Jānis Ogsts

Zaļie asni Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Publicēts | jūlijs 13, 2009 |

Nezinu vai pie vainas ir Latvijas ikgadējā viena klasiskā karstā vasaras nedēļa vai lētie avioreisi uz Amsterdamu, taču, sekojot mūsu brašo valstsvīru piemēram, arī vesela rinda nekustamā īpašuma nozares pārstāvju pēkšņi ir sākuši runāt par Latvijas NĪ tirgus stabilizēšanos jeb kā tagad ārpasaulē mēdz teikt – zaļajiem asniem.

Ko tad īsti pateica mūsu NĪ eksperti un kāda ir viņu argumentācija cerību pilnajām ‘zaļo asnu‘ prognozēm:

- LATIOpatlaban vērojama tendence, ka pircējs zaudē tirgus noteicēja lomu, un, ja tas turpināsies, cenām gada beigās pieaugot, noteicējs atkal būs pārdevējs…cenas joprojām krītas, tomēr samazinās arī krišanas ātrums…ja tendence turpināsies, sērijveida dzīvokļiem šī gada septembrī - oktobrī prognozējams cenas minimums aptuveni 450 EUR/kv.m…nekustamo īpašumu nozare varētu būt viena no mūsu eksportspējīgākajām nozarēm…

- OBERHAUSsalīdzinot ar maiju, tās (cenas) ir samazinājušās tikai par 1.1 %…tas liecina, ka cenas sāk stabilizēties…potenciālajiem pircējiem būs arvien grūtāk piemeklēt sev atbilstošu dzīvokli par adekvātu cenu, jo tirgū piedāvājumu skaits būs neliels…

- ARCO VARAšā gada jūnijā cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 4,1%, kas liecina par cenu stabilizēšanās tendenci…atsevišķos mikrorajonos vērojams pavisam neliels cenu kritums 1,5% un 1,7% apmērā, kas ļauj domāt, ka cenas ir pietuvojušās zemākajam punktam un lētāk pārdevēji nebūs gatavi pārdot savu mājokli…par to liecina arī piedāvājuma samazināšanās…

- MĀRIS GAILISnepaies ne trīs gadi, kad nekustamie īpašumi maksās 100 vai pat 150% no savas pirmskrīzes vērtības, bet astoņos gados cena jau dubultosies, Purvciemā un Ķengaragā maksās 500 eiro kvadrātmetrā, un manējā Fabrika maksās desmit tūkstošus, „tāpēc, ka tā ir pasaules prakse”…

Secinājums - trīs no vadošajām NĪ kompānijām pozitīvo saskata tajā, ka krituma tempi nav tik strauji kā iepriekš, savukārt vispārzināmais uzņēmējs un politiķis vienkārši izmisīgi cenšas apmānīt sevi (un arī tos nedaudzos, kas vēl ieklausās viņa teiktajā). Vienlaikus gan tiek ignorēts fakts, ka, lai kā arī negrozītu ciparus, 4% kritums mēnesī joprojām ir 48% kritums gadā (krahs pēc jebkuriem standartiem). Neteiktu, ka tas izskatās pēc pirkšanas signāla.

The obvious is obviously wrong! *(Joe Granville)

Lai nu paliek NĪ kompāniju prognozes – tās vienmēr ir bijušas, maigi izsakoties, apšaubāmas. Ir kāds cits pētījums, kas ir daudz svarīgāks par NĪ runājošo galvu teikto – “SEB mājokļu cenu indikators“, kas apkopo iedzīvotāju viedokļus par NĪ cenu tendencēm. Šāds optimisma/pesimisma indikators ir ļoti klasisks finanšu tirgus rādītājs, jo dod zināmu ieskatu potenciālo tirgus dalībnieku nākotnes darbībā. Dzīvē tas izpaužas sekojoši - jo vairāk aptaujāto uzskata, ka kāda aktīva cenas kāps, jo lielāka varbūtība ir tam, ka notiks tieši otrādi - cenas kritīs. Skaidrojums šim paradoksam ir vienkāršs - ja visi domā, ka cenas kāps, tad acīmredzot liela daļa šo aptaujāto jau ir nopirkuši attiecīgo īpašumu un tirgū vairs nav palicis pircēju, kas varētu veicināt turpmāku kāpumu (taču ir daudz potenciālo pārdevēju). Un otrādi.
Klasisks piemērs šim indikatoram ir tas pats Latvija NĪ tirgus, kur 2007. gada sākumā veiktajā aptaujā 74% respondentu gaidīja turpmāku cenu kāpumu (2006g. beigās šis cipars bija vēl lielāks!!). Tajā pašā laikā 81% aptaujāto gaidīja turpmāku algu pieaugumu, starp kuriem visticamāk bija arī daudzi, kas ticēja NĪ kāpumam - dubultoptimisms. Rekordaugsti investoru sentimenta rādītāji tika novēroti arī ASV akciju tirgū 2007. gada rudenī – tieši pirms gandrīz 50% lielā krituma.
Te gan jāņem vērā, ka šis indikators strādā tikai galējos punktos, līdz ar to pašreizējais rādītājs – 57% pesimistu (tie, kas domā, ka NĪ cenas kritīs) – ir vērtējams kā neitrāls. Signāls, ka kritums tuvojas beigām varētu būt tad, kad pesimisms pietuvosies 2006-07. g. optimisma līmenim, t.i. aptuveni 75-95% no aptaujātajiem būs pesimistiski un viņiem piebalsos vismaz daļa no izdzīvojušajiem nekustamo īpašumu kantoriem.

Savukārt runājot par otru indikatoru – iespēju nopirkt īpašumu un pelnīt to izīrējot - tas vēl joprojām rāda to, ka NĪ Latvijā ir dārgs. Jo šādā veidā potenciālais investors var pelnīt aptuveni 5%-7% gadā, kas pie esošajām depozītu likmēm (LVL pat 10-15%) neizskatās īpaši aizraujoši. Lai varētu runāt par izdevīgu investīciju šajā jomā vai nu dzīvokļu/māju cenām ir jānokrīt uz pusi vai īres cenām jādubultojas.

NĪ – Latvijas ekonomikas sildītājs?

Interesanti, ka vienlaikus ar nākotnes prognozēm Latio valdes priekšsēdētājs Edgara Šīns izteica arī domu, ka NĪ varētu kļūt par Latvijas ekonomikas sildītāju. Šī ideja ir diezgan absurda, jo liela daļa nekustamā īpašuma pēc savas būtības ir patēriņš, kas prasa izmaksas (nodokļi, komunālie, remonti utt.) un, lai nopirktu un uzturētu šo NĪ, nauda ir jādabū kaut kur citur (normālos apstākļos tas nozīmē, ka jānopelna). Un, ja runā par to NĪ segmentu, ko varētu nosaukt par investīciju (īpašums, ko var izīrēt/iznomāt utt) - arī tas ir lielā mērā pakļauts citām ekonomikas sfērām. NĪ joma ekonomikā var dominēt praktiski tikai tad, kad ir daudz brīvi pieejamu līdzekļu (visbiežāk kredītu formā) un šī nauda draudzīgi ieplūst NĪ sektorā - tas, ko mēs vēl ne tik sen varējām novērot Latvijā…
Līdz ar to, ja vien Latvija neplāno atgriezties pie patēriņa ekonomikas un kredītu orģijām, kas dominēja pirms dižķibeles atnākšanas, tad NĪ nevar būt ekonomikas dzinulis un “viena no mūsu eksportspējīgākajām nozarēm”. Tāpēc, lai kā arī Latio un citiem ilūzijās dzīvojošajiem negribētos atgriezt trekngadi, tas nekad nenotiks un to arī nevajag. Zaļie asni neaug betonā.

*ja kaut kas ir pats par sevi saprotams, tad tas acīmredzot ir kļūdains

Komentāri

30 Responses to “Zaļie asni Latvijas nekustamā īpašuma tirgū”

  1. Petjka
    jūlijs 14th, 2009 @ 12.09

    “Zaļie asni neaug betonā.” :))) Agreed.

    Šitie kosmonauti ir reāli smieklīgi. Cilpa laikam savelkas, ja reiz nāk ar šādu klaju populismu.

  2. tracis
    jūlijs 15th, 2009 @ 11.20

    jo populārāks sentiments, jo mazāk tā rādītājiem var ticēt. :)))

  3. Anrijs
    jūlijs 16th, 2009 @ 18.31

    Publiskās cenas tomēr bieži vien neļauj spriest par tirgus patieso stāvokli, jo darījumu skaits tiešam ir niecīgs. Tomēr cik es zinu, pastāv ļoti reāls piedāvājums pat pie vēl zemākām cenām, nekā patreiz tiek slēgti darijumi. Vienkārši tur apjomi ir pārāk lieli, lai būtu vērts tagad piepludināt visus NĪ portālus.
    Manuprāt, vēl viens cenu izmaiņu indikators varētu būt darījumu skaita un apjoma pieaugums.

  4. Autors
    jūlijs 17th, 2009 @ 8.57

    Tā arī ir - darījumu apjoma samazināšanās NAV zīme, ka nī cena kāps, tieši otrādi.

  5. rbm
    jūlijs 17th, 2009 @ 16.17

    Interesanta tendence aplūkojot vienu zemes gabalu pēdējo 8mēnešu laikā.
    Zeme atrodas ādažos, vējupes krastā. platība 2100m2. Sākuma cena 60kLs, pēc tam negribīgi tika samazināta uz 59kLs, nedaudz vēlāk jau tika prasīti 50kLs, tagad gabals stāv uzkops, izpļauts un tirgus cena 43kLs.

    Jāatzīst ka daži līdzvērtīgi (kvalitātes/infrastruktūras pieejamības) zemes gabali ir izņemti no piedāvājuma, jo pārdevēji uzskata ka labāk pieturēt nekā nolaist cenu.

  6. j
    jūlijs 19th, 2009 @ 18.50

    par iedzīvotāju viedokļiem. tirgus cena gan ir “publikas” viedoklis par kādas investīcijas nākotnes perspektīvām. ja vairākums “publikas” domās, ka cena kāps, tad “publikas” pieprasījums vai nevēlēšanās pārdot arī veido augstāku cenu. nekustamā īpašuma krīze būtībā bija straujšs “pulikas” nākotnes ekspektāciju pārstrukturējums no “augs” uz “kritīs”.

    varbūt tuvojošās krīzes pazīme ir tad pārmērīgi liela “publiskā” viedokļa polarizēšanās pārmērīgā optimismā ..

  7. Autors
    jūlijs 24th, 2009 @ 14.17

    Te info priekš tiem, kas uzskatas, ka ‘ekskluzīvā vietās’ nek.īpašuma cenas nevar kristies :

    Miami Condos 94% Off

    http://www.squarefeetblog.com/commercial-real-estate-blog/2009/07/23/94-off-in-miami/

  8. Petjka
    jūlijs 30th, 2009 @ 13.29

    koments pie taa raksta par miami gan re kaads… bet fakts nemainaas - krist var un ir jaakriit visam.

    “can’t believe CNBC reported this nonsense without doing any research. If they had, they would have found that the buyer paid an additional $12 million to control the common areas, as anyone would do if making a bulk purchase of this size. This is a tax allocation and not a real price for the condo-hotel units. Total price $14.6 million for 41,047 saleable sf.”

  9. Early Bird
    augusts 3rd, 2009 @ 20.11

    Shodien bija iespeeja kaarteejo reizi paarliecinaaties par NI darbonju “taalredziibu un kompetenci tirgus procesos”. Proti, kungi shobriid uzskata, ka NI cenas ari ir atkariigas no ekonomikas cikla un liidz ar to nebuutu praatiigi piefikseet cenas pashaa zemaakajaa punktaa (t.i shobriid).

    Kad biju pajautaajis vai kungi saprot kaadu iespaidu uz NI cenaam atstaas plaanotais platiibas nodoklis, iestaajaas neveikla pauze. Pauzei sekoja taisnoshanaas no seerijas “ka ne visiem vajag NI biznesa noluukos utt.”

  10. Autors
    augusts 4th, 2009 @ 10.35

    Tas nodoklis ir ar tādu kā karmisku piesitienu - ja vēl pirms pāris gadiem nekustamā īpašuma sfēra bija totāla beznodokļu paradīze, tad tagad to sit no visām pusēm.
    Bet nu labā ziņa ir tāda, ka šāds nodoklis galu galā sekmēs daudz ātrāku tirgus stabilizāciju, jo paātrinās īpašumu pāreju no personām, kas to nevar atļauties uz personām, kas to var atļauties. Protams, par daudz zemākām cenām.
    Vēl tikai vajadzētu ieviest pamatīgu papildus nodokli par neizmantotajām platībām pilsētās - pussagruvušām mājām, neizremontētiem tukšiem dzīvokļiem, aizaugušiem apbūvējamo teritoriju zemes gabaliem utt. Tas mudinātu saimniekus vai nu efektīvāk tos apsaimniekot vai pārdot.

  11. Autors
    augusts 11th, 2009 @ 12.27

    Jaunākais SEB indikators : pesimistu skaits samazinājies no 57% (jūnijā) uz 45% (jūlijā). Attālinamies no potenciālā zemākā punkta.

    http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/aptauja-samazinajusas-iedzivotaju-gaidas-ka-majoklu-cenas-kritis

  12. Bonifaacijs
    augusts 11th, 2009 @ 12.34

    Laba ziime, ka zemaakais punkts veel priekshaa. Tikai tad, kad 95% uzskatiis, ka nekustamaa iipashuma cenas var tikai krist, buus laiks pirkt :). Videejais tirgus daliibnieks nesaprastu, ka zemaakais punkts ir sasniegts, pat ja tas uzpirstu tam virsuu…

  13. x
    augusts 11th, 2009 @ 16.17

    ko tad tas dod zināšānas par zemāko punktu, ja vidējais tirgus dalībnieks tāpat ir bez naudas!

    autor, kur jauni raksti? radošā krīze?

  14. Autors
    augusts 11th, 2009 @ 17.09

    x
    Esmu tādā nelielā sev piešķirtā atvaļinājumā, bet drīz raksti būs, apsolu :)

  15. Autors
    augusts 12th, 2009 @ 11.14

    E. Šīns atkal runā : No nekustamo īpašumu maksimālās cenas paliks 15%
    http://www.db.lv/a/2009/08/12/SHins_No_nekustamo_ipashum

    Drusku haotiski gan sanāk, te latio saka, ka ir zemākais punkts, te atkal boss saka, ka nē. Ej nu tiec gudrs.
    Interesanti, ka Šīns arī domā, ka nenoteiktība banku sektorā mudinās cilvēkus ņemt ārā naudu no depozītiem un pirkt nekustamo. Wrong. Tādos brīžos cilvēki pārskaita naudu uz drošāku banku, liek naudu zem spilvena vai pērk zeltu.

  16. snowball
    augusts 13th, 2009 @ 10.06

    E. Šīns «Jau šobrīd nelieli dzīvoklīši, nelieli veikaliņi un biroju telpas, kas tiek izīrētas un iznomātas, ienesīgumā ir salīdzināmas ar banku depozītiem. Šī milzīgā jautājuma zīme, kas karājās pār banku sistēmu, un nenoteiktība noteikti rosinās cilvēkus apsvērt savu līdzekļu izvietošanu nekustamajā īpašumā,»

    wrong. wrong. wrong

    Lai pirktu nekustamo to ienesīgumam ir jābūt lielākam, lai nosegtu īrnieka dažādus riskus, kā demolēšanas risks, juridiskais risks ka nevar izmest ārā īrniekus, īrnieks nemaksā īri vai maksā daļēji, dīkstāves risks.

    Vēl kontekstā es saprotu, ka viņš izsaka varbūtību ka varētu sākties “bank run”, kas atkal ir wrong wrong wrong.

    Darījumi ar NI tomēr vairums gadījumi noteik ar bankas pārskaitījumiem, tas nozīmē, ka nauda nepamet sistēmu, tādēļ nevajag paziņot ka tā ir liela jautājumu zīme banku sistēmai.

  17. Autors
    augusts 18th, 2009 @ 12.59

    Eksperti iesaka par «krīzes cenām» pirkt mājas Bulgārijā :
    http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/176478

    Bulgārija - Latvijas sadraudzības zeme.

  18. Bonifaacijs
    augusts 18th, 2009 @ 13.27

    “Tiek norādīts, ka agri vai vēlu tirgus cenas atkal sāks augt un tad par 20–30 tūkstošiem nopirktā māja maksās 200–300 tūkstošus ASV dolāru.”

    :DDDD… mjaa, tiem veel laikam nav beigushaas pagjiras un nav atguuta izpratne, kas nosaka nekustamaa iipashuma cenas situaacijaa, kad nenotiek iluzora krediteeshana. Izklausaas peec ekvivalenta Gailja nesenajaam prognozeem jeb ceriibaam.

  19. Autors
    augusts 18th, 2009 @ 14.20

    Zinot to, ka Bulgārijas NĪ tirgū darbojas arī daudz latvju bāleliņu, nebūtu liels brīnums, ka ‘kājas’ šādai prognozei aug tieši no viņiem. Vispār jau interesanti, ka vislielākais iebraukušo latviešu īpatsvars ir tieši valstīs, kur bija vislielākie burbuļi un tagad ir vislielākās problēmas - Īrija, Spānija, Bulgārija…

  20. snowball
    augusts 18th, 2009 @ 17.17

    Nu nekur tās cenas tuvākajā laikā nekāps. Vidējā ģimenes mitekļu cenu nosaka sekojoši faktori
    1. cik ģimenei uz rokas ir nauda pirmajai iemaksai
    2. cik ģimene var paņemt kredītu banka, kas savukārt ir atkarīgs no
    a. ģimenes ienākumi
    b. likme par kādu banka ir gatava aizdot naudu.
    c. kredita termiņš
    d. proporcija - kādu daļu banka finansē

    Cik zināms nauda uz rokām visiem šajās dienās paliek mazāk, atalgojuma līmenis samazinās, kredītus bankas dod (ja dod) pa augstām likmēm, termiņi arī vairs nav 35 gadi un proporcija labākajā gadījumā ir 70%.

    Man patreiz nav sajūta, ka kāds no šiem faktoriem tuvākajā laikā uzlabosies - tādēļ uz iekšējiem klientiem tirgus neaugs un ārējie investorus arī kaut kā nemana. Tādēļ tirgū būs stagnācija, kamēr LV neparādīsies nozares ar augstu pievienotu vērtību, bankas krītus varēs sākt dot pēc gadiem diviem (kad būs norakstīti zaudējumi un piesaistīts jauns kapitāls)

  21. Autors
    augusts 19th, 2009 @ 9.51

    ASV ir tāds interesants ‘maldu’ indekss (misperception index), kas parāda starpību starp to, cik maksā nī pēc tā īpašnieka domām un kāda ir analoga nī vērtība tirgū :

    http://www.zillow.com/blog/homeowners-more-optimistic-about-the-future-than-any-time-in-past-year/2009/08/17/

    Mums arī tādu vajadzētu. Pieļauju, ka mēs pēc šī indeksa rādītāja atkal izrauties pirmajās vietās pasaulē.

  22. Bonifaacijs Snowball
    augusts 19th, 2009 @ 11.27

    Gribeju tikai papildinat, ka tik vieglpraatiigu un neizsveertu politiku maajoklju krediteeshanas jomaa, kaadu Latvija piedziivoja peedeejo 5 gadu laikaa, neredzeet veel paaris paaudzes, ja vispaar kaut kad. Zaudeejumi, kas radushies un veel radiisies bankaam, buus ljoti sapiigi un ilgi paliks atminjaa. Krediteeshanas politika atgrieziisies 90-to beigu liimenii un arii reaalaas cenas, protams, pielaagotas inflaacijai un reaalajai produktivitaatei: maajoklju cenu dinamika ir ekvivalenta produktivitaates un sekojoshi arii IKP un atalgojuma pieaugumam/kritumama konkreetajaa sisteemaa. Krediitorgjijas tikai rada troksni bumu un krahu izskataa.

    10% vai 20% kaapumi gadaa nebuus tuvaakos 30 gadus, ja nu vieniigi pashreizeejais krahs un piedaavaajuma liimenis neizraisiis cenu pakrishanu zem “normaalaa” liimenja tuvaako gadu laikaa. Protams, ja nu letinji iemaacaas chakli straadaat un attieksme pret saimniekoshanu kardinaali mainaas, tad ir iespeejams, ka kaadu gadu arii produktivitaate pieaugs par divciparu %, bet tas buus iznjeemums. Cenas nekur neaizmuks, un cilveekiem buus vairaak laika padomaat, kaa kaut ko radiit bez piesuukshanaas pie ES pupa, tuuristu chakareeshanas un neielaizhoties vienkaarshaas “kupil-prodal” sheemaas.

    Tas buutu tas sveetiigaakais rezultaats visam shim kraham, ka cilveeki sapratiis, ka ir jaastraadaa un jaanopelna lietas. Un ka naudas drukaashana un/jeb krediteeshanaas(akmens LB daarzaa) veicina tikai pilniigi preteeju procesu, piedevaam eventuaali izputinot vai sasleedzot muuzha paraadu verdziibaa buutisku cilveeku skaitu.

    Alternatiiva, ko shobriid valdiiba turpina piekopt un cilveeki iisti nesaprot, ir virziishanaas veel tuvaak sociaalismam un lielaakai nabadziibai (birokraatijas uztureeshana caur lielaakiem nodokljiem, apzogot nabadziigaako slaani visvairaak, papildus nodevaam, potenciaali progresiivaa nodoklju sisteema, t.i., kapitaala konfiskaacija jeb paardale utt.). Ja shis variants njem virsroku, tad maajoklju cenas stagnees ljoti ilgi.

  23. Autors
    septembris 1st, 2009 @ 16.46

    …nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” tirgus analītiķis Māris Grīnbergs teica, ka sērijveida dzīvokļu cenu zemākais punkts jau ir sasniegts. “Pašlaik ir tas moments,” pauda pārliecību Grīnbergs un norādīja, ka pēc šī zemākā punkta ir jāseko izaugsmei un, ja nebūs kādu ārkārtēju apstākļu, tā arī vajadzētu notikt….

    http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/latio-prognoze-dzivoklu-cenu-kapumu-arco-real-estate-1-3-kritumu

  24. Alex
    septembris 14th, 2009 @ 11.56

    vispār jau izlasot pirmo teikumu, gribas kliegt: tas nav normāli, ka tirgus noteicējs ir PĀRDEVĒJS. Normāli būtu, ja noteicējs tomēr būtu pircējs. Bet ideāls tomēr laikam ir sabalansētais variants, kad pārdevējs nemanipulē un nesagroza tirgu. Bet kā zināms, pārdevēji pie mums parasti ir žmoģi un cenšas noslaukt pēc maksimuma un cenu uzskrūvēt līdz debesīm.

  25. Alex
    septembris 14th, 2009 @ 12.09

    j
    jūlijs 19th, 2009 @ 18.50
    “…“publikas” nākotnes ekspektāciju pārstrukturējums…”

    ekspektācijas :D Mjā, nu super vārds

  26. Autors
    septembris 14th, 2009 @ 12.14

    Alex
    Nu tie ‘tirgus noteicēji’ ir noteicēji tikai galvās un uz papīra, reālais tirgus ir tas, par kuru vienojas abi divi - gan pircējs, gan pārdevējs. Ja reālo darījumu ir maz - kā tagad - tas nozīmē, ka abas puses nevar vienoties par šo līmeni, bet tīri iekšēji ir sajūta, ka bumba tomēr ir pircēju pusē, jo viņiem tā pirkšana tomēr nav spiesta lieta, var pagaidīt. Savukārt pāri lielai daļai pārdevēju stiepjas banku lielā tumšā ēna.

  27. Autors
    oktobris 2nd, 2009 @ 7.41

    >>>NIRA fonds akcentē, ka pašlaik Rīgā jauno projektu tirgū esošās cenas, pat ņemot vērā celtniecības izmaksu samazināšanos, ir zemākas par pašizmaksu. Tas pircējiem būtu jāsaprot. Tik lēti kā pašlaik diez vai kaut kad nākotnē izdosies iegādāties jaunu mājokli, lēš kompānija <<<

    Cienījamie N. fonda pārstāvji laikam bija slikti skolnieki, jo nesaprot, ka preces cenu tirgū nosaka pieprasījums/piedāvājums nevis pašizmaksa.

    http://www.db.lv/2/a/2009/10/02/Dzivoklu_cenas_jaunbuves

  28. Autors
    novembris 13th, 2009 @ 15.03

    Zaļie asni :
    kopš maija SEB Mājokļu cenu indikators ir pie pieaudzis par 31.4 procentpunktiem, tostarp oktobrī par pieciem procentpunktiem līdz –24.1 (iepriekšējā mēnesī tas bija –29.1).
    http://www.db.lv/2/a/2009/11/13/Noskanojums_majoklu_tirgu

    Latio - pirmo reizi 2,5 gadu laikā pieaug sērijveida dzīvokļu cenas
    http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=27285575

    Pārdevēju pēdējā iespēja…

  29. Autors
    novembris 27th, 2009 @ 14.35

    Savulaik arābi tika minēti kā potenciālie Latvijas nī glābēji, tagad izskatās pašus būs jāglābj :
    “Britu mediji: Dubaijas problēmas apdraud pasauli; Latvija var nonākt līdzīgā stāvoklī”

    http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/britu-mediji-dubaijas-maksatspejas-problemas-apdraud-visu-pasauli-latvija-var-nonakt-lidziga-stavokli

  30. Ivars
    augusts 11th, 2017 @ 18.10

    Labi piedāvājumi no Cityfinances nebanku finansēšanas uzņēmuma.
    http://www.cityfinances.lv

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt