Andris vs Ilmārs un jaunā valdība
Publicēts | marts 25, 2009 |
Laikam jau kaut kāds progress Latvijā tomēr notiek, jo par vēl neseno taboo tematu – lata devalvāciju – tiek runāts arvien vairāk un šajās debatēs iesaistās arvien prominentākas personas. Un mūsu centrālas bankas vadītājam kļūst arvien grūtāk ir pierādīt, ka aiz fasādes slēpjas arī saturs.
Pēdējā no šādām personām ir uzņēmējs un bijušais premjers Andris Šķēle, kas lata devalvācijas ideju izteica kādā televīzijas intervijā. Lai gan A.Šķēle pēdējos gados galvenokārt ir ticis zākāts, nevajadzētu aizmirst arī to labo, ko viņš ir paveicis. Proti, vēl tālajā 1996. gadā, tikko pēc smagās Bankas Baltija krīzes, tieši A.Šķēle bija tas, kas ar stingru roku pievilka skrūves ēdelīgajām valsts sektoram un panāca to, ka pēc kāda laika Latvijā vairs nebija budžeta deficīta. Kaut vai šī iemesla pēc varbūt tomēr vajadzētu vairāk ieklausīties viņa teiktajā, nevis pēc inerces liet virsū drazu kā to dara viens no vadošajiem Latvijas laikrakstiem.
Ilmāra Rimšēviča video atbilde ex-premjeram īpaši nepārsteidz, jo teksts gandrīz burts-burtā sakrīt ar to, ko mūsu centrālās bankas vadonis ir propagandējis pirms 1a, 2iem vai 3im gadiem. Jauki, protams, bija atkal dzirdēt slaveno tekstu par to, ka ‘devalvācija ir inde nevis zāles’ (šī frāze varētu būt labs pienesums grupas Nothing Special repertuāram!). Interesanti šķita arī tas, ka Ilmārs spēj priecāties par to, ka pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā Latvijas 1 mēneša eksports ir pārsniedzis importu – pateicoties dramatiskajam iekšējā pieprasījuma kritumam!
Šajā kontekstā nevar nepieminēt mūsu jauno valdību, kura nupat ir pieņēmusi pirmo lēmumu – mēģināt iesmērēt SVF 7% budžeta deficītu solīto 5% vietā. Turklāt šie 7% ir panākti atņemot naudu pensiju 2. līmenim. No malas tas izskatās pēc 2ās klases skolnieka, kas dabūjis divnieku un pārgrieztām acīm cenšas ieskaidrot vecākiem, ka skolotāja viņu neizprot. Žēl, jo ne jau SVF vajag to 5% budžeta deficītu, tas ir nepieciešams pašai Latvijai, lai izkļūtu no šīs bedres. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tuvākajā nākotnē pilnīgi noteikti kļūs vēl sliktāk un naudu vajadzēs vēl vairāk.
Un, ja kāds saka, ka izdevumu samazināšanas limits ir izsmelts, es vienkārši neticu. Paskatoties uz šo sarakstu ar Aizsardzības Ministrijas darbinieku atalgojuma sarakstu jau vien rodas nopietnas pārdomas šajā sakarā. Un gan jau, ka līdzīgs saraksts ir visās no mūsu ministrijām. Nemaz nerunājot par to, ka ir rinda ar ministrijām un visādām mistiskām iestādēm, par kurām vispār nav skaidrs ar ko tās nodarbojas.
Īpaši smieklīgi visā šajā padarīšanā izskatās debates par to, vai potenciālo lata aizvietotāju saukt par eiro vai euro. Tā teikt, vēl nav iestādīts mežs, kurā uzaugt lācim, bet lāčāda jau sadalīta un birkas piekārtas. Pasapņot nevienam nav aizliegts.
Komentāri
27 Responses to “Andris vs Ilmārs un jaunā valdība”
Leave a Reply
marts 25th, 2009 @ 15.48
Paskaidro ne-ekonomistiem, kāpēc ir slikti, ja eksports pārsniedz importu? Labi, es saprotu, ka tam par iemeslu ir importa kritums, nevis eksporta kāpums, bet vienkāršojot man sanāk tā:
1) visu laiku tērējām vairāk nekā saņēmām (t.i, importējām vairāk, nekā eksportējām) un dzīvojām ar zaudējumiem.
2) tagad sākam tērēt mazāk, līdz ar to, saņemot to pašu (vai mazāk), sākam pelnīt.
Sanāk, ka tiešām ir iemesls priecāties.
marts 25th, 2009 @ 17.27
slikts tur galigi nekas nav, manuprat runa ir par to, ka ne jau LB panakums ir sis paradoksalais “veiksmes” menesis par kuru spej priecaties Ilmars. Vienkarsi, peksni vietejie tirdzniecibas centru brauzeri vai apzinati vai aiz nespejas samazina savus pirkumus => nevajag vairs tik daudz importet. Ko verts vien ir fakts, ka peksi LV ir sakusi nevis importet, bet exportet auto.
marts 25th, 2009 @ 17.46
valdis doma, nu ko, naksu ka es ar’ ar savu sakamo http://www.diena.lv/lat/politics/blog/girts-valdis-kristovskis/latvijas-naudas-devalvetajiem-jasniedz-argumenti
marts 25th, 2009 @ 19.06
Nu jā, runa ir par to, ka, pirmkārt, pēc 1 mēneša rezultātiem vēl neko nevar spriest un otrkārt, tas konts ir plusā dēļ importa krituma (nevis eksporta kāpuma).
marts 25th, 2009 @ 21.37
Tauta runā,ka latu nedevalvēs,jo tas ir SVF interesēs.Interesanti cik ilgi un vai tā ir taisnība?
marts 26th, 2009 @ 8.38
SVF interesē tas, lai Latvija nesabrūk un galu galā atdod viņiem atpakaļ naudu. Kādā veidā - ar vai bez devalvācijas - tas vairs nav tik svarīgi. Kas varētu būt taisnība, ka zviedru lobijs ir pret šādu lietu, jo devalvācija nozīmētu lielus zaudējumus zviedru bankām šeit.
marts 26th, 2009 @ 9.28
autoservisa mehāniķis atsakās lietot pacēlāju jo tas esot bīstami, labāk jāties ar domkratu!
marts 26th, 2009 @ 17.02
Paldies autoram par atbildi.
marts 30th, 2009 @ 10.14
baigi depresīvi tas viss
marts 31st, 2009 @ 8.47
Nu ko, izrādās mūsu cienījamais CB vadītājs ir klasisks burbuļpūtējs un pagājušajā gadā ir sapircies nekustamos Jūrmalā par 750k eur :
http://www.db.lv/a/2009/03/30/Default2.aspx?ArticleID=50394aa4-5a27-4c51-88e6-f0d757b1d60f&readcomment=1&orderBy=up&page=1#comment
Izskatās, ka te arī viņu karmas garā roka sasniegs, jo, lai izveiktu šos darījumus ir ņemts eiro kredīts. Nav brīnums, ka viņš visu laiku piemin ‘indi’.
marts 31st, 2009 @ 15.53
Tieši tā.
Es teiktu, ka ir nopietns interešu konflikts, ja CB vadonis pats sēž uz šādas adatas.
Viņš nevar pieņemt objektīvus lēmumus valsts interesēs, bet tikai savtīgajos, ņemot vērā šādu pozu…
aprīlis 1st, 2009 @ 9.13
man tas izskatās pēc neveiksmīga 1.aprīļa joka
Rimšēvičs: lats joprojām ir tā pati stabilā, absolūti drošā, skaistā un labi aizsargātā valūta
2009-04-01 07:06
RĪGA, APR 01, BNS - Latvijā situācija nav mainījusies, un lats joprojām ir tā pati stabilā, absolūti drošā, skaistā un labi aizsargātā valūta, trešdien “Latvijas Avīze” publicētā intervijā saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Komentējot politiķu izteikumus par iespējamu nepieciešamību devalvēt latu, Rimšēvičs norādīja, ka ir cilvēki, kuri šobrīd varbūt gatavojas vēlēšanām un kuriem “gribas būt drusku lādzīgākiem par eņģeļiem un atnest prieka vēsti, ka atradusies burvju nūjiņa, kas bez pūlēm atbrīvos no visām tautsaimniecības likstām. Bez jebkādiem aprēķiniem un pamatojumiem pilnīgi bezatbildīgi tiek teikts: latu vajadzētu devalvēt un visiem būs labi!”
Cetrālās bankas vadītājs uzsvēris, ka lata devalvācija neko neatrisina, bet padara visus Latvijas iedzīvotājus nabadzīgākus, tostarp atņem uzkrājumus un sataupītos līdzekļus pensionāriem.
“Devalvācija ļoti būtiski palielina valsts ārējo parādu un sarežģī to ģimeņu situāciju, kuras aizņēmušās eiro vienīgā mājokļa iegādei. Lata devalvācija pasliktina vidusslāņa un jebkuras citas ģimenes materiālo stāvokli, jo nozīmīgi pieaug komunālo maksājumu rēķini -sadārdzinās importētās gāzes, elektrības izmaksu postenis. Lata devalvācija uz nezināmu laiku, iespējams, uz gadiem desmit, attālina eiro ieviešanu,” teicis Rimšēvičs un norādījis, ka lata devalvācija neatrisina nevienu no smagajām valsts tautsaimniecības problēmām, arī dažu solītais atvieglojums eksportam būtu nedrošs un īss.
“Stabils lats ir pēdējais, kas Latvijā vēl palicis un uz kura balstās saimniecība. Lai tad tie, kas vēlas šo kārtību pārskatīt, revidēt, liek galdā pamatotus argumentus. Bet, ja tādu nav, - neceliet lieku trauksmi cilvēkos, esiet drusku atbildīgāki,” Rimšēvičs saka intervijā “Latvijas Avīzei”.
Latvijā ik pa laikam uzvirmo baumas par iespējamu lata devalvāciju. Latvijas Banka tās līdz šim kategoriski ir noraidījusi.
aprīlis 1st, 2009 @ 9.33
smieties negribas, vai?
aprīlis 25th, 2009 @ 20.58
Jautājums autoram
……………….
Iespējams kļūdos, bet labums no devalvācijas šobrīd ir apšaubāms. Lielākais ieņēmumu postenis valsts budžetā ir PVN. Situācija ar PVN ieņēmumiem jau tagad ir bēdīga bez visādām devalvācijām. Turklāt, ņemot vērā eiro kredītu īpatsvaru, daudziem uzņēmumiem lata devalvācija nozīmētu bankrotu Rezultātā vajadzēs atlais darbiniekus. Samazinās soc. un iin ieņēmumi, pieaugs pabalstu izdevumi. Budžeta deficīts būs divciparu liels. Savukārk, ekrposrtētāji, kuriem vajadzētu atgūt konkurētspēju devalvācijas rezultātā, nemaksā tik daudz nodokļu…
Tādēļ rodas jautājums par to, kas tad šobrīd ir svarīgāk, budžeta deficīts vai eksportētaju konkurētspēja?
aprīlis 27th, 2009 @ 11.35
No kurienes valsts iekasee nodokljus - tie tachu nav Dieva doti, ne?
aprīlis 28th, 2009 @ 10.08
Early bird
Viss tas, ko tu apraxti, notiek jau tagad, bez devalvācijas. Tāda lēna, sāpīga lejupejoša agonijas spirāle.
Tas, ka devalvācija uzreiz neatrisinās visas problēmas, ir tiesa, taču tādā veidā vismaz parādīsies gaisma tuneļa galā. Kaut vai tiem pašiem eksportētājiem un arī ražotājiem priekš vietējā patēriņa (imports kļūs dārgāks). Tad arī pakāpeniski stabilizēsies nodokļu iekasēšana un budžetam kļūs vieglāk.
aprīlis 28th, 2009 @ 18.31
Autoram,
stabilizējoties situācijai, devalvācija var padarīt valsti investoriem pievilcīgāku. Tad ieplūdīs jauna nauda un sāksies jaunais augšupejas cikls.
Taču sobrīd (jeb šogad) ar nopietnām problēmām jau ir saskārušies vairāki konkurēspējīgie eksportētāji- Japāna, Vācija u.t.t.
Atšķīrībā no Latvijas, Vācija var salīdzinoši lēti nofinansēt savu budžeta deficītu un stimulēt iekšējo pieprasījumu vidējā termiņā.
Latvijai šādas izvēles nav. Tādēļ šobrīd nevar gluži atļauties nodevalvēt nacionālo valūtu un tad gaidit, kad nāks investori.
Notiek tie paši procesi, tikai iekšpusē un lēni. Diemžēl, izskatās, ka steigties nav kur.
Protams, pastāv risks, ka pateicoties citu Austrumeiropas valstu valūtu devalvācijai, Latvijas eksports vēl zaudēs savu konkurētspēju…
P.S. Es gribētu abstrahēties no tēzēs par Dieva dotajiem nodokļiem jo pieņemu, ka diskusijā iesaistītie saprot ka rodas nodokļi
aprīlis 29th, 2009 @ 11.09
Nevajag abstraheeties, bet padomaat ar galvu nevis zhongleet populistiskiem saukljiem: nodoklji nav Dieva doti, tie rodas no ar nodokljiem apliekamaas nodoklju baazes. Savukaart nodoklju apliekamaa baaze ir pamataa atkariiga no saimnieciskaas aktivitaates, kas rada pievienoto veertiibu un no taas izrietoshos ienaakumus korporatiivaa un privaataa liimenii. Elementaari, vai ne?
Diemzheel izskataas, ka Tava viedoklja pamatpienjeemums ir sekojoshs: “Latvijaa peedeejos 15 gadus ir notikusi logjiska un kaartiiga saimniekoshana, par ko arii liecina shaabrizha apmierinoshaa finansu un ekonomiskaa situaacija kombinaacijaa ar ljoti efektiivu valsts paarvaldes mehaanismu.”
Ja Tu shim apgalvojumam piekriiti, tad es Tavu ‘analiizi’ saprotu, bet, protams, nepienjemu. Savukaart, ja piekriiti, ka Latvija ir konsekventi vesta uz to situaaciju, kuraa taa shobriid atrodas (finansu un ekonomiskaas sisteemas sabrukums), tad Tev ir ljoti pamatiigi jaaparskaata savs viedoklis. Vislabaakais - izlidinaat to miskastee un salikt reaali notiekoshos procesus pa plauktinjiem, lai saprastu, kas praktiski ir iespeejams un kas - nav.
Kopumaa ir tikai 2 varianti saistiibaa ar latu. Pirmais - dramatiska un tuuliiteeja izmaksu samazinaashana valstiskajaa un nevalstiskajaa sektoraa, t.i., jaasaimnieko ar tiem resursiem, kas ir reaali pieejami, radot deflaaciju. Kombinaacijaa ar sho notiek daudzi bankroti visos iespeejamos liimenjos un sho visu sagremo pamataa aarvalstu paraadkapitaala deveeji (zviedru bankas, kaa piemeers). Risks: plashi sociaali nemieri, jo no valsts aparaata jaatlaizh vismaz 100 tuukstoshi darbinieku un/vai dramatiski jaasamazina atlikusho algas. “Ieguvums”: visdriizaak lats tiks notureets. Tikai nelaimee, ka daudziem nebuus to latu ienaakumu un krediitu bankroti ik un taa.
Otrs variants (banaanrepubliku stils): politiski ir neiespeejams pamatot aveem nominaalu kritumu algaas un drastisku izdevumu samazinaashanu (paveero minsitrijus asaras un spiedzienus), it iipashi, ja ir nezheeliigs paraadu juugs - bankroti (nespeeja nokaartot krediitsaistiibas) nevienam nepatiik. Taapat kaa saaposhu zobu laboshana. Ja nenotiek izmaksu samazinaashana sisteemaa (un taa notiek ljoti kuutri un 2-3 gadus par veelu valstiskajaa sektoraa), vieniigais risinaajums ir devalvaacija, jo kopeejaas valsts (t.sk. privaataas) aareejaas saistiibas daudzkaart paarsniedz ljodziigaas LB rezerves, kuras (paarsvaraa) paraadu maksaataaji kaash par 1miljardu katru meenesi, ja algas tiek uztureetas EUR izteiksmee nemainiigas - devalvaacija notiks, LB nespeejot apmierinaat EUR pieprasiijumu par 0.71 lasiiti.
Izveele ir tikai starp briivpraatiigu valuutas free-floating-u vai piespiedu. Vareetu teikt, ka nu jau Latvijaa ir iespeejamsa tikai piespiedu devalvaacija, kad tirgus relitaates, nevis preventiivi meeri, liks LB pienjemt sho leemumu.
Abiem diviem scenaarijiem ir minimaala atshkjiriiba, tik vien, ka devalvaacija ir shoka terapija un, kaa jau Ogtsa k-gs piemineeeja, dos tuuliiteeju labumu veel palikushajiem deriigu lietu un pakalpojumu razhotaajiem un eksporteetaajiem, ljaujot palielinot Tavu tik iekaarojamo ar nodokljiem apliekamo baazi (kura kokos neaug, bet gan ir jaarada).
Un lai taada depresija, kaada shobriid piemeklee LV, neatkaartotos, abiem augstaak mineetajiem variantiem ir jaaiet kombinaacijaa ar visu to valstisko procesu nodroshinaashanu, kas ljauj attiistiit starptautiski konkureetspeejiigu prechu/pakalpojumu radiishanu - taa jau ir taa probleemas sakne, ne jau valuuta, patiesiibaa. Tas laiks, kad vareeja aiznjemties par nieka % sev nepienaakoshos paraadkapitaalu, “ieguldiit” to pateerinjaa (t.s.k nek iipashumaa), brutaali daliit valsts ienjeemumus, kas radaas shii pateerinja krediitburbulja procesu rezultaataa un pa virsu tam veel straadaat ar budzheta deficiitu - shis laiks ir cauri, muuzika ir apstaajusies un Latvija ir palikusi bez kjebliisha, uz kura apseesties. Ja gribi, lai Latvija atguustas no depresijas, tad vieniigais risinaajums ir totaala vastiskaas mentalitaates izmainja no “daliishanas un teereeshanas (govs totaalas slaukshanas)” uz “radiishanu” (atbildiigi pieejot budzheta resursiem un to palielinaashanai, atceroties arii to, ka tie ir visu LV pilsonju resursi, nevis barotne nelielai un rijiigai uzbliidushu cuuku saimei).
Tas viss neatkariigi no monetaaraas politikas. Bet izdevumu sakartoshana, tos samazinot nominaali vai devalveejot - tas ir jauns saakums (saprtams, caur kolosaalu sisteemas sabrukumu), ne jau beigas.
P.S. Steigties tieshaam nav kur - no seviim aizbeeegt nav iespeejams.
aprīlis 29th, 2009 @ 17.03
Cienījamais Bonifācij, kas notiks Latvijā ar pabalstiem, valsts sektorā strādājošo algām, pensijām utt, ja valsts ieņēmumi pēķšņi maijā samazināsies uz pusi?
Atbilde ir skaidra un spriedelējumi par ilgtermiņu ir nevietā.
Tā vietā varētu padomāt, kādus valsts izdevumus varētu samazināt ar vismazāko ietekmi uz ekonomiku.
Kamēr budžeta izdevumu bāze netiks pielāgota Latvijas ekonomiskajam potenciālam/stāvoklim (nav starpības pirms vai pēc valūtas devalvācijas), nekāda virzība uz priekšu nenotiks.
aprīlis 30th, 2009 @ 16.12
Tieshi taa - un aiznjemties naudu, lai uztureetu maaksliigi valuutu un maksaatu pabalstus, kuri savukaart tiek izmaksaati lielaakoties par importa preceem, t.i., izpludinaati pateerinja veidaa aarpus Latvijas, ir veel lielaaks absurds un tuvredziiba. EarlyBird - izveele ir starp labpraatiigu un kolosaalu, bet noveelotu valsts strukturaalo reformu, vai arii valsts apkraushanu ar paraadiem, no kura praktiski neviens grasis netiks izteereets, lai radiitu kaut ko taadu, kas ljaus Latvijai pelniitu cieto valuutu, ar ko atmaksaat aizdevumus. Otraa varianta iznaakums buus noveelots sisteemas sabrukums un mees visi maksaasim 50-60% nodokljus naakotnee, lai apkalpotu valsts paraadu slogu, ne tikai saveejo, kuriem taad ir. Paraadi = briivo cilveeku verdziiba. Un spriedeleejumi ilgterminjaa ir ljoti vietaa - tieshi strateegjiska skatiijuma truukums (ja ne nelietiiba un nolaidiiba) ir tas, kas novedis valsti kolapsa priekshaa.
Pilniibaa piekriitu, ka ne jau ar pensijaam, beernu pabalstiem, skolotaaju algaam jaasaak - jaasaak ir ar kolosaalu birokraatiskaa aparaata samazinaashanu. Dazhu uznjeemu padomes un valdes kopaa dod tikpat daudz ietaupiijumu (nezaudeeejot neko), cik pensiju vai beernu pabalstu apcirpshana, te nu muusu veidoklji beidzot sakriit. Cik reizes jau nav saliidzinaats Igaunijas un Latvijas aparaats shajaa sakraa!? Tad, kad maksimaali ir samazinaats birokraatu aparaats, tad var kjerties klaat sociaalajam budzhetam un ne jau pensionaariem un beerniem, taatad bezdarbnieku pabalstu sisteemai, kura ir ljoti daasna, njemot veeraa realitaati…
maijs 22nd, 2009 @ 16.21
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=594409
wtf??? lats ir tik super duper, ka labāk ieviest papildus surogātnaudu nekā aizskart surogātsvētumu?? aaargh….
maijs 22nd, 2009 @ 18.34
Interesanti sanāk - mēģinot noturēt stabilu latu, LB uzpērk šos latus līdz ar to ekonomikā trūkst apgrozāmo līdzekļu un viss apstājas.
Ja ieviesīs šo surogātu, vispār būs cauri, jo visa ± normālā ekonomika pāries uz valūtu, savukārt ar šiem papīrīšiem varēs ņemties valsts veikali (kas vēl jo vairāk sakropļos tirgu un pietuvinās mums sociālismam. welcome back to USSR…
maijs 26th, 2009 @ 19.49
Godīgi sakot, situācija ir pasliktinājusies tik strauji, ka vairs neko rakstīt negribās…
Izskatās, ka katrs mēģinās izdzīvot pēc savas receptes.
Man radās sajūta, ka lielākā daļa foruma apmelētāju bija gatava šai krīzei. Tādēļ pārdzivos mazāk sāpīgi.
Visiem veiksmi
maijs 28th, 2009 @ 11.39
Zviedri arī, izskatās, sāk gatavoties nenovēršajam :
DI: devaluation of the lat more likely
http://www.balticbusinessnews.com/Default2.aspx?ArticleID=c70f4fe7-1f9b-4495-bba8-b32a219c81b7&open=sec
maijs 29th, 2009 @ 8.40
Repše: lata devalvācijas nebūs!!!
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/repse-lata-devalvacijas-nebus
Vareni!
maijs 29th, 2009 @ 9.00
te vēl viens gudrinieks :
http://www.db.lv/2/a/2009/05/29/Tverijons_Devalvacija_ir2
un kur viņi visi tādi radušies un pamanījušies salīst augstos amatos?
maijs 30th, 2009 @ 12.21
Autoram- ņemot vērā to, ka daudzi “ietekmīgie un turīgie” ļaudis ir “saleveredžējušies” ar eiro kredītu starpniecību, šī frontes līnija tiks turēta līdz pēdējam