Jānis Ogsts

Par krīzi, depresiju un vainīgajiem

Publicēts | februāris 22, 2009 |

Lai kas arī netiktu runāts par Latviju, viena lieta gan ir pilnīgi skaidra – mūsu tēvzemē dzīvot nav garlaicīgi. Vēl pirms 2 gadiem mēs bijām viena no visstraujāk augošajām valstīm pasaulē. Patinam filmu uz 2009. gadu un - kāds pārsteigums! - runa jau ir par krīzi, kurai turklāt ir iespējas pāraugt depresijā un tādējādi iekarot savu vietu Latvijas vēstures grāmatās.

Lielākā daļa cilvēku jau ir ātri atradusi vainīgos - valdība un bankas. Jāatzīst, ka šāds viedoklis nav bez pamata – valdība ar Aigaru Kalvīti priekšgalā sev atvēlētajos gados ar apskaužamu intensitāti centās iztērēt visu, kas ienāca valsts budžetā un vēl pamanījās aizņemties. Uzņēmējdarbības vides un nodokļu likumdošanas sakārtošana tika atlikta uz vēlāku laiku. Savukārt bankas vairāk uztrauca tirgus daļas, savas peļņas un ikgadējo prēmiju palielināšana nevis tas, kas varētu notikt ar Latvijas finanšu sistēmu nākotnē.

Tomēr visa šajā procesā bija vēl arī trešais līdzvainīgais– paši Latvijas iedzīvotāji. Jo ne jau valdība un bankas bija tie, kas stāvēja rindās pēc kredītiem, kā negudri pirka īpašumus (kuru ‘vērtība var tikai augt’), jaunas mašīnas un brauca ceļojumos vairākas reizes gadā. Diemžēl gluži kā pasakā par zelta zivtiņu vēlme dzīvot labāk nekā esam pelnījuši noveda pie visai likumsakarīgas atgriešanās izejas punktā.

Labā ziņa šajā visā procesā ir tas, ka ar Starptautiska Valūtas Fonda stingrās rokas palīdzību tomēr kaut kas tiek darīts lietas labā (vismaz tika darīts, kamēr premjers bija I.Godmanis). Sliktā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo ar pārliecību, ka ‘mēs esam unikāli’ un tāpēc mūsu problēmas atrisinās kāds cits – savādāka valdība, SVF vai kāds slaids varonis baltā zirgā. Tā nebūs. Pašiem vien nāksies visu smagumu iznest uz saviem pleciem, jeb citiem vārdiem sakot strādāt vairāk un saņemt mazāk. Cita risinājuma nav. Un tajā brīdi, kad mēs visi to sapratīsim, arī varēs sākt runāt par Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Kamēr liela daļa cilvēku tic, ka problēmas var atrisināt lidinot bruģakmeņus saeimas logos, mainot premjerus vai cenšoties izdiedelēt vairāk naudas no tā jau plānā valsts maciņa, nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

4 Responses to “Par krīzi, depresiju un vainīgajiem”

  1. au au
    februāris 26th, 2009 @ 23.02

    pirmais! ;)

  2. ui ui
    marts 6th, 2009 @ 14.34

    otrais ;)

    Jānis i labais. Labs skats uz visu šo pasācienu…

  3. Anonīms
    marts 7th, 2009 @ 17.18

    A+ would read again

  4. xyz
    maijs 19th, 2009 @ 16.42

    emm kapēc valdība ar ekonomiku izrīkojās pretēji tam kā to vajadzēja darīt? Kāds bija tā iemesls?
    Visur runā ka vajadzēja palielināt valsts izdevumus samazināt nodokļus kapēc tas netika tā arī darīts?

Leave a Reply





PR-free

Šis ir blogs par ekonomiku, finansēm, investīcijām. Brīvs no korporatīvo ‘poļitruku’ un PR darboņu ietekmes.
This is a blog about Latvian economy. PR people-free.

RSS barotne

Meklēt