I-Talons
Publicēts | maijs 27, 2009 |
Laiku pa laikam mūsu varasvīri pārsteidz tautu ar brašām idejām. Svaigākā no šādām domām (vai drauds) ir runas par iespējamo talonu ieviešanu.
Lai gan premjers un finanšu ministrs jau ir paspējuši noraidīt talonu ieviešanas iespējamību, pats fakts, ka tāda ideja parādījās publiskajā telpā nozīmē to, ka šis jautājums aizkulisēs visticamāk ir apspriests. Tam par labu runā arī tas, ka vēl pavisam nesen nu jau bijušais premjers I.Godmanis atklāti runāja par iespēju maksāt daļu algas valsts sektora darbiniekiem obligāciju formā.
Šobrīd gan nav saprotams, ko īsti ar šiem taloniem ir domājušas mūsu amatpersonas, taču visticamāk, ka te runa nav par pārtikas taloniem, kas varētu tikt izdalīti maznodrošinātajiem. Drīzāk tie varētu būt taloni kā surogātnauda, kas (kā daļa no atalgojuma) varētu tikt izmaksāta valsts sektorā strādājošajiem un kuri ar šiem taloniem varētu nomaksāt nodokļus un segt komunālos maksājumus (visticamāk tikai daļēji) .
Iemeslu, kāpēc vispār vajadzētu ieviest šādu instrumentu, min pats LB prezidents I.Rimšēvičs : “Izdevumu līmenis sacelts tik augsts, ka mēs nespējam vairs šo izdevumu līmeni uzturēt. Tā dēļ pietrūkst naudas, un mēs esam spiesti skatīties uz dažādu līmeņu projektiem, kas paredz, ka tuvākajā laikā, ņemot vērā, ka naudas budžetā nav, var tikt izlaisti taloni.”
Citiem vārdiem sakot, naudas budžetā nav un, lai iedzīvotāji algas dienā nenāk uz Saeimu ‘aprunāties’ ar lāpstām un izkaptīm rokās, viņiem varētu tikt iedalīti taloni. Cits iemesls, par kuru skaļi nerunā, varētu būt latu trūkums Latvijas ekonomikā. Tā nu ir sanācis, ka mēģinot noturēt augsto lata kursu, Latvijas Banka ir uzpirkusi lielu daudzumu latu, kuri tagad vienkārši gavē LB apcirkņos. Un tāpēc arī mums ir lielas latus likmes. Kā vēsta sena tautas gudrība, visam ir sava cena.
Argentīna
Interesanti, ka līdzīgā situācijā ne tik sen - pirms 7-8 gadiem atradās Argentīnas ekonomika. Toreiz šī Latīņamerikas valsts nonāca lielās grūtībās, jo pirms tam, treknajos 90-tajos gados, pateicoties nepārdomātiem aizņēmumiem (kurus sekmēja fiksētais valūtas kurss 1 peso=1 usd) un privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, valsts izdevumi bija pieauguši līdz tādam līmenim, ka valstij radās problēmas ar savu saistību izpildi.
Kādu brīdi Argentīnu atbalstīja visuresošais SVF, taču tā kā nekādas būtiskas reformas netika veiktas un devalvācija tika uzskatīta par politisko pašnāvību, vienā jaukā dienā SVF naudu vairs nedeva un īstermiņa izeja tika atrasta surogātvalūtu veidā (populārākās bija Patacon un LECOP). Tā kā jau pirms tam tika novērota būtiska kapitāla aizplūšana no valsts, vienlaicīgi tika arī pieņemts lēmums arī iesaldēt iedzīvotāju kontus bankās, ļaujot tiem tikai izņemt nenozīmīgas summas iztikai.
Tas viss, protams, noveda pie tautas neapmierinātības, protestiem un grautiņiem. Un galu galā arī neglāba situāciju, jo no SVF tā arī vairs papildus nauda saņemta netika un drīz vien – 2001. gada beigās - valsts vairs nespēja norēķināties ar ārvalstu kreditoriem. Vēl nedaudz vēlāk – 2002. g. sākumā - nācās pieņemt lēmumu par peso piesaistes režīma (kas ilga 10 gadus) maiņu. Lai gan oficiālais kurss tika noteikts 1.4:1, neregulētajā tirgū valdīja haoss un peso vērtība drīz vien nokritās līdz 4:1. Vienlaicīgi tika pieņemts t.s. ‘peso-ifikācijas’ likums, kas noteica to, ka visi atlikumi dolāru kontos piespiedu kārtā tika pārvērsti peso pēc oficiālā kursa. Tā teikt, visi, kas neticēja nacionālās valūtas stabilitātei, tika par savu pārliecību ’sodīti’.
Galu galā tas izrādījais zemākais Argentīnas ‘dižķibeles’ punkts, jo pēc juku pilna gada beidzot tika uzsākts darbs pie reformām, tika stingri ierobežoti budžeta izdevumi, uzlabota nodokļu iekasēšana un (lielā mērā pateicoties devalvētajam peso) Argentīnas eksports (jo īpaši sojas produkti) kļuva konkurētspējīgs pasaules tirgos un lokālie ražotāji atguva vietējo tirgu. Rimstoties grautiņiem atkopās arī tūrisms. Tā rezultātā jau 2003. gadā Argentīnas IKP pieauga par nepilniem 9% un turpināja augt tādā tempā arī turpmākos gadus. 2006. gadā Argentīna arī atmaksāja savu 9.8 miljardu usd lielo kredītu SVF.
secinājumi
Secinājums no Argentīnas pieredzes ir gaužām vienkāršs – nekādi papildus īstermiņa triki problēmas neatrisina, tikai konkrēta rīcība (Latvijas gadījumā - budžeta sabalansēšana, reformas un adekvāts valūtas kurss) spēs mūs izvilkt no šīs bedres. Ir skaidrs, ka tam ir vajadzīga politiskā griba un varbūt pat kādam ir jāizveic politiskā pašnāvība, taču nākotnes vārdā to būtu vērts izdarīt. Pretējā gadījumā - ja Latvija tiešām nonāks līdz taloniem - ir visas cerības atkārtot Argentīnas scenāriju un tad jau ‘dižķibeles’ vietā būs atkal jāgudro jauns, daudz spēcīgāks vārds.
Komentāri
19 Responses to “I-Talons”
Leave a Reply
maijs 28th, 2009 @ 19.30
Izlasīju wikipēdijā par Argentīnas krīzi. Tiešām - pārsteidzoši daudz līdzību ar patreizējo situāciju LV.
Bet šaubos, vai mums atradīsies kāds politiskais pašnāvnieks. Ja nu vienīgi kādam izmisumā esošam pilsonim ienāks prātā doma fiziski patīrīt vadošās aprindas un ieviest kaut kādu nekonstitucionālu režīmu.
maijs 28th, 2009 @ 21.50
LV “demokrātijas” aizstāšanu ar nekonstitucionālu režīmu patiesībā var panākt pavisam konstitucionālā ceļā.
Ievēl Saeimā 51 cilvēku, kas ir gatavi nobalsot, ka jāmaina parlamentārā republika pret prezidentūru un tas kļūst konstitucionāli.
Izdarīt to varētu, bet problēma tomēr ir dziļāk - ne jau tikai elite vai Saeima vai valdība būtu jāmaina. Diemžēl mums ir vairāki desmiti tūkstoši (partijas, ierēdniecība un to ģimenes locekļi un diemžēl tieši latvieši), kas tieši ir piedalījušies valsts izzagšanā un pašreizējā pagrimuma veicināšanā.
Pārējie redzot, kas notiek, nemaksā nodokļus, pārkāpj likumus.
Pavisam slikti ir tas, ka uzņēmējdarbības filozofija LV balstās uz piederību vai vismaz pažīšanos ar pareizajiem cilvēkiem un sarunāšanu.
Iespējams, ka labākais, kas var notikt ir SVF un EK neiedod naudu un valsts bizness (iepirkumi un ar to saistītās shēmas un uzņēmēji) sabrūk pilnīgi, ierēdņiem algas nemaksā. Tie kas vairāk sazagušies aizbrauc prom, pārējie pamet valsts darbu.
Tad no līdzenas vietas varētu sākt būvēt jaunu valsti.
Drūmākajos brīžos iespējams vajadzēs tiešu ES atbalstu, lai kaut cik uzturētu sabiedrisko kārtību (finansē Zemessardzi), jo arī policija bez naudas nestrādās + humāno palīdzību pārtikas veidā, lai cilvēki LV nesāktu mirt bada nāvē.
maijs 28th, 2009 @ 22.40
Arī lieku kārti uz Fedjam scenāriju.. mūsu situācijā SVF kredīts ir tikai vēlviena injekcija narkomānam
maijs 28th, 2009 @ 23.07
Vai nav tā, ka LB uzpirktie lati ir tā kā “dzēsti”, jo emitēt tos vēlreiz standarta situācijā var tikai pērkot tos pašus EUR?
Ja LB nepiekrīt vienkārši drukāt latus, tad sanāk, ka šis padoms par taloniem ir kā legāla alternatīva esošās likumdošanas ietvaros. Talonu drukātājs būtu piem. Valsts Kase.
maijs 28th, 2009 @ 23.09
Smuks Black Schwan simbols uzradies adrese rindā. Good!
maijs 29th, 2009 @ 9.18
Fedjam
Nevar nepiekrist - lielākā Latvijas problēma ir tas, ka visus šos burbuļgadus relatīvi neliela grupa izredzēto cilvēku (visi shēmotāji, labos amatos sēdoši, pie eiropas naudas sadales tikušie, uz kredītiem šiki dzīvojošie utml) dominēja pār tiem, kas strādā reālu darbu un saņem reālu (un salīdzinoši nelielu) atalgojumu un dzīvo vienkāršu pieticīgu dzīvi.
Tāpēc arī treknajos gados nekas uz nākotni vērsts netika izveikts, vēl jo vairāk - laiks tika reāli nobumbulēts un nauda iztērēta.
Tagad tas burbulis ir plīsis, naudas upe apstājusies un tie pirmie ir reālā stresā un pēdējiem spēkiem vēl cenšas kaut ko saglābt. Es domāju, ka tas viņiem neizdosies un tas savukārt nozīmē, ka ir cerība, ka pēc šīs krīzes, iniciatīva tomēr pāries to ‘otro’pusē (kuriem tas stress tomēr ir salīdzinoši mazāks, jo ja tu esi labs sava amata speciālists, tu darbi atradīsi vienmēr).
tāda teorija.
maijs 29th, 2009 @ 9.22
Anrijam
Lati nav dzēsti, tie vienkārši stāv LB. Un jā - lai dabūtu tos apgrozībā, ir jāuzpērk eiro (vai kāda cita valūta).
Tā vienkārši, bez uzpirkšanas, tos palaist apgrozībā nevar, jo tad visticamāk tie tiktu atkal pārdoti atpakaļ LB un pēc neilga brīža LB valūtas rezerves būtu tukšas. Tā pati problēma ir ar taloniem - ja tiks izdomāts kaut kāds veids, kā tos pārvērst latos (kaut ar diskontu), tad lati atkal aiziet uz LB, valūtas rezervju pēc kāda laika nav un iestājas Argentīnas variants.
maijs 29th, 2009 @ 9.54
Ja nemaldos Latus drukāja Vācijā un LB nemaz nevar tik vienkārši nodrukāt papildus Latus, ko laist apgrozībā, lai segtu budžeta deficītu (kā to dara ASV un ES, izraisot pamatotas pretenzijas no Ķīnas puses).
Vienīgais, ko LV valdība var drukāt, lai lāpītu caurumus budžetā, ir surogātnaudu, t.i. talonus.
maijs 29th, 2009 @ 10.10
īsti nesapratu - kāda saistība LB lēmumam emitēt jaunus latus un tam, ka šie lati tiek drukāti Vācijā! Vācija jau nepieņem lēmumus par latu drukāšanu, tā izpilda pasūtījumu! Vāciešiem da vienalga (gluži kā jebkurai naudas drukātavai pasaulē) - no kuras valsts viņi pieņem pasūtījumu.
maijs 29th, 2009 @ 10.24
Ja Tev liekas, ka LB ir neatkarīga šādos lēmumos, tad Tu smagi maldies. Vācijas naudas spiestuve ziņo ECB par katru izlaisto naudas vienību.
Tikmēr par taloniem, kurus drukātu tepat LV, ECB (protams) uzzinātu patiesību, bet visdrīzāk tikai daļu no patiesības.
maijs 29th, 2009 @ 10.28
ja neesi pamanījis mēs neesam eiro zonā - tāpēc ECB lēmumi mums nav saistoši!
maijs 29th, 2009 @ 10.39
Kāmim taisnība - LB pati izlemj, ko un cik daudz emitēt, kur emitēt (drukāt), kāds būs piesaistes kurss utt. ECB var tikai mūsējiem ‘ieteikt’, ko darīt.
Tas, starp citu, paradoksālā veidā ir Latvijas pluss, jo mūs ir iespējas variēt ar valūtas kursu. Citām Eiropas valstīm, kurām ir problēmas un apgrozībā ir eiro (Īrija, Spānija), tādas extras nav.
maijs 29th, 2009 @ 17.48
Jāatzīst, ka tik honky dory jau tā kredīta atmaksa nebija. Argentīna katru mēnesi tērēja simtiem miljonus $ kredīta atmaksai, kamēr civlēki slīga nabadzībā.
Argentīnas sakarā jāpiemin noteikti arī korupcija un korumpētā valdība, ko IMF ar saviem kredītiem kādu laiku sponsorēja. Argentīnas ‘tipping point’ bija monetārā dižķibele, bet LV tā ir banku/kredītu krīze.. Pastāv šādas tādas atšķirības un arī līdzības (kā jau Harisons un vēlāk arī Krugmans rakstīja)
maijs 29th, 2009 @ 18.38
Prezidentam
Nu, korupcija jau mums arī ir līmenī. Bet, ja nopietni, tad Latvijai nepaveicās ar to, ka mūsu ‘dižķibele’ sakrīt ar krīzi pasaulē, līdz ar to izķepuroties būs daudz grūtāk. Argentīnai tādā ziņā paveicās, jo ap 2003g. visā pasaulē ekonomika sāka iet uz augšu un pavilka arī šos līdzi.
maijs 29th, 2009 @ 21.53
Pilnīgi piekrītu raksta autoram.
maijs 30th, 2009 @ 12.35
Paideram pirms dažām nedēļam bija tāds interesants raksts- projekts “eiroparazīts”. Manuprāt, tur netieši tiek minētas atšķirības star Latviju un Argentīnu. Protams, ļoti netieši
http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=22469
maijs 30th, 2009 @ 23.31
Autoram:
Nevajag saliidzinaat nesaliidzinaamas lietas - Latviju un Argentiinu. Mees esam maza valsts un ar ko atmaksaat to mega krediitu mums vienkaarshi nebuus no kaa - sakaarto, nesakaarto.. Kas tad buus Latvijas sojas pupas, kas kljuus *iipashi konkureetspeejiigas pasaules tirgos* peec devalvaacijas? Saliidzinaat te Latviju un Argentiinu tas taapat kaa saliidzinaat divus cilveekus, kuriem abiem ir temperatuura 38.5, un secinaat - nu re, temperatuura vienaada, abiem saarti vaigi un drebulis, taatad abiem vienaada slimiiba! Vienam paliidzeeja aspiriins, taatad atliek otram to iebarot un - lieta dariita!
jūnijs 1st, 2009 @ 9.57
to AJ
Tik briesmīga jau tā situācija nav - kaut kā jau simtiem gadu LV ir izdzīvojusi un izdzīvos arī tagad. Galu galā mums ir pietiekami labs ģeogrāfiskais stāvoklis, turklāt te ir (salīdzinoši) izglītots darbaspēks, kas drīzumā domājams arī kļūs lēts. Mums ir ostas/tranzīts - ja šo sfēru atbrīvotu no politiskās ietekmes, varētu pietiekami labi pelnīt. Ir pietiekami attīstīta kokapstrāde, farmācija, IT uc. sfēras. Kad te būs adekvāts izmaksu līmenis, arī lielajiem Eiropas uzņēmumiem, te varētu būt izdevīgi taisīt savas filiāles/ražotnes. Tā kā runas (kas parasti nāk no ārzemēs dzīvojašiem latviešiem) par to, ka te viss ir norakstāms, ir stipri pārspīlētas. vajag tikai izpurināt uzblīdušo valsts sektoru, nolikt pie vietas dažus kundziņus, likvidēt lata piesaisti un pēc kāda laika viss nokārtosies.
A par to, vai Latvijas gadījums ir līdzīgs Argentīnai vai nav, var spriest katrs pats (wikipedia var izlasīt pilnu Argentīnas krīzes vēsturi).
jūnijs 6th, 2009 @ 13.47
Taloni bezdarbniekiem miltiem un makaroniem būs valošās elites pēdējais mēģinājums palikt pie varas. Bezdarbniekam Latvijas laukos ir iespēja izdzīvot ar naturālo saimniecību, bet Rīgā būs citādi. Taloni tiks ieviesti uzreiz pēc 13. janvāra notikumu atkārtojuma, (neticu ka valstoņi kļūs tik apsviedīgi, lai noreaģētu pirms nemieriem) laiks, kad tas notiks ir atkarīgs no tā cik naudas SVF iegāzīs melnajā caurumā “Latvijas valsts budžets”, bet orentējoši nākamajā ziemā.