Are we there yet?*
Publicēts | maijs 18, 2009 |
Pēdējā laikā vairākas Latvijas amatpersonas gandrīz vienlaicīgi ir paziņojušas, ka zemākais punkts (saukts arī par bedres dibenu) ekonomikā varētu būt jau sasniegts vai arī mēs esam tuvu tam.
Vienojošais elements visiem šiem apgalvojumiem ir tas, ka tiem neseko nekas tāds, ko pat attālināti varētu nosaukt par argumentiem. Un tas arī nav nekāds brīnums, jo reālā dzīve rāda ko citu - Latvijas makroekonomiskie dati ir šausmīgi, kredītu kavētāju skaits pieaug ģeometriskā progresijā un par to, kas notiks rudenī, kad pamazām sāks izbeigties bezdarbnieku pabalsti un sāksies jaunā apkures sezona, vispār ir bail domāt.
Tas liek domāt, ka mūsu amatpersonu optimisms visticamāk balstās uz līdzīga rakstura izteikumiem par Eiropas un ASV ekonomiku un iekšējo sajūtu, ka ‘sliktāk vairs nevar būt’. Diemžēl dzīve rāda, ka var gan. Par to liecina arī pētījumi par to kā cilvēks uztver jaunu – sliktāku – laiku iestāšanos. Psiholoģijā šo procesu sauc par ‘5 bēdu fāzēm’, kas tiek novērotas cilvēkiem, kurus pēkšņi ir piemeklējusi liela nelaime. Ekonomikā konkrēta termina šim procesam nav, man pašam to patīk saukt par ‘5-ām atskurbšanas fāzēm’ :
1) NOLIEGUMS. Šobrīd ar rezignētām skumjām var palūkoties uz pāris gadu vecu vēsturi, kad vairāki ārzemju analītiķi skaļi runāja par Latvijas pārkaršanu un tai sekojošu krīzi, savukārt vietējie prātvēderi vienbalsīgi izteica skepsi par viņu kompetenci. ‘Ar mums tas nevar notikt’ - tā domāja ne tikai valsts amatpersonas, bet arī liela daļa vietējo banku analītiķu un iedzīvotāju. Finanšu ministrijas gaiteņos pat bija izstrādāts dokuments ar skaļu nosaukumu ‘Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.-2010.gadam’, kas, cita starpā, prognozēja turpmākajos gados IKP pieauguma stabilizēšanos vidēji 7.5% līdz 9% līmenī.
2) DUSMAS. Ilgi nebija jāgaida arī brīdis, kad tie paši ārzemju analītiķi tika padarīti par valsts ienaidniekiem, savukārt tie daži vietējie, kas nekautrējās izpaust savu viedokli, tika līdz sarunām ar varasiestādēm. Tam sekoja arī vēsturiskais grautiņš Doma laukumā - neraksturīga parādība priekš visnotaļ mierīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
3) CERĪBAS/LŪGŠANĀS. Cilvēkiem vienmēr ir gribējies ticēt tam, ka problēmas atrisināsies pašas no sevīm, vajag tikai palūgties, apsolīties nekad vairs nedarīt ‘neko sliktu’ un ticēt. Nav ziņu par to, vai valdība un iedzīvotāji šobrīd nožēlo pēdējo gadu tērēšanas tūres, taču tas, ka Latvijā pieaug ticīgo cilvēku skaits, ir fakts.
4) DEPRESIJA. Neizbēgamības sajūta ir tas, kas raksturo šo fāzi. Neizbēgamais ļaunums Latvijas gadījumā nozīmē daudz darba un pieticīgs dzīves veids.
5) SAMIERINĀŠANĀS. Pēdējā fāze, kas pavelk strīpu zem visa notikuma. Situāciju jorprojām nevar uzskatīt par labu, taču tīri psiholoģiski jau paliek vieglāk. Ne velti sentēvu gudrība vēsta, ka tumšākais brīdis vienmēr ir pirms ausmas. Pieļauju, ka Latvijas gadījumā šis būs arī brīdis, kad sāksies nopietns pašattīrīšanās process, un visiem tiem varoņiem, kas apzināti vai neapzināti ir pielikuši savu roku krīzes tapšanā un tagad aktīvi ‘piedalās’ arī problēmu risināšanas procesā, būs jāiet prom.
vai mēs jau esam galā?
Kā jau var viegli noprast, mēs šobrīd atrodamies kaut kur pa vidu starp 2. un 3. fāzi, kad dusmas pret ’sliktajiem’ mijās ar vāju cerību, ka kļūs labāk, vajag tikai to stipri gribēt. Attiecīgi, ja tic šai teorijai, Latviju gaida vēl divi gari un smagi psiholoģiski posmi, kas automātiski nozīmē arī to, ka, jo ātrāk sāksim apzināties savas problēmas, jo ātrāk arī nonāksim galapunktā, ko sauc par stabilu ekonomiku.
Taču pat, ja šim visam netic, ir skaidrs, ka līdz problēmas risinājumam vēl ir gaužām tāls ceļš ejams un runas par ekonomikas zemāko punkta sasniegšanu šobrīd nav vairāk vērtas par Ēzelīša skandināto ‘Are we there yet?’* slavenajā multenē par Šreku.
*Vai mēs jau esam galā?
Komentāri
15 Responses to “Are we there yet?*”
Leave a Reply
maijs 19th, 2009 @ 14.08
Ar dievpalīgu mēs noteikti visu pārvarēsim un 19.maijs varēs būt nacionālie svētki!
maijs 20th, 2009 @ 11.40
http://ekocels.wordpress.com/2009/05/20/bedres-dibens-ir-tuvu/
maijs 26th, 2009 @ 14.47
cerība rullē. esam strauji iegājuši šajā stadijā. (http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=24753985) Rimševičs: paliek cerība neieviest talonus. :)))
maijs 26th, 2009 @ 17.38
es izdomāju, ka krīze beigsies tikai tad, kad es atradīšu darbu ))))) pagaidām nav ne ziņas par to, ka kaut kas spīd…
maijs 26th, 2009 @ 19.55
Vēlos tikai piebilst, ka zemākais punkts ne vienmēr nozīmē ekonomikas atveseļošanos vai izaugsmes atsākšanos.
To pašu gribētu arī attiecināt uz daudzām attīstītajām valstīm, kas pēkšņi piedzīvojušas strauju optimisma līmeņa celšanos.
maijs 26th, 2009 @ 22.07
nekad nav bijis tā, ka nekas nav bijis. un nekad nekas nepaliek vienā punktā - atomi un to sastāvdaļas pat kustas, kur nu vēl zemākie punkti un augstākās virsotnes.
ar to gribu tikai teikt - ka uz visu var skatīties no dažāda laika attāluma. tā kā - izaugsme būs.
maijs 27th, 2009 @ 9.24
Early Bird.
Tā diemžēl ir. Lai gan mūsu amatpersonas runā par ātru atveseļošanos, realitātē tas var ieilgt, jo Latvija ir pārkrauta ar kredītiem (gan valsts, gan iedzīvotāji un uzņēmumi) un kamēr to nastu nepadarīs vieglāku, uz ātru V-veida atkopšanos var necerēt.
maijs 28th, 2009 @ 22.30
Manuprāt, visiem, kas to spēj, ir jāmēģina aizbraukt, bet pārējiem būs vienkārši jāizmirst. Nekam te vairs nav nākotnes.
Man nav kredītu, ir darbs un pat spilventiņš melnai stundai, tomēr gaismu vairs neredzu.
maijs 30th, 2009 @ 12.15
Kāmim-
protams, ka izaugsme būs. Tikai aicinu to nesaisaistīt laika ziņā ar ekonomikas stabilizēšanos. Kā rāda daudzu un dažādu valstu pieredze, stagnācija var būt visai ilgstoša. Ekonomikas atomu kustības ātrumu un intensitāti lielā mērā ietekmē korupcija, kas ir ļoti atīstīta šajos platuma grādos. Papēti lūdzu Somijas piemēru 90-tajos gados. Tikai neaizmirsti par mūsu relatīvi zemu konkurētspēju un augstu korupciju.
maijs 30th, 2009 @ 19.21
es vispār uzskatu, ka tagad beidzot var Latvijaa skaidri redzēt, kādas sekas rada koruptīva un korporatīvo saišu ekonomika. ja kāds vēl teiks - a man ir vienalga, ka kāds politiķis zog, un redz, lai zog, bet nu kāds no trim A vismaz izdara arī kaut ko labu, proti, Ventspilī - brūģi salicis, Limbažos - pienu salējis, bet trešais A lidostu attīstījis, kuras pakalpojumus vares izmantot Desperate…
taču - es runāju par ko citu - neviens process, vēl vairāk ekonomikā, nepaliek statiskā stāvoklī. tāpēc, protams, pēc ekonomikas krituma var sekot vai nu stagnācija, proti, mīņāšanās uz vietas, vai arī izaugsme. es uzskatu, ka būs izaugsme. un tam ir vesela virkne gan objektīvi gan subjektīvi faktori.
jūnijs 2nd, 2009 @ 8.55
E. Repše : «Ekonomika krīt daudz straujāk, nekā mēs bijām prognozējuši. Tas ir objektīvs ekonomikas kritums. Taču ir arī labā ziņa. Straujais kritums, visticamāk, nozīmē arī ļoti strauju atkopšanos.» keep believing…
http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/168802
jūnijs 6th, 2009 @ 13.24
Raksts super! Pie 4) punkta “Latvijas gadījumā nozīmē daudz darba”, jāpiebilst, ka tas būs pieejams tikai daļai cilvēku, pārējiem tik labi neies.
jūnijs 11th, 2009 @ 12.20
“Valdība mānija pati sevi, ka vieglāk tiksim cauri un kaut kadā veidā kāds onkulis iedos naudiņu mums aiz žēluma. Tā bija valdības takstiska kļūda, un mēs zaudējām laiku,” trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Repše.
Taktiska kļūda, bez komentāriem….
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/repse-sev-nevarot-piedot-ka-jau-pasa-sakuma-kategoriski-neuzstaja-uz-500-miljonu-latu-samazinajumu
augusts 11th, 2009 @ 10.17
Kārtējie zaļo asnu meklētāju komentāri :
….Данные Центрального статистического управления свидетельствуют, что «правительство работало в правильном направлении, принимая важные решения, которые способствовали торможению стремительного экономического спада», — считает Репше. (http://www.telegraf.lv/news/repshe-my-vse-delali-verno)
Premjers: statistiski dziļākā lejupslīde ir pārvarēta (http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=26148635)
Un tas viss pēc tam, kad tika paziņots IKP kritums par gandrīz 20% un S&P samazināja reitingu. S&P preses relīze (kura nav atrodama Latvijas presē), starp citu, ir visnotaļ interesanta lasāmviela :
- We have lowered the long-term sovereign credit rating on Latvia to ‘BB’.
– This rating action reflects our view of the political and economic challenges facing Latvia as a result of rapidly contracting nominal and real incomes and the associated pressures on public finances.
– The negative outlook reflects the likelihood of a downgrade if political challenges to the EU-Nordic-IMF lending program intensify, and if the economy fails to stabilize, leading to either a more severe economic and price contraction or some adjustment in the exchange rate regime.
On Aug. 10, 2009, LONDON (Standard & Poor’s) Aug. 10, 2009–Standard & Poor’s Ratings Services today said it had lowered its long-term sovereign credit rating on the Republic of Latvia to ‘BB’ from ‘BB+’. The ‘B’ short-term rating is affirmed. With this action, we have removed the ratings from CreditWatch negative, where they were placed on June 8, 2009. The outlook is negative. The
Transfer & Convertibility assessment on Latvia remains ‘BBB’, while the recovery rating on the foreign currency senior unsecured debt issued by Latvia remains ‘3′, indicating our expectation of an average recovery of 50%-70% in the event of a distressed exchange or a payment default.
The rating action reflects our view of the political and economic challenges facing Latvia as a result of rapidly contracting nominal and real incomes and the associated pressures on public finances, as the country
struggles to improve its growth prospects while maintaining a fixed exchange rate regime.
Ahead of the October 2010 elections, we believe the five-party coalition government will be continuously tested as it attempts to cap public sector borrowing needs in line with the medium-term fiscal framework established
under the EU-Nordic-IMF lending program. While at 30% of GDP, multilateral and bilateral lending is substantial, so is the potential scale of further capital outflows during this year and next, as parent banks are rolling over considerably less than 100% of their cross-border advances to their Latvian
subsidiaries (and branches) in the face of the latter’s rising nonperforming loans and falling credit demand. A second source of capital outflows has been nonresident deposits, which continue to exit the financial system, a process that has further tightened funding prospects for locally controlled financial institutions, which make up roughly one-third of total banking system assets.
We expect real GDP to fall by as much as 16% in 2009, while the outlook for growth beyond that remains highly uncertain, not least due to highly leveraged household balance sheets.
There is also a risk that the Latvian
government may be saddled with some of the costs connected to the need to recapitalize the local banks further, though funding for recapitalization may be provided by official lenders. We project the general government debt burden to rise from 19% of GDP at the end of 2008 to over 80% in 2011, although this
forecast is highly uncertain as it depends on the fate of the denominator, nominal GDP, which continues to shrink as wage and price levels adjust downwards. Our debt forecast also reflects our assumption that Latvia will draw on all the resources available through the EU-Nordic-IMF program, and that the government provides additional assistance to the financial sector. We believe a more rapid economic recovery and a shorter bout of deflation, along with a more optimistic banking system recapitalization scenario, could cap Latvia’s general government debt at less than 60% of GDP.
Latvia’s current account has moved into surplus during the first five months of 2009, as the external credit stimulus has abated, and import demand has plunged. The speed of deleveraging is exacerbating the severity of the contraction of GDP, leading to a rapid rise in unemployment, with negative
implications for asset quality in the local financial system.
The negative outlook reflects the likelihood of a downgrade if political challenges to the EU-Nordic-IMF lending program intensify, and if the economy fails to stabilize, leading to either a more severe economic and price
contraction or some adjustment in the exchange rate regime. The latter would likely stem the nominal contraction, but immediately raise the debt burden.
On the other hand, a more rapid than-anticipated improvement in the economic outlook, amid continued generous and flexible lending from official lenders, could result in the rating remaining at the current level, assuming the economy recovers in 2010 and that political consensus solidifies.
augusts 25th, 2009 @ 8.23
D. Smirnovs: noslīkšana uz laiku atlikta :
http://www.nra.lv/zinas/28662-smirnovs-nosliksana-uz-laiku-atlikta.htm
Puisis reizēm sabiezina krāsas, tomēr daudz kas ir arī patiess. Taču jebkādā gadījumā interesanta lasāmviela.