Jānis Ogsts

Lata devalvācija = apokalipse ??

Publicēts | marts 5, 2009 |

Pēdējā laikā presē atkal bieži tiek pieminēts maģiskais un reizē bīstamais vārds devalvācija. Galvenie runātāji par šo tēmu ir dažādi neatkarīgi ārzemju analītiķi no vienas puses un vietējās amatpersonas, baņķieri un ekonomikas komentētāji no otras puses. Kā jau tas ir pierasts, ārzemnieki norāda uz lata devalvācijas neizbēgamību, savukārt vietējie speciālisti ar atsevišķiem izņēmumiem aizstāv latu visiem spēkiem, laiku pa laikam pabiedējot tautu ar agrīnā Raiņa cienīgiem epitetiem par indi.

Patiesībā devalvācija (jeb nacionālās valūtas vērtības samazināšanu attiecībā pret citu valstu valūtām) nav nekas tāds no kā vajadzētu baidīties, neskaitāmas valstis to ir veikušas un neskaitāmas valstis to darīs arī nākotnē. No pēdējā laika gadījumiem var pieminēt Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Armēniju u.c. Šīm valstīm var pieplusot vēl veselu rindu ar brīvi peldošajām valūtām, kuru vērtība pēdējā laikā ir būtiski nokritusies un neviens pat nemēģina apturēt šo kritumu. Vēl jo vairāk – Japānas centrālā banka ir norūpējusies par jēnas stiprumu un labprāt gribētu, ka tās vērtība samazinās.

Kāpēc tad šīs visas valstis ir vienā vai otrā veidā izdarījušas vai atbalsta šo briesmu darbu? Atbilde ir pavisam vienkārša - neadekvāti augsts valūtas kurss nesekmē valsts konkurētspēju. Tas ir gan spieķis riteņos eksportētajiem (jo īpaši lielas iekšējās inflācijas gadījumā kā ir Latvijā), gan vietējiem ražotājiem, kam ir jācīnās ar lēto importu. Jaunattīstības valstu (t.sk. Latvijas) gadījumā ir jārēķinās ar to, ka uzskrūvēts valūtas kurss atbaida ārvalstu investorus, kas drīzāk cenšas izņemt naudu ārā, kamēr vēl kurss ir augsts, nekā veikt jaunas investīcijas. Un Latvijas Banka ar savām rezervēm šiem investoriem maksā. Saskaņā ar lata kursu, kurš noteikts tālajā 2004. gadā.

Šādam pārvērtētam kursam ir arī savi ieguvēji – tie ir fiksētās algas saņēmēji (valsts sektors) un patēriņa preču importētāji. Ne velti SVF tā spiež uz valsts izdevumu samazināšanu - kombinācijā ar stipru latu šis (neražojošais sektors) apēd milzīgus daudzumus līdzekļu. Problēma ir tikai tāda, ka ar pašreiz pasludināto izdevumu samazināšanu ir stipri par maz, lai atrisinātu Latvijas samilzušās problēmas, izdevumi ir jāsamazina vismaz par 50%, kas pašreizējā politiskajā situācijā neizskatās reāli. Attiecīgi pēc būtības paliek tikai viens veids, kā visiem vienlaicīgi samazināt algas - devalvācija. Kas no katra iedzīvotāja personīga viedokļa, protams, ir ļoti nepatīkami, bet ilgtermiņā ekonomikai nāk tikai par labu. Uzņēmumiem paveras iespējas neatlaist darbiniekus, tādējādi saglabājot darbības profilu labākiem laikiem. Vājākie uzņēmumi bankrotē, paverot iespējas attīstīties stiprākiem konkurentiem. Ārvalstu investoriem atkal ir izdevīgi šeit celt savas ražotnes. Cikls atjaunojas.

Vienlaikus ir jāapzinās, ka lata devalvācija nebūs brīnumzāles, kas uzreiz atrisinās visas problēmas. Latviju joprojām sagaida 2-3 ārkārtīgi smagi gadi. Taču lata piesaistes koridora maiņa un stingra fiskālā politika būtu labs pamats Latvijas atveseļošanās procesam.

Šajā situācijā ir aktuāls jautājums, kas notiks ar vietējiem kredītņēmējiem, kas ir aizņēmušies ārvalstu valūtās. Atbilde ir vienkārša - pie pašreizējām ekonomikas attīstības tendencēm, tiem būs problēmas neatkarīgi no tā, vai lata kurss tiks mainīts vai nē. Ja cilvēku atlaiž no darba, un viņš vispār vairs nesaņem algu, tad ir vienalga kādā valūtā ir viņa hipotekārais kredīts. Šos iedzīvotājus var paglābt tikai ekonomikas stabilizācija un iespēja pelnīt nevis mākslīgi uzturēts lata kurss. Ja kredītņēmēju problēmas varētu atrisināt ar fiksēta valūtas kursa palīdzību, tad visām pasaules valūtām tāds būtu.

Diemžēl visas pazīmes liecina, ka mūsu politiķi un centrālā banka ir nolēmuši cīnīties līdz pēdējām par lata piesaistes kursa saglabāšanu. Un tas nav nekāds brīnums, jo visus šos gadus kopš neatkarības atgūšanas šie paši cilvēki latu ir izmantojuši savu dārgo mundierīšu spodrināšanai, radot mītu par baisajām devalvācijas sekām un pašiem kā situācijas glābējiem. Rezultāts ir tāds, ka pašreizējā situācijā lēmums par lata devalvāciju visticamāk nozīmētu lēmuma pieņēmēju politiskās karjeras beigas. Kas attiecīgi nozīmētu gan atteikšanos no šādiem-tādiem labumiem, gan – vēl sāpīgāk - no nācijas glābēju statusa.

Žēl, jo latam būtu jākalpo Latvijas ekonomikai nevis otrādi. Un amatpersonām varbūt vajadzētu vairāk ieklausīties pasaulē atzītu ekonomistu teiktajā nevis turēties pie 90-to gadu sākuma pilnīgi citā situācijā ieviestajām nostādnēm. Laiki mainās.

Visbeidzot – var daudz diskutēt par devalvācijas plusiem/mīnusiem, taču es nespēju atsaukt atmiņā nevienu puslīdz demokrātisku valsti, kuras IKP būtu nokritis par vairāk kā 10%, būtu reģistrēts lielākais nekustamā īpašuma cenu kritums pasaulē, bezdarbs augtu ģeometriskā progresijā, taču nacionālā valūta būtu kļuvusi STIPRĀKA pret citu valstu valūtām. Ja kāds zin tādu valsti, dodiet ziņu, tas ir nopietnas izpētes cienīgs temats.

Fakti :

- Pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu Latvijas Banka 2004. gada 30. decembrī noteikusi lata piesaistes kursu eiro: 1 EUR = Ls 0.702804.

- No 2005. gada 1. janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošināja lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa;

- Latvijas lata vērtība pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi (ts.k. par ~15%-30% pret Krievijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes valūtām - visas šīs valstis ir starp Latvijas top-10 eksporta galamērķiem).

Komentāri

91 Responses to “Lata devalvācija = apokalipse ??”

  1. Guru
    marts 5th, 2009 @ 16.38

    Nice job, Jančuk.

  2. Grieta
    marts 5th, 2009 @ 17.19

    man gan šķiet, ka situācija pēdējā laikā kā reiz kardināli mainās un LV informatīvā telpa tiek piekladzināta pilna ar tekstiem, par iespējamo nepieciešamību devalvēt latu. varbūt glābēji ir gatavi turpināt glāšanas procesu un vismaz kaut kā sabiedrību informēt par gaidāmām pārmaiņām?
    tad vēl - cik esmu dzirdējusi, vesela čupa, tai skaitā uzņēmēji, dikti vēlas ātru pievienošanos eiro, bet latvju centrālās bankas vadītājs negrib ne šito, ne arī lata devalvāciju. :)

  3. Arturs
    marts 6th, 2009 @ 12.59

    A ko darīt tiem kuri pelna latus, bet kredītu atmaksā eiro valūtā!

  4. suns
    marts 6th, 2009 @ 14.47

    grieta,
    devalvācija varētu saglābt vesalu rindu darba vietu…vai tad labāk ir bez devalvācijas un bez darba?

    no teksta: “Ja cilvēku atlaiž no darba, un viņš vispār vairs nesaņem algu, tad ir vienalga kādā valūtā ir viņa hipotekārais kredīts”

  5. Autors (Arturam)
    marts 6th, 2009 @ 14.48

    Grūti ko ieteikt šādā situācijā, ja nu vienīgi jācenšas vairāk nopelnīt un uzkrāt. Katrā ziņā cerēt uz to, ka LVL=EUR kurss saglabāsies pašreizējā līmenī, ir ļoti riskanti.

  6. Ronalds
    marts 6th, 2009 @ 15.53

    Prieks par to, ka beidzot tavs blogs ir sācis darbu! So far so good!:))

  7. Nils
    marts 6th, 2009 @ 16.53

    Atbilde ir vienkārša - pie pašreizējām ekonomikas attīstības tendencēm, tiem būs problēmas neatkarīgi no tā, vai lata kurss tiks mainīts vai nē. Ja cilvēku atlaiž no darba, un viņš vispār vairs nesaņem algu, tad ir vienalga kādā valūtā ir viņa hipotekārais kredīts.

    Šis arguments ir tik neloģisks, ka tiešām jābrīnās, kādēļ tas tiek tik bieži atkārtots. Nu laikam taču visus kredītņēmējus (eiro) no darba neatlaidīs, ne? Toties devalvācijas gadījumā zaudēs visi, bankas, kredītņēmēji, valsts iestāžu darbinieki, pensionāri, studenti. Iegūs saujiņa eksportētāju.

    Devalvācija var būt risinājums, ja ir spēcīgas ražošanas nozares un pārprodukcija. Ne mums ražošana, ne pievienotā vērtība - kas tad īsti ir tas, ko mēs gribētu pārdot lētāk, kam mēs meklētu tirgu?

  8. Oskars
    marts 6th, 2009 @ 17.01

    Es neizprotu to devalvācijas maģisko spēku, piemēram, ja lats tiktu devalvēts un taptu tieši uz pusi mazāk vērtīgs, vai no krievijas iepirktā gāze mums nemaksātu tieši divas reizes vairāk latu?

  9. Autors (Nilam)
    marts 6th, 2009 @ 17.25

    Redzi, Nil, tie ‘visi’(valsts sektora darbinieki, studenti, pensionāri utt) dzīvo no tiem nodokļiem, ko rada šie eksportētāji un ‘neesošā’ ražošana. Ja nebūs šīs ražošanas/eksporta, nebūs arī ko maksāt valsts darbiniekiem, pensionāriem utt.

  10. Nils
    marts 6th, 2009 @ 17.45

    Nu tik traki jau nu vēl nav gan, ka iekšējā patēriņa nebūtu vispār, labāk par Zimbabvi dzīvojam :)
    Tātad tomēr ne no tiem nodokļiem.

    Jautājums ir par to, kādas tieši eksporta pozīcijas devalvācija uzlabotu? Paskatāmies eksporta struktūru, kas tur ir? Metālapstrāde? Liels enerģijas patēriņš, savu energoresursu nav, pievienotā vērtība zema, tātad cena mainās minimāli. Kokmateriāli? Drusku zemāka cena sanāks, nu, tātad pa lēto izandelēsim mežus. Tālāk?

  11. Pats
    marts 6th, 2009 @ 21.36

    izmeta no hansabankas un tagad nabadziņš mokas, raksta blogus… žēl tevi, puisīt…

  12. evin > Nilam
    marts 6th, 2009 @ 22.01

    arguments par neesošo ražošanu arī ir neloģisks. devalvācijas rezultātā sadārdzinoties importam, kā reiz veidojas dabisks atbalsts vietējai ražošanai. ābolu sula no polijas, siers no vācijas, ķiploki no ķīnas (!) - tādi absurdi imho lielā mērā veidojas tieši pateicoties nedabiskajam lata kursam.

  13. Agris
    marts 6th, 2009 @ 22.31

    Prieks, ka esi sācis blogot! Un interesants raksts, pat saņēmos to visu izlasīt. Jāpiekrīt ir, ka devalvācija varētu zināmā mērā palīdzēt. Galu galā masveida algu samazināšana nav mazāk sāpīga un viegla. Gan tiem, kuriem samazina, gan tiem, kuri samazina.

  14. Nils
    marts 7th, 2009 @ 0.36

    Nekā neloģiska. Valūtas devalvācija ir milzīgas izmaksas valstij un mājsaimniecībām (desmitos miljardu latu) un nulle ieguvumu. To pašu rezultātu pašlaik cer sasniegt ar iekšējo jeb algu devalvāciju, kas ir gan mazāk sāpīga un var izdoties.

    Bet problēma tāda, ka tie paši trekno gadu cienītāji regulāri aktualizē šo bezjēdzīgo tēmu, lai prāti būtu aizņemti un nedadomātos, ka ar tādu ienākuma nodokļu struktūru augstas pievienotās vērtības nozares vienkārši nevar eksistēt. Un atrodas sekotāji, kā redzam.

  15. Grieta
    marts 7th, 2009 @ 14.59

    Sunim…

    man jau šķiet, ka runa nav par to - vai kāds vēlas vai nevēlas devalvāciju. drīzāk jau ir tā - kas tas vienā brīdī vienkārši var maksāt lētāk nekā pašreizējās sistēmas uzturēšana.
    es nedomāju, ka devalvācija pati par sevi var saglābt kaut ko, jeb šajā gadījumā - darba vietas. drīzāk tā var nolikt visu pie vietas - kas sprāgst, tas sprāgst - a kas izdzīvo, tas izdzīvo un dzīvo tālāk pie jaunās vērtību sistēmas.
    pasaule jau nebeigs griezties ap savu asi un Sauli, lai kas arī notiktu Latvijā.

  16. Anonīms
    marts 7th, 2009 @ 17.19

    solid article A+ would read again

  17. suns
    marts 7th, 2009 @ 21.20

    Grieta, mans koments patiesībā bija domāts Artūram, bet nu jaki ka atbildēji.
    Devalvācija, manprāt ir viens no instrumentiem, kas varētu palīdzēt saglābt situāciju.

  18. suns
    marts 7th, 2009 @ 21.21

    Pats, visgardāk smejas tas kurš smejas pēdējais, pēc gada paskatīsimies, kur kuru izmeta! Jani, turpini!!!

  19. Eestipoika
    marts 7th, 2009 @ 22.57

    Pilnīgā, 100% taisnība.

  20. Grieta
    marts 8th, 2009 @ 10.14

    Sunim!
    Tad nav ko nelietīgi valkāt manu vārdu! :P

  21. suns
    marts 9th, 2009 @ 8.04

    grietai, labi labi vecīt! :)

  22. Grieta
    marts 9th, 2009 @ 10.45

    … bez vārdiem, vecenīt! :P

  23. Anonīms
    marts 9th, 2009 @ 12.36

    kas tas par matu kušķi augšā?

  24. Aigars Mahinovs
    marts 9th, 2009 @ 17.19

    Nesen bankas izlaida statistiku. 85% kredītu ir panemti eiro. Praktiski visi, kas kaut ko eksportē vispirms arī daudz ko no ārzemēm iepērk. Jeb citādi sakot - ekpora uzņēmumiem arī izdevumu lielākā daļa ir eiro. Līdz ar to no devalvācijas neviens neiegūs, bet zaudētāju būs daudz.

    Mazām ekonomikām vispār devalvācija ir ļoti kaitīgs pasākums - ļoti daudzas lietas no kurām ir atkarīga mūsu izdzīvošana, mēs importējam.

  25. evin
    marts 10th, 2009 @ 12.56

    nē nu skaisti, ražot neko neražojam, imports mums ir neizbēgams, TĀPĒC NEDRĪKST DEVALVĒT.

    tikai tāds sīkums, par visu, ko importējam, ir jāmaksā. brutāli vienkāršojot, ja man auto beidzas degviela, tad stāvot ar kanniņu pie robežas Grebņevā, neviens man par zilām acīm viņu nepiepildīs - kaut kas jādod pretīm, kaut vai kartupeļu maiss. un ja imports konsekventi pārsniedz eksportu, tad mēs būtībā dzīvojam uz parāda; kāds mūs visu laiku finansē no ārpuses, un vienīgais jautājums - cik ilgi turpinās to darīt.

  26. evin
    marts 10th, 2009 @ 13.00

    principā varētu pateikt vēl ninknāk: kamēr ārējā bilance ir tāda kāda tā ir, Rimševicam algu maksā ārvalstu aizdevēji, nevis tautsaimniecība. pat nediskutējot par piekoptās politikas pareizību vai nepareizību (rezultāts ta ir viens).

  27. šodiena
    marts 10th, 2009 @ 14.08

    Šodien ir 10. marts. Par devalvāciju spriest JAU ir par vēlu. Bezdarbs (oficiālais) ir jau 10%, reāli vēl lielāks, jo cilvēki vēl neregistrējas. Tagad devalvējot, zaudētās darba vietas neparādīsies ne pusgada, ne gada laikā. Un iznākums būs viens (grib to kads dzirdet vai negrib)- masu nemieri un vardarbība.
    Skatoties atpakaļ, devalvacijai bija jānotiek pagājušā gada vasarā- tad visi kurnētu, bet zaudētu proporcionali un nebūtu tads slogs uz sociālo budzetu bezdarba dēļ, kā arī tiešam reālas cerības noturēties eksporta tirgos.

  28. Autors (Šodien)
    marts 10th, 2009 @ 14.33

    Piekrītu, ka par to visu vajadzēja domāt daudz agrāk. Ja latu atbrīvotu no piesaistes 2005-2006g. tad tas visticamāk pret eiro kļūtu stiprāks nevis devalvētos. Līdz šim brīdim gan tas atkal būtu lejā, bet viss process būtu daudz vienmērīgāks un dabiskāks.
    Par to, ka ir par vēlu devalvēt tagad, nepiekrītu - labāk vēlāk nekā nekad.

  29. RD
    marts 10th, 2009 @ 16.56

    Beidzot arī kāds sakarīgi domājošs un analītisks cilvēks uztaisa portāju, lai veicas

  30. IG
    marts 10th, 2009 @ 18.07

    Piekrītu RD.Lasu ar interesi visus rakstus.

  31. Un atkal — Sleja.com
    marts 11th, 2009 @ 0.01

    [...] Mac vs. PC. Vieni un tie paši argumenti atkal un atkal, un atkal, un atkal. Tagad devalvatoriem ir jauna mantra – “Vai mazākās algas (vai bezdarbs) neapgrūtinās kredītu [...]

  32. evin > sleja
    marts 11th, 2009 @ 3.28

    ja eksportētāju apsaukšana par mītiskiem tēliem apzīmē attieksmi kopumā, tad ar mums ir dimbā vēl trakākā :( starpcitu, vēl tikai pirms pus gada “alternatīvos” kas mēģināja šo tēmu pacelt, ielika uz pāris dienām pārdomāt patriotisma tēmu (kas jau liecināja, ka dimbā ir pamatīgs).

  33. evin
    marts 11th, 2009 @ 3.31

    oi, a kas tad tas: algas jau samazinātas, bet jāmazina vēl?! mums takš ir tik superīgs lats…

    http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=204602

    http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=334412

  34. evin
    marts 11th, 2009 @ 3.54

    un vispār, algu samazinājums pamatīgi sit arī man pa kabatu, ar valsts sektora klientiem strādāt paliek grūtāk ar katru dienu. sāp viņiem > sāp man, bet vissāpīgākais ir tas, ka visvairāk cieš reālā darba darītāji ar salīdzinoši nelielajām algām, kamēr ļuļa kebabi ar labājām algām tik atairējas “domājiet paši”.

    nepretendēju uz vispusīgu situācijas izpratni (ar to lai nodarbojas JanisO - thx), tomēr tādā ziņā devalvācijas pluss būtu tieši demokrātiskums - ja visiem, tad visiem (nevis atkarībā no attāluma no frontes līnijas).

  35. suns
    marts 11th, 2009 @ 7.27

    evin, saki, devlācijas gadījumā ja visiem tad visiem…

    patiesībā eksportētājim un visādi citādi veiksīgi strādājošiem uzņēmumiem jau neviens neliedz algas pacelt pēc devalvācijas

  36. Autors (Sunsim)
    marts 11th, 2009 @ 10.03

    Tur jau nav nekā slikta, ka pelnošam uzņēmumam palielina algas, tas nozīmē, ka labi strādā un arī maksā vairāk nodokļus. Un tas nozīmē, ka ar laiku budžets sabalansēsies un varēs maksāt vairāk arī valsts sektora darbiniekiem.
    Runājot par algām - tas, ko Evin centās uzsvērt, ka ar devalvācijas palīdzīvu algas tiks samazinātas visiem. Tad nebūs tā, ka skolotājiem samazina, bet kādā privātā uzņēmumā nē (vai otrādi). Kad slikti ir visiem, tad ir vieglāk :)

  37. šodiena
    marts 11th, 2009 @ 10.40

    Tas ir tieši tas, ko es mēģināju uzsvērt- devalvācija izslēgtu to lielo šmaukšanos un pretestību samazināt algas tieši tur, kur tam ir janotiek obligāti, bet nenotiek- sistēmas parazitējošā daļa- pārlieku uzpūstais aparāts, aģentūras, valsts uzņēmumu valdes un padomes, tie paši deputāti un ministrijas. Notiek tikai plika muldēšana jau vairāk par pusgadu, kamēr reālajā pasaulē (tepat ārā) notiek reālas samazināsanas, biznesu likvidēsanas un bankroti, kas daļēji ir dēļ tā, ka šiem biznesiem tiek likts vilkt šo parazītu varzu.
    Vēl vairāk, nodokļu producētāji tiek morāli kauti, kad tiem ir tikai sekojoša izvēle- samazināt algas vai mirt, atlaist darbiniekus vai mirt, bet tie, kas dzīvo no uzņēmeju atskaitījumiem (nodokļiem), tikai veģetē un demagoģē.
    Inflācija pirms pusgada, būtu nolikusi visu pa vietām- šajā situācijā neviens nepieļautu administratīvajam aparatam palielināt algas pēc devalvācijas, tiem uzņēmumiem, kam ir grūti, paliktu nedaudz vieglāk, kā arī nebūtu tāds bezdarba pieaugums, bet veiksmīgie uzņemumi varētu algas pat palielināt (tās ir veiksmigo tiesības :))
    Pirms tā paša pusgada es biju viennozīmigi pret devalvaciju, bet par organizētu algu samazināšanu. Naivais!!!! Lai arī šajā pasaulē nekas nav ideāls un pastāv civēciskais (savējo) faktors, kroplāku izpildījumu šim algu samazinajumam nevaru iedomaties.
    Problēmas pašreiz veicot devalvāciju rastos dēļ tā, ka pašreiz šī proporcionālā sistēma ir galīgi izjaukta ( pūlis ar bezdarbniekiem, kā arī masa ar jau lidz minimumam samazinātam algām, kamēr daļai palikušas nesamazinātas (lielākoties nepelnītājiem). Tas visdrīzāk var izraisīt nemierus, pie tam pamatotus. Varbūt, tagad veicot devalvāciju, bezdarbniekiem un citiem maznodrosinātajiem būtu jakompensē daļa zaudējumu (bet Latvijas izpildījumā man tam nav lielas ticības)

  38. Autors (šodienai)
    marts 11th, 2009 @ 11.44

    Tā ir, diemžēl. Vēl vakar interneta komentāros parādījās saraksts ar Aizsardzības Ministrijas darbinieku algām :
    http://www.db.lv/a/2009/03/10/Default2.aspx?ArticleID=e8975c69-8805-4147-a1c2-57b44ebec381&readcomment=1&orderBy=up&page=2#comment
    Cipari no 1500-4000 ls/mēnesī, un ko tad mēs te Latvijā tā sargājam? Ierēdņu gandrīz ir vairāk nekā armijnieku! Un tie amatu nosaukumi - būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi! Vēl ir visādas bērnu lietu ministrijas utt. un visur tas pats.
    Šie tad arī būs galvenie cietēji no devalvācijas, jo strādīgs, kompetents cilvēks jau vienmēr atradīs kādu darbu privātajā sektorā. Un pēc devalvācijas vismaz daļai uzņēmumu vajadzētu varēt uzelpot vieglāk un attiecīgi labāk apmaksāt savus darbiniekus un varbūt pat pieņemt kādu darbā. Kādu laiku gan būs ļoti smagi visiem, bet nu vismaz būs kāda gaisma tuneļa galā.

  39. evin
    marts 14th, 2009 @ 10.07

    oi, šis ar labs:
    http://www.thrfeed.com/2009/03/daily-show-cramer-ratings.html

    when are we’re going to realise [..] that our wealth is work

  40. moems
    marts 20th, 2009 @ 12.42

    Man žēl tās naudas kas ir samaksāta par Jūsu izglītošanu.Papēti Japānas pieredzi ar “apskaužamo” eksporta potenciālu,nevienam viņu eksports nav vajadzīgs jo pirktspēja ir kritusies ievērojami un rezultātā ikp esot krities par 20%.Vel piebildīšu ka esmu pret mākslīgu lata devalvāciju,jo no tā iegūs saujiņa cilvēku cita lieta “objektīvi” apstākļi.

  41. Autors (moemam)
    marts 20th, 2009 @ 13.40

    Sāksim ar to, ka Japānā IKP kritums ne tuvu NAV 20% (http://www.straitstimes.com/Breaking%2BNews/Money/Story/STIStory_349117.html. Pirms izdarīt tālejošus secinājumus vajadzētu tā kā papētīt pamatdatus, ne? Līdz Japānas līmenim mums vēl gaismas gadi ejami.
    Runājot par latu - tas tieši šobrīd ir māxlīgi (ar LB lēmumu) piesaistīts eiro. Ja ir pārliecība par to, ka lats ir stiprs, tad jālaiž to brīvībā, lai tirgojas kā visas citas pasaules valūtas.

  42. Muļķu zemes pavalstnieks
    marts 20th, 2009 @ 16.29

    Kāpēc neļaujam lata kursu noteikt brīvajam tirgum? Vai var saukt par tirgus ekonomiku tādu ekonomiku kurā kursu nosaka voluntāri, šaurā ierēdņu lokā? Valūtas kursam jāatspoguļo valsts ekonomikas faktiskais stāvoklis. Ekonomika nav jāpielāgo voluntāri noteiktam kursam,bet gan kurss jāpielāgo ekonomikas vajadzībām.
    Cik ilgi dzīvosim greizo spoguļu karaļvalstī?

  43. Autors
    marts 24th, 2009 @ 12.11
  44. evin
    marts 24th, 2009 @ 19.47

    hjalp! kur atrast konkrētus skaitļus par tekošo kontu @ 2009, kā arī eksports vs imports? CSB.gov.lv neatradu, bank.lv neatradu, varbūt nemāku meklēt..?

  45. Autors (evinam)
    marts 25th, 2009 @ 11.22

    Ja nemaldos, tad oficiāli tiek publicēti tikai ceturkšņa dati. Tie janvāra cipari visticamāk ir nopublicēti tāpēc, lai parādītu, ka ‘kļūst labāk’.

  46. Autors
    marts 26th, 2009 @ 12.02
  47. au au
    marts 26th, 2009 @ 12.06

    starp citu, nekad neesmu redzejis tik LIELU virsrakstu db portala.

  48. Autors
    marts 26th, 2009 @ 12.44

    DB pamainījis virsraxtu - SVF NEIEBILST pret lata devalvāciju. Atgriežamies pie klasiskās grāmatas ‘1984′, kur arī ar atpakaļejošu datumu tika mainīti avīžu virsraxti un ziņas :)

  49. ilze
    marts 26th, 2009 @ 14.44

    Jā, DB raksts kā gaismas stariņš…

    Man personīgi vislabāk patīk tie eksperti, kas biedē ar lata reputācijas krišanos - sak, kā nu tā, mūsu “stiprais” lats zaudēs savu slavu… :) būtu labāk domājuši par cita veida reputāciju aka “nosing spešal”…
    Protams, ka ES un arī svensoniem fiksēts kurss ir izdevīgs. Neba nu bez pamata Jānim te pēkšņi ir “atvērušās slūžas” pēc ilgiem gadiem Hansabankas dienestā.

    Vispār man arī, protams, bija šaubas par mūsu eksportētāju iespējām izmantot kursa kritumu. Tomēr tas, kas ekonomikā notiek tagad izskatās pēc lēnas agonijas un narkomāna cienīgas atgriešanās pie aizņēmumu (tikai cita veida) adatas… Jo ātrāk izcietīsim sava veida “lomkas”, jo ātrāk spēsim skaidri domāt un strādāt nākotnei. Nocērtot vecu, kroplu koku, uz tā celma var uzpotēt dzīvotspējīgu jaunuli… tas tā, poētiski runājot.

  50. Jimmy The Bastard
    marts 26th, 2009 @ 15.21

    Nil?
    Un kādu guvumu dod algu samazināšana par 20-25% sabiedriskajā sektorā?
    Viņiem ir nu vieglāk hipotekāros (ja tādi ņemti) atdot? Nekā, ja latu devalvētu, teiksim, par 15%?
    Vietējie ražotāji no tā, ka iekšzemes pieprasījums rezultātā ir krities bet pārējie faktori palikuši nemainīgi, ir kļuvuši nu konkurētspējīgāki? Ir radusies motivācija uzsākt jaunu ražošanu - importa aizvietošanai?

    Kāpēc nevar mainīt eur/lvl kursa svārstību koridoru? +-15%, kā ir daudziem citiem? Kāpēc mums jābūt tiem krutajiem auseklīšiem ar tik stingru ierobežojošu koridoru +-1%?
    Ja reiz lats ir TIK stabils, kā LB skandina, tad eurlvl kursam nevajadzētu no tā būtiski sašūpoties. Protams, ka reakcija uz šādu soli būtu histēriska, bet, kad putekļi nosēstos, visam vajadzētu nostāties savās vietās, objektīvāk atspoguļojot patieso situāciju.

    Par vietējiem ražotājiem. Nevajag teikt, ka tādu nav. Ir. Protams, tiek izmantoti importētie resursi. Bet… Kas teica, ka to sadārdzināšanās valūtas kursu svārstību rezultātā teiksim par 15% pilnīgi noteikti par visiem 100% projecēsies ar tādu pašu (15%) galaprodukta cenas kāpumu?

  51. Autors
    marts 26th, 2009 @ 15.33

    Ar tiem resursiem vispār ir tā, ka to cenu svārstības pasaules tirgos ir daudz lielākas nekā to potenciālā ietekme uz LV ekonomiku pēc iespējamās devalvācijas. Piem. nafta cena pasaules tirgos nepilna gada laikā ir nosvārstījusies no 30 līdz pat 140 usd par barelu!
    Turklāt Latvija jau sen nav īpaši industriāli attīstīta valsts, tos resursus nemaz tik daudz nevajag.

  52. Jimmy The Bastard
    marts 26th, 2009 @ 15.51

    Bet tieši to es arī vēlējos pateikt. :)

  53. Valdis
    marts 26th, 2009 @ 16.12

    Es arī piekrītu autoram. Nepiekrīt pamatā tie, kuri ir “pacēlušies savās” darbavietās uz uzpūsto cenu un importa rēķina iepriekšējos gados. Bet realitāte ir tāda, ka imports bija nepamatots un līdz ar to arī “paceltās” darbavietas. Un tiem, kuri ir nodarbināti eksportā nav par ko satraukties. Un īstenībā 15 % devalvācija arī izteiktu ļoti daudz eksportam. Katru dienu runāju ar ārvalstu pircējiem un visi kā viens saka, ka mūsu cenas ir nekonkurētspējīgas, tādēļ arī nav pieprasījuma… Un maksātspējīgs kredītņēmējs, kura saistības ir sabalansētas pret ienākumiem dēļ 15 % noteikti nebankrotēs. Bankrotēs tie, kas tagad jau knapi velk, jo tie neatkarīgi vai būs vai nebūs devalvācija ilgi nevilks.

  54. Jimmy The Bastard
    marts 26th, 2009 @ 16.36

    Jap, Valdi.

    Pie kam - ikmēneša hipo maksājums neveido aizņēmēja 100% izdevumu, bet (būtu normāli) ja ne vairāk kā 1/3. Tas nozīmē, ka pie 15% devalvācijas izdevumi diez vai pieaugs par 15%.
    Bet ja algu nogriež par 20%, tad par 20%.

    Da vispār, no sociālā godīguma viedokļa:
    Kāpēc man, kuram nav hipotekārā kredīta, būtu jāsamierinās ar 20% algu pazemināšanu, tādēļ, ka kādam hipotekārais ir, bet viņš nevēlas maksāt vairāk?
    Ja griež, tad griež visiem! :) Caur devalvāciju. Tā vismaz pēc tam var savu patēriņa grozu piekoriģēt, iespēju roebežās atsakoties no importa produktiem un resursiem.

  55. Muļķu zemes pavalstnieks
    marts 26th, 2009 @ 16.47

    Paskatīsimies uz problēmu no cita redzes punkta. Krīzi valstī rada apstāklis,ka valstij trūkst naudas. Problēmu var risināt divos veidos,pirmkārt,trūkstošo naudu var aizņemties. Otrkārt, trūkstošo naudu mēs paši
    varam nodrukāt,jo LB ir naudas emisijas tiesības. Taču,lai realizētu otro variantu un jaunajai naudai būtu segums, ir jādevalvē lats.
    Tātad,devalvācijai ir divi aspekti - lata vērtības kritums un latu daudzuma pieaugums budžetā. Visa notikusī diskusija ir bijusi ļoti vienpusīga - tika izdiskutēts tikai devalvācijas viens aspekts - lata vērtības kritums. Nevienā komentārā netika analizēta situācija kā tautsaimniecību ietekmēs latu daudzuma pieaugums budžetā.

  56. Autors
    marts 26th, 2009 @ 16.53

    Paturpinot sociālā godīguma tēmu - lielā mērā dēļ tiem, kas ņēma šos kredītus un pirka dārgos dzīvokļus/mājas arī ir šī krīze. Ja visi būtu bijuši konservatīvi un nebūtu dzinušies pēc labākas dzīves (uz kredīta), situācija būtu pilnīgi cita.
    Tā kā tas, ka kredītu ņēmējiem tagad iet sliktāk, no karmas viedokļa ir tikai normāli.

  57. Autors
    marts 26th, 2009 @ 17.03

    DB nu jau nomainījis virsraxtu uz ‘SVF neiebilst pret lata devalvāciju, taču šāda iespēja vairs netiek izskatīta’. Uzgavilēsim Latvijas neatkarīgajai presei!

  58. Vaards
    marts 27th, 2009 @ 14.53

    > Ja kāds zin tādu valsti, dodiet ziņu, tas ir nopietnas izpētes cienīgs temats.

    Autor, uči matčastj - Japāna.

  59. Vaards
    marts 27th, 2009 @ 15.08

    Pārsteidz, ka autors spējis nostrādāt veselā kaudzē tukšu un teorētisku finansu burbuļiestāžu n-gadus, bet nav sapratis devalvācijas būtību. Laiks mainīt darbības sfēru!

    Protams, ar devalvācijas palīdzību var nesāpīgi un taisnīgi atņemt daļu naudas no liekēžu maciņiem: no AM darbiniekiem, no padomēm, aģentūrām, skolotājiem, dakteriem, pensionāriem. Jo tiešā veidā no visiem šitiem kaut ko ieekonomēt būs grūti. Šeit jāpiekrīt, ka naudas vērtības pazemināšana lieliski ierullētu.

    Bet ir viens fantastiks bet, ko autors nav izmantojis - tādejādi savu dzīvi dzīvojis velti. Tas ir - viņam pirms devalvācijas vajadzētu fiksi pāriet strādāt kādā ražošanas uzņemumā un plānot tur finansu plūsmu.

    Gribētos redzēt kā autora izvēlētais uzņēmums ar neprognozējamiem ieņēmumiem, ārkārtīgu inflāciju, neprognozējami lēkoājošām izejmateriālu cenām un daudziem citiem līdzīgiem faktoriem… NU kā, nu kā tas kantoris spēs izdzīvot un konkurēt ar uzņēmumiem, kas strādā stabilā vidē, kaimiņvalstīs - kur katra pozīcija ražojumam piedzīta par santīmiem?

    Atbildu - visi ražotāji, potenciālie ieguvēji no eksportēšanas un citi dīvaiņi momentāli aizies pa pieskari. Autors par pamatu ņem imperiālistiski vērienīgus tirliņus, kas uz imperiālistiski tirliņainu secinājumu bāzes izsaka pieņēmumus par imperiālistisko latvijas lielvalsti. Tā nenotiks.

    Notiks tā, ka nevarēs pat Bibliotēku un Dienvidu tiltu uzbūvēt līdz galam (vairums materiālu, resursu un iekārtu latvijas lielvalstij jāimportē). Kur nu vēl par ražotājiem runāt. Un smieklīgākais - tad tā tilta 2 un 3 kārta maksās vēl tikpat vairāk, par cik lats nodevalvēsies. Jo ienākumi ienāks latos, kredīts jāatdod citzemju rūpijās.

    Autor, attopies!

    Un steidzami meklē darbu praktiskā vidē. Kamēr dzīve nav pagājusi - pa mākoņiem tukši cipariņus skaitot.

  60. Autors
    marts 27th, 2009 @ 15.53

    Lielākā daļa pasaules uzņēmumu strādā vidē ar lēkājošām izejvielu cenām un nepārtraukti svārstīgiem valūtas kursiem, ne tā? ‘Stabila vide’ bija tikai Padomju Savienībā.
    Un galu galā - ja jau ir tāda pārliecība par latu, laidiet to brīvībā. Lai tirgus nosaka tā kursu nevis daži orākuli LB padomē.

  61. Vaards
    marts 27th, 2009 @ 16.36

    Neesmu redzējis pasaules mēroga ekonomikas un ražošanas tīģerus, kas būtu cēlušies un ilgi dzīvojuši dažādu devalvāciju, plašo iespēju un svārstību valstīs.

    Pa radio šorīt dzirdēju tādu frāzi - ekonomisko problēmu risināšana ar devalvācijas palīdzību ir tas pats, kas ziemas laikā iečurāt biksēs, mēģinot tādejādi sasildīties.

    Ekonomikas izaugsme iespējama TIKAI stabilā un sakārtotā vidē. Ar nekādiem burvju eliksīriem nav iespējams to panākt. Jo precīzāk piedzen stabilitāti un prognozējamību, jo labāk. Ja dzīvojam Ei(u)ro telpā, tad piedzenam vismaz šo un jau tad ir cerības, ka ražotāji var uzelpot un sākt dzīvot cepuri kuldami.

    Še tev vienkāršs piemērs: http://www.masoc.lv/index.php?id=13&lang=1

    Paskrollē `ka uz leju. Paskaties uz bildītēm. Paskaties uz cipariņiem. Padomā kas to cipariņu sasniegšanai jāimportē un kā eksports veidojas. Un padomā kas notiks ar 5.gadu ilgtermiņa līgumiem, garantijām, investoru interesi un ko tik vēl ne.

  62. Autors
    marts 27th, 2009 @ 17.03

    Es piekrītu par stabilu un sakārtotu vidi. Diemžēl lata piesaiste ir tieši viens no elementiem, kas to grauj. Jo dēļ šīs lata kursa mēs nonācām pie gan pie kredītburbuļa, gan divciparu inflācijas. Ja nebūtu fiksēta kursa, neviena banka tik viegli neizsniegtu kredītus ārvalstu valūtās (savukārt latu LB var kontrolēt). nebūtu kredītu, nebūtu tik lielas inflācijas.
    Jā, ja tagad pamainīs koridoru, īstermiņā būs bardaks, vājākie (pārkreditējušies) uzņēmumi visticamāk nobankrotētu, bet stiprākie iegūtu jaunu elpu.
    Turklāt tie 15-30% (par kuriem varētu paplest koridoru) nemaz nav tik dramatiski cipari. Kā jau minēju, n-tās lielās valūtas ir kritušas un kāpušas par 30-40% un neko, visi dzīvi.

  63. evin > vaards
    marts 28th, 2009 @ 0.00

    paskaties uz bildītēm. paskaties uz cipariņiem. padomā…

    Vaards’am laikam padomā ir kāda īpaša mazpazīstama domāšanas metode :) jo padomāju, un neko vairāk nespēju izdomāt - liela daļa no viņiem beidzot varētu uzelpot, jo rastos stimuls un iespējas paplašināt eksportu: LVL algas drusku augšu, EUR cenas drusku uz leju, saimniekam tāds maziņš bet tomēr dunguriņš klāt.

    Un spriežot pēc nozares uzņēmumu nosaukumiem vai vadītāju uzvārdiem, investoru interese kā reiz iegūtu jaunu elpu.

    Bet tiem, kas tikai importē bleķi un neko neeksportē - nu sorry, bet jautājums ir brutāli vienkāršs - kas par to maksās? vai mēs to varam atļauties bez mūžīgiem kredītiem no malas? ja atbilde ir nē, nu tad, lai cik tas arī dīvinai neizklausītos, tādu ražošanu nevaram atļauties.

    Īstenībā, tikai tagad pilnībā saprotu šī bloga pirmo rakstu - problēmas sāpīgākā daļa ir patreizējā domāšanā, ka “mums pienākas dzīvot zaļi”, un “kā tad tā, nebūs vairāk?!”. Skarbais fakts ir tāds, ka pienākas tikai tik, cik piepūstiem vaigiem ir sastrādāts.

    Devalvācija par to atgādinās skarbi, bet nepārprotami. Un baidīties un uztraukties vajag tikai tiem, kas nezin, ko nozīmē STRĀDĀT.

  64. evin
    marts 28th, 2009 @ 0.03

    un dzīvot atbilstoši rocībai (lai cik arī pieticīgi tas nebūtu).

  65. kāmis - evin
    marts 28th, 2009 @ 17.02

    pēdējā laikā, dzirdot vārdus, ka viss tik palīdzēs eksportēt un nu tik pēc tam būs labi, nekādi nespēju rast atbildi - uz kurieni eksportēt un ko?
    manuprāt, šis arguments ir tikai no teorijas grāmatām. nevajag aizmirst, ka pāri pasaulei tagad gāzīsies protekcionisma vilnis un tas nebūt nesekmēs eksporta tirgu attīstību.

  66. Muļķu zemes pavalstnieks
    marts 29th, 2009 @ 15.38

    Vai tavuprāt piesietais lata kurss, importam izdevīgā punktā ,nav protekcionisms? Visus šos gadus esam dzīvojuši ar importa protekcionismu un tā, meklējot protekcionisma skabargu savu eksportētāju “acī”,neesam pamanījuši protekcionisma baļķi importētāju “acī”.

  67. kāmis - muļķa zemes pavalstniekam
    marts 29th, 2009 @ 17.47

    manuprāt, viena no lielākajām kļūdām ir skatīšanās atpakaļ - kas tikai nav bijis un kā tikai vajadzēja/nevajadzēja darīties. no vienas puses - kļūdas vajag saprast un tās vajag arī labot. bet no otras - es runāju par pašreizējo situāciju un to, ka tagad, tieši šobrīd ir tie tirgi ciet. un tieši šobrīd plaukst tas protekcionisms, kas nozīmē, ka tirgi būs ciet vēl pailgi.
    ja latvijas precēm tirgus atvērsies ārvalstīs no tā, ka lats tiks devalvēts… - o.k. lai notiek. bet man šķiet, ka tas nebūs iespējams uz sitienu. ir jāņem vērā daudzi citi aspekti. un runas par lata devalvāciju kā iespēju, kas baigi savedīs kārtībā mūsu ārējos sakarus, man šķiet, nu teiksim tā - viegli pārspīlēti optimistiskas.
    turklāt - es nesaku, ka nevajag palīdzēt vietējiem ražotājiem… taču - vai viņiem no sākuma nav jādomā arī par produktivitātes palielināšanu?
    un vēl par importu - es, protams, kā patērētājs no zemākām importa cenām tikai ieguvu. slēgt ciet tirgu importam ir nesaprātīgi - es nevēlos pārmaksāt par vietējām precēm.

  68. Muļķu zemes pavalstnieks
    marts 29th, 2009 @ 20.04

    Runa nav par importa tirgus slēgšanu, bet tikai par importa tirgus apgrūtināšanu,tādējādi panākot līdzsvara balansu starp importu un eksportu. Tu pats raksti,ka nevēlies pārmaksāt par vietējām precēm,un tu neesi vienīgais,kas tā domā.Šaubos,vai kādam izdosies jūs pārliecināt to darīt. Vienīgais veids kā piespiest jūs pirkt vietējās preces ir - ar devalvācijas palīdzību tās padarīt lētākas. Tu,kā patērētājs ,pirkdams lētākās importa preces,ieguvējs esi tikai īstermiņā,ilgtermiņā tu un mēs visi esam totāli zaudētāji,jo pērkot importu mēs latu izmantojam visneefektīvākajā veidā - kā vienreizējas lietošanas maksāšanas līdzekli. Pērkot vietējo produktu mēs latu jau izmantojam kā daudzkārtīgas lietošanas maksāšanas līdzekli un ar vienu latu varam pabarot daudzus cilvēkus,un daudzkārtīgi arī izdzīt caur budžetu. Vietējais patēriņš ir veids kā fiziski nepalielinot naudas daudzumu, palielināt naudas izmantošanas efektivitāti.
    Te ir tā joma kur saduras privātās un valsts intereses. Jebkurš mēģinājums šodienas privātās intereses stādīt augstāk par valsts interesēm ,atspēlējas bumeranga efekta veidā ilgtermiņā.

  69. kāmis - muļķa zemes pavalstniekam
    marts 29th, 2009 @ 20.20

    nedomāju, ka preču padarīšana lētākas uz devalvācijas rēķina, atrisina šo problēmu ilgtermiņā. tieši pretēji, ātri vien var pienākt brīdis, kad atkal būs jādevalvē lats, lai atkal latvju ražotās preces spētu būt lētākas par importu.
    primāri ietekmi uz cenu atstāj izmaksas, proti, jo augstāka produktivitāte, jo lētākas cenas. un nekādi citi ceļi kā tikt galā ar importu vismaz daļēji, neredzu.

    tad vēl - tas ir ļoti filosofiks jautājums par indivīda un valsts interesēm un to samērošanu, un kuras stādīt augstāk. uzskatu, ka tikai tā valsts, kas indivīda intereses principā stāda augstāk par visu pārējo, arī saņem lojālu pavalstnieku un tas ir ilgtermiņā!

  70. Vaards > evin
    marts 30th, 2009 @ 12.32

    Ko Evins īsti gribēja pateikt, tomēr nesapratu.

    Bet par šo piekrītu: “Skarbais fakts ir tāds, ka pienākas tikai tik, cik piepūstiem vaigiem ir sastrādāts.”

    Par šo mēs runājam pilnīgi vienā virzienā. Ka nekādi burvju eliksīri situāciju neuzlabos. Tas ir, ja Tev ziemā ir auksti, tad pa vienkāršo - iečurājot biksēs, nevar nodrošināt sasildīšanos.

    Protams, var šo iečurāšanu biksēs analzēt (kā raksta autors mēģina), domājot, a varbūt kamēr siltums vēl būs biksēs, pienāks tramvajs un varēs tramvajā iekāpt, siltā vietiņā apsēsties.

    Bet netiek analizēti nezināmie riski - ja tramvajs neatnāk, ja konduktors izrādās maktens vecis un nelaiž tramvajā, ja pēc tramvaja brauciena tālu ar kājām jāiet, ja tā bieži sildās… Varbūt sieva pametīs? Ja nu sieva atsakās bikses mazgāt? Ja nu rokas sasmērējas tās bikses velkot nost? Ja nu zābakiem zoles atlīmējas urīnskābes ietekmē un nemaz līdz sievai netiek?

    Devalvācija - tas ir lielisks piemērs ar kura palīdzību forši atķeksēt cilvēkus, kas pilnīgi neko nejēdz no tautsaimniecības un ražošanas. Pilnīgi jābrīnās dažreiz kādi dārgakmeņi dažreiz izlec un paspīd ar savu nekompetenci.

    Un atgriežoties pie sākumā pārkopētā citāta, ražošana tikai tagad sāk attīstīties - un nevis tamdēļ ka tā gadijās, bet gan tamdēļ, ka nopietnai ražošanai ir nepieciešami n-tie gadi, lēna izaugsme un stabila vide. Un katrs satricinājums šajā sarežģītajā organismā rada paralīzi. .

    Tamdēļ Ddvalvācijas gadūijumā ražotāji izpārdos savus ražojums par kapeikām, bet ar to arī pasākums izbeigsies. Protams, pastāv iespēja, ka pa lēto varēsim mežu atkal tirgot. Atgriezties atpakaļ normālā trešo pasaules valstu līmenīti, kurām dikti patīk spēlēties ar devalvāciju, katru reizi apzogot nēģerēnus parastos.

  71. Svetais Bonifacijs ---> Vaards
    marts 30th, 2009 @ 13.30

    Devalvacija nav eliksirs, bet fiskaalas nekompteneces apstaakljos tas ir labs paatagas mauciens pa muguru - tieshi taa, probleemas tas neatrisinaas, tachu paaatrinaas kriizes faazi, kas ir iipashi svariigi, kad nav uzticiibas, ka valsts resursu paarvalde un paardale pat kriizes apstaakljos ir daudzmaz godiiga, t.i., tiek dariita videeja, ar valsts budzheta resursu izlietoshanu nesaistiita, latviesha labaa.

    Ir diezgan utopiska alternatiiva devalvaacijai - drastiska izmaksu samazinaashana privaatajaa sektoraa, drastiska valsts aparaata samazinaashana, bezdeficiita budzhets. Tachu shis celjsh saliidzinaajumaa ar devalvaaciju (kombinaacijaa ar virkni citu leemumu, kas saistiiti ar zinaatniski-peetnieciskaas baazes atjaunoshanu, izgliitiibu, uznjeemeejiem draudziiga birokraatiskaa aparaata izveidoshana utt.), njemot veeraa politisko realitaati, ir pieliidzinaams tai zoba raushanai Emiila nedarbos: vai nu “aatri un pluksh” (devalvaacija) vai arii “gribu leenaam” (esoshaa nominaalaa valuutas kursa uztureeshana).

    Drastiska izdevumu un algu samazinaashana ir praktiski ekvivalenta devalvaacijai, tikai to gruutaak politiski pamatot, taapeec tai jaanotiek daudz leenaak kaa devalvaacijai, tachu rezultaats buus taads pats - cilveeki taapat nespees maksaat EUR krediitus, jo pie nemainiiga EUR/LVL kursa, daudziem krediitnjeemeejiem buus pazudis darbs vai LVL ienaakumi kritushies par 30% vai 50%.

    Devalvaacija savaa zinjaa atalgotu vismaz to reaalo razhojosho un it iipashi eksporteejosho sektoru, kas ir speejis izvilkt garu laikos, kad LR valdiibas un LB nekompetence spieda shaadus uznjeemumus tuvaak un tuvaaka 0 rentabilitaatei, ja ne pat bankrotam, kameer iedroshinaaja idiotiskas un praatam gruuti aptveramas investiicijas nekustamo iipashumu jomaa un sateliitnozarees.

    Devalvaacija nav eliksiirs nudien, tachu smags belziens, kura rezultaataa daudz aatraak notiktu neizbeegamaa resursu paardale ekonomikaa (gan valsts, gan privaatajaa sektoraa), tuuliiteeju labumu dodot razhojoshu un it iipashi eksporteejoshu uznjeemumu iipashniekiem (un varbuut darbiniekiem - atkariigs no saimnieka). Nedevalveejot paaraak daudz ir atkariigs no visai nekompetenta un negribiiga valsts aparaata - nedevalveeejot un uzkraujot valstij (= iedziivotaajiem) veel lielaakas aarvalstu valuutu saistiibas, kaa arii neveicot drastisku un totaali godiigu esosho resursu sadali (manupraat, neiespeejami politiskaas konjunktuuras deelj - jaasamazina algas un pensijas visiem), valsts tiks novesta liidz patiesam bankrotam maksimums dazhu gadu laikaa. Devalvaacija (kombinaacijaa ar finansu paliidziibas nodroshinaashanu finansu sektoram, kam buutu jaanoraksta liela dalja krediitu) buutu pirmais solis celjaa, lai aatraak reanimeetu pacientu, nevis nodroshinaatu to, ka tam buutu jaainkarneejas, valdiibai nespeejot pienjemt politiski saapiigus risinaajumus, kuru terminjsh jau ir dazhus gadus aiz muguras.

  72. Vaards > Svetais Bonifacij
    aprīlis 1st, 2009 @ 12.36

    Labi, par ražotājiem un eksprotu tev nekādās sapratnes nav, bet man interesē sekojošais: “Devalvaacija (kombinaacijaa ar finansu paliidziibas nodroshinaashanu finansu sektoram, kam buutu jaanoraksta liela dalja krediitu) buutu pirmais solis celjaa”

    Kamdēļ tādas rūpes par finansu sektoru? Via viņi maizi cep? vai varbūt kartupeļus audzē? Nesaprotu. Tu ar vienu rāvienu esi gatavs likvidēt visus tos, kas to finansu sektoru caur nodokļiem un % maksājumiem vēl uztur, bet reizē tomēr no kaut kāda mākoņa domā pasmelt neko lietderīgu neradošajam finansu sektoram pabalstus :)?

    Devalvācija nav laimes lācis. Devalvācija - tā ir jebkuras banānu republikas galapietura kur nonāksim, ja nespēsim pavilkt grūto ceļu: Efektivitātes paaugstināšnau, izmaksu samazināšanu, rentabilitāti, saudzīgu resursu izmantošanu, ilgtspējīgu plānošanu, izglītību un zinātni, ar augstu pievienoto vērtību piebāztu vērtību radīšanu u.c. Devalvācija tieši cīnās ar šiem visiem uzskaitītajiem, noraujot tos podā.

  73. Sveetais Bonifacijs --> Vards
    aprīlis 3rd, 2009 @ 13.08

    1. Protams, man nav nekaadas sapratnes ne par razhotaajiem, ne eksportu. Tikai pietruuka, “jo + argumentaacija”.

    2. Man savukaart liekas, ka tu (diplomaatiski sakot) nenoveertee finansu, it iipashi banku sektora noziimiigumu tautsaimnieciibaa. Vinji tik tieshaam necep maizi un neaudzee kartupeljus. Es piekriitu :)). Ja tu gribi redzeet, ko noziimee kolosaala pakalja, tad aizlaid pa pieskari finansu sektoru un gala rezultaataa tu atgrieziisies kaut kur pirmatneejos viduslaikos. Daudzi finansu sektora subjekti nudien to buutu pelniijushi (palaishanu pa pieskari), bet par nelaimi vinji ir paaraak sisteemiski noziimiigi ikviena ar finansu sektoru nesaistiita cilveeka un nozares darbiibaa, bet tas, ka tika pieljautas paarmeeriibas Latvijaa, tieshi gulstas uz finansu tirgus uzraugiem: Latvijas Banku un FKTK. Shie cilveeki shobriid dievojas, ka bija briidinaajushi laiciigi valsti, tachu piemirst pateikt, ka vinju kompetencee bija sviras (monetaaraa politika, jaunu noteikumu ierosinaashana un lobeeshana, kas aizliedz idiotisku risku uznjemshanos bankaas utt.), kas vareeja reaali noveerst to megapakalju, kuras priekshaa shobriid Latvija atrodas un praktiski jau kriit iekshaa. Bet principaa bankaam ir aarkaartiigi svariiga loma taadas ekonomiskaas un finansu sisteemas konjunktuuras apstaakljos, kaadi ir Latvijaa: bankas ir galvenie finansu resursu paardaliitaaji, taapat kaa citur pasaulee. Lai vai kaa, ja gribi asas izjuutas, palaid visu sektoru valjaa un pilsonju karsh buus nodroshinaats valstii.

    Ar paliidziibu finansu sektoram es nedomaaju aklu naudas doshanu bankaam, bet gan to, ka bankaam buus jaanoraksta aarkaartiigi daudz krediiti Latvijaa: paliidziiba buutu jaanovirza to zaudeejumu segshanai, kas radushies, piemeeram, bankroteejushas privaatpersonas gadiijumaa. Vienkaarshi kontroleeta sisteemas sarukshana jaaveic. Lai arii kaa riebtos dazhi banjkjieri, paaraak daudz cilveeku ir atakriigi no banku sisteemas darbiibas, lai pieljautu totaalu anihilaaciju, kas bez finansu paliidziibas jau buutu notikusi peernruden.

    3. Pilniigi piekriitu, ka ideaalais risinaajums buutu saistiits ar to, ko piemini, bet tas iespeejams tikai totaali godiigaa valstii, pienjemot objektiivi nepiecieshamus leemumus. Par cik taadaa banaarepublikaa kaa Latvija tas nenotiks, kur arii centraalaa banak ir pieraadiijusi savu nekompetenci vai neieintereseetiibu, tad devalvaacija ir tas instruments, kas kaut dalju no nepiecieshamaa darba paveiktu - kriizes novirziishana liidz minimuma punktam buutu jau liels panaakums, jo pie paarveerteetas valuutas Latvijas valdiiba jau vismaz 3 gadus ir pieraadiijusi, ka nav speejiiga un gribosha izdariit kaut ko jeedziigu. Ar fikseetu valuutu tieshi ir panaakts peedeejo 15 gadu laikaa tas, ka resursi ir novirziiti no jebkaa ilgterminjaa produktiiva, uz iluzori produktiivo tirdznieciibu un nekustamo iipashumu jomu. Ja Latvijas Banka buutu paarvaldiijusi nacionaalo valuutu, objektiivi lajujot tai atspoguljot tautsaimnieciibas realitaates, ne muuzham Latvija neatrastos tajaa pakaljaa, kuraa taa ir tagad.

  74. Autors
    aprīlis 7th, 2009 @ 14.51
  75. Sveetais Bonifacijs --> Autors
    aprīlis 7th, 2009 @ 16.09

    Tas ir beidzamais, ko tirgus ekonomiku un realitaati noliedzoshs kompartijas aparaats dara: AIZLIEDZ un SLEEDZ :))), ja nevar savaadaak tikt galaa.

    Ko Zatlers patiesiibaa komunicee: tuvojas logjiskais atrisinaajums, t.i., vai nu iespaidiiga valsts aparaata un valsts izdevumu samazinaashana, izraisot algu deflaaciju Latvijaa, bet saglabaajot valuutas kursu, vai arii daudz reaalaaks variants, njemot veeraa cik ielaista ir kaite un cik politiski gruuti ir pamatot nominaalu algas samazinaajumu - lata devalvaacija un punkta pielikshana LB izshkjeerdiigajai riiciibai ar valsts cieto valuutu rezerveem.

  76. Autors
    aprīlis 8th, 2009 @ 9.21

    Uldis Osis - lats jādevalvē, tā vērtība krīzi padziļina :
    http://www.tribine.lv/ekonomiska-krize/Ekonomists-lats-jadevalve-ta/9973

    Redz kā, nepagāja ne mēnesis, kad arī lielie onkuļi sāk runāt par šo tēmu. Sākuma A.Šķēle, tagad U.Osis. Neliels, bet tomēr progress.

  77. S.Bonifaacijs --> Autors
    aprīlis 8th, 2009 @ 9.30

    Principaa taa ir kapitulaacija. Shobriid jau vairs nav shaubu, ka tas notiks, liidz ar to cilveeki, kuriem atshkjiriibaa no Rimshevica kunga nav makani EUR krediiti, ienaakumiem esot LVL, jau saak aizvien skalaak teikt jau sen aciimredzamo un nenoliedzamo - karalis (LVL) ir perverss, karalis ir pliks!

  78. suns
    aprīlis 8th, 2009 @ 11.56

    interesanti ko darīs pēc devalvācijas valdība, LB vadība, parlaments, Zatlers. Visi tie kas pašlaik saka devalvācija nebūs!?
    Visi kopā atkāpsies un aizbrauks vienā jahtā apkārt pasaulei, vai pateiks Sory un turpinās darbu? vai varbūt kāds izvilks dienesta pistoli vai zobenu un padarīs sev galu!?

  79. Autors
    aprīlis 8th, 2009 @ 12.20

    Nu, spriežot pēc vēsturiskām analoģijām (ti Krievijas 98g. defaultu un devalvāciju), nenotiks nekas. Toreiz Jeļcins 3 dienas pirms devalvācijas uzsita dūri uz galda un teica, ka nekā tāda nebūs! Un pēc devalvācijas viņš mierīgi turpināja savu darbu, toties no amata ar lielu troksni tika nomests jauniņais (35 gadus vecais) pirms pāris mēnešiem darbā ieceltais premjers Kiriļenko.

    http://news.bbc.co.uk/2/hi/special_report/1998/08/98/russia_crisis/165646.stm

  80. S.Bonifaacijs --> Suns
    aprīlis 8th, 2009 @ 14.41

    Tad, kad tas notiks, Latvijas Banka un valdiiba lieliis sevi, teikdama tautai, cik ljoti taalredziigs, gudrs un Latvijas iedziivotaajiem izdeviigs shis leemums patiesiibaa ir un ka tieshi vinji ir naakushi klajaa ar sho gjeniaalo risinaajumu peec vairaaku gadu intensiiva darba:)).. patiesiibaa zheel, ka sho mirkli izbaudiit nav palikusi aizgaajusii valdiiba (radot jautaajumu, kaapeec jaunais laiks vispaar taada stadijaa iesaistiijaas speeliitee he he..)

    No malas skatoties, protams, Repshem & Dombrovskim sho leemumu buutu jaaspiezh pienjemt Latvijas Bankai (Rimshevica legjendaaries EUR krediits gan rada intereshu konfliktu) peec iespeejas aatraak, norakstot to uz citu, nu jau legjendaaru valsts paarvaldiitaaju reekjina.

    Pashiem no sevis aizmukt nav iespeejams - vai nu devalvaacija, vai kolosaala valsts izmaksu samazinaashana un paardaliishana, kas var izraisiitt veel nejociigas sabiedriskaas aktivitaates kaa devalvaacija.

  81. Autors
    aprīlis 16th, 2009 @ 10.58

    Laikraksts: Latvija SVF naudu varētu nesaņemt arī jūnijā (http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23951647).
    Ja tic valdībai, tad valsts budžetā naudas algām pietiek tikai līdz tam pašam jūnijam. Interesanti, kas notiks, ja mēs tiešām nedabūsim līdzekļus no SVF? Redzu tikai divus variantus - revolūcija vai devalvācija…

  82. kāmis
    aprīlis 16th, 2009 @ 11.37

    es radu abus variantus - gan revolūciju, gan devalvāciju vai otrādi. tas vairs nav tik būtiski.

  83. kāmis
    aprīlis 16th, 2009 @ 11.38

    redzu nevis radu :))kļūdiņa!
    kaut gan - iespējams, var arī to visu radīt!

  84. evin
    aprīlis 16th, 2009 @ 13.18

    ta kāda LV revolūcija :) pametīs JL zem ratiem, un Bērziņpaps akal rāpsies kastītē lai siekalām šķīstot paziņotu “TOLD YOU SO!”

  85. Autors
    aprīlis 22nd, 2009 @ 9.21

    Ko tik mūsu gudrinieki neizdomā, lai varētu turpināt trekno gadu dzīres :

    Godmanis: daļu algas valsts sektorā strādājošajiem varētu izmaksāt obligācijās
    http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=337295

    Apbrīnojami, vienkārši apbrīnojami…

  86. Bonifaacijs > Autors
    aprīlis 22nd, 2009 @ 9.54

    Einshteins:

    “Two things are infinite: the universe and human stupidity; and I’m not sure about the universe.”

    P.S. Aizlugsim visi, lai LV tik tieshaam nedabuutu juunijaa paredzeeto pabalstu. Jo aatraak pienaaks bankrats, jo mazaak saapiigi viss izveertiisies eventuaali.

  87. Autors
    maijs 12th, 2009 @ 17.38

    Deutsche Banka piedāvā pārvērst kredītus latos un tad devalvēt latu. Interesanta pieeja, velk uz Argentīnas scenāriju, tikai toreiz visu smagumu uzlika uz bankām, savukārt DB piedāvā zaudējumus paņemt valstij.
    http://www.balticbusinessnews.com/Default2.aspx?ArticleID=4b6a28c0-0ce4-458b-b5c9-9df6e795512a&ref=lastadd

  88. Autors
    jūnijs 2nd, 2009 @ 10.48

    Latvijas padomnieks krīzes pārvarēšanā iesaka lata devalvāciju :
    http://www.db.lv/2/a/2009/06/02/Latvijas_padomnieks_krize?readcomment=1#comment
    Diezgan nopietns vīrs - Bengts Deniss, bijušais Riksbank vadītājs, pašreizējais East Capital investīciju grupas padomnieks.

  89. Autors
    jūnijs 2nd, 2009 @ 12.37

    Urrā, beidzot ir kāds, kas var nosaukt ‘argumentus’ :
    http://www.db.lv/2/a/2009/06/02/Godmanis_nosauc_argumentu2

    Bet, ja nopietni, izskatās, ka politikāņi ir sajutuši, ka lielākā daļa tautas ir pret devalvāciju un tagad pirmsvēlēšanu brīdī katrs nāk ārā ar saviem skaļajiem ‘argumentiem’. tik ciparu nevienam nav.

  90. Kaspars
    oktobris 3rd, 2009 @ 11.37

    Kredīti + lata devalvācija = ?
    (Bloomberg) — Latvia will probably devalue its currency in the next year …”(Latvija nākamgad, iespējams devalvēs savu valūtu…”)
    http://megastils.ucoz.lv/forum/15-116-1

  91. Kāmis - Kasparam
    oktobris 5th, 2009 @ 15.24

    Es gribu redzēt kā to būs iespējams izdarīit vēlēšanu gadā!

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt