta.

  40. EP
    novembris 29th, 2010 @ 6.02

    LVL kursu visdrizak mainit var tikai ar EK ECB Sveriges Rigsbank ERAB PB SVF kopigu akceptu.
    Nemot vera SVF un PB ipasi/pedinjaas/ draudzigaas attiecibas….vairakos jautajumos…
    Kas attiecas uz pensionariem,metodes to skaita optimizacijai varetu butu sab trta subsidiju cirpsana, ikgadejie cirpumi veselibas aprupee.
    Piemeram,pat Riga esot pailgi jagaida uz valsts izmeklejumiem, turklat minets,ka laukos mazinasoties slimnicas.Radio zinoja,ka infekciju un asinscentram mazinasot finansejumu.Jauki.Augosas bilesu cenas,dienas stacionari, jaunie nodokli apedis ap 10%no pensijas.Ja nocirptu uzreiz,kristu PVN ienemumi un IKP/straujaak/.Labak caur nodokliem,ipasi PVN.Mirstibas limenis LV ari pietiekosi augsts,dzives ilgums zems.LM jau ieteikusi mazinat pec 2012 gada pieskiramas pensijas/piemaksu par stazu nedot/.Efekts- nakosas pensijas bus mazakas, vel medikamentu cenas/PVN / un veselibas aprupe,kopa ar nodokliem uz partiku nooptimizes pensionaru skaitu pasi no sevis.LV vares saglabat mazaku bezdarba limeni un pazinot ,ka ekonomika saneeta.Labi tirgosies iekseja parada vpp LVL, uztaisam labus raditajus.Paradu ap 2012-2013 refinansejam, tad notigojam iekseja aiznemuma vpp ieks LVL.Ap 2013-14 gadu varetu celt pensijas vecumu.Tad bezdarba dinamika vairs tik svariga nebus-parads refinansets,vpp notirgoti.Esoso pensionaru skaits bus sarucis dabiska celjaa.Bezdarba pabalstus tiem ar stazu lidz 20 gadiem nooptimizes,velak vares vel mazinat,lai ap 2012 saktu atlaisanas valsts iestades/tur atlaiz vispirms laikam ar mazako stazu no darba,ja samazina status/.Tapec ari pabalstu izmainas.
    PVN drosi vien uzaudzes lidz 23%, ap 2012-14 gadu uzliks ari medikamentiem pamatlikmi PVN.
    Visai interesanta ideja ienaca prataa.
    Pareizi,ja cirptu atri,IKP un nodoklu ienemumi kristos parak strauji,bet bezdarbs augtu atrak.Tas traucetu notirgot vpp un refinanset kreditus.Lai labi notirgotu vpp,parasti vajag kritosu bezdarbu,ko pie tuliteja pensiju vecuma celsanas nevar panaakt.Ari strauji rucinat pensijas vini nevar,tad butu jamaksa par vinju apkures utml paradiem gazes firmai,jasniedz pabalsti utml.
    Tapec vajag lenu un drosu metodi,kas strada labi un lauj gatavot labu statistiku sekmigai refinasesanai un vpp notirgosanai.Pec tam vares ieslegt vecuma celsanu lidz kadi 65-70 gadi, visdrizak 2014, nevis 2016 ajaa iesaakt procesu.Pa to laiku vesel aprupes izdevumi katru gadu cirpti un nodokli celti.Rezultats- nedaudz pensiju tikotaaju paliek pec balles.Esoso skaits dabiski saruuk,protams.

  41. EP
    novembris 30th, 2010 @ 5.16

    Janis, sis komentars drosi vien ari sakuma iekritis spambox , domaju Jus vinu atradisiet.
    Manuprat ES vajums buus tiesi nodokli energetikas un energoresursu jomaa- degviela,kurinamais,elektroenergija.Sos nodoklus prieks Eiropas,kura pamata ir atkariga vel no importa degvielaam un ar nodokliem…Uzskatu par nepratu kladzinat par ekonomiku orientetu uz razoasanu ,jo katras razosanas pamata ir paterins KAUT KUR.Ko genere masas ienakumi,kas iekseji devalvejas,jo razot jau mes ES varam un kaa Baltkrievija 08dec,ar pilnam noliktavam,ja nav kur likt.
    EUR/USD EUR/CHF.
    Kadas Jusu prognozes par kursu?Piemeram Sveice pastiprinas uznemumu gaudosana par dargo franku/turisma un eksporta uz ES delj/,savukart man te viena firminja apkalposana,kurai debitori parada EUR, bet tas pasas saistibas ir USD un JPY valutaas.Tad nu saaku domaat,kaa virzisies noraditas valutas.Par jenam man daudz maz skaidrs/pret USD/, bet ar eiriki?Pagaidam gaudo Irija un maakonji velkoties par Spain,Portugal.Kadas prognozes ar Italijas finanseem?Tur tads pasmagaks efekts uz eirozonu buutu,jaglaba optimisms ka dec sataistias atskaites tur bus gana pozitivas…Protams,zinama mera EUR depreciacija palidz eksportam,ipasi EUR/SEK EUR/NOK un EUR/GBP/pedeja palielina UK iepirkumus ES, nevis kaa bija 1,1-1,14 EUR par GBP, tad UK ekonomika to izbaudija visai pozitiva noziimee.Izskatas,ka marcina pedeja laika ipasi vajinaties negrasaas/tuvakas nedelas/.Loti interesetu kads viedoklis par minetam valutam, ja nematies ar akcijam un sekojat valutam,analizejat,butu loti interesanti uzzinat Jusu prognozes un viedokli.Apsveicami,ka lenu gatavojat nakamo solito rakstu, tas uzlabos kvalitati, varbut lielakus ,uzlabotus darbus varetu parverst par nelielu gramatinju?Butu jauki,ipasi par akciju un valutu vesturi,domaju vairakiem tas interesetu,ipasi par LR 1921-1940 un PSRS/perestroikas laiku ar turpinajumu pie 1992-2008.Pats lasu savilkumus par valutam un ekonomiku , meginu kaut ko taisit, bija ideja uztaisit gramatu par starpt tirdzniecibu mainigu valutu kursu apstaklos, domaju gadi pieci paies,kamer kas jedzigs sanaaks.

  42. Autors
    novembris 30th, 2010 @ 12.11

    Ar valūtām ir tā - kā jau minēju rakstā par eiro, es domāju, ka šī valūta, kā saka amerikāņi, ir tostermaizīte un 2-3 gadu laikā tirgosies ap 0.50-0.80 līmeni (pret usd). Tādā veidā LV dabūs savu devalvāciju. Un galu galā eiro vispār sabruks.
    Tālāk gan situācija kļūst neprognozējama, jo citas lielās valūtās - USD un JPY ilgtermiņā arī neizskatās diez ko uzticamas. Tā kā nākotnē visticamāk būs jāpērk mazu, stabilu valstu valūtas (piem. Norvēģijas krona utml.)

  43. EP
    decembris 1st, 2010 @ 0.59

    Janis, tadu speeku ES citas valstis nelaus.
    Nabadziba un vajums ir visaugstakais speeks ekonomikaa.Konkreti, ja kristu uz to limeni,kas bija 1997-2001 ECU EUR pret USD, tad ES nevaretu piebazt ar importa kraamiem, turklaat,ASV,Japanas un ento valstu pensiju fondi,ieguldijumu fondi utml burbula uzkurinasanai sapirka EUR vpp, bankas mainija USD un jenas uz eiro,islandes kronam utml.Tagad katru menesi ir piespiedu trends otra virzienaa.
    Tapat China ne ipasi patiktu leets eiro.Zinams,kas stabilizeja pedejo EUR krituma epizodi.Smile.
    Zemaak par 1,13 sogad nelaidiis pret dolaru.
    Nedz ASV,nedz Japanai vai China tas nav izdevigi.Ipasi dazadiem finansu genijiem.
    Parak strauji vajinoties EUR, eksports uz ES kristos un tiktu importets bezdarbs no ES uz dolara zonu.Tadu ES eksportu pasaule pagaidam nav gatava sanemt.Tam ir jasagatavojas pamatigi.Vienkarsi ES daudzi aizmirsusi,cik bija kurss,kad ieviesa EUR 1998-2001 pret ASV dolaru.
    Jenas un franks ir kreditvalutu uzvedibas modelis.Piespiedu trends milzigas saistibu masas delj,kas atrodas arpus sim valstim.Visadi ikmenesa maksajumi, carry trade sekas utml.Protams, nav drosas uzkrajumu valutas,bet nejautaju jau spekulaciju vai uzkrajumu delj.Vnk ir aprakstitie prieki uznemumam un viss.Par laimi sis nav mans.Smile.
    Debitoru debets tiks dzest pec jaungada, bet kaukadas prognozes sondel jauzcep…Ja eiriks noturesies virs 1,19 pret USD, firmele izvilks.
    Ja,parverteta uzputiba ir EUR zimogs bo ieviesanas dienas.
    Iriju neizvilks,to pirms diviem gadiem pateicu, jo tie saistibu apjomi.Iespejams 35mld buus nakosa gada plikie procenti par geniju kreditiem.Vienigi,ja vini uztaisa smukus papirus un saak pamatigu masas merdesanu,masveida atlaisanas,nodoklu celsanu,cirpumus un ta talak.Tad kadu bridi puulim eiro liksies pienemams, priecees eksporta dati par novembri/decembri no ES uz dolara zonu.Imports saruks.
    GBP, loti patikami, ceru ka kurss turesies augsts,augsupejoss, tad uz turieni kadu laiku varetu eksportet bezdarbu.Esot precu importa pieaugums no China un EUR zonas uz UK.Paunds turas.Klusiba sagaidu gaudas par bezdarbu no UK pec jaungada,ja GBP buus loti dargs.
    Interesanti,ka GBP vajinasanas laikaa tiesi Ziemelirija vismazak izjuta krizi,bija viszemakais bezdarbs visaa UK, auga mazumtirdzn apgrozijums, preces nema IRL veikali, brauca iepirkties.UK turisti mazak celoja uz ES, vairak no ES uz UK, vel preces, tunelis slavenais.Tad,prieks LV GBP no 81-88sant nokritaas uz 75-78sant.Cik cena ir tagad?
    Ja,USD domaju,dabuus truukties,kad azijaa masas sajutis,ka krize ir beigusies.Lieta tada,ka EKS psrs no Baltkrievijas liidz Klusajam okeanam, Kaukaazaa, visadaas Indonezijas,Vjetnamas/ar supper dongu/Smile, ir speciga dolarizacija.Azijai vispar- zelts,USD, utml.Noteikti desmiti miljoni cilveku tur USD .Redzot,ka krize it ka norimsies, vini vilks araa un pardos.Zelts varetu noslidet,saaks to pardot.Un saks pirkt preces,ipasumus, utml.Iedomajoties efektu,kad desimti miljoni cilveku izvelk pa paris tukstosiem dolaru un saak tereet realu naudu fiziskaa tirguu…palasot,piem eks psrs portalus,forumus,sludinajumus- rekinam dolaros,tirgojam pa dolariem utml.Ne velti Krievijas anekdote-bernudarzniekam maaca- Krievijas nauda ir… Berns izsaucas- ASV dolars…. anekdote no dziives.Un,kad so dolaru masu saaks lietot,domajot ka krize ir paari…Jautajums tikai,cik intensivi un cik strauji sis moments tuvojas.Parak specigi celts likmi FRS nevar atlauties, saktu ost peec Islandes smarzas…
    Smaga dzive un arvien neizprotamaaka pasaule.Taads laikmets.

  44. EP
    decembris 1st, 2010 @ 1.37

    Ienaca prata humora ideja staastam.
    Ja EUR patiesam lidz decembra vidum noslidetu pamatiigi,pirms Ziemsveetku iepirksanaas rallija.
    ASV,Japanas,China korporaciju rupnicas Azijaa butu loti laimigas- visadi mobilie telefoni,datori,sadzives tehnika uz detalam,razotam China,Malaizija,Indija utml, ko atved un saliek visadaas Polijaas,Rumanijaas.
    Piem,Dell, bija Irijaa,tad parlika uz Poliju.
    Mikroshemas jau 98aja bija no Azijas, saliksana Limerikaa.
    ES paradnieki nespetu nopirkt pietiekosi preces.Azijas rupnicas saktu bukseet.Tik daudz naudas azija masai nav, lai pirktu modernos kraamus.Vaimangaudas atskanetu no lielkapitalistiem Azijas rupnicu un ES saliktuvju cehu turetajiem,kauksana no investiciju fondu genijiem.Dusmas un izmisums parnemtu azijas ekonomikas genijus.Vajadzetu izveleties- vai taisit milzu burbuli azijaa, kur tirgot kraamus,vai stuteet EUR…lai ES turpinaat pirkt,pirkt un pirkt, saglabatu pie sevis bezdarbu,dodot darbu citiem kontinentiem.
    Saaku smieties, sorry, Janis, izskatas pec nakts murgiem,bet man japastrada bus un visur nav LV laika joslas, citur ir diena, globalais timeklis lauj stradat, pasaule liekas integrejusies kaut kadaa sapnii par kartejo kreditu…Varbut Azijaa atskanees- tere sodien,maksaa riit,tava alga augs katru gadu, un citi ES banku saukli?Butu interesanti…

  45. Autors
    janvāris 26th, 2011 @ 14.37

    Klasika
    A. Lembergs par iekšējo devalvāciju : “Ja jūs ievieto Aušvicas koncentrācijas nometnē pret jūsu gribu un jūs izdzīvojat, tad jūs ir jēga apbrīnot par izturību un varonību. Bet ja jūs paši aizejiet uz Aušvicu un piesakieties, ka jūs vēlaties tajā dzīvot, tad kā jūs var apbrīnot? Par jums var tikai brīnīties, cik jūs esat stulbs. Latvijas politiskie vadītāji aizveda Latviju uz Aušvicu un brīvprātīgi uzspieda tautai tur padzīvot.
    ….Iekšējais devalvācijas ceļš, ko izvēlējās Latvijas politiķi, bija pilnīgs vājprāts. To darīja tikai viena iemesla dēļ - lai nosargātu lata stabilitāti. Nevienu neinteresēja tautas dzīvotspēja. Mēs katru mēnesi zaudējam apmēram 2000 cilvēku. Paldies Dievam, šie cilvēki neiet bojā gāzes kamerās, taču Latvijas tautsaimniecībai viņi ir zuduši. Pienāks brīdis, kad šie 2000 katru gadu pazudušie cilvēki būs vajadzīgi. Viņi būs jāaizvieto ar tiem, kuri uz šejieni būs ar mieru braukt. Tādēļ spāņiem un portugāļiem atliek vien nobrīnīties, kādēļ latvieši ir tik aprobežoti, ka brīvprātīgi lien nāves nometnē. Šai ziņā no latviešiem neviens neko netaisās mācīties. Vienīgais, ko spāņi un portugāļi varētu apbrīnot, ir šīs valsts vadītāju sadisms.

    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/40148-intervija-ar-ventspils-meru-ko-lembergs-no-kampara-grib.htm

  46. Autors
    februāris 8th, 2011 @ 10.18

    Skarba un patiesa intervija :
    ….Es zinu, ka Latvija izdarīja brīvprātīgu izvēli — jūs paši izvēlējāties veikt iekšējo devalvāciju. Tomēr jūs esat saņēmuši ļoti lielu Zviedrijas atbalstu šai pozīcijai. Eiropas Komisija un visi pārējie vēlējās, lai Latvija noturētos, lai neizraisītos domino efekts. Manā skatījumā, visvairāk šajā krīzē cieš Latvijas trūcīgie iedzīvotāji. Un tas ļauj mums, pārējiem, izvairīties no krīzes ietekmes. Zviedrijas valdībai nav jāpārņem bankas, Zviedrijas nodokļu maksātājiem nav jāpalīdz bankām, mūsu problēma ir tur, otrā jūras krastā. To jūs varat risināt paši, jūs jau esat pieraduši ciest badu. Tādā līmenī ir tā attieksme. Jums tas tik labi padodas, jūs, latvieši, esat tik pacietīgi!

    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/einars-graudins/zviedrijas-karaliste-latvijas-valstiskuma-bende-un-nacijas-kapracis

  47. Limits
    februāris 20th, 2011 @ 23.10

    Tikai nevajag!
    Ne ar varu, ne ar viltu Zviedri LB & LV valdību nepaņēma.
    Tikai un vienīgi attiecīgo cilvēku stulbums, gab LB, gan valdības!
    Bet pret stulbumu, kā jebkurš dakteris pateiks - zāļu nav.

  48. Vaards
    jūnijs 6th, 2011 @ 7.55
  49. FastRobyn
    septembris 18th, 2017 @ 22.32

    I see you don’t monetize your page, don’t waste your traffic, you can earn extra cash every month because you’ve got high quality content.
    If you want to know how to make extra bucks, search for: best adsense alternative Dracko’s tricks

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt