Parex (ex-Parex)
Publicēts | marts 11, 2009 |
Runājot par Parexu nevar atturēties atkal nepieminot pasaku par zelta zivtiņu. Viena no pirmajām privātajām bankām post-padomju valstīs, īpašnieki - ilgstoši bagātākie cilvēki Latvijā, pilis Jūrmalā, pieņemšanas pie augstām amatpersonām, maybachi un pat grāmata. Un tad pēkšņi – bāc, sitiens pa muguru, ņemiet 2us latus un pazūdiet!
Interesantākais šajā situācijā ir tas, ka bijušie Parex īpašnieki šobrīd visticamāk ir laimīgi, ka priekš viņiem šī pasaka ir beigusies. Toties nelaimīga ir Latvija un visi tās iedzīvotāji, kuru rokās ir nonācis šis mistiskais uzņēmums, kas dažu mēnešu laikā ir paspējis apēst jau gandrīz 1 miljardu eiro un nav īsti skaidrs, kad tas viss varētu beigties. Ironiski, bet vēl pirms 1.5 gadiem Parex vērtība tika lēsta uz to pašu 1 miljardu eiro.
Šobrīd ir ļoti grūti spriest, vai banku vajadzēja glābt vai ne, jo gluži vienkārši nav pietiekami daudz informācijas. Tādas nebija ne gada beigās, un nav arī šobrīd. Toties ir diezgan skaidrs, ka par spīti politiķu un amatpersonu cerīgajiem izteikumiem, banka šādā statusā visticamāk vairs nekad nepastāvēs. Un problēma ir ne tik daudz pašā Parexā kā kopējā situācijā banku sektorā, kas ne Latvijā, ne arī visā pasaulē neizskatās diez ko daudzsološi.
Jo tā nu ir sanācis, ka pēdējos 10-20 gadu laikā banku loma globālajā ekonomikā ir bijusi neadekvāti liela. Tagad šis kredīt-investīciju burbulis ir plīsis, un cilvēkiem gluži vienkārši vairs tik daudz banku nevajadzēs. Rezultātā ne tik tālā nākotnē banku sektora ietekme strauji samazināsies un mēs atgriezīsies pie saknēm, kad bankas pieņem depozītus, apkalpo maksājumus un pa retam izsniedz kredītus pašiem uzticamākajiem klientiem. Visa tā maniakālā aizņemšanās un finansu-alķīmiķu padarīšana, kas radījusi lielāko krīzi pēdējo 80 gadu laikā, pazudīs vēsturē kopā ar saviem radītājiem un viņu smalkajiem auto. Kā nesen izteicās leģendārais investors Jim Rogers – nākotnē lauksaimnieki un ražotāji brauks ar Lamborghini nevis baņķieri.
Arī Latvijā pēc 2-3 gadiem visticamāk paliks kādas 1-2 lielās bankas un 7-8 specializētās nišas bankas. Pārējās pa šo laiku visticamāk tiks vai nu apvienotas vai likvidētas. Parex, lai kā arī to kādam negribētos, neatrodas tādā situācijā, lai varētu nopietni pretendēt uz iekļūšanu starp šīm 10+ palikušajām bankām.
Tas gan nenozīmē Parexa pilnīgu pazušanu - visticamāk, ka vērtīgākās daļas (piem. Parex Asset Management) tiks pārdotas un darbosies vai nu neatkarīgā statusā vai kā daļa no cita lielāka uzņēmuma. Mazāk vērtīgās bankas daļas (piem. filiāļu tīkls) tiks pievienotas kādai citai bankai vai nolikvidētas. Un tas arī ir prātīgākais, ko šajā situācijā varētu darīt.
Vai, izpārdodot Parexu pa daļām, valsts atgūs tur ieguldīto aptuveni 1 miljardu eiro, gan māc šaubas. Bet nu ar to laikam jau visi ir samierinājušies. Grūtāk ir saprotams lēmums ielikt par bankas (valsts bankas!) vadītāju Nilu Melngaili, ne tikai maksājot viņam algu 12′000 latu apmērā, bet arī uzsaucot viņa piederošajai firmai Riga Capital vēl 50‘000 eiro mēnesī par ‘krīzes menedžmenta’ konsultācijām. Varbūt tieši ar faktu, ka šajā firmā ir tikai 2vi darbinieki (iesk. pašu N.Melngaili) un nav pieredzes darbā ar bankām, ir izskaidrojams tas, ka Parex valdē nupat ir iekļautas 2as banku sfērā ļoti pazīstamas un kompetentas personas - Roberts Idelsons un Druvis Mūrmanis?
Komentāri
50 Responses to “Parex (ex-Parex)”
Leave a Reply
marts 11th, 2009 @ 16.11
protestetieren!
jau vairrākārt ir nācies dzirdēt - no tiem kas valsts maizē - “kakova *****” attiecībā uz īpatnējo līdzību starp budžeta deficīta ciparu un summu, kas ieguldīta PARX. tā tas bija pirmajā mirklī, kad vajadzēja ietaupīt pirmos 200mio, tā tas ir tagad.
marts 11th, 2009 @ 21.07
es nezinu kā tur būs ar visām citām prognozēm, bet šitai:
“Visa tā maniakālā aizņemšanās un finansu-alķīmiķu padarīšana, kas radījusi lielāko krīzi pēdējo 80 gadu laikā, pazudīs vēsturē kopā ar saviem radītājiem un viņu smalkajiem auto. Kā nesen izteicās leģendārais investors Jim Rogers – nākotnē lauksaimnieki un ražotāji brauks ar Lamborghini nevis baņķieri.”
nepiekrītu. es nedomāju, ka pasaules ekonomika atgriezīsies savā agrārajā un industriālajā fāzē. tas, ka lūzums notiks un paradigmu maiņa būs, tas ir skaidrs, bet nekad pasaule savā attīstības vēsturē nav atgriezusies pie jau piedzīvotām dzīves formām - ne ekonomikā, ne dabā - galu galā dinozauru joprojām nav.
es arī nenorakstītu inovācijas finanšu jomā. manuprāt, jauniem produkti varētu būt pat vēl pārsteidzošāki par pirmskrīzes brīnumiem. es neticu, ka tie, kurus tik ļoti kāds grib padzīt no paradīzes, tā labprātīgi no turienes aizies. pārāk daudz zaudēts. gribēs atpelnīt un ar uzviju. vismaz es - iespītētos 
marts 11th, 2009 @ 22.14
Par to iespītēšanos
šī laikam ir tā pati grāmata, par ko vienu brīdi stāstīja BBC World radio:
The Decline and Fall of the British Aristocracy
marts 11th, 2009 @ 22.25
oi, tikai nevajag… palasi labāk latviešu klasiku.
marts 12th, 2009 @ 7.17
rakstā ir links uz grāmatu, tā nav īstā grāmata šī ir Lato lapsas karginu nomelnojoša.
Kargins pats sarakstīja citu!!
marts 12th, 2009 @ 9.25
Tas J.Rogers teiktais, manuprāt, vairāk nozīmē to, ka notiks pārēja no tiem, kas neražo uz tiem, kas kaut ko rada. Un tā var būt ne tikai lauksaimniecība, arī IT, šūnu izpēte utt.
Krīzes, starp citu, tāpēc arī notiek, lai veicinātu šādu sadali. Mūsu gadījumā attiecīgi šī pāreja (ar devalvācijas laipnās rokas palīdzību) būtu no baņķieriem/nekustamo īpašumu darboņiem/valsts ierēdņiem uz ražotājiem.
marts 12th, 2009 @ 9.36
ja pielieto tik plašu definīciju ražošanai, tad arī visādus finanšu produktus var uzskatīt par ražošanu.
marts 12th, 2009 @ 10.31
Tā grāmata tika vairāk domāta kā simbols - ja jau par tevi raxta grāmatas, tad tu esi KAUT KAS! Saturs vairs nav tik svarīgs.
marts 12th, 2009 @ 14.54
odin paren razvalil parex asset m. i teper idet v pravlenie banka . pro vtorogo mi vse znaem.
marts 17th, 2009 @ 17.07
Kad būs raksts par Swedbanku?
marts 26th, 2009 @ 15.50
Kamdēļ gan par Swedu ko teikt? Par Swedu tikai labu!
Zviedrijas & Latvijas valdības arīdzan glābj Swedu. Uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina. Tikai rafinētāk. Ar aizdevumiem, kurus ar %atmaksāt nāksies mums visiem, ka tik latu nedevalvējam un neradam Swedam zaudējumus.
1 miljards eiro Parexā… Vai tad uzdāvināts? Aizdots. Par krietniem %. Bez nodrošinājuma? Ir nodrošinājums pretī.
Tā kā (teorētiski) tai naudai ir jāatgriežas ar uzviju. Ja vien valsts pati ar savu “profesionālo” saimniekošanu savu jauno īpašumu neizputinās…
Daži simti ļamu no Parexa aizplūda kā reiz tai laikā, kad ierobežojumi (kurus K&K vēl pirms bankas pārņemšanas prasīja ieviest uz 2 nedēļām) pēc LB iniciatīvas (kā atzinās fuktuki) netika ieviesti. Pārņemšana. Simti miljonu paniski plūst prom. Un kad naudas aizplūšana beidzas un daļa naudas sāka pat atgriesties, tad “Lūdzu! Še jums ierobežojumi! Kaut kad taču prasījāt!”
aprīlis 17th, 2009 @ 9.43
Biju nedaudz izbrīnīts, kad uzzināju, ka ERAB gatavojas ieguldīt Parexā naudu, bet nu izrādās, ka izbrīnam nav pamata, jo valdība GARANTĒ šo ieguldījumu. Resp., ja viss atrisinās labi, iegūst ERAB, ja aiziet greizi - zaudē nodokļu maksātāji. Uz tādiem nosacījumiem daudzi būtu gatavi ieguldīt naudu šajā bankā.
http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=23951539
jūlijs 21st, 2009 @ 20.30
Trouble at Parex :
http://ftalphaville.ft.com/blog/2009/07/21/63051/trouble-at-parex/
Ne pārāk jauka bilde zīmējas, ņemot vērā, ka zaudējumu apmērs LV bankās arvien pieaug (Swedbank - 169 mln, SEB - 38 mln lvl utt.).
Kas nozīmē, ka Parex ir pēc iespējas ātrāk jāpārdod/jāsadala vai jāpievieno kādai citai bankai. lai nenonāk līdz situācijai, kad atkal tajā ir jāiegulda kādus pāris simtus miljonu.
augusts 6th, 2009 @ 11.38
Šodienas NRA ir visnotaļ interesanta intervija ar I. Godmani. Cita starpā viņš atzīstas, kāpēc tika pieņemts lēmums glābt visu Parexu (nevis tikai tā ieguldītājus) :
… 21. oktobrī notika sēde, kurā Eiropas Padome pieņēma lēmumu, kas uzlika par pienākumu visām ES valstu valdībām nepieļaut nevienas sistēmas bankas bankrotu. Tas tika īstenots. Neviena ES sistēmas banka nav bankrotējusi. Tas viss tika nodrošināts ar vairāk nekā 200 miljardiem naudas, kas tika guldīta iekšā šajās bankās. Pretējā gadījumā būtu beigušas eksistenci….
http://www.nra.lv/zinas/27559-godmanis-ja-mums-parstas-aizdot-te-viss-sagazisies.htm
Vienvārd sakot, vēl viens tīri politisks lēmums, gluži kā ar lata piesaisti. Ja tā turpināsies, drīz ES tiešām varēs pielīdzināt PSRS, tikai šamējie visu regulē ar naudas (nevis spēka) svirām.
augusts 7th, 2009 @ 10.53
Nebriiniitos, ka tehniska un eerta atruna shoreiz, lai gan ES tik tieshaam atgaadina PSRS - birokraati izlemj, kam jaanotiek tirgus liimenii un kam ne, neapreekjinot, kaadas ir patiesaas shaadu leemumu ilgterminja izmaksas.
Principaa man nekas nebuutu pretim, ka LB atceltu meerkji pievienoties EUR, jo nekas tur spiidoshs nebuus - nu nevar ar padomju gjeneraalja komandaam sadrukaat bagaatiibu, Eirozonaa vai aarpus taas.
Lai radiitu bagatiibu, ir jaastraadaa un jaapievieno veertiiba, un valuutas kurss ir sekundaars, kaa to pieraadiijusi neviena vien naacija. Ne velti ne Shveice, ne Norveegjija, ne Islande (protams, spec.staasts tagad) nav ne ES, ne Eirozonaa, jo Eirokraatu meerkjis ir viens: paardaliit bagatiibu. To arii var redzeet mentalitaatee: kameer Latvijas vasalji kaa nogribeejushies un alkatiigi narkomani cer uz kaarteejo devu izsniegshanu caur strukturalajiem fondiem u.tml, tikmeer ir naacijas, kuras negrib shajaa negodiigajaa paardalee iesaistiities.
Un naudas svira taada pati speeka svira vien ir, ja ne ljaunaak. 19.gs. pirmajaa pusee, kad lielaakaa dalju amerikaanju saprata, ko noziimee “briiviiba” un ka maaksliigi kontroleets naudas piedaavaajums un taas radiishana no zila gaisa ievelk daudzus briivos cilveekus paraadu verdziibaa, Andrew Jackson teica sekojosho (1832.g.):
“Controlling our currency, receiving our public moneys, and holding thousands of our citizens in dependence… would be more formidable and dangerous than a military power of the enemy.”
Taa, protams, cita diskusija, bet zheel, ka Latvijas Banku paarvalda cilveeki, kas savas muljkjiibas vai tuvredziibas (buutu paaarsteigts, ja ljaunpratiibas) deelj to nesaprot un uztur sabiedriibaa miitu un propogandu par krediitekspansijas lietderiibu -mans iespaids ir taads, ka, lai arii saapes ir pamatiigas, Latvijas videejais iedziivotaajs joprojaam pieturas pie viedoklja: “Bet bez krediita jau neko nevar!” Narkomaaniem veel buus smags rehabilitaacijas process priekshaa un nekas neliecina, ka tas notiks labpraatiigaa veidaa. Bet par Latvijas Banku un valdiibu, kuras ir aktiivi veicinaajushas shaadas atkariibas izveidoshanos, Bendzhamins Franklins jau ir ljoti sen izteicies (1738):
“He who would trade liberty for some temporary security, deserves neither liberty nor security.”
augusts 10th, 2009 @ 11.31
“…nu nevar ar padomju gjeneraalja komandaam sadrukaat bagaatiibu, Eirozonaa vai aarpus taas. Lai radiitu bagatiibu, ir jaastraadaa un jaapievieno veertiiba, un valuutas kurss ir sekundaars, kaa to pieraadiijusi neviena vien naacija.”
nu man gan šķiet, ka tieši tāpēc, ka Eirozonas valstis to ļoti labi saprot, ka ir smagi jāstrādā, tāpēc arī nemaz nevēlas tādus nestrādājus kā Latviju tur pieņemt.
ja ES pieeja būtu kā stāsti - tad nebūtu problēma piedrukāt klāt eiro, ka šņakst vien un visi būtu apmierināti. taču, redz īsti tā nenotiek. drīzāk tas vērojams tajā brīvības un darba citadelē ASV, kur netiek pielietotas tā tevis sauktās “padomjlaika” ģenerāļu metodes, bet praktiski caur šo naudas drukāšanas mehānismu dolāra vērtības perspektīvas ir visai interesantas.
bet - pasaule tagad maza un ja galu galā kādam nepatīk ES iejaukšanās tirgū, vienmēr var pārcelties uz valstīm, kur šī iejaukšanās ir minimāla vai nav vispār un dzīvot tur laimīgi!
augusts 10th, 2009 @ 13.30
Grietai
ES dara to pašu ko ASV, tikai ar vēl lielāku birokrātijas un politikas devu. Ja tas nebūtu tā, tad rinda ar bankām un valstīm jau būtu bankrotējušas un lietas ietu savu dabisko gaitu (ie likvidāciju vai valstu gadījumā - parādu restrukturizāciju).
Varbūt pašreiz pasaulē ir iestājies tāds zināms miers, bet tas ir ļoti mānīgs, jo pamatproblēma - pārāk lielais kredītu apjoms - saglabājas (un dažos gadījumos pat kļūst lielāks).
augusts 10th, 2009 @ 13.57
nu neesmu gan es dzirdeejusi ka, piemēram, Vācijai būtu tik pat liels ārējais parāds kā ASV? man pat šķiet, ka visa eirozona neaizvelk līdz šīs lielvalsts pašreizējiem rādītājiem (neesmu skatījusies pēdējos datus, tāpēc iespējams kļūdos, bet - intuīcija saka, ka nevajadzētu tā būt!) Vai ka kopumā eirozonas valstis būtu veikušas tik milzīgus ekonomikas glābšanas pasākumus, kas drīzāk liecina par lielu sociālismu devu ekonomikā. neviens jau kaut kā ASV arī nav ļāvis aiziet visiem tiem uzņēmumiem pa burbuli kuriem tīri ekonomiski varbūt to vajadzēja izdarīt..
lai vai kā - protekcionisms ir vērojams visā pasaulē. visā pasaulē vairāk vai mazāk valdības iejaucas ekonomikā un tas pat ir jādara un ir saprotams šadās krīzes situācijā, jo galu galā valsts un līdz ar to arī valdības uzdevums ir rūpēties par savu pilsoņu sociālo drošību un nevis noskatīties kā katrs cīnās par savu izdzīvošanu pats.
es absolūti nevaru piekrist pozīcijai - ES visu dara slikti un ir stulbi jau kopš dzimšanas, bet ASV ir baigie malači. turklāt - par atsauci uz politiskiem lēmumiem… es neteikšu, ka lielo ASV uzņēmumu glābšana bija tīri ekonomisks lēmums. tas bija ļoti dziļi politisks. tāpat kā visas citas ekonomikas sildīšanas programmas. nevajag aizmirst ASV prezidenta vēlēšanas un tas kāda ir šī vēlēšanu sistēma.
augusts 10th, 2009 @ 14.22
Neviens jau nesaka, ka ASV ir kas īpaši labāks nekā ES. Stāsts ir par to, ka pašreizējā situācijā politiskā pieeja dominē par racionāli-ekonomisko. Vieglprātīgie kredītdevēji/ņēmēji tiek glābti izmantojot valsts (jeb visu kopējo) naudu. Tā ir globāla tendence, kurai diemžēl esam pieslēgušies arī mēs.
Atšķirība ir tikai tāda, ka ASV kā valsts ir daudz vienotāka un salīdzinoši arī elastīgāka nekā tie simti dīkdieņu, kas sēž Briselē.
Un vēl - Eiropas banku šobrīd atrodas daudz sliktākā situācijā nekā ASV, jo arī tās savulaik izdeva gana daudz bezjēdzīgu kredītu jaunattīstības valstīm (ko mēs redzējām arī šeit). Un to naudņu bankas aizņēmās pasaules tirgos. Līdz ar to Eiropas banku leverage līmenis šobrīd ir augstāks nekā ASV un, ja pasaules tirgi vēlreiz sašķobīsies (kas ir ļoti iespējams), te viss bruks kā domino.
augusts 10th, 2009 @ 15.17
pirmkārt, palasi Bonifācija teikto - uz to arī reaģēju.
)valtij nav jābūt racionālai, tai ir citi uzdevumi. bet - nevēlos iegrimt dziļās diskusijās par valsts lomu…
otrkārt, nezinu nevienu periodu pasaules vēsturē, kur būtu dominējoši racionāli-ekonomiski apsvērumi. man pat šķiet, ka dinozaurus dalīja, ņemot vērā “ieņemamos amatus” ciltī un nozīmību konkrētajā sabiedrības šūniņā.
ja domā, ka var būt racionāla pieeja, tad manuprāt tu alojies. un tas nav iespējams ne tikai tāpēc, ka ES ir izveidojusi sev lielu birokrātisku aparātu, pilnu ar dīkdieņiem. runa ir par sabiedrības uzbūves pamatprincipiem un funkcionēšanas mehānismu filosofisko jēgu un piepildījumu (vo, kā pateicu!
turklāt - es nezinu, vai ASV lielā elastība (naudas drukāšana uz pilnu klapi un visu glābšana) ir daudz labāka par ES lēni apdomīgo birokrātisko pieeju:) ir jau tāds labs teiciens - Dieviņš nemīl, ka muļķis trako.
tās ir divas atšķirīgas pieejas dzīvei un nevar pārāk vienkāršoti skatīties ne uz ASV, ne ES. to rādīs laiks - kam būs bijusi taisnība.
augusts 10th, 2009 @ 15.47
Sarežģīti par to valsti pateici, nav jābūt racionālai?
Ok, tad jau laiks tiešām parādīs, kas ir kas. Es gan joprojām palieku pie viedokļa, ka 5-10 gadu laikā nebūs ne eiro, ne arī ES tādā paskatā kā šobrīd. ASV būs.
augusts 10th, 2009 @ 15.54
Atgriežoties pie Parexa, šodien parādījās 2as interesantas ziņas :
Valsts nestutēta, “Parex banka” meklē papildu kapitālu
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/valsts-nestuteta-parex-banka-papildu-kapitala-meklejumos
un
Feiferis atstāj ‘Hipotēku bankas’ vadītāja amatu
http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=26147043
Kaut kā nepamet sajūta, ka abas šīs ziņas ir kaut kādā veidā saistītas. Vai tik netiek plānota abu šo iestāžu salipināšana kā papildus līmi izmantojot no EK saņemto un ‘finanšu sistēmas stabilizēšanai’ zeķē nobāzto naudu??
augusts 10th, 2009 @ 16.00
varu tikai atkārtot - valstij ir pavisam citi uzdevumi un nevis tie racionālie uzdevumi, ko minēji, proti, racionāli liberālas ekonomiskās politikas piekopšana.
ASV - nu bet protams, ka būs. turklāt, iespējams, ka tā būs no importētājvalstis kļuvusi (par šausmām visiem dolāra turētajiem) par eksportētājvalsti un atdevusi visus savus tagad sataisītos parādus, pirms tam gan būtiski samazinot dolāra vērtību :))(vienreiz jau šitādu joku tā izdarīja) tā kā - šīs valsts spēks nenoliedzami pieaugs. un tieši tāpēc tas liks mobilizēties arī ES un eirozonai!
laiks rādīs
augusts 10th, 2009 @ 16.16
par valsts racionalitāti piebilde - pensijas valstij nav racionāli maksāt, jo pensionāri neko neražo. tāpat - pilnīgi neracionāls lēmums - atbalstīt invalīdus, vai palīdzēt cilvēkiem ārstēties - praktiski - pievienoto vērtību maz radošs pasākums. atbalsts primārajai izglītībai (pamatskola) - a bet arī nekur neizmērojams, neracionāls atbalsts. lai mācās tie, kas var samaksāt, jo galu galā - bagātie izdzīvos, un ja vinī ir ieguvuši bagātību, tātad viņi ir gudrākie - racionāla pieeja tautas selekcijai. tāpat kā ugunsdzēsēju un policistu darbība - lai tauta pašorganizējas un algo privātfirmas, kas nodarbojas ar to visu …
ak, jā - un kur nu vēl tāda ļoti neracionāla lieta kā patriotisms, kas īstenībā ekonomikā izmaksā ļoti dārgi un tātad no racionālā viedokļa ir ļoti nevajadzīga lieta. latviešu valoda - vispār būtu jāaizliedz ar racionālo likumu un nevis jāaizsargā, jo tā ir pārāk maza…
u.t.t. un tml.
nu tas tā - par racionālu valsts pieeju lietam…
augusts 10th, 2009 @ 16.33
Racionāla pieeja nenozīmē visu pilnīgi nogriezt, tas nozīmē sadalīt esošos līdzekļus adekvāti, ievērojot ilgtermiņa vajadzības. 2006-08. gadā visiem viss tika maksāts, bet vai tas tika darīts racionāli? Domāju, ka nē.
augusts 10th, 2009 @ 17.18
Pilniibaa pievienojos Ogsta k-gam: Eiropas banku probleemas ir visdriizaak pat lielaakas kaa amerikaanjiem. ASV tomeer ir lielaaks spiediens uz atklaatiibu un patiesiibas saskatiishanu - kaut vai taa pasha TARP pienjemshanaa, kas izdevaas tikai ar otro piegaajienu un daudz detalizeetaakaa veidaa. Eiropas birokraati tikmeer censhas daudz vairaak slauciit zem paklaaja. Pagaidiisim Vaacijas veeleshanas septembraa saakumaa, ka tik nesanaak kaa ar Latvijas pashvaldiibu veeleeshanaam. Vaacijas bankas ir diezgan lielos meeslos, un to kapitalizaacija ne tuvu nav tik liela kaa paredzamie zaudeejami. Un veel - jaaskataas ir kopeejais paraadu daudzums sisteemaa, ne tikai valsts. Latvijas valsts paraadi arii (pagaidaam) nav lieli, un tomeer Latvija kaa valsts ir viens no galvenajiem pasaules krediitorgjijas upuriem un tirgus to bija praktiski norakstiijis. Shii zombija izdziivoshana ir tieshs ES/SVF iejaukshanaas rezultaats. Meerkjis: nepieljaut domino efektu ES ietvaros.
augusts 10th, 2009 @ 17.49
un tad kas - bija pareizāk=racionāli pieļaut Latvijas bankrotu un domino efektu ES? un tāpēc, ka ES to nepieļāva, tā ir stulba?
iespējams, ka man ar loģiku kaut kas klibo…bet es neuzskatu, ka vēl lielākas problēmas visā ES, ir tieši tas, kas tai bija nepieciešams.
turklāt ļaujiet vēl man, cienījamais Bonifācija kungs, tomēr apšaubīt sirdšķīto ASV pārvaldes sistēmu, kā arī ekonomikas un tās mērķu caurspīdīgumu …
autorams - es gan nedomaaju, ka konkreeti man 2006.-08.gadā tika maksāts neadekvāti ieguldītajam darbam. tāpēc - es nevispārināšu un neattiecināšu to uz konkrēto laika periodu kopumā. zinu, ka tas nav populāri, bet es teikšu godīgi - es nezinu vai visiem viss tika maksāts un vai tas nebija racionāli! katram makā neielīdīšu.
turklāt, teikdama, ka valstij nav jābūt racionālai, es runāju nevis par šiem pāris gadiem, bet gan pēc būtības, tā teikt širšākā skatījumā uz valsts lomu kā tādu.
nu bet pavelkot šai diskusijai apakšā treknu svītru, varu secināt - nu ja tā eiropa tā abiem jums riebjas, tad nu pārliecināt man par pretējo būs grūti. tad nu - katrs paliekam pie sevis. veiksmes!
augusts 11th, 2009 @ 9.24
Ne jau riebjas Eiropa, bet gan neatbalstu to politiku, kas tiek piekopta. Savulaik, kad balsoju par pievienošanos ES, nespēju iedomāties, kā šis veidojums pieļaus tādu kredītburbuļa izveidošanos šeit (atbalstot fiksētu lvl kursu) un vēlāk ugunsgrēku dzēsīs ar jaunu kredītu palīdzību (no kuriem, btw, liela daļa atgriežas Eiropas investoru un privātbanku kontos).
augusts 11th, 2009 @ 17.20
pasaule nav ideāla.
augusts 12th, 2009 @ 12.54
Pasaule nav ideaala, bet nevajag jaukt negaidiiti uznaakushu negaisu ar apzinaatu/neapzinaatu nolaidiibu un nekompetenci. Visas peedeejaa gadsimta ekonomiskaas kriizes vai dazhaadus burbuljus ir izraisiijusi valdiibu/centraalo banku nekompetence un pat ljaunpraatiiba. ES nav gudra.
augusts 12th, 2009 @ 14.40
žēl gan, ka tie viskompetentākie izsakās šajā blogā (nu protams, izņemot mani), bet visi pārējie nezkāpēc vada šo pamuļķa valsti vai pat ES.
man gan šķiet, ka visus burbuļus un krīzes ir izraisījusi nevis valdību vai centrālo banku nekompetence, bet gan cilvēku alkatība un spēja saskatīt īstermiņa peļņas iespējas un tās - turklāt, arī izmantot. es pieļauju, ka ne viens vien no nekustamā īpašuma burbuļa Latvijā arī labi nopelnīja! valsts atbildība ir tā, ka tā pietiekami ātri nav identificējusi riskus un tos novērsusi. es pieļauju, ja šeit nebūtu demokrātiska iekārta, bet piemēram, diktatūra - viss būtu čikiniekā. Čīles piemērs ar tās ekonomikas uzplaukumu ir viens super piemērs pasaules vēsturē. taču - es nezinu, vai es vēlētos dzīvot “pinočeta” pārvaldītā valstī! varbūt jums tas šķiet gana pieņemami.
turklāt jāņem vērā arī globālās pasaules tendences un informācijas aprites ātruma būtisks pieaugums, kas arī nenoliedzami ir faktors gan burbuļu, gan krīzes rašanās ātruma un pārsprāgšanas pieaugumam. turklāt - visdrīzāk šī situācija, kas patlaban ir pasaulē un Latvijā - nav ne pirmā, ne pēdējā, pat ne pirmspēdējā.
ja tiek pieņemts, ka ekonomika ir vairāk vai mazāk pašregulējošs mehānisms, tad ir ļoti muļķīgi apelēt pie politiķiem, kuriem ir jābūt abet super duper gudriem un viennozīmīgi jāparedz nākotne desmit gadus uz priekšu un jāskrāmē spilveni jebkurā vietā, kur iespējams parādās kāds risks. absurds. to visgudrākie šīs pasaules prāti - arī jūsu tik mīlētā ASV nav izdarījuši un nekad neizdarīs. ekonomikas attīstību patlaban ietekmē pārāk daudz faktori, lai vienā galvā tos būtu iespējams visus paturēt un pieņemt tādu lēmumu, kas būtu vislabākais. vienalga, tas var izrādīties nepareizs, ja nostrādās kāds cits faktors un ne konkrētais, kas domāts. piemēram, Latvijā reāli trūka dzīvokļi un finanšu resursu pieejamība, lai tos iegādātos. lai nerastos burbulis, tad vislabākais valdībai bija jāaizliedz vispār būvēt mājas, tad saknē šādas problēmas rašanās būtu iznīcināta. tas, ka Latvijas valdība (un ne ES) ar nodokļu politiku nepietiekami ātri uz to reaģēja, piekrītu - bet tad šādā gadījumā es neņemos apgalvot,ka tā bija apzināta ļaunprātība - a varbūt demokrātijas izpausme, ko a? daudzi taču tam nepiekrita - nodokļu politiku taču maina Saeima, ko ievēl tauta - kura arī ir muļķe, vai ne?
turklāt - ja autors pieminēja, ka viņš nebija domājis, ka ES pieļaus kredītburbuļa veidošanos un atļaus noteikt fiksētu lata kursu pret eiro - tad man ir jautājums - a kāpēc ES to nevarēja atļaut? mums taču, nu vismaz līdz SVF būtiskai iejaukšanās šīs valts ekonomikā, bija suverēna valsts, kas pate pieņēma lēmumus. turklāt svārstību koridora noteikšana ir valsts lēmums un nevis Eiropas centrālās bankas uzspiesta direktīva. Mastrihtas kritērijos ir minēts - ja grib pievienoties ES, svārstības var būt līdz 15%. bet tas nenozīmē, ka nevar būt 1%. turklāt - iespējams, ja nebūtu ASV sačakarējusi visas pasaules tirgu, arī Latvijā krīze būtu mazāka un kas zina, nebūtu nemaz un tad Latvija spētu visai ātri pievienoties eiro zonai, kas nozīmē, ka fiksētais kurss biznesam, kas eksportē reālas vērtības un nevis spekulē uz valūtas svārstībām, būtu kā reiz.
tāpēc varu tikai atkārtot - pasaule nav ideāla. nu bet, ja jums Bonifācijai gribas paskatīties uz ideālu attēlu, ieskatieties spogulī un pajautājiet - kāpēc gan jūs tagad sēžat pie šī kompja un rakstiet komentus un nevis vadat pasauli, ja jau ir absolūti skaidrs, ka to darītu viennozīmīgi pareizi un gudri!
augusts 12th, 2009 @ 14.43
precizējums:
“ja grib pievienoties ES, svārstības var būt līdz 15%. bet tas nenozīmē, ka nevar būt 1%”
nu protams, ja grib pievienoties nevis ES, bet eirozonai
sorri!
augusts 12th, 2009 @ 15.28
Grietai
Tas, ka burbuli uzpūš paši cilvēki, ir tiesa. Un tas, ka neviena valdība neparedzēs ‘burbuli’ arī ir taisnība. Taču katrai valdībai ir savi pienākumi, kas jāveic un nr. 1 no tiem ir dzīvot tā kā to atļauj apstākļi, nevis tērēt aizņemto. Un vēl iekrāt nebaltām dienām. Plus tas nozīmē, ka jādarbojas ir saimnieciski (racionāli) - LV gadījumā tas nozīmētu, ka daļa no šīm tagadējām tik sāpīgajām reformām (skolu, slimnīcu reorganizēšana, aģentūru likvidēšana) bija jāizveic daudz agrāk. Kāpēc tas viss netika izdarīts agrāk - vai dēļ slinkuma, nekompetences vai ‘burbuļa’ galvās - katrs lai izsecina pats.
Par ideālo pasauli runājot, skaidrs, ka tādas nav, taču jo vairāk runās cilvēki, kas kaut ko saprot ekonomikas (nevis PR speciālisti un otršķirīgi žurnālisti, kā tas ir mūsu presē), jo lielāka būs cerība, ka mēs pamazām tuvojamies šai ideālajai pasaulei.
augusts 12th, 2009 @ 15.53
reformas veic tad, kad tās nevar vairs neveikt. turklāt es nezinu vai tas ir tik valstiski atbildīgi un pareizi slēgt (tieši tagad) to skolu mazā ciemā, līdz kurai tomēr tas sīcis reizēm arī nonāk. manā lauku skolā bija klasē kāda meitene, kura dzīvoja patālu no centra, un lai arī katru rītu gāja kolhoza autobuss garām viņas mājām, jo veda strādniekus uz kolhoza centru, viņa skolā parādījās reti - jo autobuss gāja 6.00 no riita. ja viņai būtu vēl jāpārvietojas uz 20 km tālo vidusskolu - es nezinu, vai viņa maz vispār tur kādreiz nokļūtu. es nezinu - kā jutīsies manas pirmās skolas Vecsaules skolēni, kurus vedīs ar autubusu tagad uz Bauskas vidusskolu… un es nezinu, cik no tām nelabvēlīgām ģimenēm nākušie vispār nokļūs līdz šai glaunajai skolai pilsētā.
protams, racionāli šīs skolas ir jāslēdz. nafig! un tas tiks darīts, jo taču jāsaimnieko racionāli… nu a tie, kas tur paliks mājās - lūzeri, ja? nu kas tad tas ir - viens, divi, trīs bērni neiemācīsies labi rēķināt vai rakstīt… gan jau burtus kāds parādīs!
es nevēlos attaisnot mūsu valdību un nesaku, ka visi lēmumi ir bijuši pareizi un savlaicīgi. vēl vairāk - uzskatu, ka korporatīvās un koruptīvās ekonomikas dēļ mēs esam tur kur esam. taču - jautājums ir par to, cik līdzatbildīgi mēs visi jūtamies, jo ļāvām šādai ekonomikai rasties un uzplaukt.
ideālās pasaules, lai arī par ekonomiku runās tikai tie, kas visu saprot, nav un nebūs. un pat ja nolikvidētu žurnālistus un visus PR darboņus kā sugu - arī tas nelīdzētu
bet nu - katram jau ir iespēja izveidot savu Saules pilsētu - ja ne realitāte, tad vismaz galvā. tikai runa ir par ko citu - cik daudz cilvēkiem tās tavas Saules pilsētas modelis ir pieņemams un arī atbilst ideālam… kaut kāda uravņilovka atkal sanāk - kāds tad ir tas ideālais “svars” un “garums” un “matu krāsa”? a ja man ir citi ideāli - ko nu?
augusts 12th, 2009 @ 15.59
a žurnālisti, kuriem ir maģistra grāds ekonomikā (turklāt es zinu tādus pat vairākus!) arī tā kā neskaitās, ja?
mutes ciet, sasiet un nomest no kalna? 
augusts 13th, 2009 @ 9.17
No pateiz pieejamās informācijas, es patreiz pieturos pie viedokļa, ka vajadzēja glābt Pareksu, jo bankrota gadījumā šī banka tiktu nodota administratoram, kura pienākums, būtu pēc iespējas ātri savākt naudiņu no kredītņēmiejiem un atdot to noguldītājiem. Es mazāk satrauktos par hipotekārajiem kredītiem, bet gan par kredītiem, kuri ir izsniegti biznesam, un kā zināms pārsvarā tie ir kā kredītlīnijas, kurus banka var jebkrā mirklī atsaukt. Šāda administrātora darbība vienkārši noliktu uz skuju taku ļoti daudz vēl strādātspējīgu uzņēmumu. Pareksa glābšana bija liela domino kauliņa noturēšana.
Cits protams jautājums ir par FKTK, LB vadības atbilstību saviem amatiem, kuri pieļāva Risku uzkrāšanaos Latvijas ekonomikā vairāku gadu garumā un neveica preventatīvas darbības, lai nesaļodzītos LV ekonomika.
augusts 13th, 2009 @ 11.02
Necepies tik traki - tieshi taadi cilveeki arii valdiibai ir izdeviigi (bravuuriigi komjaunieshi, kas Matrosova stilaa lec lozhmeteeja priekshaa, aizstaaveedami savus pseido-ideaalus un nepilniigo izpratni par ceelonjsakariibaam); taa ir ir tipiska totalitaarisma un demagogjijas iipashiiba nevis argumenteeti aizstaaveet savu viedokli vai poziiciju, bet gan saeercinaaties un dot valjaa - a ko tu pats esi sasniedzis, ko pats es izdariijis, a tev pasham kaajas liikas utt. u.tjpr.
Un, jas tas ir gaajis secen, tad bija prominenti akadeemikji, kuri Spurdzinjveidiigos briidinaaja veel 2006/2007.g. par pateerinja krediitekspansijas ilgterminja ietekmi uz taustaismnieciibu, tachu shiem cilveekiem tika “ieteikts” domaat par savaam lietaam, nevis izteikt kritiku par “veiksmiigi” menedzheetu ekonomiku. Cilveekiem patika orgjija un vajadzeeja veel un veel. Tie, kuri redzeeja, ka tas viss ir balstiits uz daargu narkotiku reekjina, pasargaaja sevi, cik nu kursh prata vai vareeja.
Pavisam augstos liimenjos - vairaaki ASV prezidenti, kas iestaajushies par izteiktaaku tirgus briiviibu un cilveeku pasargaashanu no banku ietekmes un krediitjuuga vazhaam (kuru rezultaats vienmeer ir bijusi inflaacija, cilveeku izputinaashana, augstas nekustamaa iipashuma cenas), ir nogalinaati vai ir meegjinaats vinjus nogalinaat. Dazhi piemeeri, ko uz sitiena var atcereeties - Andrew Jackson (neizdevies atentaats 1835.g., vieniigais prezidents, kura laikaa ASV atmaksaaja visus savu paraadus), Abraham Lincoln (nogalinaats 1865.g.), Kenedijs, nogalinaats - peedeejais prezidents, kura laikaa ASV valdiiba, ne centraalaa banka, emiteeja savu, uz paraadiem nebalstiitu naudu), pret Reiganu bija atentaats - peedeejais no prezidentiem, kursh no sirds iestaajaas par briiviibu un cilveeku atbildiibu sevis priekshaa.
Tu labi izdariitu, ja aizietu zem Latvijas Trekngadis un izlasiitu 11.komentaaru. Varbuut naaksies piekrist, ka LB monetaaraa politika ir bijis gan tirgus diktaats no vienas puses, gan arii nolaidiiba un nekompetence, kas psihologjiski piespieda daudzas vienkaarshaas aves izdariit finansu pashnaaviibas.
Kopumaa tev ir diezgan sociaalistiska domaashana, tu pat atsakies saprast, ka Latvijas Bankas sadrukaataa nauda un peekshnji izpleeneejusi ruupe par krediitu droshiibu bija iemesli, kaapeec maajoklju cenas uzskreeja debesiis un palika nepieejamas un lika emocionaaliem cilveekiem krist panikaa un kjert un graabt krediitus, kurus bankas nedriiksteeja izsniegt (1990to beigaas, piemeeram, LB taisiija reidus banku filiaalees un paarbaudiija, vai krediiti ir izsniegti, balstoties uz pieraadaamiem ienaakumiem, reaalu maksaatspeeju u.tml.).
Nauda ir jaanopelna, nevis ar neesoshas un maaksliigas naudas paliidziibu jaaapmierina savas pateerinja tieksmes (”bet bez krediita jau neko nevar!” ir ljoti slikts saakums, kolosaalas smadzenju skaloshanas sekas). Kur palikusi muusu vecteevu un vecmaaminju attieksme, kuri pa priekshu uzbuuveeja kuuti lopiem, pashi dziivodami zaru buudaas, un tikai, saakot pelniit naudu, atljaavaas uzcelt sev maaju?
Nekaadas regulaacijas nav jaaveic, ir jaaljauj straadaat briivajam tirgum, iistam kapitaalismam, un atkritiis jebkaada vajadziiba kaut ko paardabiski reguleet, jo pateereetaajs visu pats noregulees caur pieprasiijumu un piedavaajumu - kaapeec jaatic, ka valsts birokraatiskais aparaats, it iipashi korumpeets, to izdariis labaak, man nav skaidrs. Latvijas pashreizeejaas nedienas ir tieshs perversas pregulaacijai un valsts aparaata nekompetences rezultaats. Un bail domaat, cik daudz nodoklju maksaataaju naudas nav gaajis shii uzbliidushaa birokraatu aparaata uztureeshanai.
Ja Latvijas Banka buutu paarvaldiijusi monetaaro sisteemu sava mandaata ietvaros (3.pants likumaa par LB), lietas shobriid izskatiitos krietni savaadaak - jaa, nebuutu spiidigu un aarishkjiigu tirdznieciibas centru paarpilniiba, nekustamais iipashums pat ziedu laikos nebuutu uzskreejis augstaak, kaadaa liimenii tas ir tagad, bet svariigaakais - vairaak kapitaala buut novirziits produktiivu lietu radiishanai un sisteemaa buutu daudz mazaak fiktiivas krediit”naudas”. Ir analogjija ar vecteevu piemeeru no 1920.tajiem?
Shaubos, vai saproti, ka pie probleemaam vainiigs ir nevis kapitaalisms (negaiss), bet gan sociaalisms (nekompetence, vardarbiiga iejaukshanaas dabiskos procesos), t.i., valsts intervence un veeleeshanaas kaut ko kontroleet un reguleet ar meerkji nodroshinaat paradiizi uz zemes. Latvijas gadiijumaa sho visu pastiprinaaja komunisma eeras psihologjiskaas paliekas, kur tik tieshaam maaciija, ka valsts par visu paruupeesies un pasham nav jaadomaa un ne par ko jaaatbild, un jaauzliek rozaa brilles, un jaadomaa pozitiivi. Realitaate ir taada, ka valsts iejaukshanaas un regulaacijas ir jaasamazina liidz minimaalajam nepiecieshamajam apjomam, jo jebkura perversa regulaacija noved pie vajadziibas reguleet kaut veel un veel, liidz pat pashi aklaakie saak saskatiit liidziibu ar sociaalismu, komunismu un marksismu.
augusts 13th, 2009 @ 11.12
jā, jā - kājas man ir līkas un sociālā domāšana uz pilnu klapi, tāpat arī cepjos kā tāda pankūka ar kraukšķīgu maliņu…
taču - vien maza piebilde, ka tieši brīvā tirgus ietekmē (nu kad netika nekādi ierobežota arī ASV banku un vērtspapīru radītāju fantāzija) šis vispasaules burbulis lielā mērā arī uzpūtās. bet nesatraucies - pasaule ir piedzīvojusi gan iešanu brīvā tirgus virzienā, kas bija vērojams pēdējos gadus, gan iešanu būtiskākā tirgus regulēšanas virzienā, kas brīvais tirgus ir sačakarējis visu iespējamo. tad visiem atkal piegriežas valsts lomas ekonomikā pieaugums, un atkal visi no tā kratās vaļā, līdz kartējam burbulim, kas atkal uzprāgst… ut.t..
oi - da kaut vai paskaties Francijas pērnā gadsimta ekonomikas vēsturi. nu kapitālistika taču iekārta, a bet tāds sociālisms. vai arī Zviedrija ar savu sociālo politiku?
man domāt, ka īstenībā sociālisms nav nemaz tik slikta lieta
augusts 13th, 2009 @ 11.17
Interesanti, bet vēsture rāda, ka ‘lāču tirgu’ laikā palielinās sociālisma un autoritatīvu vadītāju popularitāte. Mūs laikam arī gaida tas pats.
augusts 13th, 2009 @ 11.24
Snowball
Nu jā, ir visādi varianti, grūti pateikt, kurš labākais. Jo arī tagad Parexam ir ierobežojumi un neko īsti tas darīt nevar. Tāpēc manuprāt šīs bankas veģetēšana pašreizējā statusā ir tīra valsts naudas izšķiešana. Un visas tās runas par to, ka ‘nav īstais brīdis’ ir smieklīgas jau tāpēc vien, ka tās lielākoties izsaka personas, kas neredz īpaši tālāk par savu degunu.
Vienkāršākais un prātīgākais ir pārdot to pa daļām un atlikušo banku apvienot ar Hipotēku banku vai jauno Pasta banku.
augusts 13th, 2009 @ 11.49
“….iešanu brīvā tirgus virzienā, kas bija vērojams pēdējos gadus, gan iešanu būtiskākā tirgus regulēšanas virzienā, kas brīvais tirgus ir sačakarējis visu iespējamo.”
Tev nav korektas sapratnes, ko noziimee “briivais tirgus”, t.i., mums ir dazhaadi atskaites punkti savai argumentaacijai. Taapaat kaa moraale ir absoluuts jeeedziens, arii briivais tirgus ir absoluuts jeedziens - briivais tirgus noziimee vardarbiigu (valsts) neiejaukshanos dabiskos saimnieciskajos procesos, cik vien tas iespeejams (t.i., valdiibai ir tik minimaala ietekme uz resursu paardali ekonomikaa, cik vien tas praktiski iespeejams). Kameer tu domaasi, ka tas, kas noticis peedeejos 8 gadus peec Sep 11 notikumiem, ir “briivaa tirgus” nevis valdiibu un centraalo banku intervences produkts, tikmeer kopsauceeju mees neatradiisim. Kameer nesapratiisi, ka kapitaals ir viens no resursiem un ka, maksliigi dikteejot shii resursa daudzumu (naudas piedavaajums) vai cenu (% likmes, valuutas kurss), tiek radiitas taalejoshas sekas taustaimnieciibas procesos, tikmeer arii buus strupceljsh.
Veel ljaunaak - tieshi taapeec, ka valdiibu intervenci cilveeki (masas meediju ietekmee) tik tieshaam uzskata par briivo tirgu un kapitaalismu, vinji prasa un atbalsta veel lielaaku valdiibu iejaukshanos, tuvinot visu sisteemu tuvaak marksismam. Un rezultaats ir akuraat taads, kaa Ogtsa k-ga noveerojums: valsts paarvalde tiek veikta veel autoritatiivaak un dzimst diktatori (peec Veimaaras republikas krishanas taads uzradaas Hitlers, ASV uzradaas Ruuzvelts, Krievijaa - Ljenins un Staljins, Itaalijaa - Musoliini). Gribi veestures atkaartoshanos, atbalsti lielaaku valsts lomu saimnieciskajos procesos un vaino kapitaalismu. Rezultats nebuus diezko patiikams.
augusts 13th, 2009 @ 11.59
nu labi, ka tu esi pārliecināts, ka tev ir pareizā un korektā brīvā tirgus izpratne…
es gan mēģināju uzrakstīt pavisam par ko citu, kas te tagad tiek pārmest, ai da nu labi - ja jau ne tā saprati, tātad - ne tā uzrakstīju.
bet - es nemaz nezinu, vai man tā dikti gribas atrast ar tevi kopsaucēju. drīzāk jau tā kā nē, jo mani neinteresē cilvēki un viņu domas, kuri uzskata, ka tikai viņiem pieder absolūtā taisnība. tā kā - nesatraucies
jāmokās ar manis pielāgošanu savam pasaules uzskatam, nebūs!
augusts 13th, 2009 @ 13.28
Ir daudzi absoluuti jeedzieni, un “briivais tirgus” ir viens no tiem. Absolutam jeedzienam nevar buut dazhaadas intepretaacijas vai taisniibas - neatkariigi no pasaules uzskatiem, kuri var buut dazhaadi, absoluutam jeedzienam ir vienaada interpretaacija. (Taapat kaa absoluuts ir Likuma par Latvijas Banku 3.pants un absoluuts ir taa uzdevums, t.i., Latvijas tautas dotais mandaats LB - tur nav vietas un iespeejas intepretaacijaam vai daudzaam taisniibaam, pat ja cilveekam ir dazhaadi pasaules notikumu intepreteejumi).
Es tikpat labi varu teikt, ka mani iipashi neinteresee to cilveeku domas, kuri taas veido ar no baltiem diegiem shuutiem argumentiem, emocijaam un faktu ignoreeshanas un kuri savu argumentu kritiku uztver aarkaartiigi personiigi - tipiska jaunaakaas paaudzes seerga, ljoti emocionaali pieejot konstruktiivai kritikai. Un ja nekas cits nepaliidz, tad saakas oponentu personiigo sasniegumu iztirzaashana, nevis savas poziicijas/viedoklja argumenteeta aizstaaveeshana.
Ekonomika un finanses ir eksaktas lietas, nevis utopisku izmeegjinaajmu lauks, un to nevar ignoreet cilveeki, kuriem ir ar likumu reguleetas saistiibas Latvijas cilveeku priekshaa un kuri ir taas apnjeemushies pildiit.
augusts 13th, 2009 @ 13.43
izlaižot emocionālus paziņojumus par emocionālitāti un jaunību - gribu vien piebilst, ka ekonomika un finanses nebūt nav eksakta lieta. Lai arī tur ir daudz veicamu matemātisku darbību, šīs disciplīnas tiek uzskatītas par sabiedrības zinībām. tātad nekā absolūta un akmenī iecirsta. vēl vairāk - ņemot vērā sabiedrības attīstību un daudzus citus faktorus, top jaunas utopiskas un mazāk utopiskas teorijas un teoriju atvasinājumi.
turklāt, ļaujiet iebilst, jedzienam “brīvais tirgus” pieļauju, ja labi pameklētu, varētu atrast ne vienu vien definīciju, tā kā runa, ka pasaulē kaut kas ir absolūts un neapstrīdams… iespējams, ka jūsu vecuma cilvēki vairs nespēj to saprast, jo galu galā - jo vecāks cilvēks, jo pārliecinātāks viņš par savu absolūto patiesību. citādi, kas zina, vēl nāktos pārskatīt savu dzīves gājumu. un tas jau reizēm var būt ļoti sāpīgs process.
tad vēl - gribētu tomēr atgādināt, ka šie ir komentāri pie raksta par Parex banku. ierosinu - vairs neiztirzāt manu vai jūsu personību, atšķirīgo izpratni par ekonomiku un filosfiskos pasaules uzbūvi. paliksim katrs savā vecuma grupā un emocionālā stāvoklī.
lai jauka diena!
augusts 13th, 2009 @ 14.53
Runa ir par diskusijas kultuuru. Un “ļaujiet iebilst, jedzienam “brīvais tirgus” pieļauju, ja labi pameklētu, varētu atrast ne vienu vien definīciju…” nav arguments, bet gan jau kaarteejo reizi sajukumu radoshs pienjeemums - “es pieljauju”.
“….šīs disciplīnas tiek uzskatītas par sabiedrības zinībām. tātad nekā absolūta un akmenī iecirsta.”
Izklausaas peec Rimshevica (”It’s different in Latvia”) vai Bichevska, vai Godmanja - tieshi ar shaadu aplamu uzskatu un atbalstu tam, ka 2+2 nav 4, Latvija arii ir tur, kur ir, un shobriid tiek veikts papildus kolosaals sociaalais eksperiments, lai pieraadiitu preteejo; kaa Bichevskis nesen teica - “nodarbojamies ar ekonomisko jaunradi” (ko vinjsh domaaja - apkraujam valsti ar neproduktiivaam sistiibaam un turam pirkstus churikaa, ka liidz veeleeshanaam izvilksim, bet meeslus ).
Ekonomikas un finanshu sausais sabiedriskaa komponenta atlikums ir tikai taads, ka cilveeki var ietekmeet eksaktu ceelonjsakariibu veidoshanos (t.i., izveeleeties ceeloni), bet shim procesam ir eksakts iznaakums - augstaaks vai zemaaks labklaajiibas liimenis attieciigajaa valstii, ko nosaka uzkraataa (nevis aiznjemtaa) kapitaala baaze.
Cilveeki izveelas celju un nonaak taa celja reaalajaa (eksaktajaa) galapunktaa, kuru tie ir izveeleejusies, nevis iedomaatajaa (iluzorajaa, t.i., “mees nodrabojamies ar jaunradi”), kura utopisko esamiibu censhas aizstaaveet tie, kuri, drebot par savu politisko aadu, uzsver, ka shoreiz viss ir savaadaak, un apkrauj valsti ar paraadiem, kurus caur drakoniskiem nodokljiem maksaas arii veel tie, kuri nemaz nav piedzimushi shobriid. Ar uzstaajiigu ES sveetiibu, ar uzstaajiigu un Latvijas nodoklju maksaataajiem ne izdeviigaako Parex bankas glaabshanas plaanu.
augusts 13th, 2009 @ 15.06
jā, absolūta taisnība
diskusijas kultūras nu nekādas. nu un ko nu? iet stūrī, nokaunēties? aaa - kur ir mani pelnu maisi, ko uz galvas pakaisīt??? 
a es esmu īstenībā maskējies Rimšēvičs ar Bičevska ausīm un ar ES birokrāta mazajām smadzenēm
nu nevajag tā sautraukties - viss kārtībā, nu ir, nu ir jums absolūta taisnība! viss ir absolūts, skaidrs, virzienā uz priekšu un aprēķināms…
es jau to atzinu. nu - viss - mir, družba, festivaļ! man īstenībā jau piegriezās ar visu šito ņemties!
p.s. ieteikums autoram - izdzēsiet šos komentārus, kas neskar parex bankas dzīvi un nedzīvi
augusts 15th, 2009 @ 19.48
Grietai
Pie mums blogā ir demokrātija - ja teksts nav izteikti rupjš vai diskriminējošs, tad tas netiek dzēsts. Tā kā varat turpināt
augusts 17th, 2009 @ 9.05
paldies…kādu laiku no aktīvas viedokļu paušanas laikam gan atturēšos, vai arī - būs jāsāk lietot rupjāki vārdi
septembris 28th, 2009 @ 10.37
Best kept secret :
Nekā Personīga : Parex pārņemšana notikusi Kargina un Krasovicka interesēs
- Pēc bankas pārņemšanas valsts Parex bankā ieguldījusi kopā 673 915 659 latus. Divi noguldījumi bankā tiek ielikti pirms ierobežo naudas izņemšanu no bankas. Nekas netraucē nerezidentu virzienā aizplūst 403 miljoniem Latvijas budžeta naudas.
- VK secinājusi, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts. Uz budžeta rēķina V. Karginam un V. Krasovickim bija iespēja sakārot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas V. Karginam un V. Krasovickim praktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku.
- VK konstatēja, ka 60% noguldītāju Parex bankā nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.
- Visskarbāko kritiku VK veltījusi Irēnas Krūmanes vadītajai FKTK. VK pat secina, ka komisijas bezdarbība - laikus nekonstatējot un nekādi nemēģinot apstādināt Parex stāvokļa pasliktināšanos - rāda, ka Latvijā nedarbojas profesionāla banku uzraudzības sistēma, kas ir pretrunā Eiropas likumiem.
http://www.db.lv/2/a/2009/09/27/Parex_parnemshana_notikusi
oktobris 15th, 2009 @ 9.22
Labs par to spiedzošo balsi :
Tikai daudzus mēnešus vēlāk, kad beidzot runīgāks kļuva tas pats M. Segliņš, atklājās, kāpēc Latvijas Banka šo informāciju ir tik rūpīgi slēpusi: «Todien pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ļoti uzstājīgas un, var pat teikt, histēriskas prasības un teikšanas, ka valdība tad būs pilnīgi nejēgas, ja tā izdarīs, netika uzlikti ierobežojumi naudas izņemšanai. Un es ar pilnu atbildību (vai tas būs prokuratūrā vai kur - man ir 30-40 liecinieki) varu teikt: mēs neuzlikām šos ierobežojumus pēc Ilmāra Rimšēviča kategoriska uzstādījuma un stāstīšanas pat tādā spiedzošā balsī, un es nobrīnījos, jo Rimšēvičam ir ļoti izturēta balss, un izrādījās, ka tad, kad viņš ir iekarsis, šī balss kļūst spiedzoša. Un bija uzstādījums, ka nedrīkst uzlikt ierobežojumus. Es atceros pat, kā viņš teica. Tas esot kā rokai uzlikt žņaugu, un kā mēs tad nesaprotot, ka tad, ja tas žņaugs ir uzlikts, roka atpūs un nokritīs. Un, ja mēs tā izdarot, ja mēs liekot ierobežojumus naudas izņemšanai, tad varot to banku klapēt ciet jau sestdien. Jo tas nozīmējot, ka banka būs ciet šā vai tā.”
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/182403