Ko darīt ar naudu?
Publicēts | marts 8, 2009 |
Šis laikam būs viens no visbiežāk man uzdotajiem jautājumiem profesionālās karjeras laikā. Taču, ja agrāk – pirms 1-2 gadiem - runa bija par to, kur labāk ieguldīt naudu un dabūt ‘lielo peļņu’, tad šībrīža konteksts ir ‘kā paglābt atlikušo naudu’. Tāda laba pašreizējo domāšanu raksturojoša pazīme!
Vispirms jau gribētos apsveikt tos, kam ir brīva nauda (resp. līdzekļi, kas paliek pāri, kad ir nosegtas visas saistības). Jo tas nozīmē, ka šie cilvēki ir bijuši gana prātīgi, lai nepakļautos masu psihozei pirkt dzīvokļus/mājas/zemes un ir raduši spēku atteikt banku agresīvajiem piedāvājumiem ieguldīt fondos/investīciju portfeļos utt. Šī pieeja ir atmaksājusies, jo rezultātā viņi ir faktiski nopelnījuši. Tieši tā, jo tagad par šiem pašiem ‘neieguldītajiem’ līdzekļiem var nopirkt par 50-80% vairāk akciju/fondu nekā pirms gada. Par šo naudu var nopirkt par 50% vairāk nekustamā īpašuma, par 30-40% vairāk automašīnu/sadzīves tehnikas utt. Citiem vārdiem sakot, pretēji plaši izplatītajam viedoklim, ka naudas vērtība, ja to neiegulda, zūd, pēdējo 1-1.5 gadu laikā naudas vērtība ir pieaugusi. Kas ir sava veida zvaigžņu stunda visiem prātīgajiem un laba mācība (cerams!) atraktīvajiem tērētājiem un neapdomīgajiem kredītu ņēmējiem (kuriem tagad attiecīgi ir jāatdod ‘dārgāka’ nauda).
Ko tad darīt ar naudu turpmāk? Tā kā nekādas pazīmes neliecina, ka tendence varētu tuvākajā laikā mainīties, atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša – īstermiņa depozīti dažādās valūtās un (ieteicams vairākās) drošās bankas. Jebkādas cita veida investīcijas – akcijas, obligācijas, izejvielas utt. – šobrīd labāk ir atstāt profesionāļiem, cilvēkiem, kas ir izgājuši caur uguni un ūdeni un zin, ko dara.
Arī runājot par depozītiem ir jābūt uzmanīgam, jo ir jāatceras, ka lieli procenti=liels risks. Ja kādā no valūtām ir liela procentu likme, tas nozīmē, ka pastāv šīs valūtas devalvācijas risks. Ja kāda no bankām piedāvā būtiski lielākus procentus nekā citas bankas, tad pastāv šīs bankas bankrota risks. Cerams, ka visi tie, kas šobrīd saņem lielos procentus latu depozītos, apzinās riskus un nesūdzēsies gadījumā, ja lats tiešām tiks devalvēts.
Man arī bieži tiek jautāts par zeltu kā potenciālo ieguldījuma objektu. Jāteic, ka šeit nav viennozīmīgas atbildes. Tīri vēsturiski zelts ir bijis visai neizdevīgs ieguldījums un reāli tā vērtība attiecībā pret citiem ieguldījumiem (akcijām, obligācijām utt) pieaug tikai globālas inflācijas un pilnīgas finanšu sistēmas sabrukuma gadījumā. Nav izslēgts, ka pašreizējās krīzes ietvaros pasaule nonāks līdz tam, taču es (vismaz pagaidām) ticu pozitīvam risinājumam. Jāpiebilst, ka šādā situācijā der tikai fizisks zelts, jo jebkura veida biržās tirgotie zelta instrumenti (GLD, futures kontrakti utml.) ir daļa no finanšu sistēmas un pilnīga sabrukuma gadījumā arī var pārstāt funkcionēt.
Un vēl - atcerieties, ka savai naudai visu laiku ir jāseko līdzi. Tie laiki, kad naudu varēja ielikt kādā fondā un aizmirst uz pāris gadiem, ir pagājuši. Nauda mīl labu saimnieku! Lai veicas
Komentāri
6 Responses to “Ko darīt ar naudu?”
Leave a Reply
marts 8th, 2009 @ 14.53
veel laba investiicija, kas nekad nav pieviilusi ir investiicijas savaa izgliitiibaa, zinaashanaas….
p.s. sveiciens visaam sievieteem kas lasa sho blogu 8. martaa:)
marts 9th, 2009 @ 8.07
Jebkādas cita veida investīcijas – akcijas, obligācijas, izejvielas utt. – šobrīd labāk ir atstāt profesionāļiem, cilvēkiem…
vēl pirms gada banku “profesionāļi” aiciāja ieguldīt fondos
marts 9th, 2009 @ 12.32
Tā ir problēma - atšķirt profesionāli no vienkārša produkta ‘pārdevēja’. Bankas, diemžēl, bieži vien vairāk atbilst otrajam. Un tas nenotiek tikai pie mums.
maijs 8th, 2009 @ 9.19
Mazs koments - pēc oficiāliem datiem Latvijā gan nekas lētāks vēl nav palicis - joprojām mums ir inflācija un tas nozīmē, ka naudas vērtība strauji samazinās… Jā atsevišķos segmentos tiešām ir kritums, bet kopumā ņemot - pirms 5 gadiem par 1 latu varēja nopirkt 2x vairāk mantu un pakalpojumu kā šodien krīzes laikā….
maijs 9th, 2009 @ 10.23
Gintam
Ja tu runā par kartupeļiem vai cigaretēm, tā varētu būt. Ja runa ir par investīciju objektiem (uzņēmumi, zeme, dzīvokļi utt) vai par lieliem pirkumiem (piem. mēbeles, auto utml), tad to vērtība šobrīd ir daudz zemāka. Piebildīšu arī, ka rakstā tiek runāts par termiņu 1-2 gadi, nevis 5 gadi.
jūnijs 19th, 2009 @ 19.54
Interesting website, i have bookmarked your site for future referrence