Jānis Ogsts

Kad apstāsies nekustamā īpašuma cenu kritums

Publicēts | aprīlis 6, 2009 |

Šobrīd nav šaubu, ka laika periods no 2005-2007. gadam ieies vēsturē kā pirmais īstais neatkarīgās Latvijas nekustamā īpašuma burbulis. Nez vai mēs tik drīz vairs piedzīvosim tādu eiforiju, celtniecības bumu un ‘papīra’ miljonāru pārbagātību. Patreiz gan ir svarīgāk saprast, kad varētu beigties šī burbuļa loģiskās sekas - cenu kritums.

Interesanti, ka vēl ne tik sen – pirms 2-3 gadiem - nekustamo īpašumu nozares speciālisti, runājot par nākotni, uzbūra paradīzei līdzīgas ainavas. Kā piemēru var minēt uzņēmuma Arco Real Estate pārstāvja Viktora Savina skaļi deklarēto super-optimismu vēl 2006. gada sākumā publicētajā rakstā : „Nekustamā īpašuma nozarē ir ‘BURBULIS’ – nekas nav tālāk no patiesības kā šis apgalvojums.” Tā paša gada nogalē, burtiski dažus mēnešus pirms krituma sākuma, nekustamo īpašumu kompānijas “Parkhaus” direktors Uģis Stīpnieks apgalvoja, ka nekustamo īpašumu cenas turpinās augt ik gadu, bet dzīvokļu cenas Rīgā turpmāko 3 gadu laikā augs vidēji par 10% gadā. Savukārt mūsu ekspremjers Māris Gailis, kas allaž ir izcēlies ar augstu domu lidojumu, nekautrējās runāt par cenu 10’000 eur/m2 un izvirzīja (visticamāk paša izdomātu) hipotēzi, ka nekustamo īpašumu cena dubultojas katrus 8 gadus. Gaidam!

Taču vēl dramatiskāks optimisms bija novērojams starp parastajiem iedzīvotājiem - kā rāda Hansabankas 2007 g. maijā veiktā aptauja, 74% no aptuveni 4000 aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka nekustamo īpašumu cenas nākotnē turpinās kāpt. Tajā pašā aptaujā 81% bija pārliecināti, ka algas arī turpmāk pieaugs. Interesanti, ka nedaudz agrāk - 2006g. beigās veiktās Hansabankas aptaujas rezultāti rādīja, ka cilvēki vispār negaidīja cenu kritumu! Klasisks pār-optimisma paraugs.

Pēc pirmā cenu krituma viļņa vēl ik pa brīdim atskanēja cerīgas balsis, kas centās pārliecināt, ka tas ir īslaicīgs process, jo tūlīt nāks investori, krievi, arābi utt. un sāks pirkt. Taču galu galā, kā zināms, nekas tāds nenotika un visi mīti (kurus savulaik labi aprakstīja Vjačeslavs Dombrovskis savā blogā) ātri vien sabruka zem sava necilā svara.

kas tālāk?

Tā nu mēs esam nonākuši līdz 2009. gadam un aktuālākais jautājums ir kad apstāsies nekustamā īpašuma cenu kritums. Atbilde ir vienkārša - tajā brīdī, kad šo īpašumu būs izdevīgi iegādāties investoriem. Un investori šajā gadījumā ir nevis personas, kas cenšas nopirkt lētāk un pārdot dārgāk, bet gan tie, kas cer nopirkto īpašumu izmantot un tādā veidā gūt peļņu (resp. apsaimniekot, izīrēt utml.).

Normālos apstākļos vidēji konservatīvs investors ar sava kapitālu vēlas pelnīt aptuveni 15% gadā. Tas ir aprēķināts, ņemot vērā, ka bezriska ieguldījuma - eur depozīta drošā bankā likme ir ap 3.70% gadā plus vēl ir īpašuma uzturēšanas izdevumi, amortizācija, nodokļi, apdrošināšana utt. Ja par piemēru ņem 2-istabu labiekārtotu, apmēbelētu 60m2 dzīvokli jaunajā projektā, to izīrējot (saskaņā ar Rent-In-Riga datiem) var iegūt aptuveni 5100 eur/gadā (300 ls/mēnesī x 12 x 0.7028). Attiecīgi var izrēķināt, ka, lai investors nopelnītu 15% gadā, šī dzīvokļa iegādes cena (kopā ar mēbelēm!) nedrīkst pārsniegt 34’000 eur (jeb 570 eur/m2). Līdzīgā veidā var izrēķināt, ka parastam sērijveida dzīvoklim nevajadzētu maksāt vairāk kā 25′000 eur (417 eur/m2), bet normāla labiekārtota 120m2 plaša lauku māja pie jūras (bet ne Jūrmalā), kur īres maksa ir aptuveni 500 ls/mēnesī (sezona ir 4 mēneši), ir vērta ap 19’000 eur (160 eur/m2).

Katrs pats var ielikt savus skaitļus šajā vienādojumā un attiecīgi tikt pie sava rezultāta. Te gan uzreiz ir jāpatur prātā dažas lietas. Pirmkārt, procesu būtiski ietekmē īres cenas un, ja tās turpinās krist (kā tas notiek tagad), tad rezultāts arī būs cits - daudz zemākas cenas. Otrkārt arī potenciālo investoru interese būs tieši atkarīga gan no Latvijas valsts kopējās politiskās un ekonomiskās situācijas, gan no ieguldījumu iespējām citur pasaulē. Ja uzņēmējdarbības vide Latvijā būs kļuvusi nedrošāka un riskantāka, tad investoru pieprasītais atdeves procents jau varētu būt 20-25% un attiecīgi īpašumu vērtība būs daudz zemāka. Protams, šī aprēķina metode nav ideāla, tomēr zināmu nojausmu, pie kādiem līmeņiem Latvijas nekustamā īpašuma cenu kritums varētu beigties, gūt var.

secinājumi

Ko no tā visa var izsecināt? Pirmkārt jau to, ka tuvākajā laikā cenu kāpumu visticamāk var negaidīt, līdz ar to visiem, kuriem ir uz kredīta paņemti vairāki īpašumi, ir nopietni jāparēķina vai spēs šos kredītus atmaksāt. Turklāt jāatceras, ka, ja īpašuma vērtība būtiski krītas, bankai ir tiesības pieprasīt papildus nodrošinājumu.

Savukārt tiem, kas tikai plāno iegādāties jaunu īpašumu, ir jāpagaida, kamēr vairs nekrīt īres cenas UN ir adekvāta iegādes cena (sk. aprēķinu augstāk). Varbūtība, ka īstais brīdis tiks palaists garām, ir gaužām maza, jo nekustamā īpašuma cenu stabilizācija (atšķirībā no akcijām) parasti ir ilgstošs process.

Komentāri

55 Responses to “Kad apstāsies nekustamā īpašuma cenu kritums”

  1. rbm
    aprīlis 6th, 2009 @ 21.08

    Citi speciālisti pieturas pie principa NĪ cena = īres maksa *100.
    Bet vispār būtu interesanti zināt kā novērtēt zemes vērtību šīsdienas apstākļos.

  2. Anonīms
    aprīlis 6th, 2009 @ 21.09

    Ogsta kungs, Jūs esat optimists. Raksta sākumā parādat, kādas muļķības ir sarunājuši cilvēki pāris gadu atpakaļ. Un jau pēc pāris teikumiem minat konkrētus skaitļus, ka, citēju:”ka parastam sērijveida dzīvoklim nevajadzētu maksāt vairāk kā 25′000 eur (417 eur/m2)”. Domāju, ka nepaies ne pāris gadi, ka kāds cits Jānis citēs Jūsu tekstu un maigi dos zināt, ka šim Jānim ar aprēķiniem ir šķībi gājis. Protams,Jūs minat aprēķinu izejas punktu, un viss pārējais arī itkā pareizi, BET…… Ja kāds dotā brīdī šai valstī ar šādu ekonomisko perspektīvu sadomās iegādāties dzīvokļus lai ar viņiem pelnītu atbilstoši Jūsu formulai. Kā Jūs domājat, vai viņš būs pareizi ieguldijis līdzekļus ?

  3. Hermanis
    aprīlis 6th, 2009 @ 21.11

    Piemirsu savu vārdu pierakstīt iepriekšējam komentam: Hermanis

  4. Anonīms
    aprīlis 6th, 2009 @ 21.15

    rbm, esmu rēķinājis zemes cenu. lauksaimniecības zeme pie pašreizējām izmaksām, un pie piena iepirkuma cenas 0,14 Ls litrā maksā 190 Ls hektārs. Tas ir pie nosacijuma, ka zemes iegāde atmaksājas 10 gados.

  5. xx anonīms
    aprīlis 6th, 2009 @ 22.12

    izlasīju komentāru un padomāju nu gluži Hermaņa vārdi, un tad lasu nākošo komentaru :))
    Hermani, Tu tapat kā Ogsts jau esi brends!

  6. Rufy
    aprīlis 7th, 2009 @ 7.10

    Uz cik ilgu periodu ir veikts aprēķins? 20 gadi ar beigu vērtību 0?

  7. Autors
    aprīlis 7th, 2009 @ 8.18

    Hermanim.
    Protams, vienmēr ir risks, ka būšu kļūdījies un kāds mani citēs. Vai tad tāpēc labāk klusēt un ļaut runāt tikai politiķiem un banku PR cilvēkiem?
    Runājot par rakstu, tur ideja gan bija drusku cita - nevis pateikt, cik maksās Latvija NĪ pēc n-gadiem, bet gan pie kādas cenas šim īpašumam parādās vērtība no uzņēmējdarbības (investīciju) viedokļa. Attiecīgi pie šī līmeņa diezgan būtiski vajadzētu pieaugt pircēju skaitam. Cena pa to laiku var turpināt krist, nav nekādas garantijas, ka tā apstāsies pie 500 vai pie 300 eur vai 100 eur/m2. tad mēs varam nonākt situācijā, kad īpašums kļūs ļoti lēts.
    Tāpat pastāv varbūtība (kam es gan neticu), ka cenas kaut kādā maģiskā veidā apstājas pie tagadējiem līmeņiem un mēs turpinam dzīvot ar pārvērtētiem nek.īp.

  8. Autors
    aprīlis 7th, 2009 @ 8.24

    Paturpinot par pelnīšanu - katram pašam jādomā.
    Bet domāju, ka, ja mēs nonāksim līdz raxtā minētajām cenām, tad šis padoms nebūs tik slikts. Katrā ziņā, tas nebūs sliktāks par tiem padomiem ar ko mūs n-tos gadus baroja NĪ darboņi un bankas (investīciju fondu un ieguldījumu jomā). Tik vien, ka jāatceras, ka standarta termiņš te ir 10-20 gadu, un ir jāiztiek BEZ kredītiem.

  9. Mārcis
    aprīlis 7th, 2009 @ 8.29

    Jā, labi, ka kāds rēķina un prognozē.

    ko es gribu piebilst- skaidrs, ka cenas kritīs arī turpmāk kādu laiku, BET investoru motivācija NI tirgū līdz šim un arī turpmāk būs NE tik daudz Autora piedāvātās formulas rezultāts un 15% peļņa, bet cenu pieauguma gaidas un faktiskais pieaugums.

  10. gogo
    aprīlis 7th, 2009 @ 9.16

    Šis aprēķins ir gandrīz tieši tikpat vienkāršota pieeja kā Gaiļa ideja, ka “nekustamo īpašumu cena dubultojas katrus 8 gadus”. Taisnība Mārcim - NI tirgū investoru motivācija ir pavisam cita. Turklāt - gan ilgtermiņa, gan īstermiņa investoriem. Katram sava, bet pavisam cita, nekā min raksta autors. Kas attiecas uz ne-investoriem, uz “gala patērētājiem”, tad cilvēkus allaž mudina vēlme dzīvot labāk. Ja es varu atļauties vasaras māju pie jūras (kas nemaksā un nekad nemaksās 19 000, bet daudz daudz dārgāk), tad es to pērku, un mani nekādi neattur, ka tādu var noīrēt par Ls 500 mēnesī un nākamgad varbūt varēs vēl lētāk. Es nopērku par 100 000, un man ir sava māja, bet tie, kas filozofē, ka būtu jāmaksā 19 000 un gaida, kad tā notiks, paliks vienmēr gribot.

  11. Autors
    aprīlis 7th, 2009 @ 10.09

    gogo.
    Rakstā tas nebija īpaši izcelts, bet pieminot investorus es biju domājis ‘universālos’ investorus, tādus, kam vienalga kur investēt, galvenais, lai risks/atdeve ir adekvāti. Šī investoru grupa tad arī varētu būt tas stabilizējošais faktors, jo - piekritīsi - NĪ nozares investoriem (kuru domu gājiens, protams, ir pilnīgi cits) šobrīd ir pašvaki ar naudas resursiem, lielākā daļa no tiem jau ir līdz kaklam īpašumos.
    Runājot par ’savu māju’, var piekrist tam, liela daļa cilvēku pieturas pie principa ‘mana pils, mana māja’ un, ja viņiem ir nauda, tie pērk nerēķinot. Taču problēma ir tāda, ka arī šiem cilvēkiem praktiski nav brīvas naudas un tie ir izslēgti no potenciālo pircēju loka uz vairākiem gadiem.
    Man pašam (un domāju arī daudziem citiem) svarīgāk ir gūt labumu par atbilstošu cenu, ie man ir vienalga, vai man pieder vai nepieder lauku māja, man pietiek, ja es varu pa adekvātu cenu izbaudīt vasaras priekus.

  12. gogo
    aprīlis 7th, 2009 @ 10.29

    Es domāju, ka Tu kļūdies. Ir viena daļa cilvēku, kas mēdz īrēt vasaras mājas un tā pavadīt vasaru. Viņi to darīja un darīs. Ir cita daļa, kas to nekad nedarīja un nedarīs - kas gribēs savu māju, un to būvēs vai pirks par tādu naudu, kā var atļauties. Baidos, ka šīs lietas “nepārklājas”, proti - piemēram, nav tāda vasarnīcu īres cenu līmeņa, zem kura, teiksim, cilvēki masveidā atsakās no ieceres būvēt savu vasarnīcu un metas īrēt utt.
    Arī par to, ka nevienam nav naudas nepiekrītu. Turklāt, ņemot vērā iepriekšējos gados sabūvētā slikto kvalitāti un būvizmaksu straujo kritumu, iespēja būvēt savu māju, atpūtas māju utt. kļūst aizvien vilinošāka. Ne jau visi ir sagrābušies kredītus iepriekšējos gados. Tā kā domāju situācija kopumā ir ļoti komplicēta.
    Par tipveida mājām gan piekrītu - tur kam līdzīgam Tevis minētajam principam vai 100 īresmaksu principam vajadzētu darboties.

  13. gogo
    aprīlis 7th, 2009 @ 10.37

    Rezumējot. Domāju, ka Tevis pieminētā metode tomēr ir izmantojama tikai attiecībā uz komercobjektiem. Dzīvokļu (arī parastu dzīvojamo māju) sektorā cenām būtu apmēram jāstabilizējas pie 100 īres maksām, sakarībai turpmāk saglabājoties. Kas attiecas uz ekskluzīvākām dzīvojamām mājām, atpūtas mājām un tml. īpašumiem, man liekas te šādas metodes ir galīgi garām. Šādos gadījumos vērtību galvenokārt noteiks tomēr vieta (zemesgabala vērtība) + līdzvērtīgas ēkas reālās būvizmaksas (atjaunošanas izmaksas).

  14. Autors
    aprīlis 7th, 2009 @ 10.43

    gogo
    Iemesls kāpēc es vispār pieminēju vasaras mājas ir tas, ka mums Latvijā ir ļoti daudz tādu māju (arī pie jūras), kuras cilvēki nemaz neizmanto - tie aizbrauc uz šo māju 2reiz gadā, ar lielo izkapti nopļauj zāli un viss (pats to esmu redzējis). Attiecīgi šādiem cilvēkiem tas īpašums (kas bieži vien ir mantots) nemaz nav vajadzīgs, jo rada tikai izmaksas. Un tas nozīmē, ka kaut kādā brīdī tās vistiacamāk tiks pārdotas, jautājums tikai kam un par kādu cenu. Baidos, ka tie potenciālie pircēji, kam patīk darboties ar mājas lietām un kas jau nav kaut ko nopirkuši, nevarēs absorbēt visu piedāvājumu. Laiks rādīs.

  15. gogo
    aprīlis 7th, 2009 @ 12.33

    90 % to māju, kuras neizmanto, turpinās neizmantot un neviens tās nepārdos. Ja nepārdeva treknajos gados, tagad ne tik. Ir ļoti liela daļa cilvēku, kas uzskata: dzimtas īpašums, tiri piri, kas principā nekad neko nepārdos. Tāpēc arī tie gudrie rēķini par ienesīgumu utt. praksē vairumā gadījumu nedarbosies.
    Īpašumam piemīt daudz citu vērtību nosakošu faktoru. Piem., vērtētāji mēdz lietot jēdzienu “īpašuma sentimentālā vērtība” - no sērijas, baigi vērtīgais, jo tās ir manas bērnības takas utt. Smieklīgi, bet arī ar šo vērtību bieži vien ir objektīvi jārēķinās, jo īpašnieks lētāk šo apsvērumu dēļ konkrēto īpašumu nekad nepārdos. Paldies par diskusiju!

  16. uga
    aprīlis 7th, 2009 @ 13.56

    Nezinu gan vai 5-6 gadu periods ir pareizais (tāds sanāk tavos aprēķinos), lai aprēķinātu investīciju atdevi un vērtību nekustamajos īpašumos. Līdz šim tomēr parasti tādu investīciju uzskatīja par ilgtermiņa un virs 15 gadiem.
    Tiesa, šī krīze visdrīzāk jēdzienu “ilgtermiņa” investīcijas diez gan pamatīgi papurinās un izmainīs.
    Protams, vēl ir cits skatu punkts - cik cilvēki ir gatavi maksāt. Tas ir atkarīgs gan no viņu ieņēmumiem, gan banku politikas, gan naudas vērtības, gan pašu nākotnes vērtējuma. Skaidrs, ka šī krīze diez gan pamatīgi mainīs pēdējo - cilvēki sapratīs, ka uzņemties 500ls saistības uz 40 gadiem ir neprāts.
    Pats personiski esmu sev rēķinājis apmēram šādi - 3 istabu dzīvoklis, labā vietā, labā stāvoklī par 200-250ls mēnesī uz 10 gadiem. Tas ir tas, ko es teorētiski spētu savā prātā “atļauties” psiholoģiski. Ar visu to, ka mani ienākumi gan pirms krīzes, gan tagad ir reizes 3-4 virs vidējā.
    Interesanti, kā rēķinās vidējais latvietis, kad krīze būs garām. Pirms krīzes cilvēki bija pavisam traki.

  17. Svetais Bonifaacijs
    aprīlis 7th, 2009 @ 14.14

    Nekustamaa iipashuma cenu krituma grafiks Latvijaa apstaasies tikai tad, kad to cenas atspoguljos reaalo iedziivotaaju ienaakumu lielumi, kas savukaart atkariigi no ekonomikas produktivitaates un konkureetspeejas. Neiedziljinoties niansees, tas liimenis vareetu buut apmeeram 10% liimenii no topa, un tam par iemeslu buus ne tikai pirktspeeja, bet arii papildus piedaavaajuma slogs, ko izraisiis slikto hipotekaaro krediitu norakstiishanas process. Cenaam vajadzeetu nokrist zemaak kaa Ogtsa k-ga apreekjinos tieshi sho piespiedu paardeveeju deelj, kurus formulaa gruuti sistemaatiski iekljaut.

    Vieniigais iemesls, kaapeec nekustamo iipashumu cenas auga tik dramatiski, bija tuvredziiga, neadekvaata un nepraatiiga hipotekaaro krediitu izsniegshana - shii nauda un nekustamie iipashumi netika nopelniiti, bet gan biezhi avansaa sanjemti pat 100% apmeeraa. Perfekts krediitburbulja variants, kuram ne tik senaa un daudz senaakaa pagaatnee netruukst piemeeru.

    Ja krediteeshanas politika buutu palikusi 1990to gadu ietvaros, Latvijaaa nekad nebuutu noticis tik saapiiga piezemeeshanaas kaa shobriid: netiktu izsniegti krediiti shaubiigas krediitspeejas privaatpersonaam, kuras neradiitu iluzoru pieprasiijumu peec nek.iip., taadaa veidaa liekot arii lielai daljai jau taa deficiitaa privaatkapitaala nemekleet citas pelniishanas iespeeejas kaa ieguldiishanu it kaa vieglu peljnju nesoshajaa nekustamo iipashumu nozaree vai ar to saistiitajaa tirdznieciibas jomaa.

    (Tas viss gulstas lielaa meeraa uz Latvijas Bankas & FKTK tiesha atbildiiba - par to shiem cilvekiem tiek maksaatas algas, lai vinji nodroshinaatu nevis probleemu veidoshanos finansu sisteemaa, bet gan to, ka finansu sisteema kalpo videejaa Latvijas pilsonja un valsts ekonomiskaas attiistiibas intereseem.)

    1990to gados krediitus nekustamaa iipashuma projektiem deva tad, ja bija a) vismaz 25% pasha ieguldiijums, b) oficiaali pieraadaami ienaakumi, no kuriem c) max. 1/3 vareeja teereet krediitmaksaajumiem. Vai briinums, ka nekustamaa iipashumu cenu dinamika atspoguljoja reaalo pirktspeeju un produktivitaates pieaugumu ekonomikaa? Biezhi pat ljoti pelniitspeejiigs vaditaajs uzreiz netika pie kaarotaa iipashuma, jo nebija pietiekamu pasha uzkraajumu - kad buus, runaasim taalaak.

    Kaa atskaites punktam ir jaabuut situaacijai, kad pirktspeeju nosaka nevis krediitpieejamiiba, bet gan uzkraajumi - shajaa situaacijaa nekustamo iipashumu cenu noteiktu cilveeki, kuri ir speejiigi par tiem samaksaat ar savu uzkraato kapitaalu. Shaada situaacija praktiski ir iespeejama, ja aizliedz finansu iestaadeem izsniegt ilgterminja hipotekaaros krediitus. Un rezultaats buutu it kaa fantastiski zemas un ikvienam (kursh speejiigs uzkraat) pieejamas nekustamo iipashumu cenas, tajaa pat laikaa veicinot gan kraashanas (nevis teereeshanas) kultuuru, gan kapitaala novirziishanu citaam ekonomikas nozareem kaa nekustamo iipashumu jomu. Jo kursh katrs, kursh sadomaajas, nevareetu liist nekustamo iipashumu nozaree iekshaa, neriskeejot zaudeet naudu, jo ‘kupil’ un ‘prodal’ strateegjija, kas straadaa maaksliigi kaapjoshu cenu apstaakljos, nestraadaatu.

    Daudz reaalistiskaaks, protams, ir variants, ka krediteeshanas atgriezhas sapraata robezhaas. Parasti taadaa rezhiimaa videejaa maajoklja cena ir 2-3 x videejie gada ienaakumu, piedevaam attieksme neprofesionaalju viduu pret nekustamo iipashumu ir nevis kaa investiiciju projektu, bet gan kaa pret maajaam. Shaada stadija Latviju sagaida vieniigi peec saapiiga piezemeejuma, kad cenas nokritiis veel zemaakaa liimeenii augstaak mineeto slikto krediitu deelj.

    Katraa zinjaa Ogsta k-gam ir absoluuta taisniiba: nekustamo iipashumu burbulju spraadzienus pavada vairaakus gadus ilgstoshs pagjiru briidis un nokaveeet pareizo pirkshanas briidi buus praktiski neiespeejami. Piedevaam, ja finansu sisteemas uzraugi nepieljaus kaarteejo krediitburbuli, pieejamas un reaalajai pirktspeejai atbilstoshas nekustamo iipashu cenas saglabaasies vienmeer. 20-30% kaapumi gadaa buus iespeejami vieniigi taadaa scenaarijaa, kad par taadu pashu % pieaugs ekonomiskaa produktivitaate un ar to saistiitais iedziivotaaju videejais atalgojums. Citiem vaardieem sakot - tad, kad puucei ziedees aste.

  18. Autors
    aprīlis 7th, 2009 @ 15.18

    Svetajam
    Tā ir. Piebildīšu tikai, ka īres cenas ir no tiem rādītājiem, kas ļoti labi raxturo iedzīvotāju maksātspēju, jo kaut kur jādzīvo ir visiem un ‘īrēt uz kredīta’ arī nav iespējams. Tāpēc arī šim segmentam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība (ko daudzi NĪ darboņi, starp citu, nedara).

  19. Pats
    aprīlis 7th, 2009 @ 18.52

    tagad pēc kaujas visi gudri spriedelē, a kur tad tu, gudriniek Ogst, biji 2006.vai 2007.gadā? ā, pareizi - tu biji hansabankā, tikai kāpēc tad toreiz neskrēji un visiem nestāstīji, ka ir burbulis un nekustamā īpašuma cena kritīs n reizes. vai tik hansabanka nebij tā, kura sačakarēja šo nekustamā īpašuma tirgu ar savu vājprātīgo kreditēšanu? prēmijas tev jau saņemt patikās - kur tad bija tavs analītiskais skatījums uz lietām?!

  20. nicks
    aprīlis 7th, 2009 @ 19.42

    Nezinu, kur bija autors tajos gados, bet pats personīgi jau no 2005. gada esmu lasījis par briestošo burbuli. Tie, kuriem vajadzēja durt, tagad ir reāli miljonāri un saraksts ir publiski pieejams.

    Autora versiju par 15% peļņu es pieņemu versiju, ka būs jauni dz. fondi un to attīstītāji. Domāju Purvciems(kā piemērs) būs tukšs graustu rajons. Protams, tur ir infrastruktūra, pašvaldība uz partnerības principa varētu noārdīt esošo un būvēt jaunu.

  21. Autors
    aprīlis 8th, 2009 @ 8.22

    Pats.
    Tev jau nu vajadzētu saprast, ka Hansabanka ir liela iestāde, kur katrs nodarbojas ar savu sfēru - brokeri nelien kredītnieku lauciņā un otrādi.
    Ja tu man tolaik būtu paprasījis personīgo viedokli, atbilde būtu tāda pati kā šodien (tie, kas to izdarīja, var apliecināt).

  22. S. Bonifaacijs ---> Pats
    aprīlis 8th, 2009 @ 9.58

    Bija cilveeki, kas briidinaaja; arii Latvijas Bankaa straadaa sapraatiigi cilveeki - piemeeram, Raivo Vanags savulaik (3 gadus atpakalj?), kad cenas veel kaapa augshup, TVnet-aa bija devis analiitisku ieskatu tam, kaadaam tad jaabuut nekustamaa iipashuma cenaam, liekot saprast, ka tas, kas dariijaas Latvijaa, beigsies ar ne visai labaam sekaam.

    Arii es personiigi cilveekiem ieteicu domaat ar galvu un ieskiceeju potenciaalu attiistiibas scenaariju - nekas jau tur ultraslepens un gruuti paredzams nav. Ikviena zveeriiga krediitekspansija noved liidz ekonomiskai depresijai kombinaacijaa ar kolosaalu deflaacija vai arii totaalu konkreetaas papiira valuutas sisteemas fiasko.

    Daudz labaaks buutu jautaajums - ko par shaadiem briidinaataajiem teica tie, kuri eiforijaa (un neproduktiivu paraadu juugaa) skaitiija tos gadus, cik palikushi liidz vecaas Eiropas dziives liimenim?

    Shos cilveekus sauca par panikas ceelaajiem un ignoreeja, jo, redz, visiem bija labi, kaa bija.

    Pats, ja tu parakaatos, ko gudri cilveeki ir teikushi pirms 20, 100, vai pat 2 tuukstoshiem gadu, taa buutu kaa auksta dusha tajaa zinjaa, ka nekas jau neparasts un speciaals Latvijaa nav noticis un ka liidziigas kaujas jau neskaitaamas reizes ir izciiniitas pagaatnee ar vienaadaam sekaam: ekonomikas un finansu sisteemas sabrukumu.

  23. Easyrider
    aprīlis 9th, 2009 @ 6.46

    kopumā piekrītu autoram par metodiku, bet nepiekrītu par dažām niansēm. Nr.1 nav ņemts vērā leverage, kas ir pamats nekustamā ieguldījumiem Nr.2 nepiekrītu par sagaidāmo ienesīgumu - 15% ar leverage ir labs return.

    gogo ir pamatīgi sabriedinājis par “sentimentālo vērtību” utml., kam piekrītu tikai daļēji. Ja privātmāja Ādažos maksā 400EUR/m2 bez ezera, ciematiņā, tad analoga māja labākā vietā vecāķos diezin vai maksās 100 reizes dārgāk. Ar to gribu sacīt ka arī unikālo vietas ir pakļautas vispārējam cenu kritumam tāpat kā tās iepriekš pieauga. vai tām var piemērot rental income - lielākoties jā. Latvijā iedzīvotāju skaits uz teritoriju ir zems, līdz ar to šo “labo” vietu ir diezgan daudz, kādēļ šis ekskluzivitātes faktors ir krietni pārspīlēts.

    atgriežoties pie aprēķina. ir vērts runāt tikai par ilgtermiņa sustainable cenu, nevis ārkārtas cenu līdz kādam īpašums kādā brīdī var noslīdēt totālā likviditātes trūkumā.
    izejas cena ir īres maksas ko par to dzīvokli var paprasīt.
    Es domāju, ja šobrīd dzīvokļos laiž par komunālajiem to īpaši nav ko ņemt vērā. pie tāda scenārija īstermiņā arī 100 Ls/m2 ir iespējams.

    skatoties uz sērijnieces ilgtermiņa vērtību viens veids kā noteikt kur jābūt īres maksai ir
    komunālo pakalpojumu, apsaimniekošanas cenas.

    man pēdējais par siltumu bija 1.55 ls/m2 - neefektīvs siltummezgls, slikti siltināta māja,daudz zudumu utml. īres maksai ilgtermiņā nevajadzētu krist zemāk kā 2-3 reizes par komunālajiem. ņemot ārvalstu piemērus arī 10 ir ok. līdz ar to cenai kaut kur 2-3 m2 Ls ir vajadzētu būt .
    pie cenas 2.5 ls 60 m2 dzīvoklis ienes 150 ls. Gadā 2571 EUR.Yield 10.7% pie cenas 400EUR m2.
    yield bez leverage 10.7% nav slikts. rēķinam leverage 75% finansēšana 6% kopējais ROI 24.8%.

    Nekustama return ar leverage 15% jau būtu diezgan adekvāts EU valtstij. tādēļ domāju ka šāds līmenis kas vairs nav tālu un atsevišķos gadījumos jau šobrīd pieejams ir ļoti labs ilgtermiņa ieguldījumam.

  24. S. Bonifaacijs ---> Easyrider
    aprīlis 9th, 2009 @ 11.41

    Tiiri matemaatiski reekjinus var saprast, tachu ir 2 fundamentaalas probleemas, kuru zinjaa varbuut vari meegjinaat paoponeet vai noargumenteet, lai gan buus gruuti, njemot veeraa veesturi:

    1. Instinktiivs pienjeemums, ka ‘leverage’ (it iipashi zemu, valdiibas diktaata (nevis tirgus speeku) rezultaataa radushos % likmju apstaakljos) ir kaut kas dabisks un pashsaprotams, veel jo vairaak ilgterminja investiiciju jomaa. Veesture ir pieraadiijusi, ka ‘leverage’ ilgterminjaa ir risks pat ar negatiivu ienesiigumu, t.i., finansu uz-leverage-oshana nedod konsekventu pozitiivu ienesiigumu.

    Citiem vaardiem sakot, ilgterminjaa shaadas sheemas nestraadaa (un tas ir visnotalj logjiski - preteejaa gadiijumaa Latvijaa peec 5-10 gadiem buutu Leiputrija) un taas nav saistiitas ar vaardu ‘investeeshana’.

    Protams, es nesaku, ka ar aiznjemtas naudas paliidziibu nav iespeejams izcelt papildus ienesiigumu, tachu sho procesu finansu investiiciju gadiijumaa sauc par ’spekulaaciju’, kuras sekmes lielaa meeraa saistiitas ar buushanu gudraakam par paareejiem tirgus daliibniekiem kombinaacijaa ar veiksmes maati. Un jaaielaago, ka tirgus speeki eventuaali korektee valdiibu diktaataa radushaas zemaas procentu likmes - ja vien meeerkjis nav hiperinflaacija un kapitaalistu izputinaashana, likmeem ir jaaatspoguljo patiesaas kapitaala izmaksas. To var panaakt, aizliedzot centraalo banku intervences naudas tirguu un ljaujot tirgus daliibniekiem noteikt paraadkapitaala patieso ceno, taapat kaa jebkuram citam resursam.

    2. Nekustamaa iipashuma cenas (nekomerciaalaa nek.iip., preciizaak runaajot) var ilgterminjaa pieaugt tikai un vainiigi par taadu apjomu, par kaadu cilveeki paliek turiigaaki, t.i., tiiri ekonomiski tas ir ekvivalents ekonomiskaas produktivitaates un no taas izrietoshaa atalgojuma pieaugumam ilgterminjaa.

    Nu tas taa, ljoti vispaarigi pieejot. Katraa zinjaa, ja nekustamais iipashums nav konkreetaa cilveeka maizes darbs, tad uz to buutu jaaluukojas kaa uz ‘maajaam’, nevis investiiciju projektu. Protams, aiznjemoties (un tirgus uzraugiem tam ljaujot notikt) vairaak kaa 75% no nekustamaa iipashuma veertiibas, tas jebkuraa gadiijumaa ir ljoti riskants finansu projekts, pat ja cilveeks to emocionaali sauc par maajaam - paraads nav braalis, un droshi vien shodien daudzi latvieshi var pilniibaa apjegt, cik patiess ir shis sakaamvaards.

  25. Eds
    aprīlis 9th, 2009 @ 11.55

    “pie cenas 2.5 ls 60 m2 dzīvoklis ienes 150 ls. Gadā 2571 EUR.Yield 10.7% pie cenas 400EUR m2.”

    Tu tikai neaizmirsti ka dzīvoklis arī nolietojas! 2570 EUR gadā nekādā veidā nav peļņa - tie ir ieņēmumi. 5 gadus īrnieki padzīvos, redzēsi kādā stāvoklī būs tavs dzīvoklis.

    Es arī nesaprotu to dziļo domu par “īres maksai ilgtermiņā nevajadzētu krist zemāk kā 2-3 reizes par komunālajiem”. Īres maksa ir tieši atkarīga no cilvēku pirktspējas… kāds tam sakars ar komunālajiem? Tieši vietās ar vislabākajiem namsaimniekiem un zemākajiem komunālajiem ir lielākas īres maksas un lielākas cenas.

    Par sentimentālo vērtību ko te iepriekš minēja - tā ir svarīga pārdevējam, un var kalpot kā iemesls, kādēļ pārdevējs zem noteiktas cenas īpašumu atsakās vispār pārdot ja viņam to nespiež. Taču neviens pircējs nemaksās par sentimentālo vērtību!! Tādēļ sentimentālā vērtība var paaugstināt cenu, ja pircējam ir nepieciešams tieši tas īpašums, vai ja kādā noteiktā tirgū ir ļoti ļoti neliels īpašumu skaits.

  26. Eds
    aprīlis 9th, 2009 @ 12.18

    Vispār, es nezinu vai investēšana dzīvokļos un dzīvošana no īres maksām vairs vispār Latvijā būs laba investīcija. Lai kaut cik normāli šādas ilgtermiņa investīcijas atmaksātos dzīvokļu cenām ir jānokrīt līdz smieklīgam līmenim (lai gan tas nav izslēgts, šaubos par piedāvājuma apjomu pie ļoti zemām cenām).

    Domāju, ka dzīvokļu cenas noteiks nevis investoru lēmumi, bet gan cilvēku pašu vēlme dzīvot savā īpašumā, un to noteiks cilvēku pirktspēja.

  27. evin > Eds
    aprīlis 9th, 2009 @ 17.13

    Labi ka mums ir lai nu kāds, bet tomēr tirgus, kas pamazām iemācīs rēķināt, un ar laiku izkliedēs tādus mītus kā “savs ir savs” utml.

    Jau pusgadu diezgan aktīvi meklējot labāku īres piedāvājumu, nākas secināt ka īres tirgus pa 98% smird piedāvājuma kvalitātes/cenas samērībā. Nav skaidrs, cik dzīves apbižotam ir jābūt, lai dzīvotu tādos apstākļos kādus var novērot vairums sludinājumu bildēs. Tāpē profesionāliem namsaimniekiem (kas pārdod īri kā pakalpojumu, kurā padomāts par īrnieka vajadzībām - nevis “tā sanāca”) ir papilnam kur izvērsties.

  28. Easyrider
    aprīlis 9th, 2009 @ 19.21

    S.Bonifaacijs
    no maksaatspeejas jaa. tacu ja nav ko maksat par komunalajiem + vismaz 2 reiz par iri, tad normala tirgus situacija dzivokli nevari atlauties. Jadzivo pie vecakiem, jadzivo komunalaja utml

    piekritu, ka ta nav pelnja. nosacits aprekins bet ka jau mineju 15% jau ir normals ienesigums un parejais ir lidz 20% un vairak yieldaa ir uzturesana, nodokli, apdrosinasana utml.
    Piekritu Eds ka labiem ires namiem vieta ir tikai janem vera ka pa 150 ls tur bizness nesanak.
    M.

  29. Autors
    aprīlis 12th, 2009 @ 9.14

    Easyrider
    Es speciāli neņēmu vērā leverage (aizņemtos līdzekļus) faktoru, jo man ir diezgan liela pārliecība, ka pēc tagadējās globālās finanšu krīzes (ko lielā mērā izraisīja tieši leverage) ne bankas vairs gribēs tik brīvi dot kredītus, ne arī paši investori gribēs aizņemties. Jo īpaši tāpēc, ka pats objekts - dzīvokļi, mājas utt. joprojām krīt cenā un tiek (un ilgu laiku tiks) uzskatīts par riskantu ķīlu.
    Plus vēl šajos apstākļos lielais nezināmais ir procentu likmes - pagaidām tās ir zemas, bet es pilnīgi neizslēdzu to atgriešanos pie vēsturiskajiem līmeņiem, kas nozīmē divciparu % likmes lielajām valūtām.

  30. Autors
    aprīlis 12th, 2009 @ 9.26

    Eds
    “Domāju, ka dzīvokļu cenas noteiks nevis investoru lēmumi, bet gan cilvēku pašu vēlme dzīvot savā īpašumā, un to noteiks cilvēku pirktspēja.”
    Tā ir, bet te ir jāprecizē, ka tas tā būs ilgtermiņā. Jo ir fakts, ko nesenajos gados bija piemirsusi lielākā daļa NĪ speciālistu - ilgtermiņa nekustamā īpašuma cenu pieaugums ir aptuveni pielīdzināms inflācijai (stabilās valstīs) vai IKP pieaugumam (tādās valstīs kā LV). Īstermiņā (ti 1-3 g. laikā), lai cenas vismaz nostabilizētu, mēs varam cerēt tikai uz investoru naudu.
    Un vispār, ja neskaita pēdējos 20 gadus, pasaulē NĪ lielākoties tika uztverts kā vieta, kur dzīvot, to nepirka, lai nopelnītu no cenu starpības. Un šajā procesā jau simtiem gadu ir darbojušies arī namīpašnieki, kas savu iztiku pelnīja izīrējot savu īpašumu. Domāju, ka galu galā mēs arī pie tā nonāksim.

  31. Ilze
    aprīlis 12th, 2009 @ 23.04

    Bonifacijs.
    >> Jo kursh katrs, kursh sadomaajas, nevareetu liist nekustamo iipashumu nozaree iekshaa, neriskeejot zaudeet naudu..

    Kapec te visi ir ta ieciklejushies uz preciziem aprekjiniem par naudisku veertiibu, yieldu, atdeves periodiem 5-10-15 gadi utt.?? Visu cienju Juusu zinaashanam, bet vai tad nepastav arii shadas taadas politiskaas intereses un ilgtermiņa strateegjijas starptautiskaa limenii? Naaciju un tautu intereses? Nu, varbut shobrid tas izklausaas smiekligi, bet redzes vai Juus smiesiet, kad 80% Latvijas zemes piederes cittautieshiem. “Sentimentaalaa veertiba” - mazliet noniecinosh termins, kad iet runa par ipashumtiesibam uz Latvijas zemi un vesturiskajam ekaam.

    >>Un rezultaats buutu it kaa fantastiski zemas un ikvienam (kursh speejiigs uzkraat) pieejamas nekustamo iipashumu cenas…

    Vai tad pasaulee nepastaav kada valsts, kas var drukat naudu acis nepamirkshkjinot (kura nekraj jau daudzus gadu desmitus)? Kas vispar ir “nauda”? Ja man shodien butu uz rokam ljoti, ljoti daudz cash-a es justos nekomfortabli un pirmam kartam mekletu iespeju iegadaties nekustamo. Nju, zelts (piekritishu autoram) jau sen ir visai paarvertets ieguldijumu veids.

    Tapec man ir viens tads domu grauds - ne visi investori vadas pec tradicionalajiem macibu gramatas aprakstitajiem kriterijiem. Pasaule mainaas un, iespejams, daudz radikalak kaa Jums shkiet.

  32. Bonifacijs > Ilze
    aprīlis 14th, 2009 @ 12.20

    Es izlasiju, bet nesapratu, kaada tad iisti ir Tava veests, ja neskaita tiiri cilveeciskas un mirklja karstumaa radushaas un taadeejaadi saprotamas emocijas?

    1. Politiskas intereses. Tieshi taa, ja tic, ka pie varas esoshie nav pilniigi ambiilji, tad vinjiem ir politiskas intereses. Un diemzheel tipiska politikja strateegjija ir nodroshinaat shovu un feel-good faktoru iisterminjaa, jo politikja karjera ir ljoti iisa. Kaa par nelaimi (bet ne gluzhi paarsteigumu), shiis politikju iisterminja intereses arii ir pamataa ikvienai finansu un tai sekojoshajai ekonomiskajai kriizei/recesijai/depresijai, jo shova nodroshinaashanai jaarealizee populistiska ekonomiskaa politika, nevis taada, kas objektiivi nepiecieshama ilgterminja interesees.

    2. Neredzu pamatu panikai, ka kriitoshu iipashumu cenu deelj kaads naaks un izpirks Latviju. Gluzhi otraadi: nekustamais iipashums paliks pieejamaaks Latvijas iedziivotaajiem, nekustamaa iipashuma cenaam atgriezhoties taadaa liimenii, kas reaali atspoguljo iedziivotaaju patieso pirktspeeju. Liidz ar to man pretjautaajums: vai (un ja ne, tad kaapeec ne?) Tu ceeli paniku, kad nekustamaa iipashuma cenas skreeja debesiis, padarot taas aizvien nepieejamaakas vienkaarshiem darbaljaudiim?

    3. Tieshi taapeec, ka valstis ir atteikushaas no zelta standarta, taas ir speejiigas drukaat naudu. Pareizs noveerojums. Un tas ir kapitaalistu (cilveki, kuri savu darba rezultaataa speejiigi veidot uzkraajumus (nevis paraadus)) lielaakais bieds. Piemeeram, zelta standarta laikmetaa valdiibaam nebija iespeejas drukaat naudu, un bija noveerojama viegla cena deflaacija (19.gs. beigas Amerikaa, kaa praktisks piemeers). Cenu deflaaciju noteica pieaugoshaa produktivitaate. Protams, valsts nevar finanseet karus un liidziigas muljkjiibas, vajadzeja straadaat shii varda patiesajaa noziimee, bet tas jau ir cits un plashaaks temats.

    Pasaule ekonomiskajaa izpausmee nemainaas. Ik pa laikam uzrodas cilveeki, kuri sola, ka “this time it is different” (t.sk. Ilmaars), bet vienmeer viss notiek, kaa to nosaka briivaa tirgus likumi, kas ir visnotalj eksakti. Valdiibas un centraalaas bankas ir iestaadiijumi, kas biezhi iisterminjaa nepieljauj tirgum korekti straadaat, tachu beigu beigaas neviens nav speeciigaaks par Aadama Smita “neredzamo roku” - katra individuaalaa tirgus daliibnieka eventuaalo interesi straadaat tikai un vieniigi sevis labaa, kas tad arii noved liidz tam, ka valdiibu dirigjeetie ekscesi (kaa, piemeeram, nekustamaa iipashuma krediitburbulis peedeejo 5-10 gadu laikaa) piedziivo savas likumsakariigaas beigas vienmeer - vai nu caur kapitaalistu izputinaashanu, drukaajot naudu (savulaik to dariija arii viens otrs Romas imperators, kad sudraba moneetaam aizvien vairaak kauseeja klaat varu, liidz noveda impeeriju liidz finansu sabrukumam), vai arii ljaujot neproduktiivu paraadu tureetaajiem izputeet, ja tiek pieljauti bankroti un naudas masas baaze nepieaug, bet saruuk - shajaa gadiijumaa naudas tureetaaji relatiivi uzvar.

  33. Ilze
    aprīlis 15th, 2009 @ 10.20

    Bonifācijam
    Nenoliegšu - emocijas ir sievietēm tāda vājā vieta, arī man, tomēr tieši caur neliniāro domāšanu pasaulē cer panākt brīnumu lietas, vai ne tā? ;)

    Atbildot uz Taviem argumentiem:
    1. Jap, Latvijas politiķi precīzi atbilst Tavam aprakstam. Īstermiņa domāšana, jo neviens jau īsti netic, ka ilgtermiņā šitā Eiropas nomale ar sašķēlušos (ne)pilsoņu kopumu spēs pacelties saulītē. Tomēr citur ir savādāk. Ņemsim kaut vai tos pašus Ķīnas ambiciozos mērķus kļūt par pasaules lielvaru - un viņiem vienalga, cik daudz laika tas prasīs, cik paaudzes, laiks viņiem nav kritisks resurss. Lēnām “kapās”, kamēr panāks savu. Daudzās citās valstīs arī pastāv redzamāka, vai mazāk redzama elite, kas nodod varu nākamajām paaudzēm un audzē muskuļus.

    2. Skatot šo visu kredītu-naudas sistēmu kopumā, globāli, tad viss bija Ok (no tautu konkurences veidokļa) kamēr kredīti bija pieejami gan tam amītim, gan krievam, gan zviedram, gan latvietim par +/- salīdzināmām cenām. Bet tagad ir iestājies sistēmas izkropļojuma moments - Bail-outi ar masveidā drukātu naudu notiek ASV, viņu korporācijas tiek “izvilktas”, tās, savukārt, “izvelk” saistītās orgaizācijas visapkārt pasaulē. Tātad pirmais izkropļojuma moments ir tajā, ka triecienu saņem pamatā tieši vājākās tautiņas bez labas aizmugures. Otrs moments sāks izpausties tad, kad neviens ierindas latvietis patiesi nevarēs paņemt kredītu, bet tas amītis un amīša draugs-vācietis vai draugs-zviedrs varēs gan. Aizņemsies, piemēram, no šādas korporācijas (nevajag jau noteikti bankas, lai nodrošinātu kreditēšanas procesus), kura peld Bail-out triljonu naudiņās. Vispār jau mūsu Rietumeiropas “brāļi” ir labi iepraktizējušies dažādu naudiņu saņemšanā no ASV (piem. Māršala plāns). Latvietis šajā sakarā būs tikai barbars, kas pats nemāk savu valsti apsaimniekot, kam nauda, ja vispār tiks uzticēta, tad par pamatīgu riska prēmiju. Te arī rodas pamats uzskatīt, ka īpašumus Latvijā turpmākajos gados pamatā pirks ne-latvieši. Cik tas būs “masveidā” - grūti spriest.

    Jā, vēl par to motivāciju - ja ieskatās nesenā vēsturē, tikai kādi 80-90 gadi atpakaļ, Vācija perināja cerības uz savām kolonijām, diemžēl pasaulē to jau bija aptrūcies. Rezultātā tapa viens tāds Molotova-Rībentropa pakts. Mūsdienās pietiks ar vienošanos, kas ko nopirks :)

    3. Daudz kam varu piekrist, tikai ne tam dievišķotajam Adama Smita “neredzamo roku” principam. Neredzamās roķeles visas pamatā vadās pēc savām individuālajām vajadzībām, vairāk gan negausības. Un šīs roķeles arīdzan nav spējīgas domāt par roķelēm, kas dzims jau pēc viņu nāves. Paaudžu solidaritāte, kas ir kritiska ilgtspējīgai pasaules attīstībai un vides saglabāšanai, nestrādā. Neredzamajām roķelēm nevar uzticēt globālus uzdevumus, kas nodrošinātu cilvēces laimīgu dzīvi uz šīs planētas.

  34. Bonifacijs > Ilze
    aprīlis 15th, 2009 @ 12.44

    1. Citur (taa pati Kjiina) ir savaadaak un ne jau nejaushiibas deelj. Te vispaar nav ko saliidzinaat nesaliidzinaamo.

    2. “Otrs moments sāks izpausties tad, kad neviens ierindas latvietis patiesi nevarēs paņemt kredītu, bet tas amītis un amīša draugs-vācietis vai draugs-zviedrs varēs gan.”

    Ierindas latvietis vienmeer varees sanjemt krediitu, ja vinja krediitspeeja buus akcepteejama. Bankas buus laimiigas aizdot naudu krediitspeeejiigam aiznjeemeejam, t.i., ar buutisku pasha kapitaalu, pamatotu naudas pluusmas prognozi, kaa arii sapraatiigu krediitizdevumu proporciju attieciibaa pret ienaakumiem. Pavisam cits jautaajums, kaapeec Amerikaa vai Zviedrijaa shaadu cilveeku/uznjeemumu ir proporcionaali daudz vairaak. Plikadiidam jenkjim vai svensonam arii neviens krediitu nedos. Un vispaar ir laiks aizmirst par krediitiem pa kreisi un labi - taa ir maaksliiga nauda, kas rada nevajadziigu inflaaciju un nepareizus ekonomiskos stimulus. Principaa vareetu aizliegt centraalaas bankas, lai ljautu finansu, t.sk. paraada kapitaalam pasham briivi noteikt sev cenu tirguu, un tad arii daudziem pashiem atkritiis veelme krediteeties, redzot, cik tad patiesiibaa ir % likme visdeficiitaakajam resursam: finansu kapitaalam.

    3. (Un saistiibaa ar ieprieksh mineeto), nevajag noniecinaat individuaalos stimulu speeku un pozitiivo lomu katram riikoties savaas interesees - tas ir briivaa tirgus pamats. Aizmirtsti par kaut kaadu intelektuaalo pasaules dizainu - bija gana ar komunismu, gan nu jau driiz buus daudziem bijis gana arii ar centraali dikteetu valuutas kursu. Padomaa, kaadas kraasas Tu paarstaavi, ja redzi komandekonomiku nodroshinam labaaku ekonomisko resursu sadali sisteemaa kaa briivas tirgus ekonomikas gadiijumaa. Visi intelektuaalie dizaini ir saistiiti ar dikatuuraam, kapitaalistu izputinaashanu, korupciju un neproporcionaali lielu valsts paraziitisko aparaatu - praktiski visu, ko vari labi noveerot shodien Latvijaa. Un taas ir sekas vienai vieniigai komandai: fikseetam vieteejaas valuutas kursam un impotentai monetaarajai politikai 15 gadu garumaa.

  35. Ilze
    aprīlis 15th, 2009 @ 19.13

    Bonifācijam.
    3. Jā, jā, tas ir tas pats, kas apgalvot, ka blusas jau nu zinās, kurā brīdī viņas ir par daudz asiņu izsūkušas un pašas labprātīgi apmirs, lai dažām blusiņām būtu cerība nākotnē vēl kaut ko izsūkt. Tādu blusiņu nu jau ir pāri 6 miljardiem un līdz gadsimta beigām sola jau 9 miljardus. Nu dabā vienkārši nav tāda pretspēka cilvēkam un viņa saimniekošanai (nē nu klīst jau hipotēze, ka māte daba ir apzināti sākusi trakot, lai mūs no savas virsmas iznīdētu). Nav jau runa par to kā cilvēkam nākotnē labāk dzīvot, bet - kā izdzīvot? Te pat nav jēgas runāt, cik efektīvi, lēti vai dārgi un cik humāni mēs eksistēsim, bet vai mēs vispār eksistēsim, vai mirsim paši savos mēslos…

    Mazliet nobīdījos laikam no tēmas, bet tieši augstāk minēto iemeslu dēļ es neuzticētos Adama Smita “roķelēm”. Es nepieslienos kapitālisma noliedzējiem, tikai norādu uz būtiskiem trūkumiem. Starp citu, tas piemērs par intelektuālo dizainu Latvijā un tā sliktajām sekām - tas taču ir klasisks piemērs, kad konkrēti biznesmeņi ar savu vai pārstāvot citu valstu kapitālu absolūti brīvi rīkojas, piemēro sev likumus, nosaka valsts monetāro politiku un pelna…. totāls laissez faire…

  36. kāmis - Ilzei
    aprīlis 15th, 2009 @ 19.39

    jebkura valsts iejaukšānās vienmēr izmaksā krietni dārgāk nekā Ādama Smita “mazās taukainās roķeles”!
    Visas ekonomikas dzinējspēks ir cilvēku alkatība. un tikai tāpēc, ka šī īpašība nemainās gadu simteņiem, ir pamats cerēt, ka gan Latvijā, gan pasaulē viss būs kārtībā. un varbūt tieši tāpēc, ka mums ir tikai pāris nedaudz cilvēku, kas grib dzīvot labi un gatavi arī darīt visu, lai tā dzīvotu, bet citi gaudo - kāpēc ar viņiem neviens nevēlas dalīties, Latvijā ir lielas problēmas.
    Alkatība ir arī labs veids kā cīnīties pret korupciju un kā padarīt visu atklātāku, jo šie cilvēki prasa pieeju informācijai, viņi ir gatavi piedāvāt lētāku preci, lai varētu to iepičkāt maksimāli vairāk cilvēkiem, un tā nopelnīt vairāk!
    ja mēs runājam visiem mūsu dižbagātniekiem - viņi ir palikuši tupi alkatīgi tikai viena iemesla dēļ, jo neviens nevēlas viņiem neko atņemt!

  37. Autors
    aprīlis 16th, 2009 @ 10.52

    Es sliecos piekrist Kāmim, nebūtu īsti godīgi visu vainu par radušos situāciju uzvelt sistēmai vai valdībai. Galu galā tos pašus nekustamos par lielajām cenām pirka paši iedzīvotāji un ne jau tāpēc, ka nebija kur dzīvot, bet tāpēc, ka gribējās dzīvot labāk nekā tajā brīdī bija pelnījuši. Arī valdības lielie tēriņi nonāca ne tikai dažu onkuļu rokās - bija vesela rinda ar viduslīmeņa darbiniekiem, kuri pie tās naudasplūsmas sasildīja rociņas. Nemaz nerunāsim par to, ka patreizējie politiķi ir (vairākkārt!) pašu ievēlēti.
    Tā kā problēma, manuprāt, ir cilvēku galvās nevis sistēmā.

  38. Arhitekts
    aprīlis 20th, 2009 @ 19.20

    Sitie ir ar ekonomiku saistiti spriedelejumi par dzivoklisiem, majinam. Kurs no jums nem vera statistiku “politikas“ del kuru te tureja pieminetaja1996g,tur sodien un tures rit Riga pec 25-30-40 gadiem dzivos starp 580000-650000 cilveku ,ari sos parsvara mulkus te bus gruti noturet, cipars pietuvosies tuvu tam cik te dzivoja pirms pirma pasaules kara utt. Divoklus daudzkur metis pakal par pusvelti,daudzkur bus tagad celto maju grausti utt. Ievads ,zimes sitam saksies pavisam driz domaju pec 5-8 gadiem.Iztelojiet mulki kurs ja vinam atlaus ienakumi aiztities no Rigas dzivos te smirdona starp degeneratiem uz Brivibas ielas 100-260 un citur hi,hi,hi!!! Un sanemaitis kads no jums nakmajos10-15 gadinos kautko nopelnis pecak ne!!!!!!!

  39. Anrijs
    aprīlis 24th, 2009 @ 21.42

    Veči! Nu jau diskusijas aigāja garajā.

  40. Early Bird
    aprīlis 25th, 2009 @ 21.11

    Pareizi Anrij, spamu var padzēst :)
    (piedošanu par spamu)

  41. Ilze
    aprīlis 26th, 2009 @ 22.25

    Bonifacijam
    citeeshu >Neredzu pamatu panikai, ka kriitoshu iipashumu cenu deelj kaads naaks un izpirks Latviju

    vakar tvnetaa, OnlineTv, sizhets: Būt vai nebūt ģenētiski modificētai pārtikai

    > Šobrīd likumā par Ģenētiski Modificēto Organismu apriti tiek apspriesti grozījumi, kuri noteiktu audzēšanas ierobežojumus un iespējas pašvaldībām noteikt brīvās zonas, kas teorētiski pasargātu citas saimniecības. Tiesa gan ir paredzēts ņemt vērā zemes īpašnieku viedokli, no kuriem vairums ir ārvalstnieki un nav zināms vai viņi tam piekristu…

    Redz, mees vairs neesam noteiceeji paar Latvijas zemi… Un, ja kaads no shi bloga lasiitajiem pacenstos ieliist kaut vai ss.lv un papeetiitu, cik lielas platiibas un par kaadu cenu ir izliktas pardoshanai, tad saprastu, ka Lv laukus tulit okupees taa pa iistam. Panikai tiesham nav pamata, jo viss jau ir noticies vai ari vairs nav apstadinaams. Shtrunts par Jurmalas vasarnicam vai dzivoklisiem Rigas mikrorajonos - reaalaa veertiiba t.i. zeme tika pirkta, tiek joprojaam pirkta (un letinji beidzot padodas un pardod tas savas saimniecibas) un tiks pavisam izpirkta. Bez jokiem.

  42. Bonifaacijs>Ilzei
    aprīlis 27th, 2009 @ 11.24

    Un kuri tad ir tie pirceeji? Ja reiz taada rinda uz pirkshanu, kaapeec cenu dinamika ir akuraat taada, kas liecina, ka praktiski nav nopietnu pirceeju? Shie ir tikai paaris vienkarshi jautaajumi, reality check-am (smalkaaka analiize un komentaari ir atliku likaam shajaa pat sadaljaa). Varbuut labaak atziisties, ka esi nopirkusi peedeejo 3 gadu laikaa iipashumu ar meerkji to paardot vai vismaz lai refinanseetos pret taa pieaugosho veertiibu, un varbuut pat ar buutisku hipotekaaraa krediita finanseejuma paliidziibu? Savaadaak nevar saprast tik emocionaalo pieeju.

    P.S. Skrien un izpeerc Ameriku, tur vietaam par briivu dod maajas, jo slikto krediitu juugaa nonaakushajaam bankaam ir leetaak par briivu (simbolisku samaksu) atdot iipashumus, lai atkristu apsaimniekoshanas izdevumi.

  43. Autors
    maijs 6th, 2009 @ 10.23

    Sākas tirgus attīrīšanās :
    “Balsts” piesaka maksātnespēju
    http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=90330

  44. Ilze
    maijs 8th, 2009 @ 16.49

    Bonifacijam
    “Pasaulē izķer lauksaimniecības zemi”
    http://www.db.lv/a/2009/05/06/Pasaule_izker_lauksaimnie2?ref=toppr

    Tekstaa vairakkart minets termins “neokolonialisms”…

    “Baņķieri iesaka pārdot valsts mežu”
    http://www.db.lv/a/2009/05/08/Bankieri_iesaka_pardot_va?ref=lastcomm&readcomment=1#comment

    SEB nezin kapec iekaarojis Igaunijas mezhus…

    Nez cik aprobezhotam jabut, lai nesaprastu, ka neatkarigi no iespejamiem vispasaules scenarijiem (viss pa vecam un inflacija turpina deldet naudas vertibu; vai ari dolara bankrots un pasaules monetaras sistemas reboots) tikai nekustamais patiesi spes saglabat vertibu. Atkartoshos, ka te neiet runa par serkocinjkastiteem mikrorajonos un vasarnicam Jurmala, bet par pliku, parastu zemi, uz kuras var audzet partiku, mezhus, kuru var piesarnjot vai veidot rezervatus… atkarigs no ipashnieka izveles.

  45. Autors
    jūnijs 2nd, 2009 @ 13.36
  46. Autors
    jūnijs 16th, 2009 @ 15.31

    M. Gailis: pēc diviem gadiem nekustamā īpašuma cena “būs atpakaļ” :
    http://www.diena.lv/lat/business/lietiskadiena/draugiem-mg
    Some people never learn…

  47. Kāmis
    jūlijs 7th, 2009 @ 17.24
  48. Autors
    jūlijs 8th, 2009 @ 9.58

    Arco Vara dzied līdzīgu dziesmu, tik ar loģiku tā pašvaki :
    “Šā gada jūnijā cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 4,1%, kas liecina par cenu stabilizēšanās tendenci.”
    Ir jābūt lielam optimismam (vai zāles cienītājam), lai 4.1% mēneša kritumā (kas ir 49% gadā!) saskatītu stabilizācijas pazīmes.
    http://www.tvnet.lv/majas/realty/article.php?id=90955

  49. Bonifaacijs
    jūlijs 8th, 2009 @ 10.58

    Jebkuraa citaa pasaules valstii 4.1% kritums meenesii liecinaatu par smagu depresiju. Tieshi taa - kaadu zaaliiti Arco lieto :)?

  50. Kāmis
    jūlijs 8th, 2009 @ 11.19

    a zālei cenas nav kritušās, ņemot vērā ekonomisko krīzi? :)

  51. Autors
    jūlijs 8th, 2009 @ 15.06

    Neliels google research un te atbilde - cenas patiesībā kāpj (vismaz kāpa līdz 2008g.). Kokaīns un ecstasy cenas gan tā vairāk velk uz krišanos. Vecais triks - grūtos laikos tauta meklē lētāko mantu :)
    http://www.idmu.co.uk/cannabis-prices/

  52. Kāmis
    jūlijs 8th, 2009 @ 15.16

    nu kā mēs zinām, tad 2008.gads nav 2009.gada vidus. būs jāveic izpēte atbilstoši vietējai tirgus situācijai un iedzīvotāju ienākumu kritumam. :)

  53. Kāmis
    jūlijs 8th, 2009 @ 16.35

    tie, kas sapirkās tos īpašumus, nu dikti vairs negrib, lai cenas krīt. tad viņie tas dibens patīk. bet tautas vairākus saka - būs vēl zemāk, būs vēl zemāk. nu - tad jau būs!

    http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/seb-majoklu-cenu-indikators-joprojam-uzrada-iedzivotaju-pesimismu

  54. normunds
    janvāris 28th, 2012 @ 17.29

    Es pats no2010.g.intensivi mekleju iespejas iegadaties dzivojamo maju. secinajumi pa cenam ir tadi ka ipasumu cenas joprojam ir krietni par lielu. Es nerekinu ipasuma cenu pec investoru formulas.starp citu ja kads investors ari dabus dzivokli pa570 naudam,tad vinam jabut gatavam iepirkties vairuma-ne jau mazuma.Es r’ekinu ta-cik saja vieta, nemot vera sodienas zemes un buvmaterialu cenas man izmaksatu tada pati maja pasam buvejot. secinajumi- videji 50% letak. ieprieksejos komentaros atseviski cilveki nesaprot, ka aprekinat zemes cenu.piem. es pats 2006.g. nopirku zemi par 130.00.ls- sovasar finansialu apsverumu vadits pardevu pa 30.000.ls pardosanas termins bija 8.men .tada ir reala cena.

  55. Bonifaacijs--> Normunds
    februāris 14th, 2012 @ 13.44

    Kapitulaacijas faaze ir veel dikti priekshaa. Shobriid, cik saprotu, bankas atnjemtos iipashumus marinee un saldee ar attieksmi, ka “tos paardos, kad pirceejs buus gatavas maksaat vinju pieprasiito cenu”. Good luck… Un kaa pareizi noveeroji, uzbuuveet joprojaam var leetaak (un totaalas kapitulaacijas gadiijumos nereti iipashuma veertiiba liidzinaas zemei + materiaaliem, t.i, bez darbaspeeka izmaksaam). Arii iires cenu attieciibaa pret iipashumu cenaam liecina, ka labi, ja puse no cenu krituma piedziivota.

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt