Jānis Ogsts

2009. gada atskats - attēlos

Publicēts | decembris 31, 2009 |

2009-tais - lielais griešanas gads - beidzot ir pagājis un ir laiks paskatīties, ko tad tas īsti ir atnesis Latvijas tautai. Tā kā ir svētki un svētkos neviens neko nopietnu lasīt nevēlas, tad gada atskats ir veidots attēlos - šoreiz tās ir visnotaļ trāpīgās Gata Šļūkas karikatūras, kas atrodamas viņa mājas lapā www.karikatura.lv.
.
.
.

….. gada sākumu Latvijas iedzīvotāji sagaidīja mēģinot saprast, kas tad īsti ir noticis ar Parex banku. Gada laikā tā arī nekas skaidrāks netapa, ja neskaita to, ka šis jaunieguvums valstij izmaksā nepilnus 9 mln latus mēnesī…..

….. pēc dramatiskās gadu mijas ilgi nebija jāgaida brīdis, kad neviena negribētais valdības stafetes kociņš nonāca pie 2iem Latvijas Bankas absolventiem …..

….. kas enerģiski sāka rīkoties, vienlaikus gan īsti nesaprotot, ko paši dara …..

….. šo haotisko darbību rezultātā sanāca tas, ko tagad pieņemts saukt par ‘iekšējo devalvāciju’. Tā kā nekas tamlīdzīgs sen nav piedzīvots, visa pasaule ar neviltotu interesi skatās ar ko beigsies šis eksperiments …..

….. Latvijas iedzīvotāji gan ātri vien sāka saprast, ko tas nozīmē …..

…. taču Latvijas svētumu - latu - pagaidām izdevās paglābt, pat neskatoties uz to, ka pagrīdes devalvācijas piekritējiem pievienojās arī daži smagsvari …..

….. savukārt Latvijas Bankas pārstāvji atguva pašapziņu un atsāka runāt par eiro ieviešanu …..

….. un sāka priecāties ne tikai par inflācijas pazušanu, bet arī saskatīt pozitīvo visu pasaules ekonomistu ļaunākajā murgā - deflācijā …..

….. savukārt valdība pēc ārvalstu kreditoru naudas saņemšanas acīmredzami samazināja apgriezienus un nodevās tam, kas tai sanāk vislabāk …..


….. gada nogali gan vadoņiem krietni pabojāja pensionāri, kas pierādīja, ka ir Latvijas viskareivīgākā iedzīvotāju daļa un iekļaut tos ‘iekšējās devalvācijas programmā’ bija liela kļūda …..

….. visbeidzot jāatceras, ka 2010-tais ir vēlēšanu gads, kas gan pagaidām nesola nekādas pārmaiņas, bet kas zin …..

Komentāri

37 Responses to “2009. gada atskats - attēlos”

  1. pats
    decembris 31st, 2009 @ 18.02

    Nu tak veic aprēķinus un pamodelē situāciju un paskaties globālāk, tad sapratīsi, ka nekāda lata devalvācija Latviju neglābs, tikai radīs lielāku haosu, savukārt iekšējā devalvācija ir ceļš uz ilgtspējgu ekonomikas attīstību nākotnē. Un beidz murgot par deflāciju - nekāda deflācija n gadu garumā Latvijai nedraud, 2012.gadā būs jau inflācija. Paskaties globālāk, un neieciklējies uz kaut ko kā hansenes laikos.

  2. pats
    decembris 31st, 2009 @ 18.03

    un veiksmīgu jauno gadu!

  3. pīrsings
    janvāris 1st, 2010 @ 22.32

    Labs “atskats”, var riktīgi ierēkt!

  4. Autors
    janvāris 3rd, 2010 @ 12.51

    Pats
    Nu 2012. gadā varbūt arī būs inflācija, bet līdz tam vēl jānodzīvo 2 ne-viegli gadi.
    Runājot par ‘iekšējo devalvāciju’ - tas ir unikāls process, ko tādos apmēros kā pie mums, neviena valsts modernajos laikos nav piedzīvojusi. Tāpēc arī apgalvojums par to, ka “iekšējā devalvācija ir ceļš uz ilgtspējgu ekonomikas attīstību nākotnē” ir nedaudz pāragrs. Turklāt - kā to parāda arī gadījums ar pensionāriem - nav nemaz tik viegli realizējams.

  5. Autors
    janvāris 3rd, 2010 @ 12.55

    Jaungada apsveikums no slavenā venstpilnieka D. Smirnova : Nākamgad Latvijai gaidāms bankrots

    http://ventasbalss.lv/blogs/3/dmitrijs-smirnovs/read/27

    Lai gan, manuprāt, daudz kas viņa teiktajā ir pārspīlēts, ir lietas, par kurām ir vērts padomāt.

  6. Taurinš
    janvāris 4th, 2010 @ 22.22

    Mazliet varbut ir parspilets par tam bankam, bet par Latvijas ekonomiku nee…pilnigi iespejams scenarijs. Tikai viena lieta - SVF nav tie ljaunie, kas bus nogalinajushi Latviju. Vainigie bus Godmanis, Rimshevichs un Repshe (kad vins ar Dombrovski naca pie varas, vel nebija par velu devalvet latu), kas izvelejas iet deflacijas celju, kaut neviena, NEVIENA valsts pasaules ekonomikas vesturee ar deflaciju nav sekmigi izgajusi no tada apjoma krizes. Ja tomer ir, tad palabojiet. Es zinu viszmaz vienu gudru cilveku, kas izmisigi meklee tadu valsti googlee, bet vel nav atradis :D

    Somija, Zviedrija, desmitiem gadijumi pedejo daudzu desmitu gadu modernaas ekonomikas vesturee, kad tikai ar devalvaciju var iziet no krizes. BEt mums jau ir unikala eknomika, mes varam but pirmie, kas ar deflaaciju visu paveiks…..

  7. Autors
    janvāris 5th, 2010 @ 10.11

    Tas vispār ir interesanti, ka šobrīd neviens nerunā par to, ka cien. politiķi nemaz tautai nepaskaidroja, ko nozīmē iekšējā devalvācija/deflācija. Ka tā ir ne tikai asiņaina algu griešana/cilvēku atlaišana, bet arī būtiska nodokļu palielināšana VISIEM (process, kas, cita starpā vēl nav beidzies).

  8. Grieta - autors
    janvāris 5th, 2010 @ 14.40

    nu bet ja jau neviens to ceļu nav gājis, tad kā ir iespējams paskaidrot, ko tas nozīmē?

  9. Autors
    janvāris 5th, 2010 @ 15.03

    Kaut kas līdzīgs notika 30-tajos gados ASV, tik toreiz to sauca par ‘cenu un algu deflāciju’. Bet tā kā deflācija (un jo īpaši deflācijas spirāle) skan slikti, tika ieviests termins ‘iekšējā devalvācija’. Bet būtiba jau nemainās.

  10. Grieta - autors
    janvāris 5th, 2010 @ 15.14

    nu??? a ko tad tu saki, ka nekur pasaulē tas nav bijis? un galu galā ASV taču kaut kā tika no tās savas lielķezas ārā. :)

  11. Autors
    janvāris 5th, 2010 @ 15.20

    Es jau nesaku, ka nav bijis - SEN nav bijis. Bet vispār ir doma par šo visu drīzumā uzrakstīt atsevišķu raxtu.

  12. Jānis
    janvāris 7th, 2010 @ 13.17

    Gada atskats tā ir laba lieta. Man tikai personīgi šķiet, ka 2009.gads no iepriekšējiem atšķiras tikai ar to ka tik atklāti ar visām nejēdzībām un problēmām mēs beidzot iepazināmies oficiāli. Problēmas jau bija sen, tikai tās tika viltīgi paslēptas zem spilvena, lai mums visiem labāk nāk miegs. Beidzot mēs visi dabūjām kārtīgu sitienu pa seju, bet nepelnīti…Viss turpināsies līdz būs īstais lūzuma punkts. Politiķiem joprojām taču nav vīzijas, kas būs un kā rīkoties, lai situācija uzlabotos ne tikai uz papīra.

  13. Svetais Bonifaacijs
    janvāris 7th, 2010 @ 15.49

    Jaa, Grieta, ASV kaut kaa izkuulaas - apgaadajot sabiedrotos ar paartiku un tehniku, saakoties 2.pasaules karam. Ja gribi redzeet liidziibas, tad panjem Iraaku un veelmi atkaartot Vjetnamu Afganistaanaa, un varbuut sapratiisi, ka aiz taa “kaut kaa jau araa izkjepurosies” nesleepjas nekas patiikams, ja lietas tiek virziitas shauru korporatiivo intereshu labaa, nevis to cilveeku labaa, kas ieveel politikjus.

    Patam - nav vajadziiga maaksliiga devalvaacija, bet gan monetaaraa politika, kas cilveekiem dod iespeeju tikai straadaajot un razhojot (pakalpojumus vai preces) celt savu labklaajiibu. Valuutas kursa frontee tas noziimee valuutas kursa briivlaishanu un pakljaushanu tirdznieciibas un kapitaala pluusmaam, nevis pakljaushanu kaut kaadas shauras cilveeku grupeles intereseem, nereekjinoties ar ilgaaka terminja ekonomiskajaam sekaam.

    To var realizeet ljoti elementaari: nepalielinot naudas piegaadaajumu par vairaak kaa pieaug ekonomikas sarazhoto prechu un pakalpojumu daudzums. Tas nodroshina cenu stabilitaati, kaa arii procentu likmju dinamiku, kas atspogulju reaalo pieprasiijumu/piedaavaajumu peec krediitiem/depoziitiem; savukaart uznjeemeejiem tas dod motivaaciju mekleet iespeejas nopelniit, razhojot preces un pakalpojumus, nevis aiznjemoties gruuzhot naaudu iekshaa krediitburbulja objektaa, cerot uz vieglu peljnju un atnjemot ierobezhotos finansu liidzekljus citaam saimnieciibas nozareem, kas nodroshina ilgstoshu ekonomisko darbiibu. 1920tajos ASV shis objekts bija akcijas, muusdienaas - nekustamais iipashums.

    Latvijas gadiijumaa Latvijas Bankai likuma kaartiibaa shis pienaakums nodroshinaat cenu stabilitaati ir uzrakstiis melns uz balta, vienkaarshaa nepaplashinaataa teikumaa. Un ja nedaudz ruupiigaak padomaa, tad valuutas kursa maaksliiga fiksaacija pret citu valuutu noved pie kaut kaa gluzhi preteeja - nevis pie cenu stabilitates, pludinot kursu un tam neljaujot notikt inflaacijai/deflaacijai, bet gan pie pilniigi preteejaa - (hiper)inflaacijas, ja zemiitee veljas iekshaa druumie miljardi, kas liek Ilmaaram drukaat latus par fikseeto kursu daudz straujaak nekaa pieaug sarazhoto prechu apjoms, un otraadi - deflaacijas, kad tautinja un uznjeemeeji steidz nokaartot savas krediitsaistiibas ar aarzemeem vai, veel ljaunaak, kad aarzemju kapitaals saak panikaa pamest konkreeto zemi, saprazdams, ka kaarshu naminjsh gruust kopaa. Shis tad arii ir iemesls, kaapeec lasiishi pazuud un pazudiis no apgroziibas, jo to vienkaarshi nepietiek notrallinaato saistiibu segshanai. Un sekas muusu ikdienas dziivee tam ir bankroti, bezdarbs, pamatiigs spiediens cenu kritumam, jo vienkaarshi Ilmaars, lai nodroshinaatu arii savu, kaa centraalaas banks prezidentam nepiedodamo krediitmaksaajumu stabilitaati, ir spiests dramatiski samazinaat latu apgroziijuma baazi…. simples. Ja vien nenotiks lielaaka vai mazaaka meera pretdarbiiba, tad Ilmaars kopaa ar Saeimu un MK buus peedeejie, kas pazaudees ienaakumus. Liidz tam briidim - kaut vai kas tur…

  14. Grieta - Bonifācijam
    janvāris 7th, 2010 @ 16.21

    īstenībā ir ļoti dažādas versijas par to, kāpēc ASV izķepurojās no šīs krīzes. jā viena - tāpēc, ka sākas karš un pavisam no citas sērijas tas, ka cilvēkiem vienkārši vienā dienā piegriezās sēdēt mājā un taupīt naudu, kas vēl bija palikusi. vienkārši viņi sāka tērēt.
    bet - zinot tavus tekstus, skaidrs, ka šādai versijai taču neticēsi, vai ne? galvenais taču racionāli izskaidrojami loģiski argumenti, vai ne? bet - pasaule tā diemžēl nedarbojas, jo katram cilvēkiem piemīt tāda lieta kā emocijas, kuras ļoti būtiski ietekmē lēmumu pieņemšanu. :)
    un vēl - varu tikai atkārtot - ja jau tu tik labi zini, kas ir balts un kas ir melns un kā ir jādara pareizi, lai visai tautai būtu labi - tad kāpēc tu nevadi šo valsti, bet raksti te komentārus? nu vismaz ceru, ka taču šajās Saeimas vēlēšanas kandidēsi! no kura korporatīvā sarakstiņa??

  15. Svetais Bonifaacijs Grietai
    janvāris 7th, 2010 @ 18.00

    Jaa, tautai Amerikaa piegriezaas seedeet maajaas :D. Taapaat kaa Latvijas bezarbiniekiem tas buutu jaadara - jaaiet un jaateeree nauda, kuras nav. Ku kuu? Paskaties, kaads bija bezdarbs Amerikaa 1930s un padomaa ar galvu. Logjiski, tas ir, bez emocijaam. Amerikaa notika deflaacija, jo ar gariem zobiem, bet tomeer tika daudzmaz ieveerots zelta standarts un reaalais dolaaru piedaavaajums saruka attieciibaa pret ekonomikas izmeeu.

    Otrkaart, ja uzskati, ka finanses ir emocionaala padariishana, tad tev emociju liimenii arii jaanoliek zemes gravitaacijas speeks, paareejaa fizika un matemaatika utt. Tas ir tik absurds viedoklis, ka taa achgaarniiba ir aciimredzama bez liekas diskusijas.

    Treshkaart, valsts centralizeeta vadiishana nav risinaajums (un akmens tavaa daarzinjaa par ticiibu utopijai, ka kaut kaads mistisks valsts aparaats tev paklausiigi nodroshinaas paarticiibu preteeji aciimredzamajam, ka shis aparaats ar saviem leemumiem ir izdariijis gluzhi preteejo - padariijis Latviju nabadziigaaku, cilveekiem to pacietiigi un apbriinojami viegl isirdi pienjemot). Risinaajums ir nevis ticiiba Laimes laacim, kuru tu izveeleesies no taa pasha Suunu ciema sastaava, kursh ir “jaaglaabj”, bet gan sapratne, ka, tikai minimizeejot valstisko aparaatu liidz to funkciju veikshanai, kuras privaatais tirgus konkurences apstaakljos nespeej nodroshinaat (taadeejaadi atbriivojot muus no 90% nelietderiigu nodoklju nastas) un liekot cilveekiem pashiem uznjemties par sevi un saviem liidzekljiem atbildiibu, var izveidot atbildiigu, liidzveertiigu sabiedriibu un plaukstoshu ekonomiku. Ticiiba, ka nodoklju maksaashana “jumtam” ir labaaks veids, kaa atbriivoties no sevis nopelniitaas naudas, nevis pasha izlemshana, kam un kaa to labaak izteereet, ir viens no lielaakajam muusdienu politiskaas pasaules fenomeniem. Nemaz nerunaajot, ka, neuzturot liekeezhus, tiktu arii saknee izskausta iespeeja “chakareet” ekonomiku un liidzcilveeku dziives, tos apzogot.

  16. Grieta - Bonifācijam
    janvāris 8th, 2010 @ 8.30

    ekonomika un finanses tai skaitā ir no sociālo zinātņu plejādes. nesalīdzini to ar matemātiku un fiziku.
    jā, finanses ir ļoti emocionāla lieta. ja tā nebūtu, tad nebūtu ne burbuļu, ne lielo biržu svārstību.

  17. Grieta - Bonifācijai
    janvāris 8th, 2010 @ 10.43

    un vēl nedaudz turpinājumā…

    Pirmkārt, augsts bezdarbs automātiski nenozīmē to, ka cilvēkiem nav naudas. ASV gadījumā der atcerēties kaut vai tādu lietu kā pagrīdes bārus un alkohola patēriņa straujo pieaugumu. Arī nelikumīga ekonomika producē naudu, kas tiek laista apgrozībā legālā sektorā - galu galā, maize ir jāpērk.
    un vēl - īstenībā ASV no Lielās depresijas sāka atveseļoties jau ar 1933.gadu, kad Rūzvelts paziņoja par t.s. Jaunā kursa/”New Deal” realizāciju. Tieši tad valsts aktīvi sāka iejaukties ekonomikā un parādīja to, ka šādās krīzēs tās loma pieaug. (gan jau esi dzirdējis par slaveno ekonomistu Keinsu, kura teorijas tiek pielietotas vēl joprojām, neskatoties uz to, ka tās arī tiek daudz kritizētas, bet nekas labāks vietā tā arī nav radies).
    tu jau vari cerēt, ka katrs ies ar savu kapli kaplēt mazdārziņu, bet tā nav izeja no situācijas. tā var kaplēt visu laiku. savā ziņā ir nepieciešams “laimes lācis” - kas nosaka valsts stratēģiju, veicamos darbus un dod uzstādījumus, jā - arī izdara pasūtījumus. un tas lācis ir valsts, lai kā tev kā brīvā tirgus absolūtam piekritējam (kā sapratu) tas arī nepatiktu.
    to, ka latvijas valdības lēmumi nav īsti pareizi, piekrītu, bet to, ka valsts pārvaldi un politiķus der saukt tikai par liekēžiem - nepieritīšu nekad. tagad kā reiz viņu loma un ietekme ekonomikā ir ļoti būtiska. žēl, ka viņi paši to lāgā neapzinās un tauta arī to nesaprot.
    bet - ja atgriežamies pie ASV depresijas - tad tieši 1933.gadā “valsts liekēži” - KOngress radīja astoņas jaunas struktūras, kuru galvenais uzdevums bija cīņa ar krīzi: tās nodarbojās ar kredītu izsniegšanu fermeriem, ar sabiedrisko darbu organizēšanu (lai nodarbinātu bezdarbniekus), ar banku noguldījumu apdrošināšanu utt. Tostarp Kongress pieņēma arī t.s. antikrīzes likumu paketi. ASV tad arī atteicās no dolāra piesaistes zeltam - tātad princips, cik preču saražojam un tad nu tik arī naudas saražojam un ka tam papīram ir adekvāts zelta segums, vairs nebija aktuāls. ekonomika prasīja naudu un tā tai tika dota! turklāt dolārs pat pie visas šīs situācijas kļuva vērtīgāks, jo galu galā iepriekšējo gadu finanšu zaudējumi bija milzīgi. un tad arī parādījās pirmās pazīmes, ka ekonomikas lejupslīde sāk buksēt.

    1934. gadā, pirmo reizi kopš 1929. gada, IKP pieauga par 7,7%, bezdarbs samazinājās līdz 21,7%. Zviedrija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kura pilnībā pārvarēja globālo krīzi – tās valdība bija rīkojusies analoģiski ASV pieņemtajai programmai.
    1935. gadā IKP izauga līdz 8,1%, bezdarbs samazinājās līdz 20,1%. 1936. gadā tika palielināti nodokļi – maksimālās likmes sasniedz 79%. un neskatoties uz to, Amerikas IKP izaug līdz 14,1%, bezdarbs samazinās līdz 16,9%. tas viss notika pateicoties tam, ka valsts maksimāli tērēja savu naudu. tieši šajos laikos tika celtas daudzas nozīmīgas sabiedriskās celtnes ASV, daudzi tilti…

    un tikai 1939. gadā ASV sāka plaša mēroga bruņoto spēku modernizāciju. Protams, ka tas bija būtisks stimuls ekonomikas izaugsmei, bet - tas nebija galvenais iemesls, kāpēc valsts izķepurojās no šīs krīzes.

    tā kā tava tēze, ka tika ievērots zelta standars, neatbilst vēsturiskajiem faktiem, un valsts loma ir ļoti būtiska, lai izietu no krīzes! un arī tas, ka ASV ekonomiku izglāba tikai 2.pasaules karš, arī ir visai apšaubāma teorija. iespējams tik pat lielā mērā, cik citu ekonomistu pieļautais, ka vienkārši vienā dienā cilvēkiem piegriezās knapināties, un tantes sāka šūt jaunas kleitas.

    tas tā - nedaudz pārdomām par ku -kū :P

  18. Grieta
    janvāris 8th, 2010 @ 10.50

    he-he - atvainojos par Bonifācija vārda lietošanu sieviešu dzimtē :) sanāca nejauši.

  19. Autors
    janvāris 8th, 2010 @ 10.53

    Grietai
    Tu aizmirsi vēl vienu būtisku faktu - 1934. gadā tika devalvēts dolārs.

  20. Grieta
    janvāris 8th, 2010 @ 11.20

    ja? es tādus oficiālus faktus neatradu. tika minēts, ka dolāra vērtība tad pieauga un nevis kritās.

  21. Autors
    janvāris 8th, 2010 @ 11.32

    1934. gadā tika izmainīts usd piesaistes kurss pret zeltu (no $20.67 par unci uz $35). Faktiski tā ir devalvācija.
    Ja pameklē, internetā var atrast daudz informācijas par šo tēmu (piem. šeit :
    http://www.financialsense.com/editorials/vronsky/2009/0403.html

  22. Grieta
    janvāris 8th, 2010 @ 11.53

    vēlreiz apskatījos visu - jā, piekrītu un tas tad arī loģiskāk sanāk.
    bet - ne jau tikai valūtas devalvācija vien palīdzēja ekonomikai. tas bija komplekss pasākums. manuprāt, Osis ir ļoti labu rakstu uzrakstījis par visām šīm lietām http://www.diena.lv/lat/business/expert/expertopinion/lata-stabilitate-un-budzets-vai-istas-prioritates

  23. Svetais Bonifaacijs
    janvāris 8th, 2010 @ 12.36

    Grieta, tev ir jaatziistas sheit ne tikai savaas ierobezhotajaas zinaashanaas par ekonomiskajiem procesiem un finanseem, bet arii ticiibaa marksismam un arii jaatklaaj mums tas fakts, ka esi nodarbinaata shajaa “valstiskaas iejaukshanaas” aparataa.

    Pirmkart, finansu sociaala un psihologjiska puse sastav tikai un vienigi no cilveku iespejas pienemt sos dazados finansialos lemumus. Tikai tik talu. Rezultats siem lemumiem gan ir loti eksakts. Nejauc psihologiju, demagogiju, stulbumu, sapnus, velmes, gudribu, apkeribu un visus citus socialpsihologiskos fenomenus ar to, ka strada realitate un finanses, t.i., eksaktas celonjsakaribas.

    Otrkart, ASV ar Ruzvelta naksanu pie varas un New Deal realizacijas ielika savu otro un izskiroso kapakmeni (pirmais tika ielikts Vilsona laika, 1913.g.) briivaa tirgus grausanaa, kas turpinas arii joprojam, Obamam turpinot iejauksanos ekonomiskajso procesos, socializejot ekonomiku un sogad beidzot panakot to, ka valstisko klerku skaits pirmo reizi ASV vesture parsniedz to cilveku skaitu, kas razho preces.

    Nevis Ruzvelts panaca ekonomikas atveselosanos, bet gan tiesi otradi - aizkaveja tas dabisku un straujaku notikshanu par daudziem gadiem, meginot, ka ari Autors piemin komentaros, drukat naudu un devalvet dolaru, piespiezot cilvekus nodot zeltu ASV varas iestaadem par vina noteikto kursu, pretejaa gadiijumaa ieliekot chokaa uz 10 gadiem un konfiscejot mantu, un pec pusgada - vins izmainija zelta vertibu pret dolaru, t.i., devalveja dolaru. Citiem vardiem sakot - apzaga cilvekus. Citas ekonomiskas iejauksanas paradibas? Jaa, lai noturetu cenas lauksaimniecibas produktiem, shis kungs maksligi iepirka tos no lauksaimniekiem (par nodoklu naudu) un pec tam izgaaza okeaanaa, lai tik, nedod Dievs, shiis lietas nonaaktu tirgu un konkurences rezultaataa padariitu to cenas zemakas un pieejamaakas parastajiem cilvekiem. Un taa var turpinat un turpinat, izsverot Ruzvelta “nopelnus”. Bez vina “palidzigaas” rokas ASV ekonomika, gluzi ka 19.gs. vai 20.gs. krizes, butu atguvusies 1-2 gadu laikaa.

    Otrkart, teikt, ka Keinsisms ir pats labakais, kas izdomats ekonomika, ir totals absurds. Shi kunga maciba radas, lai attaisnotu Lielbritanijas politekonomiju 1920-30 gadu kriies laikaa, t.i., ar savas pseidoteorijas palidzibu vina merkis bija paradit, ka inflacija (naudas drukasana) nelielaa daudzumaa caur valdiibu deficiitiem un aiznemsanos un so paradu veelakas monetizaacijas ir bezmaz vai sveta lieta un absoluta nepeiciesamiba, lai tiktu gala ar darba uunijaam un to prasibaam. Doma bija, ka politiski daudz vieglak ir apchakaret marksistiskai utopijai ticoshos cilvekus caur inflaciju, t.i., samazinot naudas vienibas pirktspeju, nevis laut notikt dabiskam procesam, kas novestu pie tada pasa rezultata caur algu nominalo kritumu, iestajaoties krizei. Protams, laika gaitaa Keinsa “tricinji” tika aizbiditi daudz talak un tadi cilveku ka Pols Krugmans musdienas, kopaa ar visadiem Obamaam un paareejiem, uzskata, ka apzagt cilvekus ar inflacijas paliddzibu par 3-5% gada ir OK. Slikti ir brutali zagt, bet nu ta, pa druscinai, tas ir OK Akurat ka ar Latvijas pensionariem - jaa, mums jazog, jo mums ir cels merkis - saglabt darba vietas nelietderigai birokraatu mashinerijai, maskejot to ar “valsts vajadzibam”. Taa vietaa, lai atziitu, ka valsts kaa birokraatu mashineerija ir izgaazusies savaas misijaa un radiijusi kriizi.

    Treshkart, tu nemaz neklausies, bet lien aciis ar savaam valstiskajaam strukturaam. Tad, ludzu, atbildi uz vienu vienigu jautajumu - pirmkart, kas tevi parliecina, ka tevis uzskaititas funkcijas 1933.g. valsts strukturas veiks labak un letak ka privatais sektors? Un, otrkart un daudz svarigaak, - tavuprat, no kurienes shis valsts struktuuras nem naudu? No kurienas/kaa? Vai ta nauda kokos auga, kas tika taalaak dota fermeriem un sazin kam vel ne, kuru produkciju pec tam maksligi uzpirka par NAUDU (atkal - kaa naudu?) un izsvieda okeanaa, lai tikai cenas nenokristu? Taatad - atbildi uz vienkarsu jautajumu: no kurienes valsts aparats nem naudu, lai veiktu un biditu savu politiku?

    Tu esi asiniis diegzgan zverinata ticetaja socialsimam, marksismam un utopijai. Ar tik mierigu sirdi palielit un uzsvert, ka taja un taja gada Ruzvelts pazeminaja augstako margjinalo ienaakuma nodoklju likmi no 99% lidz 79%, var tikai zverinats ticeteejs totalitaara piespieshanas aparataa lietderibai ekonomisko procesu veicinasanai.

    Visbeidz, protams, sis atskiribas ir politiskas: kamer cilveki kaa tu mistiskaa kaartaa tic utopijai un valsts aparaata svetajaam tiesibam apzagt sis valsts pilsonus savas varaskaares un sazin tik kaa vel ne apmierinashanai (= marksisms, komunisms), citi cilveki savukaart tic briivibai un atbildibai sevis prieksha un saprot, ka valsts aparataa nekad nestraadaas kaut kaadi aarpuszemes gjeeniji, kas izdariis labaaku darbu, kaa tirgus un konkurence un pelnjas/zaudeejumu dzinulis. Ta ir utopija ticet, ka represiivs un nemotivets valstisks aparats izdariis labaaku darbu ka privaatais sektors. Bet taas ir tavas tiesibas ticeet utopijai un diktatam. Tikai atceries, ka uz shii pamata top totalitaari rezhiimi ar shadiem cilveekiem ka skruuviiteem totalitaarajaa mehaanismaa, kas seko Laimes laachiem - vai tas buutu Ljenjins, Stalins, Musolini vai, mazaakaa meeraa, Hitlers, kas visiem solija kaut ko par neko, t.i, paradiizi zemes virsuu un visiem vienadi, neatkariigi no padariitaa.

    Un tu ljoti ruugit maldies, ja uzskati, ka Latvija nenotiek virziiba uz ko taadu: fiskaalaa un monetaaraa politika ir pashu bezatbdilbiias/laundariibas deel atdotas centralkomiem no Vashingtonas un Briseles, savukar pashu valstiskais aparaats, iisti nesaprazdams, ka lata kursa notureeshana ir sekas latu iznemsanai no apgroziibas, panikaa kluup virsuu paraadu nastaam un iistenoo aizvien necieshamaaku tautas aptiiriishanas politika, lai gan tachu logisk isaprotams, ka tutai tas naudas nav - Rimsis to nem aaraa, lai notureetu sveeto latu. Kaut vai vakar VID pazino par tiem 1000 latiem, ka jaapsver to kontrole. Taatad visaadi VIDi liidiis cilveeku dziivee dzilaak un dzilaak, lai piepildiitu savu izmisuma dzito varas un mantaskaari. Taatad atkal daudz jaunu darba vietu valstiskaa aparaataa, kas uzraudziis, ar ko un ka nodarbojas privatais sektors.

  24. Grieta
    janvāris 8th, 2010 @ 12.53

    nu - es arī ticu jaunavai Marijai un svētajai ieņemšanai, ne tikai utopijai un marsismam :)

  25. Svetais Bonifaacijs
    janvāris 8th, 2010 @ 12.55

    Tu neatbildeji uz jautajumu - no kurienes valsts aparats nem naudu savas politikas istenosanai?

  26. Grieta
    janvāris 8th, 2010 @ 13.04

    hehe - no Dieva tā kunga jeb naudas taisāmās mašīnas :P

  27. Svetais Bonifaacijs
    janvāris 8th, 2010 @ 13.53

    Ja, taa bus skarba realitate, kad tas bridis pienaaks un valdiba nespees samaksaat savus rekjinus. Nekas cits neatliks kaa palaist printy, printy, kad vairs nebus, kam nemt nost (un peec tam notrallinaat - ka to jaunako laiku vesture ir skarbi apleicinajusi). Akuraat kaa Zimbabvee.

  28. Džo
    janvāris 8th, 2010 @ 14.04

    Prieks, ka parādās arvien jauni un jauni cilvēki, kas beidzot saprot, kas ir “stabilais, svētais” lats/

    Tik par vēlu

  29. Svetais Bonifaacijs
    janvāris 8th, 2010 @ 16.01

    Ar saprasanu par latu vien ir par maz, bet tas labs saakums. Diemzel parak daudz cilveku Latvija nespej un negrib saprast, ka, tikai stradajot un razhojot pasaulei derigus pakalpojumus/preces, var buvet dzivotspejigu ekonomiku. (Neba nu nebija cilveku, kas bridinaja veel 2006.g., ar ko viss beigsies, tachu vinjiem tika ieteikts nodarboties ar savam lietam un likt mieraa zelta rezultaatus nesosho monetaro un fiskaalo valsts paarvaldi.)

    Daudz vieglak Latvijas cilvekus ir paklaut ar tuksiem, bet skaistiem solijumiem, solot neiespeejamo - akurat kaa Grieta to propogandee. Sola un tica tam, kas nekad nav piepildiijies, par spiiti n-tajiem eksperimentiem pagaatnee.

    Diezgan gruti uz si fona ir tikt ieveletam kaadam, kurs pateiks - es atlaidiisu 100tk birokratu un samazinasu nodoklu nastu, kas jatere to uzturesanai, lai tie iesaistaas ekonomiskaja darbibaa, nevis taas takseeshanaa, es rupeshos par cilveku interesem atbilstosu monetaro politiku (ar abiem siem soliem padarot par neiespejamu birokratisku tirgus kroplosanu), un lausu cilvekiem pasiem izlemt un uznemties atbildibu, ko dariit ar vinu lielaakajiem ieneemumiem gan nodoklu samazinanas deel, gan arii leetaako prechu deelj. Cilvekiem labaak patiik Ziigeristi un Lembergi un Atsleedznieki, kas solis neiespejamo, paraleeli nodarbojoties ar nodoklu maksataju naudas izsaimniekoshanu. Un trakakais - par siem pasiem vadonjiem vinji balsos arii peec tam, kad jau ir tikushi “uzmesti”.

    Varbut vispar velesanu biletenus vajadzetu uzsakt ar: “Par kuru no sekojoshajaam partijam Juus veletos atdot savu balsi, lai taa jums iztiira kabatas?”

  30. Grieta - Bonifācijam
    janvāris 8th, 2010 @ 16.38

    Klau, cienījamais virtuālais oponent - nevajadzētu tā kā uzņemties tik lielu atbildību, kā tulkot citu cilvēku domas, izejot no sava pasaules redzējuma.

    varu atdzīties, man nekad nav patikuši cilvēki, kas visu zina kā vajag, zina - kas pie visa vainīgs un kā vajag darīt pareizi. tādi parasti tikai vārsta muti un nekad reālu atbildību tā arī neuzņemas. tie iet demonstrācijas ar dažādiem karogiem virs galvas un jebkurā vietā iesaucas - es taču teicu, man ir taisnība!
    jā - es patiesi nedomāju, ka visi Latvijas ierēdņi ir jānošauj un ka liberālisms ir vienīgais modelis kādā dzīvojot cilvēks var justies laimīgs. jā, mana pārliecība ir - ka krīzes situācījā liela loma ir valdībai, un valsts kā nodibinājums, tai skaitā arī tagadējā Latvija, nav mēslu bedre, bet tā tiek veidota ar noteiktu jēgu un tai ir savas funkcijas, kuras tā pilda arī tagad. jā, es domāju, ka sabiedrības stiprākajiem indivīdiem ir jādalās ar vājākajiem, kas nevar sevi pabarot un naudu nopelnīt. pieejot tikai no liberālisma puses, mēs varam nonākt pie tā, ka vājākie ir vienkārši jāizstumj, jo viņi taču idioti un stulbeņi, kas negrib strādāt. nezinu, katram jau tā teik sava loma uz šīs zemes. un Dies dod, tev vienmēr būt spējīgam pašam pelnīt naudu un lai tev nekad citu cilvēku palīdzība nav vajadzīga.
    es neaizstāvu anarhiju un nekad to arī nedarīšu. pasaule, lai funkcionētu, un lai funkcionētu arī valsts, ir jābūt noteiktai lietu kārtībai. turlāt - es nebūt nesaku, ka šī lietu kārtība vienmēr ir perfekta un tajā nav ko labot. bet - skatīties uz visu tikai no tā viedokļa, ka viss ir slikti un viss tiek sačekarēts un nekas nav labs izdarīts - nekad nepiekritīšu. jo tā vienkārši nav ne pēc loģikas - prāta, ne pēc sirds lietas. Tāpat kā es nekad nenoliegšu cilvēku patiesi padarītās lielās lietas, lai arī tās ir strīdīgas.

    bet - tās ir manas domas, un tās nav ne pareizas, ne nepareizas. ja jau tu iestājies ekonomikā par lielo liberālismu - lūdzu, izturies arī cienīgi un liberāli pret citu viedokli. mani vienmēr ir fascinējis, cik ātri tu man piekar dažādas birkas… man šķiet, ka tās visas ir bijušas ļoti pārsteidzīgas. un īstenībā - pēc pēdējā komentāra, arī vairs neraisa smieklus. tas ir pat nedaudz apvainojoši.
    vienreiz jau nolēmu ar tevi vairs nestrīdēties, bet - nenoturējos. tā bija kļūda. jo tevi jau interesē tas, ko saka citi. tevi interesē tikai tu pats. un ar tādiem diskutēt nav pat interesanti. īstenībā tevi var tikai pažēlot - nabags tu esi, lai arī cik daudz tev naudas makā būtu. negaidu, ka saprati, ko saku. bet varbūt tomēr… kaut kas nedaudz aizķersies… tomēr esmu nedaudz utopiste :)

  31. Grieta - Bonifācijam
    janvāris 8th, 2010 @ 16.41

    neliela kļūdiņa steigā ieviesusies - nu, protams, tevi neinteresē ko saka citi. tik tu pats :)
    veiskmes!

  32. Svetais Bonifaacijs
    janvāris 8th, 2010 @ 18.09

    “jā, mana pārliecība ir - ka krīzes situācījā liela loma ir valdībai, un valsts kā nodibinājums, tai skaitā arī tagadējā Latvija, nav mēslu bedre, bet tā tiek veidota ar noteiktu jēgu un tai ir savas funkcijas, kuras tā pilda arī tagad.”

    Redzi, ja tu saprastu, ka visas dziljaas ekonomiskaas kriizes ir nevis sekas liberaalai tirgus darbiibai, bet gan rezultaats valdiibu un centraalo banku nekompetencei un iejaukshanai, kas kropljo sho tirgu un veicina burbuljus, neljaujot tiem laiciigi paarspraagt kaa briivaa tirgus apstaakljos, tad kaut kaa absurds paliek teiciens, ka valdibai jaspele liela loma krizes korigesana. Vai tieshaam krizes izraisitajam jadod valja arii valsts atpestiishanaa no kriizes, ko tas pats izraisiijis? Aazi par daarznieku? Latvija nav meeslu bedre kaa zeme, bet, es atvainojos, peedeejo 15 gadu valdiibas - taam tandeemaa ar centraalo banku visiem buutu uz ceeljiem jaaluudzas cilveeku piedoshana. Citaadaak to nodbinaajumu un vinu patieso misiju kaa par suudabraalju buushanu nav iespeejams nosaukt - meeginaat saskatiit jeegu cilveeku darbiibaa, kuru deel no Latvijas ir aizmukushi simtiem tuukstoshu cilveeku un daudz pabeigushi savas dziives priekslaiciigi, var tikai shii represiivaa zhnaugu aparaata liidzdaliibnieks vai tieshs atkariigais.

    Man nav nekaadu problemu diskutet - no kurienes taads aplams apgalvojums izriet? Ja nevari logjiskiem argumentiem atspekot, tad tas nenozimee, ka otrs cilveks neveelas diskuteet. Joprojaam tu neatbildeeji uz jautaajumu par to, no kurienes valsts njem naudu, bet taa vietaa laid emociju juuru, vienu peec otras. Sapnot nav aizliegts, bet daudz svariigaak ir saprast kas ir un kas nav iespeejams/sasniedzams reaalajaa dziivee un kaa to izdariit vislabaak. Taalaak - neviens te nav runajis par anarhijas ievieshanu. Ja ruupiigi izlasiisi, ko esmu rakstiijis gan es, gan Janis Ogsts priekshpeedeejaa rakstaa par privatizaaciju, tad neko vairaak tu neieraudziisi kaa viedokljus, ka valsts loma tirgus darbiibaa ir jaasamazina liidz minimumam. Ko tas noziimee? To, kas jau ir n-taas reizes teikts, bet kuraa tu atsakies ieklausiities: ir jaatdod privaata sektora un konkurences rokaas taas darbiibas jomas, kuraas pilniibaa (un sajaa gadiijumaa - vienmeer arii efektiivaak un leetaak) var realizeet privaatais sektors, taadeejaadi nemaz nedodot iespeeju korupcijai. Lai civleeki izveelas pashi, no kura uznjeemeeja tam labaak iegaadaaties konkreeto pakalpojumu, liekot neefektiivajiem uznjeemumiem izstaaties no biznesa vai bankroteet.

    Logjisks nakamais jautaajums ir - vai valsts birokratija ir pilniibaa jaalikvidee? Nee, par to neviens nav bildis ne pushpleesta vaarda. Manuprat, ir aciimredzams, ka ir vairaakas funkcijas, kuras neviens labaak par pilsonju ieveeleetajiem paarstaavjiem nav speejiigs veikt, tachu taas nekada gadijumaa nav saistiitas ne ar ko EKONOMISKU, t.i., saimniecisku. Te nu vajag novilkt robezhu. No otras puses, ir 3 lietas, kuras nepiecieshamas, bet kuras privaatais sektors iisti nevar nodroshinaat: valsts aizsardziiba (armija), sabiedriskaas kaartiibas nodroshinashana (policija) un tiesiskaas izpildes mehaanisms (tiesa). Par jebko citu, kas atrodas starp ekonomiku, finanseem un cilveeku tiesisko aizsardziibu, var notikt plashas diskusijas. Tachu ekonomika un deguna baazshana cilveeku individuaalajaas finansees caur drakonisku it iipashi tiesho nodoklju sisteemu aviizes lasoshu un kafiju trektereejoshu paraziitu uztureeshanai - es neesmu dzirdeejis nevienu pamatotu argumentu, kaapeec un kaa tas uzlabo valsts labklaajiibu vai to cilveeku dziivi, kuri maksaa shos nodoklus un atskaitas shai mashineerijai. Citiem vaardiem, valsts rokas no ekonomikas ir jaanovaac nost akuraat taapat kaa no religjijas.

    Visbeidzot nevajag aizmirst, ka liberaalisms nenoziimee, ka cilveeki paliek par nezveeriem. Vai muusu uzvediiba nemainiitos uz labaaku, ja mees netiktu aplikti ar tieshajiem ienaakumu nodokliem? Vai 19.gs. vai 18.gs. nebija labdariibas organizaacijas, kas nodarbojaas ar dziives pabeernu apruupi? Vai tad, ja muusu reaalie ienaakumi buutu 100% alga + sociaalais nodoklis, kas ticis nozagts un iebuuveets daargaakajaa pasaules tilta, reekjinot uz 1 m2, t.i., ap 130% pret shaabriizha papiira algu, nenoziimeetu, ka cilveeki daudz vairaak iesaistiitos labdariibaa kaa shobriid, kad vinjiem taapat tas jaadara par spiiti tam, ka tiek maksaati nodokli, lai izgaazusies valsts nodroshinaatu bezmaksas mediciinas pakalpojumus, bet reali par tiem taapat ir veelreiz jaamaksaa?

    Visbeidzot, ja dzilaak iedzilinaasies ekonomisko procesu darbiibaa, tad redzeesi, ka bezdarbs ir fenomens, ko izraisa valdiibu iejaukshanaas ekonomikaa un taas korigjeeshana un raustiishana. (Piespiedu) bezdarbs neeksistee briivaa tirguu, kuraa nemaisaas birokraati ar saviem diktaatiem. Citiem vaardiem sakot, visi cilveeki, kas grib straadaat, buutu nodarbinaati, un to patieshaam truuciigo buutu ljoti maz. Vieniigie cieteeji buutu cilveeki, kas represiivaakaa rezhiimaa atrodas pie citu cilveeku nopelniito resursu paardales, t.i., valsts augstaakie iereedni un valsts uznjeemu vadiitaaji ar smiekliigi augstaam algaam, kaadas pat netiek maksaatas produktiivajaa privaatajaa sektoraa. Shiem kungiem un kundzeem nu buutu suuri jaastraadaa, lai nopelniitu savu 10tk meenesii latu ienaakumus, kuri, kaa par briinumu, tiek maksaati monopoluznjeemumos, kas tieshi sadaardzina un liek cilveekiem maksaat lielaaku naudu (nevis ietaupa) par pakalpojumiem nekaa tas buutu, ja shie uznjeemumi tiktu privatizeeti/likvideeti un tiktu nodroshinaata ekonomiska konkurence.

    Es savaa viedokli neredzu ne mazaakaa meeraa nekaadu augstrpaatiibu, bet gluzhi otradi - pazemiibu briiviibas priekshaa, argumenteeti paraadot, kaad buutu ieguvumi, mazinot valsts manipulaacijas ar moentaaro sisteemu un arii muusu nodokliem. Savukaart par visnotal augstpraatiigu es zuskatu viedokli, ka mistiski un pelnjas/atbildiibas nemotiveeti valsts darbonji, nokaashot savu “jumta” tiesu, spees izriikoties ar nodokljos iekaseeto naudu labaak, kaa cilveeki, kas to ir radiijushi. Kaadaa veidaa valsts birokraats, kas nav paklauts tirgus speekiem (un Latvijaa diemzheel arii - ne moraales, ne sava darba deveej priekshaa), var panaakt efektiivaaku resursu paardali kaa privaats un briivs tirgus? Ar kaadiem talantiem shie cilveeki ir vairaak apveltiiti, kaa citi vinju liidzcilveeki? Ja reiz tici valdiibas lomai maznodroshinaato apruupee, aaadaa veidaa Latvijas valdiiba un Saeima ir izceelusies ar zheelastiibu un izpratni attieciibaa pret pashiem truuciigaakajiem, t.i, komunisma mantojuma atstaatajiem un no valsts naudas atkariigajiem pensionaariem? Shie ir jautaajumi, uz kuriem utopistiem un realitaates noliedzeejiem vienmeer buus gruuti atbildeet, nemaz nerunajot par pazemiigu atvainoshanos.

  33. Kaspars Gasūns > Bonifācijam
    janvāris 21st, 2010 @ 1.58

    Čalīt! Ja nevari atšķirt sociālās no dabas zinātnēm un neesi dzirdējis par iracionālo faktoru ekonomikā, tad labāk patiešām tik sarežģītas tēmas necilā. ;)

    Tu taisi nekorektus slēdzienus vidēji katrā otrajā trešajā solī. Maksimums ceturtajā. Kā savas retorikas pamatelemntu izmanto absolūtus apbalvojumus, kurus apaudzē ar atvasinājumiem. (Abi soļi, kā jau minēju, bieži ar nekorektu struktūru.)

  34. Autors
    janvāris 21st, 2010 @ 9.26

    Kasparam Gasūnam
    Būtu jauki, ja tu varētu oponēt katram konkrētajam Bonifācija apgalvojumam, kas tev liekas nepareizs. Jo šī bloga pamatmērķis ir apmaiņa ar dažādiem viedokļiem, un, manuprāt, tas kā iedalās zinātnes un kāda ir ‘pareizā struktūra’ nav tik svarīgi.

  35. Grieta
    janvāris 21st, 2010 @ 15.12

    Paldies, Kaspar!

    autoram - nepiekritīšu tam, ka struktūrām un iedalījam nav nozīmes, tik viedoklim. cilvēki nevar diskutēt, ja nav noskaidroti pamatjēdzieni un tas, kāda ir konkrēto lietu definīcija. ja krēsls ir tā lieta uz kā sēž, tad diskusijā kādai pusei to saucot par zupas šķīvi, diskusija pēc būtības nav iespējama.

  36. Autors
    janvāris 21st, 2010 @ 19.14

    Grietai
    Nu nezinu gan. Es personīgi visu saprotu, ko Bonifācijs grib pateikt (kaut arī ne visam 100% piekrītu). Un, vai tas, ko viņš saka tiek kvalificēts kā sociāla vai dabaszinātne, mani īpaši neinteresē, svarīga ir būtība.

  37. Svetais Bonifaacijs
    janvāris 22nd, 2010 @ 15.58

    Es varu velreiz atkartot: ekonomikas un it iipashi finansu sociaalaa puse beidzas tur, kur beidzas cilveka iespejas ietekmeet matemaatiku. Ir diezgan milziiga atshkjiriiba pat starp ekonomiku un finanseem, ja reiz kaads grib iedziljinaaties tik dzilji. Tajaa zinjaa, ka finanses ir krietni praktiskaaka discipliina kaa ekonomika.

    Kasparam - nav saprotams, par ko konkreeti ir runa un par kuru no maniem apgalvojumiem ir runa.

    Grietai taapat - kur manis teiktajaa “kreesls” ir nosaukts par “zupas shkiivi”?

    Citaadaak sausa runa.

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt