Pensiju blūzs
Publicēts | marts 18, 2009 |
3 līmeņu pensiju sistēma ir viena no tām retajām Latvijā ieviestajām lietām, kas ir tiešām veiksmīga. Lai ko arī neteiktu skeptiķi, jau tas vien, ka ar 2. pensiju līmeņa palīdzību katrs pats sev var sakrāt pensiju un politiķu mazās rociņas ar garajiem pirkstiņiem netiek tām klāt, ir neapstrīdams pluss.
Taču, kā izrādās, nekad nevajag novērtēt par zemu savu pretinieku – šonedēļ valdība pieņēma lēmumu samazināt sociālo iemaksu likmi no 8% uz 2%. Kas ir ļoti slikta ziņa visiem pensiju pārvaldniekiem. Jo fakts ir tāds, ka lielai daļai šo pārvaldītāju pensiju pārvaldīšana pagaidām nemaz nav tik ļoti ienesīgs pasākums. Uzsvars galvenokārt tika likts uz nākotni, kad naudai tā pa īstam vajadzēja sākt ieplūst pensiju fondos. Tagad izskatās, ka uz šo gaišo nākotni būs jāpagaida.
Taču īpaši negatīva šī ziņa ir vienam no lielākajiem pensiju pārvaldniekiem - Swedbank, kuras nelaikā uzsāktā agresīvā ieguldījumu stratēģija lielā mērā tika balstīta uz to, ka nauda ieplūdīs pensiju fondos regulāri un arvien lielākos apjomos. Tas nozīmētu, ka akcijas tiek pirktas gan tad, kad to cena ir relatīvi augsta, gan arī tad, kad akciju cenas ir zemā līmenī. Gudrās galvas to sauc par ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, vienkāršāki cilvēki par ‘averaging’ (t.i. par vidējās akciju pirkuma cenas samazināšanu). Lai kā arī nebūtu, situācija ir tāda, ka akcijas iepriekšējos gados ir sapirktas pa dārgu cenu, ir lieli zaudējumi, bet tagad - kad akcijas tiešām sāk palikt lētas - nav vairs naudas par ko tās nopirkt. Ķibele. Maratonskrējējiem gaidāms smags kāpums atpakaļ kalnā.
Atgriežoties pie augstāk minētā lēmuma, daļēji tomēr ir jāpiekrīt valdības viedoklim : īslaicīgu iemaksu samazinājumu ar sakostiem zobiem varētu pieciest – galu galā ekstremāla situācija prasa ekstremālu risinājumu. Taču bažas ir par to, ka tas viss ir tikai sākums un, ka, situācijai pasliktinoties, lēmumi varētu kļūt vēl ekstrēmāki – līdz pat pilnīgai pašreizējās vairāku līmeņu pensiju sistēmas likvidēšanai un visu uzkrāto līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā. Precedents šādam lēmuma jau ir – Argentīnas valdība pieņēma lēmumu par pensiju sistēmas nacionalizāciju pagājušā gada novembrī. Ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotāji (lielā mērā pateicoties jau pieminētajam tirgus līderim) ir diezgan skeptiski noskaņoti pret visu šo pasākumu, lielu protestu visticamāk nebūtu.
Laimīgā kārtā pensiju pārvaldniekiem ir aizķēries viens saburzīts trumpis kabatā – tās ir valsts obligācijas un parādzīmes. Tā nu ir sanācis, ka Latvijas pensiju fondi un bankas faktiski ir vienīgie valsts iekšējo latu parādzīmju turētāji un pircēji. Likvidējot pašreizējo sistēmu, tiktu iznīcināts vienīgais reālais latu parādzīmju pircējs un valsts vairs nevarētu cerēt uz iekšējiem aizņēmumiem par 7-8% gadā, nāktos rēķināties jau ar pilnīgi citiem - visticamāk divciparu - skaitļiem.
Kopumā skatoties uz visu šo procesu no malas nepamet sajūta, ka ķeršanās klāt Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viens ķieģelīts kopējā valsts neuzticības sienā. Cerams, ka šī siena tomēr neizaugs pārāk liela.
Komentāri
12 Responses to “Pensiju blūzs”
Leave a Reply
marts 24th, 2009 @ 15.50
apskaties, cik daudz no iemaksām 3pl aiziet uzturēšanai + cik daudzi no 3pl plāniem pagājušajā gadā ir bijuši pelnoši… skumji, ja ne baisi…
marts 26th, 2009 @ 13.56
Par to, ka nebūs, kas pērk valsts parādzīmes, nav ko uztraukties. Līdz šim taču ir bijis tāds apburtais aplis, kur valsts atdod nodokļa % pārvaldītājam => tas, savukārt, par ~80% no šīs naudas nopērk valsts parādzīmes => nauda valstij atpakaļ tikai procenti vēlāk jāmaksā. Tagad šis aplis tiks pārrauts, nauda “aizies” pa tiešo, mazāk klapatu… nevajadzēs arī vairs nekādu emisiju.
Nju, Hansenei par godu jāsaka, ka, gadījumā ja notiek tas skaļi neizrunājamais de* pasākums, tad šis nu būs pārvaldnieks, kuram aktīvi vairāk ir ārzemēs un citās valūtās, tāpēc uzkrājuma vērtība kritīs mazāk.
Patiesībā gribētos ieskatīties acīs tiem 2. līmeņa pārvaldniekiem ,kas tuvu 100% ielikuši mūsu Lv valsts parādzīmēs un apmierināti stāsta par savām drošajām un konservatīvajām stratēģijām. Es gan tās sauktu par visai “ekstrēmām” stratēģijām, jo šīs valsts premjers nesen paziņoja par briestošu valsts bankrotu! Līdz ar to visi šie valsts papīrīši arī kļūs par reāli-lietojamiem-sirds-mājiņā papīrīšiem.
marts 26th, 2009 @ 15.25
Par latiem taisnība, lielākā daļa (jo īpaši konservatīvie) pensiju plānu ir piebāzta ar valsts parādzīmēm/latu depozītiem. Bankas viena otrai dod depozītus (saņemot lielus %)un priecājas par peļņu.
Taču ironija slēpjas tajā, ka pēc devalvācijas nekādi milzīgie zaudējumi neradīsies, jo daļu vērtība tiek arī aprēķināta latos. Iegūs tikai tie pensiju plāni, kuros ir relatīvi vairāk ārvalstu valūtas un zaudēs lv parādzīmju turētāji (to cenai vajadzētu kristies).
Ko pēc tam par to pensiju varēs nopirkt gan ir cits jautājums.
marts 26th, 2009 @ 16.16
Ilze,
nesapratu, kā Sweda 2.pensiju līmeņa -18% lielais “ienesīgums” D gadījumā kļūs par baigo bonusu?
Un kā pārējiem, kas nav tik viedi kā Sweds un muļķīgā kārtā pamanās strādāt arī ar pozitīvu ienesīgumu, D dēļ ienesīgums varētu ievērojami kristies?
marts 26th, 2009 @ 16.34
Ilze acīmredzot bija domājusi to, ka pēc lielā D ārvalstu valūtas tiks pārvērstas latos pēc jaunā kursa un attiecīgi šī summa latos būs lielāka. tiem, kam būs tikai latu aktīvi, viss paliks kā iepriekš.
Bet te arī ir daudz nezināmo, jo nav iespējams pateikt, ko tajā brīdī darīs konkurenti, cik daudz viņiem būs latu, vai tie nebūs nohedžēti utt.
marts 27th, 2009 @ 11.42
3.pensiju līmenis vairāk skatāms ilgtermiņā, tas ka pagājušajā gadā ar mīnuss neko nenozīmē, paskati datus no šī līmeņa ieviešanas sākuma. Pats esmu izvēlējies šo līmeni un aktīvi sekoju tam līdz - tev ir dotas 2 reizes kalendārajā gadā mainīt pensiju plānus, ja seko līdz tad tu vari paaugstināt savu reālo vidējo procentu un apiet negatīvo rādītāju. Un vēl kāds pluss - saņem 23% no valsts atpakaļ.
marts 27th, 2009 @ 12.01
to Arča - par tiem 23%. Ja nemaldos, tad šis nodoklis tiek paņemts atpakaļ, kad pensija tiek izmaksāta.
marts 30th, 2009 @ 10.19
tapec man labāk patīk garantēti procenti nevis atkarība no fondiem
aprīlis 7th, 2009 @ 17.12
Nu nezinu gan vai var uzskatīt par veiksmīgu.
Pensionāra labklājību nosaka cik daudz labuma viņš varēs saņemt, nevis cik % no “viņa ierastās darba algas” viņš saņems pensijā. T.i. pasakot ka mana pensija būs 100LVL vai 1000000LVL man ne silts ne auksts - pasakiet cik būs jāmaksā sanitāram kas atnāks pīli nomainīt. (jeb cik sanitārstundu par pensiju varēs atļauties).
Un tas 2/3 līmenis ir mākslīgs veidojums, kas kopējo sanitārstundu piedāvājumu/pieprasījumu tirgū nemainīs. Iemesls, kapēc tas ekonomistiem liekas kā laba ideja ir tāds, ka cik atmiņa tālu iet pasaulē visu laiku ir pieaudzis sanitārstundu piedāvājums (jaunu darba roku pieplūdums pasaulē ir straujāks nekā pensionāru skaita pieplūdums, plus vēl darba ražīguma pieaugums. Japānas pensiju fonds, kas ieguldījis augošā Korejas ekonomikā rezultātā var nodrošināt labāku dzīvi, jo jaunie Korejieši atmaksā Japānas pensionāriem par ražošanas iekārtu ko toreizējie Japāņu strādnieki palīdzēja uzražot). Tapēc radies iespaids, ka ja vien labi vadīsim līdzekļus, tad pensionāri dzīvos labi. Ceriet vien.
Faktiski visā pasaulē sanitārstundu piedāvājums krītas, gribam-labas-vecumdienas pieprasījums aug, darba ražīgums dēļ resursu izsīkšanas krītas. Lai kā mēs vilktu deķīti, vidējais pensionārs dzīvos sliktāk kā viņa vecāki. Konkrētais pensionārs varētu par sevi parūpēties ar saprātīgu dzīvošanu, bet “visiem labi” risinājums vienkārši nav iespējams. (žēl)
maijs 8th, 2009 @ 9.14
Jāni - forša lapa, forši apraksti un arī intelektuāli komentētāji, bet nu par pensiju fondiem gan mazliet iebrauci auzās - var redzēt tomēr, ka tu kā brokeris lobē daļēji šo pasākumu:) Pensijas un fondi jebkuru valsti ar laiku noved līdz bankrotam un faktiski par ko varētu runāt ir BRĪVPRĀTĪGIE pensiju fondi, kur katrs iedzīvotājs pats izvēlētos ko darīt ar savu naudiņu! Bet Latvijā cik zināms tad brīvprātīgajos pensiju fondos ieskaita kapeikas un nedomāju, ka kaut kas mainīsies - tās pašas Swedbankas pensiju fonda ienesīguma kritums, ja ņem vērā inflāciju ir aptuveni 60-70% - tātad cilvēks kas pirms 6 gadiem ieguldīja 1 latu pensiju fondā šodien par naudas atlikumu pensiju fondā var nopirkt preci kas pirms 6 gadiem maksāja 30-40 santīmus.
maijs 9th, 2009 @ 10.33
Gintam
Nr 1, es vairs nestrādāju bankā, man nav ko lobēt
Otrs - nevar izdarīt secinājumus par sistēmu, kura ir funkcionējusi tikai pāris gadus (un vēl apgalvot, ka tā noved valsti līdz bankrotam!). Atceries arī, ka ne visiem pensiju plāniem ir lieli zaudējumi, daudziem no tiem ienesīgums ir normāls ņemot vērā pašreizējo situāciju.
Taču pats galvenais ir tas, ka pamatprincips - ka katra cilvēka pensijas lielums ir atkarīgs no tā cik viņš ir samaksājis nodokļos, ir ok. Katrā ziņā tas ir labāks nekā zīlēt ko izlems valsts pēc 30 gadiem, kad būs pašam jāiet pensijā.
Pats personīgi gan es balsotu par ASV sistēmu, kur šī naudiņa nonāk nevis pārvaldnieku un banku ’stratēģu’ rokās, bet to katrs pats var ieguldīt pēc saviem ieskatiem. bet nu arī tagadējā sistēma nav tas sliktākais variants.
septembris 11th, 2009 @ 19.36
Krauklis: Latvijas uzņēmējiem plāno atņemt 400 miljonus latu
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/178945
Pensiju fondiem būs ko saspringt, lai izpirktu visu šo apjomu. Bet nu toties būs labs ienesīgums (nopelnīts izmantojot valsts problēmas).