Jānis Ogsts

Latvijas trekngadis 2005-2007

Publicēts | maijs 6, 2009 |

Sajūta, ka esi turīgs, drīz kļūsi neizmērojami bagāts un pat varēsi staigāt pa ūdeni un apziņa, ka tas viss ir tikai normāli - kas gan var būt labāks! Žēl tikai, ka pēc šādām sajūtām neglābjami pienāk brīdis, kad tu pamosties un saproti, ka tas, pa ko tu staigāji, bija nevis ūdens, bet gan rozā burbuļa plānā siena.

Klasiska vienkāršota finanšu burbuļa definīcija ir darījumi par cenām, kas būtiski atšķiras no reālās vērtības un šo darījumu galvenais mērķis ir pārdot jau tā dārgo aktīvu kādam citam (nevis šo objektu izmantot). Cilvēces vēsture pazīst daudz un dažādus burbuļus – sākot ar slaveno Holandes tulpju burbuli tālajā 17. gs un beidzot ar pašreiz plīstošo globālo kredītburbuli. Latvijas gadījumā nosacīti varētu runāt par 2iem lieliem burbuļiem – Bankas Baltija laiks, kad depozīti ar 80-100% likmi likās norma, un nekustamo īpašumu burbuli, kuru raksturoja tāds pāroptimisms, kādu bieži dzīvē nesastapsi.

Latvijas gadījums savā ziņā ir īpašs, jo burbulis bija ne tikai nekustamā īpašuma cenās, bet arī cilvēku galvās. ‘Mēs esam unikāli’, tāpēc esam pelnījuši dzīvot labāk un uz mums neattiecas klasiskie ekonomikas likumi – tāds bija iepriekšējo gadu vadmotīvs un pie šīs idejas mēs spītīgi turamies vēl šobrīd (kaut ūdens jau smeļas mutē). Tieši tāpēc, ka Latvijas gadījums ir īpašs, burbuli prasās saukt kādā citā - latviskākā - vārdā, piemēram par TREKNGADI. Galu galā, ja jau mums ir dižķibele, kāpēc nevarētu būt trekngadis?

Vēl būtu interesanti izpētīt, kāpēc tieši Latvijā (nevis Igaunijā, Krievijā vai Zviedrijā) izveidojās vislielākais burbulis. Man ir aizdomas, ka pie vainas ir latviešu pakļāvīgā daba - redzot, kā mūsu lielā kaimiņtauta dzīvo ar vērienu, mūsējie nevarēja nesekot. Tas nekas, ka šeit nav ne naftas, ne derīgo izrakteņu, ne arī lielas ražošanas. Ir (bija) tikai viegli pieejami kredīti.

trekngaža mantojums

Paskatīsimies, kas tad mums paliks mantojumā – gan atmiņās, gan taustāmā veidā – no šiem vētraini-tuklajiem gadiem :

* MILJONU VĒRTI DZĪVOKĻI, ekskluzīvi privātmāju ciemati un nekustamā īpašuma sektors kopumā. Interesanti, ka daudzi vietējie uzņēmēji pirka īpašumus Spānijā, jo tur tie likās ‘lēti’. Komplektā ar labu īpašumu, protams, nāk arī labs auto, tāpēc nav liels brīnums, ka Latvijā trekngaža laikā ekskluzīvie auto uz ielām bija tikpat ikdienišķa parādība kā klepus garlaicīgā teātra izrādē.

* DIENVIDU TILTS. Grandioza celtne, bet ne kā tilts, bet kā līdzekļu noēdājs. Labā ziņa ir tāda, ka šis tilts tomēr ir un paliks noderīgs (cerams).

* NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA - GAISMAS PILS. Ir nedaudz dīvaini, ka valstī, kura aizņemas naudu, lai varētu samaksāt algas, tiek celts stikla monstrs, kuru patiesībā lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nevēlas un kas prasīs lielus izdevumus arī pēc uzcelšanas. Es gan esmu pārliecināts, ka galu galā tomēr triumfēs veselais saprāts, gaismas pils celšana tiks apstādināta un objekts pārdots privātajiem, lai tā vietā uzceltu, ko pieticīgāku un praktiskāku – viesnīcu, biroju centru utml. Bibliotēkai bija arī mazais brālis, kas gan neizauga tālāk par projekta stadiju - koncertzāle uz Daugavas.

* VISSEZONAS SLĒPOŠANAS TRASE JŪRMALĀ. 200 miljonu eiro investīcijas, gandrīz 100m augsta ēka, viesnīcas, kas varētu uzņemt 2000-5000 viesu dienā, trase, kas var apkalpot 850 cilvēku/stundā – ambīciju projektu autoriem netrūkst.

* PASAULES SIENA. “8-tais pasaules brīnums”, pazīstams arī kā lielākais neuzceltais kapakmenis pasaulē. Grandiozas domāšanas un mazas loģikas paraugs.

* RĪGAS DINAMO. Var debatēt par to, vai Rīga ir pelnījusi pasaules līmeņa hokeja komandu ar budžetu 15 miljoni dolāru gadā, taču tas, ka bez burbuļ-gadiem šis projekts nevarētu tikt īstenots, ir nenoliedzami. Šis ir arī viens no retajiem projektiem, kuram gribētos vēlēt ilgu mūžu – laba hokeja nekad nav par maz. Jo īpaši, ja tajā nav iesaistīta valsts nauda.

* MONOPOLS AR RĪGAS PILSĒTU. Ja kāds vēl nav redzējis šo spēli, pateikšu, ka tur viss mērās simtos miljonu – jau burbulis pats par sevi. Turklāt visa nauda ir elektroniska, kas izveicīgākam baņķierim dod neierobežotas iespējas rīkoties savā labā. Rīga, protams, atrodas uz visdārgākās ielas un ir viena no visdārgākajām pilsētām.

* LATS. Latvijas nacionālais lepnums, kas, neskatoties uz valsts pirms-bankrota stadiju, joprojām ir viena no visdārgākajām valūtām pasaulē. Pateicoties šim fenomenam, latvieši bija iecienījuši braukt ‘pa lēto’ iepirkties uz vienu no turīgākajām Eiropas valstīm - Vāciju.

Visticamāk, ka ir vēl daudz kas pieminēšanas vērts no Latvijas pirmā lielā trekngaža, tā kā, ja jums ir kādas idejas, varat droši papildināt šo sarakstu.

Komentāri

12 Responses to “Latvijas trekngadis 2005-2007”

  1. Aiks
    maijs 9th, 2009 @ 22.30

    Ko gan lai citu saka - latviešiem patīk sapņot un dzīvot sapņos, tas arī tika darīts pēdējos gados. Un no šī sapņa ne tuvu negribas pamosties, jo kā gan savādāk būtu izskaidrojums fakts, ka par spīti skaļajiem paziņojumiem par 40% administratīvo izdevumu samazinājumiem, 20% algu samazinājumam un masveida atlaišanām valsts pārvaldē, reāli valsts kopbudžeta izdevumus 2009.gada plānotajos grozījumos šobrīd salīdzinājumā ar 2008.gadu ir PLĀNOTS samazināt tikai par 7-8%? (realitāti mēs ieraudzīsim vēlāk)

    Sapņus beidzot vajadzētu sākt īstenot un vairāk nekā jebkad - cilvēkiem (proti - Latvijas iedzīvotājiem) ir jārīkojas!!!

  2. zuzanna peldētāja
    maijs 10th, 2009 @ 19.26

    sievišķīgs papildinājums trekngažiem - Latvijas veikalos divas līdz trīs reizes dārgākas smaržas nekā adekvāti eksemplāri lidostās vai pasaules e-veikalos.

  3. Autors
    maijs 11th, 2009 @ 13.02

    Man pašam tā jocīgi palika, kad pirms 2 gadiem aizbraucot uz Londonu secināju, ka tur alus cenas bāros ir gandrīz tādas pašas kā Vecrīgā. Konverģence, tā teikt.

  4. Uldis
    maijs 11th, 2009 @ 13.17

    Labāk pastāstiet kā psiholoģiski pārslēgties uz vecajām cenām, citādi joprojām preču cena 500-1000LVL un īpašuma cenas 50kLVL+ liekas normālas un pašsaprotamas :(

  5. Zuzanna peldētāja
    maijs 11th, 2009 @ 19.32

    a man stāstīja, ka vispār Bristolē kafija ta bija vēl lētāka nekā Latvijā. bet - nu varbūt tāpēc, ka tāda britu “nomale” vien tā ir…

    Uldi - nepārslēgsies pats - tevi pārslēgs :)

  6. xp
    maijs 12th, 2009 @ 8.15

    vēl jau treknie gadi nav beigušies,mums ir sociālie dzīvokļi par 1000Ls/m2

    http://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2009/5/20090805_1300.htm?Date=12.05.2009&Category=16

  7. Bonifaacijs
    maijs 12th, 2009 @ 11.25

    Viens no skarbaakajiem pateerinja krediitbuma mantojumiem, manupraat, ir izpratnes truukums par to, kas ir paraadsaistiibas, kad taas vajag izmantot un kad labaak tureeties pa gabalu prom. Lai gan neproduktiivu paraadu juugs ar katru dienu dzen Latviju tuvaak totaalai eknomiskaas un finansu sisteemas izniiciibai, joprojaam gan valsts paarvalde, gan liela dalja iedziivotaaju ir paarliecinaati, ka veel lielaaki(aareejie) paraadi ir risinaajums probleemai, kuru radiija (aareejie) paraadi. Veel neizbeegami lielaakaa draama ir priekshaa 2009.g., kad tautai no A liidz Z liimenim pienaaks saprashana, ka paraads nav aktiivs, bet gan pasiivs. Tikai tad, kad sho pagjiru iespaidaa atnaaks apskaidriiba par to, kuraa bilances pusee atrodas paraadsaistiibas, varees uzskatiit, ka TREKNGADIS, he he, buus beidzies.

  8. Grieta
    maijs 12th, 2009 @ 16.36

    izrādās, tas jaunais Parex birojs Daugavas labajā krastā izmaksājis nieka 51 miljonu latu :) tā kā tāda otra bibliotēka gandrīz…
    un tur neesot zelta durvju kļiņķi… a kur tā nauda iemūrēta, toč nesapratu :)

  9. Autors
    jūnijs 30th, 2009 @ 11.54

    Šo te nevar nepieminēt :
    Kalvītis: jābūt lielai mākai pusotra gada laikā tik tālu novest valsti:
    http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/171590
    Mamma laikam dažiem nav iemācījusi, ka reizēm ir gudrāk paklusēt….

  10. Autors
    augusts 4th, 2009 @ 14.40

    Laikam jau Ilmārs ir pelnījis savu vietu šajā topā ar lielāko CB vadītāja algu civilizētajā pasaulē un motivāciju, kāpēc viņš to ir pelnījis:
    Rimšēvičs savu algas apmēru saista ar Centrālās bankas neatkarību
    http://www.db.lv/2/a/2009/08/04/Rimshevics_savu_algas_apme2

  11. Bonifaacijs Autoram
    augusts 5th, 2009 @ 11.33

    Farss, protams. Latvijas Banka ir kolosaali nofeilojusi savu misiju, ar kuru ikviens var iepaziities likumaa par LB 3.pantaa. Vienkaarshs, paaplashinaats teikums: “Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.”

    Savaa buutiibaa vienkaarshs uzdevums, jo aptuveni cenu liimeni nosaka valstii sarazhoto prechu/pakalpojumu apjoms daliits ar naudas piedaavaajumu. Par naudas piedaavaajumu (un sekojoshi arii no taa izrietosho videejo cenu liimeni, ignoreejot vienkaarshibas deelj naudas apgroziibas aatrumu) atbild “neatkariigais” Rimshevica kungs.

    Pats sevi shis kungs ir noveerteejis kaa profesionaalaako centraalas bankas vadiitaaju pasaulee, spriezhot, ka vinjam nav nekaadu ne moraalu, ne eetisku probleemu ar sava atalgojuma apjomu, it iipashi to ieliekot kontekstaa ar to, kaa shis viirs ir veicis sev likumaa nosprausto pienaakumu.

    Ruugtaa realitaate ir taada, ka Latvijas Banka 2003.-2008.g. laikaa ir nodarbojusies ar hiperinflaacijas realizeeshanu, palielinot, piemeeram, baazes naudas piedaavaajumu (M0)no 800mm latu 2004.g. saakumaa liidz 2.5 miljardiem 2008.g. viduu, t.i., vairaak kaa 3 reizes! Liidz ar to reaalais izskaidrojums, kaapeec Latvijaa piena, maizes utt. cena ir pieaugusi latu izteiksmee par liidziigu faktoru ir nevis pievienoshanaas Eiropas Savieniibai un kaut kaada mistiska cenu izliidzinaashanaas, bet gan Latvijas Bankas latu printeeshana, kuru savukaart “dikteeja” lata kursa fiksaacija pret EUR un EUR krediitu izsniegshana pa kreisi un pa labi.

    Sasummejot - Latvijas Bankas (un arii FKTK) riiciibaa bija visas nepiecieshamaas sviras, lai shii orgjija nebuutu notikusi, katraa zinjaa ne tuvu tik perversaa izskataa, tachu vai nu alkatiibas, stulbuma vai shauru biznesa intereshu aizstaaveeshanas deelj Rimshevica kungs bija “aizmirsis” par savu galveno un vieniigo pienaakumu, aktiivi veicinaadams Latvijas noveshanu finansu kraha priekshaa.

    Vai Latvijas Bankas vadiiba, taa vietaa, lai sanjemtu pasaulee augstaako atalgojumu, tiks kaadreiz saukta pie atbildiibas par nodeviibu vai nolaidiibu pret Latvijas valsti, kas tai ir nodariijusi daudzu miljardu lielus zaudeejumus un, iespeejams, maksaas diezgan daudzu cilveeku dziiviibas, kuri ir un veel nonaaks pilniiga izmisumaa un bezceriibaas priekshaa?

  12. Autors
    augusts 5th, 2009 @ 14.09

    Nevar nepiekrist. Turklāt, ja visam augstākminētajam pieskaita klāt IR visnotaļ lielo eiro kredītu un no tā izrietošo interešu konfliktu, tad vispār paliek slikti.
    Es pieļauju, ka citos apstākļos IR statuss būtu jau pamainījies, bet situācijā, kad valdībā pie teikšanas ir 2vi citi bijušie LB darbinieki, puisis var turpināt peldēt pa straumei.
    Btw, par to Ilmāra ‘profesionalitāti’ jau reiz nobalsoja ārzemju analītiķi un ekonomisti :
    “Rimšēvičs — otrs vājākais centrālās bankas vadītājs Eiropā?”
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/152351

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt