Devalvācija 2 : Milžu Cīņas
Publicēts | jūnijs 3, 2009 |
Pēdējās nedēļas laikā ir manāmi aktivizējušās runas par devalvāciju, vārdu kaujas notiek ne tikai starp amatpersonām, bet arī interneta komentāros un kuluāros. Abu pušu argumentācija gan būtiski nemainās (sk. arī rakstu Lata devalvācija=apokalipse? un tam sekojošos komentārus), taču interesanti ir pavērot, kas tad atrodas frontes abās pusēs un kā mainās spēku samēri.
Un tā, kas tad mums spēkojas šajā aizraujošajā internacionālajā vārdu kaujā :
. . . . .
#) BALTĀ KOMANDA – visi, kas ir pret lata devalvāciju :
ILMĀRS RIMŠĒVIČS, LB vadītājs : “Devalvācijas rezultātā sapnis par eiro ieviešanu 2012., vēlākais 2013.gadā būtu izsapņots uz ilgiem gadiem…. Devalvācijas raisīts uzticības kritums latam, Latvijai, bankām, inflācijas kāpums būtu līdzvērtīgs lavīnas nogruvumam kalnos – viens iekustināts akmens līdzi nestu daudzus, mazus un lielus.”
EINĀRS REPŠE, finanšu ministrs : “Lata devalvācija nenotiks… Paldies Dievam, mums ir neatkarīga centrālā banka, kura kompetenti strādā un kurai ir vairāk nekā 100% rezerves, kura ir arī stingri apņēmusies šo politiku uzturēt un neļaut latu sagraut.”
VALDIS DOMBROVSKIS, premjers : “…devalvācijas risinājums ir vēl sāpīgāks nekā budžeta mazināšanas risinājums. Ja mēs nosacīti samazinām visiem visu, par 10%, tas būtu diezgan tāds neiedomājams budžeta mazinājums. Tajā pašā laikā, ja runa ir par devalvāciju, tad mazāk par 15% nebūs nekādā gadījumā, ticamāk būs ap 30%.”
IVARS GODMANIS, bijušais premjers : “Ja sāksim mainīt valūtas vērtību, mums nebūs atbalsta ne no SVF, ne EK. Tad mēs būsim bez kredīta, mums būs nevērtīga nauda un mēs būsim vieni, jo uz mums līdz nāvei būs apvainojušies lietuvieši un igauņi….Sava valūtas kursa pazemināšana ir pēdējais, ko valstu valdības un centrālās bankas vēlas darīt. Poļi, ungāri, angļi un zviedri to dara nevis tādēļ, ka viņiem gribas uzlabot savu eksportu, bet tādēļ, ka viņiem nav izejas, jo viņu vietējā tirgū vietējo valūtu maina pret eiro un dolāru.”
TEODORS TVERIJONS, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents : “Es gribētu redzēt kaut vienu izsvērtu pierādījumu, ka šīs zāles, ko sauc par devalvāciju, dotu kādu labumu krīzes ārstēšanā Latvijai… Ja jau tik viegli varētu risināt problēmas, vai tad premjers un Latvijas Bankas vadītājs būtu tik stulbi un to nebūtu jau izdarījuši?”
. . . . .
#) MELNĀ KOMANDA – visi, kas ir par lata svārstību koridora paplašināšanu :
ANDRIS ŠĶĒLE, bijušais premjers : “Latvijas Banka turpina darīt publiski vieglāko un vieglāk aizstāvamo – lata kurss, neskatoties ne uz ko, ir stabils, augsts un nemainīgs. Latvijas Bankas rezerves ļauj pilnīgi visus emitētos latus atpirkt, un tas arī tiek darīts. Tirgū aizņemšanās latos ir ļoti dārga. Latvijas Banka turpina aģitēt par uzticību latam. Domāju, ka sociāli mazāk sāpīgu efektu radītu lata kursa koriģēšana apmēram 30% robežās, saglabājot piesaisti eiro.”
AIVARS LEMBERGS, Ventspils mērs :”Lata stabilitāte nav pašmērķis, labāk būtu peldošs kurss.”
BENGTS DENISS, bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītājs un padomdevējs Latvijas valdībai : “Neviens nezin vai devalvācija būs rīt vai pēc pāris mēnešiem – laika robežas vienmēr bijušas neskaidras. Mēs esam virzījušies tālāk par jautājumu, vai devalvācija būs. Tā vietā mums vajadzētu koncentrēties uz to, kā tā tiks veikta.”
ĀRVALSTU EKONOMISTI :
- Torbjörn Becker (Stockholm School of Economics) : “Devalvācijas alternatīva ir sagaidīt brīdi, kad valūtas rezerves ir izsmeltas un valsts ekonomika ir melnajā caurumā. Līdz tam nevajadzētu nonākt.”
- Timothy Ash (bankas RBS analītiķis) : “Ņemot vērā pašreizējā Baltijas valstu finanšu stāvokl un to, ka ekonomikas ir kolektīva šoka stāvokli, ir grūti saprast kāpēc būtu nepieciešams fiksētais valūtas kurss. Iestāšanās eirozonā tuvākajā laikā ir ļoti maz ticama. Kurš būs pirmais, kas sapratīs, ka šīm valstīm ir maz ko zaudēt atmetot piesaisti?”
VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, ekonomists : “…daudziem ekspertiem ir interešu konflikti…. Šobrīd nekustamā īpašuma ‘eksperti’ lielā mērā ir pazuduši no masu medijiem, bet avīzes ir pilnas ar tiem pašiem banku ekonomistiem kuri tagad ‘skaidro’ mums, ka devalvācija ir ļaunums.”
ALFS VANAGS, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektors : “Mūsu apstākļos nav vairs iespējas stimulēt ekonomiku ar citiem instrumentiem. Devalvācija stimulēs pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem.”
. . . . .
tekošais rezultāts
Atmetot tīri subjektīvas pārdomas par to, kuriem no šiem cilvēkiem personīgi gribētos ticēt, kuriem nē, nevar nepamanīt, ka pēdējos mēnešos svaru kausi ir manāmi sasvērušies par labu ‘Melnajai’ komandai, jo :
1) ir parādījušies un skaļi savu viedokli pauž smagsvara lokālie pretinieki, kuru pirms gada praktiski nebija;
2) zviedru bankas (kurām caur lobijiem ir liela ietekme uz Latvijas ekonomiku), liekas, ir samierinājušās ar situāciju un ir gatavas piekrist devalvācijai, saprotot, ka īstermiņa sāpes atsvērs ilgtermiņa ieguvumus;
3) LB munīcija sāk izbeigties - nepilna gada laikā Latvijas bankas rezerves ir sarukušas par 38% un šis process turpinās gandrīz katru dienu. Attiecīgi sistēmā trūkst latu, latu likmes aug un valstij ir problēmas refinansēt iekšējos latu aizņēmumus. Vēl pusgads šādā režīmā un, ja mums neuzradīsies kāds glābējs (SVF vai ECB), tad ārvalstu valūtu rezerves būs tukšas, bet iedzīvotāju maciņos būs taloni.
Patiesības labad gan jāpiemin, ka ‘Baltajai’ komandai ir labākie līdzjutēji pasaulē - saskaņā ar laikraksta Dienas Biznesa internetā veikto pētījumu, ~78% (no nepilniem 2000 aptaujāto) ir pret lata devalvāciju. Taču, neskatoties uz to, vērojot šo situāciju, nepamet sajūta, ka prātīgākais, ko ‘Baltā komanda’ šobrīd var izdarīt, ir pacelt balto karogu, kamēr vēl lata kursa noteikšana ir kontrolējams process – valūtas koridora paplašināšana par 15-30% izlaistu tvaiku no šī balona un ar saglabātajām rezervēm (un SVF atbalstu) tad varētu noturēt LVL kursu jau jaunajā līmenī. Ne velti viena no aksiomām, ko izmanto akciju tirgū, ir ‘ja tu paniko, tad paniko pēc iespējas agrāk’ (if you panic, do it early’). Ja ir jāizdara, kas nepatīkams, tad to labāk izdarīt ir agrāk, jo tad arī negatīvās sekas būs mazākas.
Komentāri
87 Responses to “Devalvācija 2 : Milžu Cīņas”
Leave a Reply
jūnijs 4th, 2009 @ 10.47
“Torbjörn Becker: Devalvācijas alternatīva ir sagaidīt brīdi, kad valūtas rezerves ir izsmeltas un valsts ekonomika ir melnajā caurumā.”
Vienkaarshi un skaidri. Nav saprotams, kaapeec joprojaam nesoshaa masa cilveeku, meediju, nerunaajot nemaz par valsts paarvaldes struktuuraam, uzskata lata vertiibu pret citaam valuutaaam kaa Latvijai Dieva dotas tiesiibas izveeleeties sho kursu. Pretstataa izpratnei, ka shis kurss agraak vai veelaak, bet atspogulja sekas ljoti eksaktaam finansu pasaules paraadiibaam, kas Latvijas gadiijumaa izriet gan no valsts fiskaalaas un monetaaraas politikas, gan Latvijas privaataa sektora aklaas ticiibas Leiputrijai (akmens Latvijas banku daarzinjaa, kuru atbalsts un marketings sho visu veicinaaja). Vienkaarshi un skaidri: Latvijas aareejo paraadsaistiibu apkalposhana pie esoshaas tirdznieciibas bilances kombinaacijaa ar nelielu paniku un nieciigajaam ieksheejaam cieto valuutu rezerveem izsmels centraalaas banku sausu ljoti driiz - ja ES un SVF neiedos kaarteejo pabalstu, tad shovasar, veel pirms augusta.
jūnijs 4th, 2009 @ 11.32
labi labi. ir viegli runāt kā ekonomistiem - vajadzētu, īss šoks, ilgtermiņa labums utt.
manuprāt, devalvācija, ja notiks, būs divu iemeslu dēļ - polistikas nespējas un, iespējams, apzinātas kaitniecības. kādā propocijā, to protams, nevar zināt.
latu pārdošanai lieli uzrāvieni ir tad, kad kāds no ekonomistiem vai bārdaiņa draugiem (slakteris, segliņš, bērziņš) publiski pamet domu, ka bez devalvācijas nu nekā. tomēr jocīgi, ka it kā nejauši izteikumi nāk tikai no vienas valdošas partijas.
a varbūt, ja tik daudz par to nerunātu, tad tas nebūtu tik ļoti aktuāli? varbūt, ja nu kādam tas nebūtu akurāt tiešām izdevīgi, tad šī problēma nebūtu tik svarīga?
jo lai vai ko teiktu ekonomsisti - devalvācijai ir DAUDZ vairāk mīnusu nekā reformām. vismaz attiecībā uz “parasto pilsoni”, kuram galu galā valsts ekonomikai arī ir jākalpo. bez īstermiņa šoka tas latvijas ekonomikai piemestu klāt milzu devu neuzticības, kuras šeit jau tā netrūkst (pie maza nodokļu sloga ir salīdzinoši ļoti daudz nodokļu nemaksātāju utt). iespējams, šiet ir arī atšķirība no argentīnas scenārija - argentīna tomēr ir malējāk no citām valstīm, ar daudz lielāku iekšējo ekonomiku.
žēl, protams, ka neizlēmības + iespējams, apzinātu darbību dēļ no devalvācijas paliek aiz vien grūtāk un grūtāk izvairīties.
jūnijs 4th, 2009 @ 11.50
mjā. pārlasiju diskusiju pie iepriekšējā raksta. imho nelaime iespējams ir tā, ka reti tiek apjausts, ka devalvējot latu teiksim par 30% tauta noreaģēs tik radoši, ka kurss varētu kristies 2-3x un vairāk. Es ļoti apšaubu vai šobrīd latvijā ir iespējams izdarīt daudz maz kontrolētu devalvāciju, neiekrītot bezdibenī. bet bezdibenī labums būtu tikai uzņēmumiem, kas visu produkciju eksportē. tādi, kas ir gan eksportētāji, gan tirgo vietējā tirgū būtu krusts pāri. ar domu - šobrīd devalvācija pavilks uz leju ne tikai vājākos, bet arī spējīgos.
un vēl - ungārijai forints ir devalvējies diez gan pamatīgi (tiesa, lēnām un pakāpeniski), bet nekādu īpaši labu izmaiņu joprojām nav. valsts sektors kā ir pārāk liels, tā ir.
reformas ir jāizdara jebkurā gadījumā. skolotāju, ārstu, policistu un ieredņu mums ir pārāk daudz ar vai bez devalvācijas.
jūnijs 4th, 2009 @ 11.53
Gaišie spēki nosoda tumšos… saka publisku - fui!
http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/koment/par_diskusijam_ap_valutas_kursu/index.php?101032
jūnijs 4th, 2009 @ 13.08
ugam
Runājot par kontrolētu devalvāciju - jo ātrāk to izveic, jo veiksmīgāk to var realizēt. Ja kaut ko tādu būtu paveikuši pirms 2iem gadiem (paplašinājuši koridoru), tad ar tā laika rezervēm nebūtu problēmu noturēt. Tagad būtu grūtāk, bet ar IMF un ECB palīdzību domāju to potenciālo paniku apdzēstu.
jūnijs 4th, 2009 @ 13.33
o, tā preses relīze ir ģeniāla :
- izrādās, ka tie, kas publiski izsakās par latu, ir vainīgie pie tā, ka lats tiek pārdots, rezerves samazinās un likmes kāpj!!!
- tiek arī doti norādījumi PAR KO diskutēt - visu pārējo tikai ne latu.
- visbeidzot tie, kas tomēr par to runā, tādējādi izrāda necieņu pret VALSTI :
“Līdz ar to apzinātas vai neapzinātas šaubu sēšanas vienīgais efekts ir valsts un iedzīvotāju finanšu stāvokļa pasliktināšana un tādējādi, kā atzīmē atsevišķi sabiedrības pārstāvji, tā vērtējama kā necieņas izrādīšana pret savu valsti.”
karma, kur tu esi?
http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/koment/par_diskusijam_ap_valutas_kursu/index.php?101032
jūnijs 4th, 2009 @ 13.39
… aiz stūra
jūnijs 4th, 2009 @ 13.41
Citaats:
“….manuprāt, devalvācija, ja notiks, būs divu iemeslu dēļ - polistikas nespējas un, iespējams, apzinātas kaitniecības. kādā propocijā, to protams, nevar zināt.”
Kaapeec tu nepieljauj pashu skaidraako variantu: Latvijas Bankai beidzas cieto valuutu rezerves, tachu pieprasiijums peec cietaas valuutas turpinaas, jo paraadsaistiibas tachu jaaturpina kaartot?
Alternatiivi varianti jau diemzheel ir 10x noveleoti. Kaa autors jau augstaak mineeja, pirms 2-3 gadiem veel vareeja dariit kaut ko kontroleeti, gan no monetaaraas, gan fiskaalas puses. Protams, kursu varbuut vareetu saglaabt, atbriivojot no valsts paarvaldes struktuuraam 100tk cilveeku (kas principaa buutu jaadara neatkariigi ne no kaa cita) un samazinot valsts lomu ekonomikaa, tachu rezultaats no taa nemainiitos: bankroti visos iespeejamos liimenjos, t.i., tieshi tas pats, kas notiks devalveejot.
Un visbeidzot - kaapeec devalvaacija? Taapeec, ka valstiskais paraziitu aparaats nav speejiigs pashizniicinaaties, samazinaat savus izdevumus un attieciigi arii pieprasiijumu peec cietaas valuutas (daudzi no shii valsts aparaata ir arii krediitnjeemeeji!). Politiski daudz vieglaak buus Latvijas bankai sadrukaat latinjus, tos aizdodot Latvijas valstij, kuri, kaa jau shii bloga autors arii to ir ieprieksh noraadiijis, aatri vien nonaaks Latvijas Bankas riiciibaa, sho latu ieguveejiem tos turpinot miit uz EUR: bailju vai EUR krediitu apsaimniekoshanas meerkju vaardaa, tam vairs nav izshkjiriigas noziimes.
jūnijs 4th, 2009 @ 14.07
Melnajai komandai papildinājums no ārzemēm : BH2 un Morgan Stanley
http://ftalphaville.ft.com/blog/2009/06/04/56635/make-no-mistake-the-baltic-three-are-in-the-dock/
Citāts (kompānijas BH2 analītiķi) :
Realitāte ir tāda, ka Baltijas Trijnieks nevar turēt piesaisti mūžīgi. Amatpersonas teiks, ka var, bet dzīve rāda, ka nevar…Doma, ka Baltijas valstis varētu pievienoties eirozonai 2012. gadā ir vienkārši smieklīga.
jūnijs 4th, 2009 @ 14.54
Bet kā tad sanāk ar tām mājsaimniecībām, kas pašreiz kredītus maksā eiro, ja lats devalvēsies līdz 30%, viņiem tas būs šausmīgi. Tad būs jāpārkredītējas atpakaļ uz latiem? Bet vai devalvācijas gadījumā procentu likmes latiem samazināsies?
jūnijs 4th, 2009 @ 15.18
jā, jā - šausmas būs!
bet tas, ka tavu algu samazinās par 30% - tās gan nebūs šausmas, tas tā teikt, tavu eiro kredītu nekādi neietekmēs!
jūnijs 4th, 2009 @ 15.22
Albim
Par to jau tika izdebatēts bloga iepriekšējā raxtā par devalvāciju - http://janisogsts.lv/2009/03/05/lata-devalvacija-apokalipse/. Pamatdoma ir tāda, ka ts ‘iekšējā devalvācija’ vai algu samazināšana spēju atmaksāt kredītu ietekmē tikpat lielā mērā kā devalvācija.
Taču devalvējot, palielinās eksporta potenciāls, sadārdzinās imports (palielinot vietējo ražotāju konkurētspēju vietējā tirgū) un saglabājas LB rezerves.
jūnijs 4th, 2009 @ 16.46
autoram:
tieši par to arī es. ka, ja pakāpeniski, pirms pāris gadiem, tad VARBŪT kaut kā būtu labāk.
lai gan ungārijas piemērs arī nav diži iedvesmojošs - viņiem nebija fiksēta kursa, forints ir pamazām pamatīgi nokritis, bet ekonomikā nekā baigi laba īsti nav.
patiesībā, nevar jau zināt kā būtu - varētu arī tā sanākt, ka lats būtu uzskrējis vēl lielākos augstumos nekā bija fiksēts, eksports būtu vēl zemākā līmenī nekā tagad bija pirms krīzes utt.
Taču tas ko gribēju norādīt, ka diez gan iespējams, tagad devalvācija izraisīs daudz lielāku valūtas kritumu nekā 30%. Kas tomēr būtu daudz skarbāk, nekā samazinātas algas pa 30% vai pat 40%. Turklāt, devalvācija smagi ietekmētu tos eksportētājus, kuri ir gan eksportējuši, gan strādājuši iekšējā tirgū. Kā arī - praktiski iznīcinātu tos uzņēmumus, kas mēģina pārorientēties no vietējā tirgus uz eksportu - viņi vienkērši nepaspētu - kristu iekšējais patēriņš, nespētu nofinansēt ieiešanu ārējos tirgos.
Tas kas mani, vairāk praktiķi (un eksportētāju) nekā teorētiķi reizēm tracina ekonomistu spriedelējumos par devalvāciju - ka tas būs baigais labums eksportam. nu ne sūda. nav tas viss tik vienkārši. Eksportam valūtas kurss nav pats svarīgākais. Atrast partnerus, pircējus utt, tur ir kaudze ar faktoriem.
Algas privātajā sektorā tagad jau ir zemē, tā kā nav tik liela tā problēma ar konkurēstpēju. Tas, ka es tagad varu atrast normālus darbiniekus par 350ls un pat lētāk (lai gan kā mazliet sociālists dvēselē par to nemaz nelepojos), man praktiski pilnībā kompensē augsto valūtas kursu. Pie šādām algām es arī ar tagadējo latu esmu 4x lētāks kā zviedrijas konkurents.
A bet tas, ka es liela vietējā šoka gadījumā zaudētu vietējo tirgu, man būtu daudz smagāk nekā labāks valūtas kurss.
Vēl jo vairāk, pirms gada, kad tikko sāku cīnīties par eksportu, vietējais tirgus man bija ļoti ļoti svarīgs atspēriena punkts.
Tā kā, labāk lai velk cik var izvilkt. Kazi, izlien caur adatas aci un izdodas un nākošo gadu pamatīgi samazināt budžetu un palīst zem 3% deficīta. un tad arī eiro nemaz nav tik nereāli.
Bet, protams, šobrīd daru cik vien ātri varu, lai vismaz manam uzņēmumam vietējā tirgus krišana neizdarītu kirdikt.
jūnijs 4th, 2009 @ 16.56
Nu, tik slikti kā Latvijai šobrīd neklājas nevienai valstij, par Polijas un Ungārijas problēmu lielumu mēs varam tikai sapņot.
Par iekšējo tirgu gan tev nav taisnība - devalvācijas gadījumā visi, kas ražo vietējam tirgum, automātiski kļūst konkurētspējīgāki, jo imports kļūst dārgāks (ja vien, protams, nav lieli eiro kredīti, bet tas jau ir cits stāsts). Ne-pirmās nepieciešamības precēm varētu arī sarukt pārdošanas apjomi, bet tas process notiek arī tagad, neatkarīgi no valūtas kursa.
jūnijs 4th, 2009 @ 17.07
kontrolētas devalvācijas gadījumā jā - ja kurss krīt 30 vai pat 50%, liela daļa vietējo ražotāju kļūs konkurētspējīgāki vietējā tirgū.
Bet, ja kurss kritīs zemāk, zemāk un vēl zemāk, tad ātri vien vietējā tirgus nebūs vispār. Pirks tikai maizi, miltus, lēto desu un statistiku draugiem.lv.
Un īstenībā, latvijas problēmas nav nemaz tik milzīgas. Ungārijai problēmas ir daudz dziļākas. Latvijā pietiek atlaist 1/3 skolotāju un pārējo valsts sektorā, samazināt algas pa 30% pārējiem un nodrošināt garākus soc.maksājumus. to te izdarīt nav nemaz tik grūti. Un tālāk jau izķepurosies gan jau. Darbs atkal kļūs par vērtību utt.
A piemēram ungārijā valsts sektoru samazināt principā nav iespējams.Arī polijā ir kā ir. Tā kā varbūt pat labi, ka mēs šajā krīzē tik smagi iekritām.
jūnijs 4th, 2009 @ 17.11
Pagaidām jau runa ir par kontrolētu devalvāciju, tieši tāpēc arī pašreiz būtu vērts pietaupīt LB rezerves, lai nesanāk kā Argentīnā, kur piesaisti turēja līdz pēdējam, bet nu tad, kad vairs nevarēja, kurss gāzās bezdibenī - no 1:1 uz 4:1. To nu galīgi negribētos piedzīvot.
jūnijs 4th, 2009 @ 17.25
jā, negribētos gan.
tomēr mani māc milzīgas šaubas vai tagad vairs var uztaisīt kontolētu devalvāciju.
ja tagad devalvēs, tad mana prognoze ir, ka pat pensionāri stāsies rindā mainīt savus 20 latus pret eiro. Un virpulis var sākties…
principā, lai arī vēl tālu no nepieciešamā, šitie budžeta grozījumi ir solis cerīgā virzienā.tapēc es ļoti ceru, ka izdosies. svarīgi redzēt, kādi būs papildinājumi uz 2.lasījumu.
Un ja naudu no ES/SVF dabūs, tad laiks būs iegūts. Tad jāskatās, ko spēs izdarīt ar nākošā gada budžetu.
slikti gan, ka pavasarī nenobrieda ārkārtas saeimas vēlēšanas. tad varbūt nebūtu valdībā trekno gadu, kuru ministrijās arī ir lielākās lietas jāizdara.
jūnijs 4th, 2009 @ 17.30
Kontrolētu devalvāciju var uztaisīt, taču tikai ar SVF un ECB atbalstu. Ja ar tiem neatradīs kopēju valodu, tad gan ir slikti jebkurā scenārijā.
jūnijs 4th, 2009 @ 17.31
nezinu gan kā SVF un ECB var palīdzēt pret masu psihozi, kad visi mazie gariņi algas dienā dosies mainīt latus pret eur…
jūnijs 4th, 2009 @ 21.09
nezinu gan, ka kāda valsts valdība izkarinātu sludinājumu : ar 1.jūliju mūsu valsts valūta tiks devalvēta par 30%.
tā kā par pensionāriem rindā varam runāt jau tagad, jo viņi dzird, ka Andris saka, ka vajag, bet Rimšēvičš bļauj, ka tā nebūs…
biju tikko uz mācībām, kur tautas galvenie argumenti, ka latu nedrīkst devalvēt bija:
1) tiklīdz šlesers tiks pie varas, tā viņš to darīs, jo tas ir viņa interesēs, jo viņam ir eiro. (pasniedzēja)
2) bet kas notiks ar cenām veikalā maizei, tās taču nenormāli uzkāps un kas būs ar mums, mazajiem cilvēkiem? tā nedrīkst! ( 2 bērnu māte);
3) tas neko nedos, jo mums nav ražošanas un visi energoresursi jāiepērkt, un tie ir dārgi. (VID darbiniece);
4) bet tad taču cilvēki nespēs samaksāt līzingu par mašīnām un arī kredītus, jo bankas jau tagad ceļ procentus. (bankas darbiniece).
….tie ir stāsti par labajiem un sliktajiem un to, ko mums gribas vai negribas. taču to - ka reizēm viss var notikt ne jau tā, kā gribas un nekad nav tā, ka ir tikai labie un sliktie - ar šito ir joprojām ir grūti.
manuprāt, abnormāli ātri ir aizgājusi LB ziņa par to, ka to visu īstenībā vajag sliktajiem bagātajiem oligarhiem. uz to tiks spiests uz pilnu klapi. patlaban latviešu tautai ir kā nekad agrāk vajadzīgs ienaidnieks, jo nav psiholoģiska konforta, te nu tiek radīts gan ienaidnieks, gan ļoti daudzas citas lietas, ko labāk var izskaidrot psihiatrijas nozares speciālisti.
jūnijs 4th, 2009 @ 23.47
Ir tikai 2 jautajumi:
1) kurs politikis/centralais bankieris velesies lata devalvaciju panemt uz sevi (seju, vardu un reputaciju)?
2) standarta gadijuma jautajums butu: “un vai tas ir iespejams?”
bet sini gadijuma jautajums - vai tas ir vajadzigs? instrumentu ar ko piespiest to darit isti nav. var mocities 5x gada mainot budzetu, ik pa laicinam sanemot pacinu eiro no starptautiskam institucijam, un cerot ka areja vide uzlabosies un kads gribes ar mums tirgoties.
par pacinu sanemsanu lielam saubam nevajadzetu but: esam ES austrumu robeza un apkart ir paris lidzigu valstu ar loti lidzigu likteni, it seviski ja fiksets kurss janomaina pret mainigu, kas problemu padara tikai lielaku.
Turklat daudz apspriestie devalvacijas plusi (istermina vai ilgtermina? - t.i. curasana bikses vai veseliga dieta?) pavisam noteikti ir loti apsaubami, kaut vai meginot uzskaitit resursus, ko razotajs ieperk ta isti vietejas izcelsmes (varbut iznemot partiku un kokapstradi)? Darba speks, kas vel?
p.s. arvalstu investori (piem, Zviedru bankas) kuri savus ieguldijumus par sapratigu cenu nevar iznemt no Latvijas drosvien ari ir baltaja komanda
p.p.s. un vel baltaja komanda ir paris starptautiskas bankas (bez ekspozicijas Latvija), piem. UBS.
p.p.p.s. Balto vai melno blogu un komentetaju skaits par vai pret jau tapat neizskirs lata likteni. bet viedoklim ir jabut!
jūnijs 5th, 2009 @ 7.49
re ku patiesie devalvācijas mēģinājuma iemesli
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=596074
jūnijs 5th, 2009 @ 8.50
Starp citu, vakardien mūsu finanšu ministrs ER visus tos, kas runā par devalvāciju nosauca par MONETĀRAJIEM ŠARLATĀNIEM. Izskatās, ka Melno komandu būs jāpārsauc šajā vārdā
jūnijs 5th, 2009 @ 8.53
nu, nu - šitā nebūs tālu arī līdz Vudu lellēm! varbūt jāsāk taisīt un bakstīt - ka zi palīdz?
jūnijs 5th, 2009 @ 9.39
Pārsteidzoši sakarīgs raxts no J.Paidera :
http://www.nra.lv/zinas/23913-ilmara-rimsevica-replikas-atspekojums.htm?act=show_comments&msg=ok#comments
jūnijs 5th, 2009 @ 15.17
Ģ.Rungainis arī pie Baltajiem :
- Ни возможностей, ни необходимости девальвировать лат у Латвии нет. Слухи о девальвации распускают олигархические партии, которые задались целью прийти к власти.
http://www.telegraf.lv/news/girt-rungainis-nagnetanie-devalyvacii-eto-politicheskii-podkop
jūnijs 6th, 2009 @ 0.09
J. Paidera raxts tiešām sakarīgs, kas nav tipiski
jūnijs 6th, 2009 @ 14.30
Pagaidiet, vai var droši apgalvot, ka visi apgrozībā esošie lati ir nodrošināti ar LB rezervēm?
Ja var, tad vienā brīdī visi tie, kas tagad LVL pārkonvērtējuši uz citām valūtām (t. sk. EUR) būs spiesti konvertēt atpakaļ uz latiem lai segtu ikdienas izdevumus.
Manuprāt, tas notiks samazinoties šo personu ienākumiem, kas ir latos. Ienākumu samazinājumam pilnīgi pietiek iemeslu.
Te ari ir izskanējis viedoklis par to, ka pirkt EUR nepieciešams visu laiku, lai segtu parādsaistības. Man ir jautājums Bonifācijam:
Kā var nopirkt EUR kredītsaistību apmaksai, ja ir beigušies ienākumi latos?
Atgriežoties pie paša sākumā, ja apgrozībā esošie LVL nav gluži nodrošināti ar LB rezervēm, tad stāts jau kļūst pavisam savādāks.
jūnijs 6th, 2009 @ 14.35
Paiders savā rakstā ir aizmirsis par Latvijas valsts šī brīža galveno problēmu - parlieku lielajiem valsts izdevumiem. Tagad vairs nav izvēles devalvēt vai nedevalvēt, ja Latu noturēt neizdosies, izmaiņa būs nevis 15% vai 30%, bet 50% un vairāk. Pareiziniet visas savas izmaksas ar 2 salīdziniet ar ienākumiem un izdariet secinājumus. Ja Latu noturēt neizdosies, mēs nonāksim tādos sūdos, kā pat Šķēle&Co nožēlos devalvāciju.
jūnijs 8th, 2009 @ 8.40
Almunija: Piesaistītais lata kurss ir Latvijas stabilitātes enkurs
http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/169359
jūnijs 8th, 2009 @ 8.46
mjaaa…vētras laikā gan kuģi parasti enkuru paceļ, jo citādi var, ne tikiai pārraut ķēdi, bet gan paraut zem ūdens visu kuģi
jūnijs 8th, 2009 @ 10.57
Lata stabilitātes nodrošināšanai Latvijas Banka pagājušajā nedēļā pārdeva 237.3 miljonus eiro
http://www.db.lv/2/a/2009/06/08/Pagajusha_nedela_atbrivoj
Pagājušā nedēļā no ‘enkura’ krietns gabaliņš nozāģēts.
jūnijs 8th, 2009 @ 12.32
Early Bird: “Kā var nopirkt EUR kredītsaistību apmaksai, ja ir beigušies ienākumi latos?”
Atbilde: Ja beigushies ienaakumi latos, tas noziimee maksaatnespeeju un bankrotu ar daudzaam no taam izrietoshajaam sekaam. Tas ir dabisks (krediitu radiitas) deflaacijas process, kas jau notiek pilnaa sparaa. Bankroti ir dabisks process un vieniigais veids, kaa pareizi ljauj likvideeties shtruntiigaam investiicijaam. Pareizs no taa viedoklja, ka tas ir aatraakais un leetaakais veids, no ilgterminja veidoklja, kaa restrukturizeet sisteemu. Protams, politiski visgruutaak pamatojamais.
Jautaajums, vai Latvjas valdiiba to atljausies, ja shaada veida process (bezdarbs) spiidees ar valsts aparaatu saistiitajiem, visvairaak - Latvijas valsts birokokraatiskaa aparaata un valsts uznjeemumu nodarbinaatajiem?
“Melno speeku” pamatticiiba, kas izriet no noveerojumiem par citaam banaanrepublikaam (un ne tikai) vairaaku tuukstoshu gaadu griezumaa, ir taa, ka valdiiba nespees veikt fiskaalos pielaagojumus atbilstoshi realaajai situaacijai un pietiekami aatri. Taapeec - vai nu tai briivpraatiigi ir jaaveic devalvaacija, vai arii taa notiks piespiedu kaartaa, beidzoties cieto valuutu rezerveem, aarzemju kreditoriem turpinot pieprasiit Latvijas rezidentu saistiibu laiciigu apkalposhanu.
jūnijs 10th, 2009 @ 9.24
Baltajiem papildinājums - Irēna Krūmane :
http://www.nra.lv/zinas/23991-krumane-nesaskata-jegu-lata-devalvacijai.htm
Un vēl viens diezgan sakarīgs raxts no J.Paidera puses :
http://www.nra.lv/zinas/24250-lats-tiek-devalvets-iekseji-devalvets.htm?act=show_comments#comments
jūnijs 10th, 2009 @ 9.55
Nu ko, varam turpināt priecāties par stipro latu : http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=56099
jūnijs 10th, 2009 @ 12.22
Maza piebilde, lai arī SVF un EK naudu aizdos, pasvītroju naudu aizdos, nevis uzdāvinās , ta būs jāatpelna t.i jāatdod un ja nav eksporta un kapitālā ieplūdes latvijā, neeksistē citu veidu kā Latvijai iegūt valūtu, tākā ilgtermiņā vai īstermiņā tam būs jānotiek - devalvācijai un/vai konkurētspējas uzlabošanai, Miniet trīs reizes, kas notiks ātrāk
jūnijs 10th, 2009 @ 13.20
Lai aizdevums tiktu nokaartots, tad, pirmkart, ir jaaapstiprina Saeimaa budzheta groziijumi un, otrkaart, ES/SVF ir jaapiekriit shiem groziijumiem kaa gana labiem esam, lai tiktu dota zaljaa gaisma naakamajiem 1.2 miljardiem.
Protams, pat ja tie tiks iedoti, tas ne pie kaa laba nenovediis, tachu, njemot veeraa, kaadi groziijumi tiek plaanoti, varbuut veel paliek ceriiba, ka, pirmkaart, atradiisies pietiekams daudzums poziicijas deputaatu ar sirdsapzinju, kuri nobalsos pret. Un, otrkaart, ja arii groziijumi tiek pienjemti, varbuut Trishee, Almunijam un SVF saaks teceet asaras, kad vinji ieraudziis, kam tiek plaanots samazinaat (skolotaajiem liidz minimaalajai) un - kam ne (piemeeram, Rimshevica k-gam vai valdiibai un Saeimai, uz kuriem gulstas milziiga atbildiiba par to, ka Latvija ir novesta tur, kur taa ir), skaidri noraadot, ka groziijumi ir meerkjeeti iisterminja galu savilkshanai un it iipashi birokraatiskaa aparataa uztureeshanai, izmantojot kriitu, nevis produktivitaates/razhosanas/pakalpojumu sniegshanas atbalstiishanai un veicinaashanai videejaa/ilgterminjaa, kas tad eventuaali atpelnis aizdevumu.
jūnijs 10th, 2009 @ 15.05
To Bonifācijs un pārējie sakarīgie
Ne Eiropas savienībai, ne SVF nav vajadzīgs lai šeit tiktu kaut kas ražots, par to būtu jārūpējas valstij pašai, kredīts jau netiek dots uzņēmēju atbalstam, bet melnā cauruma lāpīšanai. Lielajam kredītu burbulim ir zelta maliņa. Svensoniem tagad jādomā mūsu vietā ko darīt lai pingvīni varētu kredītus atamaksāt un galvenais kā to izdarīt ar saprātīgām izmaksām. Ja Svesnsoni sliecas šos
parādus norakstīt tad tā ir diagnoze šai valstij.
jūnijs 10th, 2009 @ 20.04
mēs esam un būsim visstiprākie:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/budzets2009/foto-dombrovskis-tiekas-ar-barozu
jūnijs 11th, 2009 @ 10.55
Pie melnajiem piebiedrojas Nouriel Roubini : ‘Nonetheless, devaluation seems unavoidable and the IMF programme – which ruled it out – is thus inherently flawed.’
http://www.rgemonitor.com/blog/roubini/257052/latvias_currency_crisis_is_a_rerun_of_argentinas
jūnijs 11th, 2009 @ 13.41
Rakstiņš par ‘D’ tēmu un Ilmāra ietiepību :
http://www.opendemocracy.net/article/email/the-forbidden-d-word
jūnijs 15th, 2009 @ 17.25
Nu izskatās, ka baltā komanda pagaidām uzvar: http://www.db.lv/2/a/2009/06/15/Tirgu_atgriezushies_lati
Ļoti jau nu pēdējo nedēļu notikumi izskatās pēc kontrolētas panikas celšanas..
jūnijs 15th, 2009 @ 18.51
RM
Nu, ja tic premjera teiktajam par to, ka līdz valsts bankrotam bija palikušas 2as nedēļas, tad BIJA iemesls panikai.
Un ņemot vērā, ka tuvāko dienu laikā uz Latviju no SVF (visticamāk) atnāks liela eiro naudas summa (kas būs jākonvertē uz lvl), tad nav nekāds brīnums, ka valūtas kurss nosvārstās par labu lvl. Vai tā būs tendence vai pāris nedēļu fenomens, redzēsim vēlāk.
jūnijs 15th, 2009 @ 19.13
Starp citu, šajā sakarā - vai kautkur var redzēt Valsts Kases naudas plūsmas pārskatu, t.i. cik pašlaik VK ir reālā nauda, cik plānots ieņemt un izdot?
jūnijs 15th, 2009 @ 20.01
šeit:
http://195.244.149.198/uploaded_files/Parskati/Ceturksna_biletens_1C_2009.pdf
jūnijs 15th, 2009 @ 20.44
Valsts kases paarskatus vari skatiit:
http://www.kase.gov.lv
bet Finanšu ministrijas mājas lapā - http://www.fm.gov.lv - ir specīala aktualitāšu sadaļa par nodokļu kustību. droši vien kaut kur jābūt arī par tēriņiem.
jūnijs 20th, 2009 @ 13.21
Divi jautājumi autoram. Nedaudz provakatīvi. Vispirms par starpbanku likmi RIGIBOR http://www.bank.lv/lat/main/all/finfo/nt/rgbidrgbor/ , nu jau 3.mēn likme pārsniedz 26% !! Viennozīmīgi tām vajadzētu būt sekām LB noturēt latu, līdz ar to latu tirgus Lavijā izskatās totāli deformējies. Tiem kredītu nņēmējiem, kas bija uzticīgi Latam un ņēma kredītus Latos ( šobrīd jau stipri zem 10% no kopējiem kredītiem) šis procentu slogs kļūst nepanesams. Paliek tikai viena iespēja pārkreditēties uz Eiro vai jebjuru citu valūtu līdz ar to jāuzņemas valūtas risks. Ekonomikas teorija gan saka ka aizdevums jāņemt tajā valūtā, kurā ir ienākumi. Kādu risinājumu autors iesaka Latu kredītu ņēmājiem šobrīd ?
Otrs par pensiju II limeni. Galvenais arguments pret D ir ka tiks sagrauta pensiju sistēma. Varu piekrist daļēji. http://www.manapensija.lv kopējais II pensiju līmeņa plāna neto vērtība ir 617 530 224.64 LV . Nav nemaz tik daudz. Gandrīz tikpat vienā paņēmienā tika nogriezts no budžeta. Provakatīvi mulsinošs jautājums. Gandrīz 100% no ššis summas tiek ieguldīts ārvalstu aktīvos tas nozīmē , ka ls tiek konvert;etu uz valūtu pēc esošā kursa ( piem Eiro 0,702.. ) un ieguldīti. Ja notiek D , tad šo aktīvu vērība dēļ D nemainās un ja Ls kurs ir piem 1Eiro=1Ls tad kovertējot atpakaļ uz Ls pēc jaunā kursa ieguldītājs neko nezaudē. Ja pēc pēc kursa 0,702.. tad kam paliek tie 0,30 Eiro centi.
jūnijs 22nd, 2009 @ 10.00
Ex
Tev taisnība - tie, kas ir bijuši uzticīgi savulaik LB propagandētajam principam ‘kādā valūtā ienākumi, tādā kredīts’ un ir paņēmuši kredītu latos, tagad ir pilnīgi zem ūdens. Un pārkreditēties ir ļoti grūti, jo bieži vien uz šo brīdi kredītu summa jau pārsniedz īpašuma vērtību. Ko padarīsi tāda politika pie mums valda - piesardzīgie un konservatīvie tiek pamesti zem traktora lai glābtu neprātīgos.
Par pensijām runājot - tie no D tiešām neko nezaudē, jo visi aprēķini ir latos un diezgan daudz aktīvu ir ārvalstu valūtās, kas D gadījumā kļūst vērtīgāki. Lielākie cietēji būtu konservatīvie plāni, kuros ir ļoti daudz LV valsts obligāciju, kuru vērtība tad būtiski kristos.
jūnijs 22nd, 2009 @ 18.22
Novērojot pēdējos notikumus Latvijā, arvien vairāk sliecos domāt, ka ne devalvācijai, ne izdevumu samazināšanai nebūs nekādas jēgas.
Problēma ir abnormālajā birokratiskajā aparātā, kas spēj apēst jebkādu resursu daudzumu absolūti jebkādā laikā un telpā (jeb formā).
Tā ir svētā govs, ko nedrīkst slaukt jo pati slauc savu saimnieku un turpinās to darīt. Izskatās jau visai bezcerīgi, ja tā godīgi ņem.
jūnijs 22nd, 2009 @ 19.43
Sveiciens autoram Jānim Jāņos!
jūnijs 25th, 2009 @ 10.30
Melnajā komandā arī Loskutovs.
http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/171117
Vai kāds zina vairāk par lēmumiem ap 15%. Valūtas kursa mehānisms II : +/-15% pat neizlēdz pāreju uz Eiro 2012.gadā ar ko tiekam baroti un baidīti reizē.
http://www.bank.lv/lat/main/all/monetarapolitika/mp/monpol/
jūnijs 25th, 2009 @ 13.30
viss ir jau čikiniekā! nav ko pārdzīvot!
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/repse-tulit-saksim-kepuroties-lauka-no-bedres#comments
jūnijs 27th, 2009 @ 17.18
Par ER apgalvojumiem Dienai: Tipiskais populisms. Piemēram, ASV tā ir veiksmīgi funkcionējoša propagandas industrija. Šādi populistiskie apgalvojumi parasti tiek pamatoti ar statistikas datiem, kas tiek uzrādīti vēlamos griezumos. Vienu vārdu sakot, māksla. Godātais ER pat nemaz nav pacenties argumentēt savu viedokli. Turklāt mazās valstīs šādi propagandas triki parasti nestrādā jo grūtāk muļķot cilvēkus.
jūnijs 28th, 2009 @ 12.36
Eināram jau pieder arī klasiskais ‘Kā var nesolīt’. Tāpat ir arī ar šo - kā var neteikt, ka mums tūlīt būs kļūs labāk. Ironija slēpjas tajā, ka labāk kļūs tikai tajā brīdī, kad pie teikšanas būs citi cilvēki, tādi, kas vairāk dara un mazāk runā.
jūnijs 28th, 2009 @ 15.44
Autoram: Diemžēl tā ir. Saku “diemžēl” jo nespēju iedomāties šādus cilvēkus. Ja pat tādi atradīsies, viņiem apkārt būs visādi “nothing special”, “tūlīt būs labāk” un virkne citu “ekonomikas garantu” un pseidoekspertu.
jūnijs 29th, 2009 @ 10.02
Satversmes Tiesā apstrīd pensiju samazināšanu :
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=25404103
Interesanti, kas notiek, ja nu gadījumā pensionāri uzvar un valstij ir jādod naudu atpakaļ? Kā tad salāpīt valsts budžetu?
Kā man ieminējās labs paziņa, paliek tikai viens variants, kuru nu nekādi nevar apstrīdēt Satversems Tiesā…
jūnijs 29th, 2009 @ 11.55
protams, ka nauda ir jādod atpakaļ - vienreiz jau tā valstej sanāca, ka šķēle arī strādājošajiem pensionāriem kaut ko tur ņēma nost. un vairāku gadu laikā kaut kas pat tika kompensēts. tieši no šāda lēmuma tagad arī baidās valdība, bet jebkurā gadījumā - naudu var atņemt vienā dienā, kas praktiski tā arī ir sanācis, bet kamēr tiesa … paies laiks, turklāt, ja nolems, ka jāatdod, tad ne jau vienā dienā tas notiks
tā kā - tiek iegūts laiks un izstiepts maksājums.
a kas tad tas par variantu, ko nevar apstrīdēt ST? kas tie par nepabeigtiem teikumiem?
jūnijs 29th, 2009 @ 12.12
Process, ko sauc par ‘valūtas piesaistes koridora paplašināšanu’. To nevar apstrīdēt, jo tas nav likums.
jūnijs 29th, 2009 @ 12.36
īstenībā - tagad jau sūdzību ir iesnieguši tikai strādājošie pensionāri. bet vēl jau var iesniegt arī nestrādājošie
viņiem arī tas pamatojums, kāpēc samazina pensijas, īsti neatbilstot Satversmei.
jūnijs 29th, 2009 @ 14.18
labie ir noturējušies un sliktie investori laiza rētas!
http://www.db.lv/2/a/2009/06/29/Lats_noturejies_investor2
jūnijs 29th, 2009 @ 19.45
Grieta, nevar neiepriecināt Tavs optimisms
Neesmu nekāds “D”-piekritējs, taču netiek darīts tas, lai no “D” izvairītos. Kā jau esmu rakstījis, problēma ir totali neefektīvajā valsts pārvaldē. Ja pat šobrīd samazinās tiem ierēdņiem algu, viņi sāks strādāt vēl neefektīvāk. Ekonomikai atkopjoties, tie paši ierēdņi bļaus, ka netiek galā ar darba apjomu un prasīs gan algas pielikumu, gan vēl papldspēkus. Tas tā, maigi izsakoties un nepieminot korupciju. Tādēļ mēs nevarēsim konkurēt pat ar Igauniju un Lietuvu ilgtermiņā. Pensijas nogriezt daudz politiskas gribas nevajag. Taču pat ar to visu naudas nepietiek. Ja sāksies šo lēmumu apstrīdēšana ST, tad nebūs ar ko salāpīt šo budžetu. Tad arī paliks tā alternatīva, ko nevar apstrīdēt ST.
jūnijs 29th, 2009 @ 20.47
:)es jau neko -tik tādas optimistiskas ziņas parādās! un kāpēc gan nepadalīties
a tas jau tikai būtu normāli, ka ekonomikai atkopjoties, piaugot produktivitātei, pieaugtu algas ne tikai ierēdņiem, bet arī citiem strādājošajiem. un es nepiekrītu, ka mēs ilgtermiņā nebūsim konkurētspēji ar Lietuvu un Igauniju. taču, lai tas notiktu, nepietiek tikai ar valsts pārvaldes reformu. reformas vajag daudziem sektoriem, pirmkārt, jau lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā. to izdarot, konkurēt ar leišiem nebūs nemaz tik grūti. tā kā arī es šajā ziņā esmu patiesi optimiste. nedomāju, ka šajā valstī dzīvo tikai un vienīgi dumji cilvēki, kas nevēlas strādāt un ņem tik kukuļus.
tāpat es nepiekrītu autoram, ka lietas var mainīties tikai tad, ja nomaina visus pie varas esošos. kā redzams, neviens jau būtiski pie varas neraujas, ne? tad ko - pārmaiņas nav iespējamas? es pieļauju, ka arī pie varas esošajiem, kā jebkurai dzīvei būtnei ir pašsaglabāšanās instinks, kurš šobrīd nozīmē, ka ir nepieciešams realizēt noteiktas lietas, lai spētu izdzīvot. tā kā - dzīve piespiedīs mainīties arī viņus. protams, ja viņi gribēs izdzīvot kā politiķi.
jūnijs 30th, 2009 @ 11.40
Nu ko, izskatās, ka ir sadalītas arī vārtsargu vietas - SVF pie melnajiem un EK pie baltajiem :
http://latviaeconomy.blogspot.com/2009/06/imf-and-latvia.html
jūnijs 30th, 2009 @ 11.47
I.Rimšēviča k-ga pašpārliecinātībai nav robežu, viņam liekas, ka visiem, kas runā par devalvāciju, trūkst izglītības :
“…People who are expressing that (a devaluation is possible) lack some education and knowledge and I am sorry…”
Plus vēl izskatās, ka viņam ir ultra-laba redze :
‘I think there are good signs of recovery of the economy, or at least stabilisation, is on the horizon,’ he said.
http://www.forbes.com/feeds/afx/2009/06/29/afx6597518.html
jūnijs 30th, 2009 @ 15.21
Ex, jūnijs 25th, 2009 @ 10.30 :
- Vai kāds zina vairāk par lēmumiem ap 15%. Valūtas kursa mehānisms II : +/-15% pat neizlēdz pāreju uz Eiro 2012.gadā ar ko tiekam baroti un baidīti reizē.-
Cik es saprotu, koridora paplašināšana par 15% ir akceptējama no Eiropas puses, un tas mums netraucētu pievienoties eiro. Taču problēma ir tāda, ka šobrīd koridora paplašināšana nozīmētu lavīnveidīgu latu pārdošanu un lielas grūtības noturēt nākamo līmeni. Un, ja netiek noturēts 15% svārstību apgabals, tad Latvija ir ārā no valūtas mehānisma un par pievienošanos eiro var aizmirst uz gadiem 5 kā minimums. Es gan personīgi tajā nesaskatu neko sliktu (jo domāju, ka pēc 5-10 gadiem tāds eiro vispār nebūs), taču funkcionāriem (gan mūsu, gan ES) tas nav pieņemams.
Protams, prātīgākais būtu bijis paplašināt koridoru jau ap 2006. gadu - tad lata vērtība visticamāk būtu palikusi uz vietas (vai pat uz kādu laiku palielinātos).
jūnijs 30th, 2009 @ 18.59
Autoram: Vai drīksts painteresēties, kāpēc pēc 5-10 gadiem eiro, iespējams, vairs nebūs?
jūnijs 30th, 2009 @ 21.05
Par to es kaut kad plānoju uzrakstīt izvērstāk, bet pamatideja ir tāda, ka nevar ilgstoši pastāvēt savienība, kurā ir tik daudz pilnīgi atšķirīgu nāciju (spāņi, somi, čehi, latvieši utt). Un bez politiskās vienotības nevar pastāvēt arī ekonomiskā vienotība.
Kamēr ir labie laiki, visi dzīvo plus/mīnus draudzīgi, kad sāksies nopietnākas problēmas, tad arī viss pasākums sāks brukt. Un pašreizējai krīzei ir visas cerības būt par katalizatoru šim procesam.
jūnijs 30th, 2009 @ 21.40
nu PSRS noturējās vesalus 70 gadus!
jūnijs 30th, 2009 @ 23.55
Cik zinu - ES pirmsākumos tapa tikai un vienīgi kā ekonomiska savienība. tas, ka tagad grib pievilkt klāt arī politisko - ar visu Lisabonas līgumu, tas ir nedaudz cits stāsts un tieši tas, dažādu mentalitāšu dēļ, nesanāk. taču ekonomiskās saistes ir stipras un nav jau runa par ekonomiku ES iekšienē un atšķirīgo starp poļiem, čehiem, latviešiem un vāciešiem - ir stratēģiskais intereses “vecajai” pasaulei attiecībā uz savas ietekmes atgūšanu globālajā situācijā, ko pat lielās Eiropas valstis kā Vācija vai Francija, Briti, vieni paši vairs nespēj. lielās valstis spēlē savu spēli, bet diemžēl vai par laimi (nezinu) šajā šaha spēlē ir nepieciešami bandinieki - mazās valstis. vēl pavisam nesen ES ziedoja visai labu spēlētāju - Ukrainu, Krievijas ietekmes zonai. bet tas nenozīmē, ka kādreiz tas viss atkal nevarētu mainīties. pasaulē notiek ietekmes sfēru pārdale (krīze to paātrina), kas ir bāzēta uz ekonomiskās varas iegūšanu un tikai tad tam ir pakārtota politiskā. drīzāk, lai šī savienība paliktu ekonomiski stiprāka, tiks maksimāli stiprinātas politiskās saites. ne otrādi.
jūlijs 1st, 2009 @ 9.02
Kāmim
Par to jau ir stāsts - ir izveidota it kā ekonomiskā savienība, bet tīri politiski tur ir pilnīgs rasols. Labajos gados vēl tā, bet tagad - krīzes laikā - es esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu sāksies šķelšanās starp turīgākajām valstīm (Vāciju, Franciju) un tiem, kas savulaik tērāja pa labi un pa kreisi un tagad prasa palīdzību (Latvija, tūlīt arī Bulgārija, Ungārija, drīz arī Spānija, īrija utt). Vācijā, starp citu, rudenī ir vēlēšanas, tad arī iespējams varēs sajust pirmos neapmierinātības (ar ES) signālus.
Turklāt arī ekonomiski tie mērķi bieži vien nesakrīt - piem tagad tai pašai Spānijai vai Latvijai pilnīgi nav vajadzīgs stiprs eiro, tieši otrādi. Bet nu rokas ir sasietas, nevar kā Šveices Centrāl banka (ar CHF) mēģināt caur valūtas tirgu pasist eiro vērtību uz leju. Līdzīgi pirms 2-3 gadiem bija ar % likmēm, kad valstīs, kurās ekonomika bija uz pārkaršanas robežas (tā pati Spānija, Īrija) bija nepieciešamas daudz augstākas likmes, taču nekā, izdarīt neko nevar. Jo pārējā eirozonā izaugsme bija viduvēja.
Runājot par PSRS - tā tomēr bija ar šautenēm veidota savienība, drusku cits stāsts.
jūlijs 1st, 2009 @ 9.15
esmu pārliecināts, ka tīri uz ekonomiskām saistēm veidota savienība ir daudz stiprāka nekā uz primāri politiskām. Tu runā par iekšējā tirgus pārdali, es saku nedaudz citu - Eiropai ir jāstājas pretī ASV, strauji augošai Āzijai un Latīņamerikai. Šajā gadījumā ne Vācija, ne Francija viena to nevar. To, ka savienības iekšienē ir dažādas ekonomiskās intereses, tas ir normāli, bet līdz šim un man šķiet arī nākotnē racionālās ekonomiskās intereses ņems virsroku - tieši tā intereses, kas vērstas pret trešās pasaules valstīm (ārpus Eiropas, ne Āfrikas). Šīs intereses ir daudz spēcīgākākas.
to, ka politiski šīs valstis ir atšķirīgas, turklāt katra valsts atsevišķi mēģina “spēlēt” savas politiski-ekonomiskās (primāri - politika) intereses, tas arī skaidrs. bet ir arī jāsaprot, ka katra valsts atsevišķi zaudē tirgus apjoma ziņā, citām lielvalstīm un valstu blokiem. ja ES sairst, tad pa burbuli aziet gan Vācija, gan Francija, gan Briti, kas kopš laika gala visu mēģina bīdīt savas lietas.
mana prognoze - šī krīze kā reiz vēl vairāk stiprinās ES ekonomiskās saites ar visiem iespējamiem mehānismiem. drīzāk tuvāko piecu gadu laikā piedzīvosim eiro zonas paplašināšanos, lai arī visdrīzāk Turcija tā arī netiks iekļauta ES, bet ekonomiskā integrācijas arī šajā lietā tikai pieaugs.
būs mēģināji arī dziļāk integrēties politiski - caur vienotas ārējās politikas veidošanu, taču - politiski tas var nesanāk, proti, tas būs grūts process. taču, viennozīmīgi, ekonomiskā integrācija turpināsies un tikai padziļināsies.
vēl vairāk - nevajag arī aizmirst to, kādas saistes veidojas starp ES un Kanādu. arī šī valsts var kļūt būtiska sadarbības partnere, lai lielāko ES konkurentu - ASV mazliet pastumtu nost no skatuves.
jūlijs 1st, 2009 @ 9.32
>>ka tīri uz ekonomiskām saistēm veidota savienība ir daudz stiprāka nekā uz primāri politiskām.>>
Ir jābūt abiem diviem - gan vienotai ekonomikas politikai, gan vienotai poltikai, savādāk nekas nesanāks. Gribēt ES to var, bet reāli to panākt neizdosies. Tā savukārt ir mana pārliecība
Tā vietā, es domāju, stāsies citas savienības - piem. Baltijas valstis kopā ar Skandināvijas valstīm varētu sadzīvot itin labi, gan politiski, gan ekonomiski. Dienvidnieki varētu taisīt savu savienību utt.
Protams, ka tad vairs nebūs runa par ES apmēra politisko spēku, bet nu kā pierāda Šveices piemērs, nav jābūt lielai valstij, lai labi dzīvotu.
jūlijs 1st, 2009 @ 10.29
Ja ES (kopš ogļu un tērauda kopienas dibināšanas) ir spējusi pastāvēt gandrīz 60 gadus un praktiski tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, tad es nedomāju, ka politiskās intereses tagad pēkšņi iegūst vienlīdzīgu svarīgu. nebūt - nē. tev ir taisnība tajā, ka valstis ir pārāk politiski atšķirīgas, taču tās visas vieno ekonomiskās vajadzības un nepieciešamības. proti, vienam patīk māte, citam meita, bet tas rudzu lauks, no kā dabūt graudus maizei, vieno visus!
tāpēc runāt par ES izjukšanu vai eiro pazušanu - ir krietni vien pārlaicīgi.
turklāt jau tagad Dienvidnieki ir jau izveidojuši savu mazo apvienību, arī te arvien aktīvāk rosās Baltijas jūras reģiona valstu apvienība. un tas ir tikai normāli, ka valstis bloķējas sev svarīgu lēmumu pieņemšanā.
nē, nu protams, ka pastāvēt var mazas valstis. taču runa ir par ambīcijām un nevis pastāvēšanu. es nedomāju, ka Vācija spēs nodrošināt viena pati tādu ietekmi pasaulē (lai arī ir lielākā ES ekonomika), kā tad, ja aiz tās muguras stāv visa ES.
patlaban runa nav tikai par izdzīvošanu - katrs jau savā laukā var burkānus sastādīt un gan jau izdzīvos, - runa ir par pasaules pārdali, kas notiek krīzes ietvaros un to kāda būs šī pasaule. ES ar saviem vairāk kā 450 miljradiem cilvēku vismaz kaut kā var stāvēt pretī ASV un Ķīnai… taču katra valsts pa vienai - nekad. ekonomiski tā tiks iznīcināta vienā rāvienā. politiski tā protams pastāvēs, taču ēdīs tikai importēto pārtiku un tas nozīmē, ka īstenībā tā arī politiski būs tikai butaforiska.
jūlijs 1st, 2009 @ 10.55
Nu, paskatīsimies, laiks rādīs.
jūlijs 1st, 2009 @ 11.07
Jā. Precīzi to pašu arī gribēju piedāvāt!
jūlijs 1st, 2009 @ 13.36
Ungāri īpaši nebēdājas par to, ka tiem nav eiro un ir krities forinta kurss :
- The forint’s 14 percent decline against the single currency in a year is sending Slovaks across their borders to buy cars, appliances and food that is as much as one-third cheaper.
- “Hungary has become Slovakia’s fourth-largest retailer”
- May retail sales dropped an annual 13.4 percent in Slovenia…in Slovakia retail sales were down 9.2 percent in April as fewer people stayed home to shop. In Hungary, the beneficiary of shopping tourism, the decline was 4.1 percent.
http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=annjtpNckalo
jūlijs 1st, 2009 @ 15.30
nu re - iespējams visiem šitiem nauda būs jāatdod!
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/satversmes-tiesa-daudz-sudzibu-par-budzeta-grozijumiem
jūlijs 2nd, 2009 @ 8.52
Nevar saprast, varbūt tas tiešām ir karstums :
DB : “Valdība cer uz deflāciju”
http://www.db.lv/2/a/2009/07/02/Valdiba_cer_uz_deflaciju
Laikā, kad visa pasaule cīnās pret deflāciju, mēs ‘ceram uz deflāciju’. Jāsāk ticēt, ka Latvija ir tiešām unikāla valsts.
jūlijs 2nd, 2009 @ 18.16
Griezot pensijas un pabalstus, cereet uz inflaaciju buutu paaraak ciniski. Kaa jau bija ieprieksh rakstiis, “Kā var nesolīt” vai necereet.
jūlijs 9th, 2009 @ 16.21
Viens no retajiem, kas runā skaidru valodu (un automātiski nokļūst Melnajā komandā) - Bertolts Fliks no Airbaltic :
- …Latvijas Banka vienā mierā…turpina turēt augstu lata kursu un spiež visus kļūt par nabagiem, jo tikai tā varot kļūt konkurētspējīgi. Tas tiek darīts viena mērķa dēļ – 2013. gadā pamosties un ieviest eiro…
- pie mums histēriski runā par algām, avīzes ir pilnas ar ziņām par to, cik kurš pelna. Bet mēs nedomājam, kā attīstīt ekonomiku. Ar algu samazināšanu mēs iekļūstam dramatiskā lejupslīdes spirālē – samazinās algas, samazinās nodokļi un atkal jāgriež algas. Tikai ar algu samazināšanu vien valsti no krīzes mēs neizglābsim…
nevar nepiekrist
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=57920
http://www.db.lv/2/a/2009/07/09/Fliks_ar_Parex_pielautas
jūlijs 16th, 2009 @ 14.53
interesanti - ko ta šitais nozīmē? tipja medus nebūs, vai?
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/lb-prezidents-saldo-zalu-ekonomikai-vairs-nav
jūlijs 16th, 2009 @ 16.39
‘Saldās zāles’ - patīk Ilmāram pieminēt zāles
Par to, ka saldo zāļu (kā es saprotu tie ir mazāk sāpīgi lēmumi) ekonomikai vairs nav viņš gan maldās - paliek vēl ‘D’.
Interesanti, ka viņš saskata ‘zaļos asnus’ inflācijas tempu kritumā, tas nekas, ka vēl baisāks zvērs - deflācija - jau ir tepat pie sliekšņa…
jūlijs 16th, 2009 @ 17.42
viņš varbūt cilvēks slims… vot ij lieto zāles - te rūgtas, te saldas
jūlijs 27th, 2009 @ 16.38
Rakstiņš par Islandi :
http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/5912682/Icelands-krona-proves-the-magic-wand-as-Europe-ails.html
Izskatās, ka šie ķepurojas ārā. Un ar visu 50% devalvāciju pasaules gals nepienāca…
jūlijs 28th, 2009 @ 11.57
Leiši gatavo augsni savam ‘D’ :
http://www.ecb.int/ecb/legal/pdf/en_con_2009_61_lt_credibility_of_the_litas.pdf
augusts 3rd, 2009 @ 20.03
Autoram:
Par sho dokumentu leishi saka, ka pirms kaadiem triis meeneshiem bija karstaas politiskaas diskusijas par sho teemu. Rezultaata, tika sagatavota shaada veestule un nosuutiita ECB. Tagad ir pieejama ECB atbilde.
Shaadas diskusijas esot peedeejaa laikaa pierimushas jo valsts plaano pamatiigi cirpt budzheta izdevumus.
janvāris 4th, 2010 @ 10.07
Redz kā I.Rimšēvičs cenšas atmazgāties gada nogalē :
Rimšēvičs: neviens negaidīja, ka krīze būs tik dziļa
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190055
Rimšēvičs: «zināmā mērā» kļūdījos arī es
http://www.db.lv/2/a/2009/12/30/Rimshevics_zinama_mera
Apbrīnojams džeks, pilnīgi bez jebkādas iekšējās kritikas sajūtas.