Jānis Ogsts

Privatizēt vai neprivatizēt

Publicēts | decembris 14, 2009 |

Tāds ir jautājums, kas laiku pa laikam uzpeld Latvijā un gandrīz vienmēr tiek sagaidīts ar izteiktu negatīvismu. Vai tad tiešām valsts uzņēmumu nodošana privātās rokās ir tik slikta kā to krāso Latvijas iedzīvotāji? Vai arī negatīvā attieksme balstās uz emocionālu vērtējumu par iepriekšējo, tiešām ne tik veiksmīgo un caurspīdīgo privatizāciju?

.
.

Argumentācija

Galvenie privatizācijas oponentu argumenti parasti ir sekojoši : nonākot privātās rokās tiks celti tarifi un kāpēc atdot peļņu privātajiem, ja to var paturēt valstij (gadījumos ar pelnošajiem valsts uzņēmumiem). Jāteic, ka abi argumenti ir vairāk emocionāli nekā praktiski. Biedēšanu ar milzīgu tarifu palielināšanu, jo ‘īpašnieks taču grib peļņu’, var pieskaitīt pie tādiem nu jau pie klasiskajiem mītiem ka lata devalvācija būtu pasaules gals, vai Parex bankrots nozīmētu Latvijas finanšu sistēmas sabrukumu.  Īpašnieks grib peļņu, tā ir taisnība, taču konkurences apstākļos tarifus nosaka tirgus nevis īpašnieku vēlmes. Attiecīgi vienīgais veids, kā savu uzņēmumu padarīt rentablāku un vairāk pelnīt, ir uzlabot efektivitāti - samazināt izmaksas un modernizēt uzņēmumu. Tas ir tas, no kā tik ļoti cenšas izvairīties valsts uzņēmumi, jo tas nozīmētu daudz darba īstermiņā, un lielu risku, ka nākotnē - kad varētu tikt baudīti darba augļi - politiskā situācija pamainīsies un pie teikšanas jau būs citi.
Savukārt priekš monopoluzņēmumiem ir tāda iestāde kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kuras pienākums ir sekot, lai tarifi būtu adekvāti. Vēl jāatceras, ka atrašanas valsts īpašumā nebūt negarantē zemus tarifus - ja mēs paskatamies to pašu Latvenergo, tad atklājas, ka Latvijā ir augstāki elektrības tarifi nekā Lietuvā (kur daļa no koncerna LEO akcijām ir privātās rokās un tirgojas biržā zem nosaukuma Lietuvas Energia), gan arī Igaunijā (kuras Eesti Energia akcijas tiek plānots piedāvāt biržā nākamā gada sākumā.

Valstoņi
Jautājums par peļņas paturēšanu valstij ir sarežģītāks. Tīri juridiski, dividendes, protams, paliek valstij, taču jautājums ir tāds, kas ar tām notiek tālāk, kas tad īsti kontrolē uzņēmumus un kāda ir viņu ieinteresētība? Un te nu rūgtā patiesība ir tāda, ka atrodoties valsts īpašumā, faktiski uzņēmums atrodas atsevišķu valsts sektora pārstāvju rokās. Te runa ir par dažādiem partiju cilvēkiem, ministriju amatpersonām, ‘radiem’, ‘klasesbiedriem’, kuriem vēl piepalīdz ‘uzņēmēji, kas kā vienīgie uzvarējuši konkursos’. Kāda gaiša galva šo cilvēku grupu precīzi nosauca par ‘valstoņiem’. Lieki piebilst, ka, lai arī visi viņi dziļi sirdī visticamāk ir labi cilvēki, lielākā daļa no šīm personām neietilpst kategorijā ‘labs saimnieks, kas rūpējas par ilgtermiņa izaugsmi’. Ja tā būtu, tad nez vai uzņēmumu valdēs un padomēs sēdētu tik daudz jau iepriekš kaut kur citur redzētu ‘profesionāļu’. Nez vai būtu tā, ka ir lieli valsts uzņēmumi, kas ilgstoši balansē uz maksātnespējas robežas, bet nekas netiek darīts, lai situāciju mainītu. Nemaz nerunājot par tik bieži pieminētajām dividendēm, kas nevis tiek uzkrātas speciālā fondā ‘nebaltām dienām’, bet gan vienkārši noēstas vai vēl labāk - notērētas vēl nenonākot līdz budžetam.

Maldīgs ir arī viedoklis, ka nomainot vadošos cilvēkus vai partijas, kaut kas būtiski mainīsies šajā situācijā. Nemainīsies, jo tā ir SISTĒMA. Un kaut kas līdzīgs vienā vai otrā veidā funkcionē praktiski visās valstīs. Būtiskā atšķirība starp Latviju un attīstītajām valstīm ir tikai tajā, cik liela ‘vaļa’ tiek dota valsts sektoram. Jo mazāka teikšana valstoņiem, jo valsts ir ekonomiski attīstītāka. Tāpēc arī visās attīstītākajās valstīs lielākā daļa uzņēmum atrodas privātās rokās – tādā veidā valstoņu ietekme tiek maksimāli samazināta. Pieliekot tam visam klāt saprotamu un adekvātu nodokļu sistēmu, arī var sākt runāt par reālu produktivitāti.
Efektivitāte, starp citu, ir arī galvenais iemesls kāpēc kapitālisms ar visiem saviem trūkumiem tomēr ir labāka sistēma nekā sociālisms. Kapitālisma lielākais mīnuss ir tas, ka tas rada lielu plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Sociālismā visi ir puslīdz vienādi, taču kā sistēma sociālisms ir daudz neefektīvāka, jo, lai nodrošinātu tās funkcionēšanu (piem. to pašu cenu kontroli) ir nepieciešams liels skaits valsts ierēdņu, kas attiecīgi noēd daudz vairāk līdzekļu. Galu galā veidojas situācija, ka sociālismā pīrāgs tiek dalīts aptuveni vienādās daļās, taču tas ir mazāks. Savukārt kapitālismā sadale ir nevienmērīgāka, taču, tā kā pīrāgs ir daudz lielāks, arī mazākie saņem lielāku daļu nekā to sociālismā dzīvojošie līdznieki.

Privatizācija

Runājot par pašu procesu, vislabākais veids lielākajā daļā gadījumu būtu veikt privatizāciju piedāvājot akcijas (vai piesaistot jaunu privāto kapitālu) sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) Rīgas Fondu biržā. Tikai tā var nodrošināt, ka akcijas var iegādāties un dividendes saņemt ikviens jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Un tikai tādā veidā daļa šo akciju nonāktu Latvijas pensiju plānos, kas nodrošinātu to, ka vismaz daļa no pensiju naudas paliktu Latvijas ekonomikā, nevis aizplūstu uz ārvalstu vērtspapīru tirgiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka pensiju fondi faktiski ir tautas īpašums (bankas tos tikai pārvalda), visi labumi (iesk. dividendes) nonāktu tieši pie nākotnes pensionāriem. Starp citu, arī lielākā daļa globālo, labi pazīstamo uzņēmumu (t.sk. arī pie mūsu politiķu sapņu uzņēmums Nokia) ir pensiju un investīciju fondu ieguldītāju (tās pašas tautas) īpašums.
Protams, tas nenozīmē, ka jāprivatizē ir visi uzņēmumi - ir tikai normāli, ka valstī tiek noteikti stratēģiski svarīgi uzņēmumi, kuros tiek saglabāta valsts kontrole. Kaut dažos no tiem (kā piem. Latvenergo vai Lidosta Rīga) daļēja privatizācija vai privātā kapitāla piesaiste (kā to izdarīja lietuvieši ar Lietuvos Enrgija) būtu solis pareizajā virzienā. Taču ir vesela rinda ar uzņēmumiem - Lattelekom, LMT, Latvijas Pasts, LHZB, Parex, AirBaltic, Rīgas ūdens, Rīgas Siltums utt., kuru atrašanās valsts īpašumā nepavisam nav nepieciešama. Un, protams, nekādos apstākļos nav pieļaujams tas, ka privatizācijas procesā tiek dotas īpašas privilēģijas kaut kādām noteiktām personām vai personu grupām (kā vēl pavisam nesen bija plānots nenotikušajā Lattelecom privatizācijā).
Visbeidzot ir arī skaidrs, ka privatizācija nav jāizveic uzreiz un tagad, taču saprātīga plānošana un racionāla pieeja šim jautājumam gan no valstsvīru, gan no mūžīgo protestētāju ‘pret visu’ puses būtu labs priekšvēstnesis gaišākam Latvijas ekonomikas attīstības scenārijam.

Komentāri

18 Responses to “Privatizēt vai neprivatizēt”

  1. Early Bird
    decembris 17th, 2009 @ 18.06

    Vidējā ES dalībvalstī tā tam vajadzētu arī notikt. Taču Latvijā, visticamāk, ja pat tiks realizēta atklāta un puslīdz godīga uzņemumu privatizācija ar biržas starpniecību, valstoņi šos no privatizācijas iegūtos līdzekļus vienkārši izšķerdēs. Līdz ar to zūd vismaz 50% no privatizācijas idejas.

    Kādā mazākkorumpētā ES dalībvalstī (par Igaunijā, kur publiskās finanses ir daudz sakārtotākas) es noteikti atbalstītu privatizāciju.

    Visiem priecīgus Ziemassvātkus.

  2. Autors
    decembris 18th, 2009 @ 11.39

    Savā ziņā tas jau ir noticis - pateicoties pēdējo gadu nenormālajiem budžeta tēriņiem un nesaprātīgām glābšanas operācijām (parex), mums tagad ir milzīgi parādi, kuru dzēšanai tad visticamāk aizies nauda no nākotnes privatizācijām. No tā neizbēgt. Vienīgais uz ko atliek cerēt ir tas, lai šī privatizācija tiešām notiek caur biržu.

  3. Autors
    decembris 22nd, 2009 @ 10.55

    Divi no mūsu valsts/pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas brīvā tirgū, nonākuši preses uzmanības centrā :
    - LHZB, kas pamanījās aizdot Valdim Birkavam vairāk kā 2 miljonus LVL par īpašumu, kas nesen tika pārdots par 160 tūkst. LVL http://www.diena.lv/lat/politics/hot/aresteti-bijusa-premjera-birkava-konti
    - RSK, kuras privatizācija tika vilcināta gadiem ilgi līdz tā nevienam vairs nav vajadzīga
    http://www.db.lv/2/a/2009/12/2/Ushakovs_neviens_negrib_p.
    Nemaz nerunājot par to, ka šai apdrošināšanas sabiedrībai ir atņemta licence…

  4. Sveetais Bonifacijs --> Autors
    decembris 23rd, 2009 @ 12.58

    Reaali piemeeri…. Kjirzakas smaida gadiijums, he, cik taadu nav, par kuriem publikai nekas (veel?) nav zinaams?

    Tikai absoluuti trakam vai galiigi neinformeetam, ar valsti nesaistiitam cilveekam vareetu buut kas iebilstams pret visu to funkciju nodoshanu privaatajam sektoram, kur tas var nodroshinaat godiigu konkurenci un atklaatiibu, nododot pateereetaaja un tautas rokaas iespeejas noteikt, kursh tad konkurences apstaakljos izdziivos, bet kursh - izputees. Rezultaats buutu tieshi tas, kas ir reaalaas, vieniigaas reaalaas zaalees Latvijas atveseljoshanai - valsts lomas mazinaashanas ekonomiskajos procesos, veicinot (bez jebkaadaam idiotiskaam centraalkoma gjeeniju plaanoshanas idejaam, kas un kaa buut jaaattiista) konkurenci un uznjeemeejdarbiibu, tai vienkaarshi nemaisoties pa kaajaam. Taatad valsts aparaata un iestaazhu likvideeshana un tirgus liberalizaacija, neaizmirstot, ka arii muusu monetaaraa politika ir jaaparvalda taa, lai taa atspoguljotu tirgus realitaati un stimulus.

    Citiem vaardiem, nevis jaakalpo ar “valsts” sveetiibu krediitburbulju puuteejiem, taadeejaadi izputinot Latvijas saimnieciibu, bet gan jaarealizee reaalaa Latvijas iedziivotaaja vajadziibaam nepiecieshamaa monetaaraa politika - t.i., jaaizmet meeslainee Latvijas Bankas pretvalstiskie un pashas likumam neatbilstoshie monetaarie postulaati, un jaaljauj tirdznieciibai ar aarvalstiim un pieprasiijumam/piedaavaajumam peec krediitiem noteikt kaa valuutas kursu, taa arii procentu likmes.

    Monetaaraas politikas, kaa arii paareejo valsts aparaata iejaukshanos un maisiishanos tirgus dariishanaas “privatizaacija”, t.i., briivlaishana laikam jau buutu pats svariigaakais, kas buutu iistenojums, ja meerkjis tieshaam te ir radiit kaut ko liidziigu Shveicei labklaajiibas zinjaa. Viss paareejais ir tuksha salmu kulshana.

  5. Early Bird
    decembris 24th, 2009 @ 19.23

    Vai Svētajam Bonifācijam ir ideja kā noprivatizēt Parex banku?

    Kaut kā viņa pieminētajai Šveicei ar tās ieguldījumu UBS ir daudz veiksmīgāk gājis.

    Varbūt tādēļ, ka korupcija pa kārtu mazāka un ar to būtu jāsāk?

  6. Autors
    decembris 25th, 2009 @ 16.07

    Ar Parexu ir vienkārši - jāsadala pa daļām un jānopārdod. Jo ātrāk, jo labāk. Jo katra diena šādā statusā (resp. ar darbības ierobežojumiem) nes zaudējumus.
    Birža, protams, te nederēs, jo tajā var nopārdot tikai stabili strādājošus uzņēmumus.

  7. Early Bird
    decembris 25th, 2009 @ 20.21

    Ar tām daļām ir vismaz viena problēma- tā saucama “sliktā” daļa ir ļoti liela kopējā biznesā.

    Procesiem tuvu stāvošie cilvēki saka, ka reālo pircēju praktiski nav. Nav jau grūti pamanīt, ka pēdējā laikā presē nekas nav rakstīts par “potenciālajiem” pircējiem. Pēc biznesa loģikas, pirms šāda darījuma pilnā spārā vajadzētu iet “due dilligence”. Taču tas nenotiek.

    Secinajumus izdariet paši. Augstākā pilotāža varētu būt daļas Parex akciju pārdošana kādai EBRD līdzīgai institūcijai.

    Taču šis nebūs īpaši komerciāls darījums.

  8. Autors
    decembris 26th, 2009 @ 11.04

    Sliktā daļa, visticamāk, tā vai tā pagaidām paliks valstij, šādā situācijā tai nez vai atradīsies pircējs pat, ja to piedāvātu ar diskontu. Šobrīd ir svarīgi pārdot to, kam vēl ir kaut kāda vērtība - filiāles, aktīvu pārvaldi utt.
    Tas arī nozīmē to, ka valsts nekad neatgūs savu miljardu pilnā apmērā, taču vismaz vairs nekas nebūs jāiegulda papildus.

  9. Sveetais Bonifaacijs --> Early Bird
    decembris 28th, 2009 @ 12.46

    Diemzel jagulj ir tada gultinjaa, kaada ir saklaata, t.i., nevar veikt nekaadus briinumus un sveikaa tikt cauri, ja ir sastraadaati suudi daudzu gadu garumaa.

    Pirmkaart, protams, ka vislabaakais bija ljaut Parex-am bankroteet, garanteejot tikai droshi vien vieteejos depoziitus, bet paarejo mantu (aktiivus) izpardodot. Tachu shis ir kaut kas, kur Latvija bija spiesta paraadiit, ka tai nav nekaada suverenitaate un pashnoteikshanaas tiesiibas, jo, redz, sliktu uznjeemumu (banku) bankrots ir kaut kas, ko EUSSR negrib pieljaut.

    Otrkaart un tieshi taa, kaa saki, iemesls tam, ka pirmais nenotika un nenotiks, ir korupcija jeb nelietiiga likumdoshanas un valsts paarvaldes tiesiibu un resursu izmantoshana, Latvijas iedziivotaajiem vai, preciizaak, to nesoshajai masai par to iipashi neiebilstot. T.i., citiem vaardiem sakot, probleema ir cilveeku galvaas un mentalitaatee un diemzheel, diemzheel Latvijas valsts paarvaldes struktuuras ir reaals spogulis sabiedriibai un taas bezatbildiibai pashai pret sevi.

    Kameer cilveeki nesapratiis, ka valsts iejaukshanaas ekonomiskajos procesos VIENMEER padara videejo cilveeku nabadziigaaku (nekaa tai neiejaucoties), kameer cilveeki nesapratiis, ka tikai pashiem un valdiibas netrauceetiem straadaajot var radiit lielaaku bagaatiibu (nekaa turot pirkstus churikaa un akli ticot utopiskiem valdiibas soliijumiem un politikai), un visbeidzot un vissvariigaak - kameer cilveeki nesapratiis, ka valdiibas “eksperti” ir vairaakas reizes trulaaki indiviidi kaa tie, kas dara reaalas lietas, konkureejot tirguu, un ka nodoklu naudas uzticeeshana shaadiem cilveekiem ir absoluuts beztolks pa virsu patiesiibai, ka peispiedu nodoklju iekaseeshana, neatskaitoties par to izmantoshanu, ir legaals rekets, tikmeer arii nekas nemainiisies.

    Latvijas gadiijumaa probleema ir jaarisina drastiski taas saknee, likvideejot pat iespeeju nodoklu naudas izsaimniekoshanai, jo valsts paarvaldes aparaats/uznjeemumi ir pieraadiijushi tikai un vieniigi to, ka tas prot Latvijas bagaatiibu izsaimniekot nevis vairot. Tas, kas notika pirms neatkariibas komunisma paspaarnee, notika arii pedeejos 15 gadus, tikai vairaak korporatiiva fashisma izskataa, t.i., valsts/iedziivotaaju resursu paarvalde zinaamu biznesa intereshu vaardaa, shai probleemai iipashi izkristalizejoties pec pievienosanaas ES un Latvijas Bankai maaksligi uzturot naudas politiku, kas iedziis tautu pilniigaa nabadziibaa, saakumaa realizeejot nezheeliigu inflaacijas politiku un peec tam, t.i., shobriid, realizeejot deflaaciju un ar pompu izputinot visu, kas veel palicis no reaalaas ekonomikas, tai pat laikaa ar ECB sveetiibu par sho pakalpojumu sanjemot daasnu atalgojumu.

  10. Autors
    decembris 28th, 2009 @ 16.07

    Šis te labs :
    Deutsche Bank: krīze uzvarēšanai palīdzētu ēnu ekonomika
    http://www.db.lv/2/a/2009/12/28/Deutsche_Bank_krize_uzva

    Mūsu valstvīriem šī doma visticamāk nepatīk, bet, lai cik tas absurdi neizklausītos, tajā ir sava sāls. Jo raugi liela daļa ēnu ekonomikas procesiem ir prom no valsts ietekmes un tas savā ziņā sekmē izaugsmi.

  11. kāmis - autoram un bonifācijam svētajam
    decembris 30th, 2009 @ 11.46

    D bankai interesants secinājums - vissliktāk ir, ja ēnu ekonomika ir nedaudz virs 14%. a cik ir vislabāk? :)

    bet ja nopietni - Latvijā ēnu ekonomikai ir pilnīgs atbalsts no politiķu puses un viņi šo D bankas teikto ļoti labi saprot. par to liecina nevis publiski izteikumi, bet gan reālie darbi - Latvijā tagad ēnu ekonomika sasniedz, pēc dažāie aprēķiniem, ap 40%. turklāt tas viss notiek laikā, kad VID strādāja četras dienas nedēļā un nodokļu iekasēšanā bija problēmas. tad kas tas ir? ēnu ekonomikas izskaušanas plāns?
    un vēl - Latvijā ēnu ekonomika vienmēr ir spēlējusi būtisku lomu gan izaugsmē, gan arī tagad - kritienā. neticu ekspertiem, kas saka, ka pirms pāris gadiem ēnu ekonomika gāja mazumā. manuprāt, bija pretēji - citādi burbulis nebūtu uzpūsts tik liels, jo bija pieejami ne tikai kredīti, bet arī bija jālegalizē liela daļa no ēnu ekonomikā nopelnītās naudas. turklāt bankas ļoti labprāt nodarbojās ar šīs naudas legalizāciju, ilgu laiku izsniedzot kredītus, arī ņemot vērā cilvēku nedeklarētos ienākumus.
    tā kā D bankai ļoti interesanta droši vien būtu Latvijas pieredze. kas paradā ēnu ekonomikas papildus riskus un grūtības ar to menedžēšanu.

    bet bonifācijam es gribētu teikt - lai arī esi svētais, tomēr tavi spriedumi ir visai neiecietīgi. un vēl - der atcerēties, ka valsts pārvaldē nestrādā no ārpuses iesūtīti absolūti stulbeņi, bet gan šis valsts pilsoņi, iespējams arī tavi draugi un radi.
    un vēl - banku bankrotu nevēlas pieļaut ne tikai stulbā ES, bet visa pasaule. arī ASV. manuprāt tur ir kaut kāds rezons, ne? neieslīgšu detaļās, bet manuprāt, lēmums nepieļaut Parex bankrotu bija viens no labākajiem. un runa nav tikai par Parex, bet gan par visu finanšu sistēmu kopumā. un vēl - ja valsts pieņem lēmumus, vienam naudu izmaksāt un citam nē - tai ir jārēķinās ar virkne seku, kur tiesvedība ir viens no vieglākajiem.

  12. Autors
    decembris 31st, 2009 @ 13.22

    Kāmim
    Par ēnu ekonomiku piekritīšu - tā nekad mūsu vadoņiem nav bijusi prioritāte, ne velti tā pati bēdīgi slavenā sākumdeklarācija tā arī nav ieviesta. Un, lai arī pēdējos gados (manuprāt) situācija pamazām gāja uz labo pusi, šie pēdējie lēmumi nodokļu jomā apcirta šo tendenci pašā saknē.
    Par Parexu gan tomēr nepiekrītu - organizēts bankrots būtu lētāks un labāks risinājums. Un nedomāju, ka tādā veidā mūsu finanšu sistēma sabruktu - ja jau mēs pārdzīvojām Banku Baltija, tad pārdzīvotu arī Parexa krahu.
    Tagad gan jau vairs nav tik svarīgi, vai tas bija pareizais lēmums vai nē - tagad ir būtiski šo banku (jeb vismaz atsevišķas tās daļas) pēc iespējas ātrāk pārdot, jo katra diena valsts īpašumā ir zaudējumi (dēļ ierobežojumiem).

  13. Autors
    janvāris 13th, 2010 @ 14.14

    Paturpinot tēmu par ‘efektīvu apsaimniekošanu’ - ziņa šodienas NRA (kas gan vairs šajā avīzē nav atrodama, tāpēc nācās pārkopēt no cita saita : http://www.krediti.lv/?art_id=318

    Problēmas arī “Hipotēku un zemes bankai”

    Kā izriet no Latvijas valdības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunā nodomu protokola projekta teksta, kas vakar nonāca publiskā apritē, Latvijas “Hipotēku un zemes bankai” ir nopietnas finanšu grūtības: tai tiks aizliegts aizņemties ārzemēs, kā arī ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu turpmāk nodarbosies cita finanšu institūcija.

    Kā izriet no aģentūrā LETA vakar publiskotā nodomu protokola projekta, Latvijas valdība apņemas “pārveidot Latvijas Hipotēku un zemes banku (LHZB). Pamatojoties uz SVF nesenās misijas ieteikumiem, un saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. novembrī apstiprināto stratēģiju, mēs izstrādāsim rīcības plānu ar konkrētiem ieviešanas termiņiem. Par rīcības plānu mēs konsultēsimies ar SVF un EK pārstāvjiem un to pieņemsim līdz maijam (2010. gada maija beigas - strukturāls rādītājs). Mēs plānojam attīstības pamatdarbību - MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūra un citi nacionālās attīstības projekti - koncentrēt atsevišķā ar attīstības darbību saistītā iestādē, kas tiks pakļauta FKTK uzraudzībai (tās ieviešanai var būt nepieciešami grozījumi tiesību aktos). Sadarbībā ar LHZB vadību mēs izstrādāsim plānu, kas risinās ienākumus nenesošo aktīvu problēmu un formulēs vidēja termiņa LHZB finansēšanas programmu. Līdz plāna izstrādes pabeigšanai banka atturēsies no jaunu ārvalstu aizņēmumu piesaistes (neskaitot tos, par kuriem līgumi jau noslēgti).”

    Avots: NRA.lv

    13/01/2010

  14. Vaards
    februāris 1st, 2010 @ 11.46

    Ar Latvenergo privatizāciju varētu panākt vienu fantastiski vērtīgu lietu - ieviest patiesu ekotūrismu latvijas laukos. Jo viņiem noteikti nebūs elektrības. Šodienas izpratnē - nekad.

    Kaut gan, ekotūrisms nesanāks, jo ņiprākie indivīdi dienu un nakti darbinās dīzeļģeneratorus.

    Vispār jau ceļu apsaimniekošanu arī vajadzētu privatizēt - domāju, ka lauku rojonu grantētie ceļi nevienam nav vajadzīgi. Ja tur kāds pensionārs koka būdā (skala gaismā) vēl ir palicis, tas lai maksā par greideri, kas pie viņa iebrauc. Kādus 500 Ls/brauciens.

    Protams, pasts jau arī būs privatizēts. Tādejādi pensiju attiecīgais pensionārs nevarēs saņemt. Ja viņš to vēlēsies (svaus 60LVL mēnesī), tad viņam būs kāds privātais DHL jālūdz atgādāt. DHL pieprasīs, lai pensionārs iztīra ceļu (500 LVL), tādejādi pensionārs automātiski no spēles tiek izslēgts un gala rezultātā Šlesers varēs pārdot vairāk aviobiļetes un piedzērušiem angļiem krēslas zonā, tpu, Latgalē būs reāls urbiens un medības.

  15. EP
    novembris 26th, 2010 @ 22.17

    Par privatizaciju.Latvenergo butu velams nekavejosi pardot TEC1 TEC2, jo tiem ir importa kurinamais un sniedz apkuri.Lai ar paradniekiem cinas privatsektors.
    HES kaskadi privatizet nedrikst.
    Dambja ipasnieku atbildiba pec starptautiskam konvencijam par bojajumiem citiem ipasumiem dambja defektu delj- iesaku papetit.
    Dambji tiktu privatizeti,ka Ukraina neremonteti,par kapeikam pardoti.Uzstadinajumu ekspluatacija notiktu tikai ar valsts garantijam, tad apdrosinataji piekristu drosinat.Maksa butu arvalstu valuta.Ka daudzas valstis,tos neremontetu,razotu dargo PEAK LOAD, maksimumstundaas, un neiegulditu reali ne centu.Ir barga pieredze.Piemeram,nekrizes valstis,labos laikos-augseja HES pieder S,apakseja W un vienam izdevigi tad,otram tad darbibaat.Konflikts, upe viena, akcionari,tiesas.Uz ta dzivo desmiti tukstosi jursitu pasaulee,un vinju algas un uzcenojumi ieklauti stravas cenaa.Labs piemers UK dzelzscels- privatize xx firmam,velak sliedes jalabo par valsts naudu,emitejot parada vpp,protams.Uraa!Nez kur palika varenie uznemeji un privatais sektors?Hello?Neviens nezina?
    Par Parex.Vareja palidzet,pienemt kilas,nodrosinajumus apmainai.NEDRIKSTEJA PARNEMT IPASUMAA TO BURKU.
    Pirms tam valsts vareja dot,kad speja un nedot,kad nespeja.Atbildiba aprobezotos ar depozitu garantijas limitiem.
    Pec parnemsanas sitaucija kluva savadaaka- paradu ipasnieks kluva Falsts Brinumzeme.
    Latvijai vajadzeja aktet kaa Maltai 70 ajos ar HSBSC pabankas banku Maltaa.Iesaku pameklet internetaa,ko uzdrikstejaas toreiz Malta,maza valsts BEZ ENERGORESURSIEM,IZEJVIELAAM,JURAS VIDUU!!!Nazo videjo uznemejdarbibu sobrid uz kreditiem attistit nebutu pratigi.Diemzel,noteikumi un likmes,prasibas ir par bargu.Es labak izvelos atdot dalju biznesa citiem,nevis aiznemties ar privatu galvojumu pec esosam likmem un noteikumiem.
    Tuvakos gados neesmu gatavs privati galvot nekadu kreditu.Ari iekilat ipasumus nee.
    Tad labaak stradat pie cita un parlaist krizi sada veida.Tiesa gan,esmu aiznemies pa vairaki lagi krize laikaa, bet izmantojot vpp ka kilu aizdevumam.Domaju,pratigi piesaistit papildu partnerus,nevis iekilat mantu vai pasam kada veida galvot par biznesa kreditu ka privatpersonai.Drizak ar lielu prieku dalos ar citiem,nevis tricu un drebu par sevis sastradato.Visus biznesus esmu veidojis tikai kopa ar citiem,nekad viens pats.Iemesls- iegut kapitalu,lai nevajadzetu nemt kreditu iesakumam.Protams,pec tam jadalaas,bet tas nekas.Rezultataa krizes laika izdevies izveidot nelielu akciju sabiedribas tipa firmu, ienakumi sanak ciesamaa limenii,jo nav Baltijas valstiis.

  16. Autors
    februāris 14th, 2011 @ 10.57

    Viela pārdomām tiem, kas domā, ka uzņēmuma atrašanās valsts rokās nozīmē MAZĀKUS tarifus :

    Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) akceptēs jauno tarifu projektu, tad mājsaimniecībām, kuras iztērēs vairāk nekā 1200 kWh elektrības gadā, par pārtērēto elektrību būs jāmaksā 10,7 santīmi kilovatstundā. Pēc Eurostat datiem, Latvijā šī cena būs augstāka nekā 13 citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, Somijā un Francijā.

    http://db.lv/r/319-energetika/235277-latvenergo-grib-elektribas-cenu-augstaku-neka-lielbritanija-un-francija

  17. NMP
    februāris 17th, 2011 @ 8.49

    Nu re, jaunie Latvenergo tarifi jau apstiprināti. Vai labā ziņa ir tā, ka lats beidzot devalvēts attiecībā pret Latvenergo tarifu?

  18. Autors
    februāris 17th, 2011 @ 10.28

    NMP
    Nezinu. Bet viens gan ir skaidrs, ka mēs līdz galam nenovērtējām valstoņu iztēli un spējas aptīrīt tautu. Tagad jau vakaros bail slēgt iekšā TV, ka tik atkal nav kāds nodoklis vai maksājums.

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt